European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Jautājiet mums!

Mēs tiecamies būt caurredzami, pieejami un saprotami ikvienam iedzīvotājam.

Mēs esam euro zonas centrālā banka un strādājam vairāk nekā 340 milj. Eiropas iedzīvotāju labā. Mūsu darba mērķis ir saglabāt stabilas cenas un mēs palīdzam gādāt par banku drošību.

Vai vēlaties uzzināt vairāk par mums, mūsu darbu un to, kā tas ietekmē jūs? Uzklikšķiniet uz jebkuras no tālāk redzamajām tēmām, lai atrastu atbildes uz visbiežāk uzdotajiem jautājumiem, vai uzdodiet mums savu jautājumu (sk. informāciju lapas apakšā).

Par ECB

Kas ir ECB?

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir euro zonas centrālā banka un pārvalda apgrozībā esošo naudas daudzumu. Mūsu svarīgākais uzdevums ir saglabāt stabilas cenas un mēs to pildām, galvenokārt nosakot atbilstošas procentu likmes.

Mēs esam atbildīgi arī par banku uzraudzību Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) ietvaros.

Noderīga informācija "Kas ir centrālā banka?" Uzziniet vairāk par ECB un Eurosistēmu trīs minūtēs! Uzziniet vairāk par VUM trīs minūtēs!

Savā darbībā mēs vadāmies pēc caurredzamības, neatkarības un atbildības principiem.

Noderīga informācija "Kāpēc ECB ir neatkarīga?" ECB skaidro: kam atskaitās ECB?
Vai ECB piešķir aizdevumus tieši privātpersonām vai uzņēmumiem?

ECB nav komercbanka, kas sniedz banku pakalpojumus privātpersonām un uzņēmumiem. Mēs nesazināmies ar iedzīvotājiem, lai piedāvātu aizdevumus vai krājkontus, un mums nav internetbankas vietnes.

ECB neveic arī šādas darbības:

  • nav iesaistīta naudas pārvedumu izpildē
  • neiekasē komisijas maksu par pārrobežu maksājumiem
  • nepieņem noguldījumus no trešām pusēm
  • nebloķē naudas līdzekļus un neizsniedz izziņas līdzekļu izmaksai
Kādā valodā mēs ECB runājam?

Pašlaik ir 24 oficiālās ES valodas un jūs varat ar mums sazināties jebkurā no tām. Valoda, kuru izmantojam saziņā ar iedzīvotājiem, atkarīga no mērķauditorijas un konkrētajiem apstākļiem. ECB publicē tiesību aktus visās ES oficiālajās valodās un tās darba valoda ir angļu valoda.

Kam pieder ECB?

ECB pieder visu ES valstu centrālajām bankām kopā. Katras valsts procentuālā daļa ECB kapitālā atbilst tās iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP), kam ir vienāds svērums. Valstis, kuras ieviesušas euro, iemaksā vairāk kapitāla nekā ārpus euro zonas esošās ES valstis. Visi šie faktori kopā veido tā dēvēto kapitāla atslēgu, kura nosaka katras nacionālās centrālās bankas maksāto summu.

Noderīga informācija "Kam pieder ECB?"
Vai ECB gūst peļņu un cieš zaudējumus?

Tāpat kā citas iestādes, ECB gūst peļņu un cieš zaudējumus. ECB tīro peļņu un zaudējumus sadala starp euro zonas nacionālajām centrālajām bankām. ECBS Statūtos noteikts, ka summu, kas nepārsniedz 20% no jebkāda veida peļņas, var paturēt kā rezerves, bet pārējā peļņa jāsadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām. Zaudējumus var kompensēt no vispārējām rezervēm, gada ienākumiem vai nacionālajām centrālajām bankām sadalītajām summām.

Noderīga informācija "Vai ECB gūst peļņu?"
Kādus pasākumus ECB veikusi saistībā ar karu Ukrainā?

Padome izteikusi pilnīgu atbalstu Ukrainas iedzīvotājiem.

Mēs esam īstenojuši ES un Eiropas valstu valdību noteiktās sankcijas un esam gatavi darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu cenu un finanšu stabilitāti euro zonā.

Uzziniet vairāk!

2022. gada 25. februāra paziņojums presei Vairāk par Krievijas iebrukumu Ukrainā Bieži uzdotie jautājumi par iebrukumu Ukrainā un ECB banku uzraudzību

Monetārā politika

Kas ir ECB monetārā politika?

Monetārā politika aptver visus lēmumus, kurus pieņemam, lai ietekmētu naudas cenu un pieejamību un tādējādi īstenotu cenu stabilitātes mērķi. Mūsu svarīgākais monetārās politikas instruments ir galveno ECB procentu likmju kopums. Jebkuras šo procentu likmju pārmaiņas ietekmē – ar vairāku mēnešu nobīdi – procentu likmes visā tautsaimniecībā, īpaši procentu likmes, par kādām komercbankas aizdod naudu privātpersonām un uzņēmumiem. Nepieciešamības gadījumā varam izmantot arī citus instrumentus, kas palīdz mums sasniegt galveno mērķi – cenu stabilitāti.

Nesen pieņemtie monetārās politikas lēmumi Mūsu cenu stabilitātes mērķis un stratēģijas izvērtējums Kristīnes Lagardas intervija Redaktionsnetzwerk Deutschland
Kāpēc cenu stabilitāte ir tik svarīga?

Cenu stabilitāte ir ECB galvenais mērķis, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. pantā. Padome uzskata, ka cenu stabilitāti vislabāk var saglabāt, nosakot mērķi vidējā termiņā nodrošināt 2% inflāciju, ko nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI).

Stabilas cenas ļauj cilvēkiem vieglāk plānot savus tēriņus un veicina uzņēmumu ieguldījumus. Tās palīdz arī saglabāt uzticēšanos mūsu valūtai, nodrošinot, ka preču un pakalpojumu apjoms, ko iespējams nopirkt par noteiktu naudas summu, nemainās.

Noderīga informācija "Kāpēc stabilas cenas ir būtiskas?" Kāpēc mūsu inflācijas mērķis ir 2%?
Kādu rādītāju izmanto, lai novērtētu cenu stabilitāti?

Mēs uzskatām, ka saskaņotais patēriņa cenu indekss (SPCI) ir piemērots rādītājs, lai novērtētu, vai cenu stabilitātes mērķis ir sasniegts.

SPCI mēra patēriņa cenu inflāciju, t.i., euro zonas mājsaimniecību iegādāto patēriņa preču un pakalpojumu cenu pārmaiņas laika gaitā.

SPCI ir "saskaņots", jo visas ES valstis izmanto vienu un to pašu metodoloģiju. Tādējādi tiek nodrošināts, ka vienas valsts datus var salīdzināt ar citas valsts datiem.

SPCI sagatavo Eurostat un nacionālās statistikas iestādes, pamatojoties uz saskaņotām statistikas metodēm.

Kāpēc pašlaik ir augsta inflācija?

Pašreizējo augsto inflācijas līmeni nosaka trīs galvenie faktori. Pirmkārt, inflācijas kāpumu nosaka augstākas enerģijas cenas, jo nafta, gāze un elektroenerģija kļuvusi dārgāka. Otrkārt, cenas pieaug arī tāpēc, ka pieprasījums pieaug straujāk nekā piedāvājums, un uzņēmumiem ir grūti to apmierināt, jo tiem jāatjauno savas piegādes ķēdes, kam nodarījusi kaitējumu pandēmija. Treškārt, pandēmijas kulminācijas laikā cenas bija ārkārtīgi zemas. Salīdzinot pašreizējās augstās cenas ar šo ļoti zemo cenu līmeni, atšķirības šķiet lielas.

Noderīga informācija "Kāpēc inflācija pašlaik ir tik augsta?" Kristīnes Lagardas intervija Redaktionsnetzwerk Deutschland Izabelas Šnābeles intervija Jung & Naiv (vācu val.)
Kāpēc procentu likmes ir zemas?

Kad gaidāms, ka inflācija vidējā termiņā būs zem 2% mērķa līmeņa, ECB cenšas stimulēt tautsaimniecību, izmantojot galvenās ECB procentu likmes un citus instrumentus. Nosakot zemu procentu likmi, bankas var lēti aizdot naudu, kas savukārt palielina ieguldījumu apjomu un patēriņu tautsaimniecībā. Zemu procentu likmju apstākļos pieaug arī aktīvu (piemēram, pensiju un mājokļu) vērtība. Arī tas veicina tēriņus. Tas viss rada lielāku aktivitāti un izaugsmi, izraisot inflācijas kāpumu.

Noderīga informācija "Kāpēc procentu likmes ir zemas?"
Kāds ir aktīvu iegāžu mērķis?

Aktīvu iegādes nozīmē, ka centrālās bankas iegādājas aktīvus, piemēram, valdības un uzņēmumu obligācijas, lai samazinātu ilgāka termiņa procentu likmes, ja pastāv risks, ka inflācija saglabāsies zema. Tas labvēlīgi ietekmē tautsaimniecību, jo veicina patēriņu un ieguldījumus, gala rezultātā stimulējot cenu spiediena rašanos un palīdzot inflācijai atgriezties 2% mērķa līmenī.

Noderīga informācija "Kā darbojas aktīvu iegādes?"
Kāda ir ECB jaunā monetārās politikas stratēģija?

Savu jauno monetārās politikas stratēģiju mēs publicējām 2021. gada 8. jūlijā. Kopš iepriekšējā stratēģijas izvērtējuma 2003. gadā euro zonas tautsaimniecībā un pasaules tautsaimniecībā notikušas būtiskas pārmaiņas. Sakarā ar darba ražīguma krituma, demogrāfiskās situācijas pārmaiņu un finanšu krīzes seku ietekmi mums kļuvis grūtāk sasniegt savus mērķus, tikai mainot monetārās politikas procentu likmes. Turklāt izaicinājumus monetārās politikas īstenošanai rada arī globalizācija, digitalizācija, draudi vides ilgtspējai un pārmaiņas finanšu sistēmā.

Lai gan mūsu uzdevums ir noteikts Līgumos, monetārās politikas stratēģijas izstrāde ir mūsu pašu ziņā. Stratēģijā izklāstīts, kā mēs gatavojamies sasniegt savu galveno mērķi – cenu stabilitātes saglabāšanu euro zonā, izmantojot atbilstošu monetārās politikas instrumentu kopumu. Jaunās stratēģijas ietvaros ECB noteikusi simetrisku 2% inflācijas mērķi. Tas nozīmē, ka inflācija, kas ir zemāka par šo mērķrādītāju, ir tikpat nevēlama kā pārāk augta inflācija.

Vairāk par stratēģijas izvērtējumu
Vai jums ir vēl kādi jautājumi par monetāro politiku?

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par monetārās politikas instrumentiem, pasākumiem un lēmumiem?

Vairāk par monetāro politiku

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par svarīgākajiem stratēģijas izvērtējuma secinājumiem?

Jautājumi un atbildes par stratēģijas izvērtējumu

Banku uzraudzība

Kas ir banku uzraudzība?

Eiropas banku uzraudzības mērķis ir panākt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību, vairot finanšu integrāciju un stabilitāti un nodrošināt konsekventu uzraudzību.

ECB skaidro: Eiropas banku uzraudzība
Kas ir SSM?

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) ir banku uzraudzības sistēma Eiropā. To veido ECB banku uzraudzības funkcija un iesaistīto valstu uzraudzības iestādes.

Uzziniet vairāk par VUM trīs minūtēs!
Vai ECB banku uzraudzības funkcija ir atbildīga par patērētāju aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem?

Nē, patērētāju aizsardzība un cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju neietilpst ECB darbības jomā. Par šiem jautājumiem joprojām atbildīgas attiecīgās valsts iestādes. Ja vēlaties iesniegt sūdzību par savu banku, lūdzam tiešā veidā sazināties ar šo banku vai iesniegt sūdzību atbildīgajai valsts iestādei.

Nacionālās kompetentās iestādes Cīņa pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju
Kas jādara, ja rodas aizdomas par ES tiesību normu pārkāpumu?

Mēs mudinām ikvienu ziņot par iespējamiem Savienības tiesību normu pārkāpumiem tieši mums, izmantojot mūsu trauksmes cēlēju platformu. ECB nodrošina pienācīgu aizsardzību gan tiem, kas ziņo par pārkāpumiem, gan apsūdzētajām personām, kā arī gādā par visu saistīto personas datu aizsardzību.

Kā iespējams pieprasīt konkrētu informāciju par uzraudzītajām bankām?

Mēs ECB uzskatām, ka ir vitāli svarīgi, lai informācija būtu pieejama. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai mūsu darbība būtu pēc iespējas caurredzama, vienlaikus nodrošinot konfidencialitāti attiecībā uz to, kā ECB pilda savus uzdevumus.

Informāciju par atsevišķām uzraudzītajām bankām konkrēti aizsargā vairākas dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas Eiropas tiesību aktos (piemēram, Kapitāla prasību direktīvā).

Piekļuvi ECB dokumentiem regulē 2004. gada 4. marta Lēmums ECB/2004/3 (ar grozījumiem). Saskaņā ar mūsu apņemšanos nodrošināt atklātību un caurredzamību, esam izveidojuši dokumentu publisko reģistru, tādējādi atvieglojot un veicinot pētniecību.

Sk. dokumentu publisko reģistru
Kuras bankas ir ECB uzraudzībā?

ECB tieši uzraudzītās bankas dēvē par nozīmīgajām iestādēm, savukārt netieši uzraudzītās bankas – par mazāk nozīmīgajām iestādēm.

ECB uzraudzīto iestāžu saraksts
Kas ir SREP?

Uzraugi novērtē riskus, kas apdraud bankas, un pārbauda, vai tās veikušas visus nepieciešamos pasākumus, lai pienācīgi pārvaldītu šos riskus. To dēvē par uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesu (Supervisory Review and Evaluation Process; SREP) un tā mērķis ir dot iespēju konsekventi novērtēt banku riska profilu un pieņemt lēmumus par nepieciešamajiem uzraudzības pasākumiem.

Uzziniet vairāk par SREP banku uzraudzības interneta vietnē
Kas ir stresa tests?

Uzraugi izmanto stresa testus, lai novērtētu, cik labi bankas spēj tikt galā ar finanšu un ekonomiskajiem šokiem. Stresa testu rezultāti palīdz uzraugiem identificēt banku ievainojamības aspektus un agrīnā posmā risināt tos uzraudzības dialoga ietvaros.

Uzziniet vairāk par stresa testiem banku uzraudzības interneta vietnē
Vai jums ir vēl kādi jautājumi par banku uzraudzību?

Euro un maksājumu sistēmas

Kādu labumu mums kā eiropiešiem sniedz euro?

Euro ieviešana bija iespaidīgs sasniegums, kas apvienoja Eiropas iedzīvotājus, ļaujot tiem daudz ērtāk un drošāk ceļot, studēt un strādāt ārvalstīs. Māstrihtas līgums bija viens no būtiskākajiem Eiropas integrācijas procesa pavērsiena punktiem, un tas arī sagatavoja ceļu vienotās valūtas ieviešanai.

Kādas priekšrocības euro nodrošina eiropiešiem?
Kas ir digitālais euro?

ECB pēta iespēju ieviest digitālo euro. Tas būtu elektronisks Eurosistēmas emitēts naudas veids. Tā būtu centrālās bankas nauda, tāpēc tā būtu bezriska nauda. Pašlaik skaidrā nauda ir vienīgā centrālās bankas nauda, ko izmanto neliela apjoma maksājumiem. Digitālais euro būtu papildu veids, kā veikt maksājumus euro, kas nevis aizstātu skaidro naudu, bet gan to papildinātu. To varētu konvertēt (attiecībā 1:1) visos pārējos euro veidos, piemēram, banknotēs.

Vairāk par digitālo euro
Kādas priekšrocības piedāvātu digitālais euro?

Digitālais euro apvienotu digitālā maksāšanas līdzekļa efektivitāti ar centrālās bankas naudas drošību. Tas palīdzētu ES arī turpmāk būt neatkarīgai no digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, kas emitēti ārpus euro zonas un tiek no turienes kontrolēti. Tas arī nodrošinātu finanšu stabilitāti un monetāro suverenitāti, kā arī palīdzētu saglabāt uzticēšanos maksājumiem digitālajā laikmetā.

Kāpēc digitālais euro nebūtu kriptoaktīvs vai stabilā kriptomonēta?

Kriptoaktīvi būtiski atšķiras no centrālās bankas naudas – to cenas ir ārkārtīgi svārstīgas, tāpēc tos grūti izmantot kā maksāšanas līdzekli vai norēķinu vienību. Kriptoaktīviem nav patiesas vērtības un tos nenodrošina neviena valsts iestāde. Līdzīgas bažas attiecas arī uz stabilajām kriptomonētām – arī to drošība galu galā ir atkarīga no iestādes, kas tos emitējusi, un to pamatā esošajiem aktīviem. Tās atkarīgas arī no tā, vai to emitents izpildīs savu solījumu laika gaitā saglabāt monētu vērtību stabilu.

Savukārt digitālais euro būtu centrālās bankas nauda. Tas nozīmē, ka to emitētu centrālā banka un tā mērķis būtu apmierināt iedzīvotāju vajadzības. Digitālais euro respektētu privātumu, turklāt būtu arī bezriska nauda.

Kā varētu izskatīties digitālais euro?

Eurosistēmas eksperti noteikuši vairākas pamatprasības, lai palīdzētu mums saprast, kā varētu izskatīties digitālais euro. Šīs pamatprasības ietver vieglu pieejamību, noturību, drošību, efektivitāti, privātumu un atbilstību tiesību aktiem. Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas būtu savietojams ar esošajiem maksājumu pakalpojumiem, veicinot Eiropas mēroga maksājumu veikšanu un citu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Kāpēc ECB plāno izstrādāt jaunu euro banknošu dizainu?

ECB un Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas ir atbildīgas par to, lai tiktu nodrošināta euro banknošu integritāte un saglabāta sabiedrības uzticēšanās tām. ECB 2021. gada decembrī sāka apsvērt jaunu euro banknošu motīvu un jaunu dizainu, meklējot veidus, kā padarīt tās tuvākas Eiropas iedzīvotājiem un nodrošināt, lai banknotēs un to pretviltošanas elementos būtu izmantota labākā pieejamā tehnoloģija.

Galīgais lēmums par jaunu banknošu ražošanu un laišanu apgrozībā netiks pieņemts, kamēr jaunā dizaina izstrādes process nebūs pabeigts. Paredzams, ka tas noslēgsies 2024. gadā.

Paziņojums presei par jauna dizaina izveides procesu
Vai 500 euro banknotes joprojām ir derīgas?

500 euro banknotes vairs netiek izlaistas. Taču tās joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tādējādi jūs tās varat turpināt izmantot kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekli.

Vairāk par 500 euro banknoti
Vai es drīkstu izmantot euro banknošu attēlus?

Euro banknošu attēlus drīkst izmantot neprofesionālos nolūkos bez iepriekšējas mūsu atļaujas ar nosacījumu, ka tiek ievēroti visi spēkā esošie noteikumi (īpaši Lēmuma ECB/2013/10 2. pants), lai nodrošinātu, ka reprodukcijas nevar sajaukt ar īstām banknotēm (jo tas grautu uzticēšanos euro).

Ja vēlaties profesionālos nolūkos izmantot augstas izšķirtspējas euro banknošu attēlus, jums jāsazinās ar mums, rakstot uz adresi Euro-Banknotes-Images@ecb.europa.eu, lai varam izvērtēt jūsu gadījumu. Ja jūsu pieprasījums tiks apstiprināts, jums tiks nosūtīti attiecīgie elektroniskie attēli.

Kas ir TARGET2?

TARGET2 ir maksājumu sistēma, kuras īpašnieks un operators ir ECB un nacionālās centrālās bankas. Tā ir gan centrālo banku, gan komercbanku visbiežāk izmantotā platforma liela apjoma maksājumiem. ECB un nacionālās centrālās bankas nevar sniegt informāciju par atsevišķu euro zonas iekšējo vai starptautisko bankas pārskaitījumu statusu.

Sīkāka informācija par TARGET2
Kas ir TIPS?

TIPS ir tirgus infrastruktūras pakalpojums, kuru ECB un nacionālās centrālās bankas sāka sniegt 2018. gadā. Tas ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem visu diennakti piedāvāt reālā laika naudas pārvedumus. TIPS tagad ļauj veikt zibmaksājumus ātri un droši.

Sīkāka informācija par zibmaksājumu norēķiniem
Vai jums ir vēl kādi jautājumi par euro un mūsu maksājumu sistēmām?

Kas ir mūsu skaidrās naudas stratēģija? Kāpēc skaidrā nauda ir būtiska? Kā vēlas maksāt euro zonas iedzīvotāji?

Šeit atradīsiet atbildes uz šiem jautājumiem

Kāpēc maksājumu sistēmas ir tik svarīgas?

Apmeklējiet mūsu interneta vietnes sadaļu par maksājumiem un tirgiem

Klimata pārmaiņas

Kā klimata pārmaiņas ietekmē monetāro politiku?

Biežākas un spēcīgākas dabas katastrofas negatīvi ietekmē tautsaimniecību un finanšu sistēmu. Tās var ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi, inflāciju un to, kā monetārā politika sasniedz iedzīvotājus un uzņēmumus. Šādas norises atstāj sekas uz cenu stabilitāti, kuru nodrošināt ir ECB primārais uzdevums. Tāpēc mēs iekļāvām ar klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus monetārās politikas ietvarā.

Kā klimata pārmaiņu jautājumi tiek ņemti vērā monetārās politikas lēmumos?
Kas ir ECB Klimata pārmaiņu centrs?

Klimata pārmaiņu centrs izmanto iekšējās zināšanas un veido mūsu klimata programmu ciešā sadarbībā ar dažādām ECB darbības jomām. Centra darbība aptver gan monetāro politiku, gan prudenciālās funkcijas. Mēs arī pieņēmām lēmumu ieguldīt daļu no ECB pašu kapitāla portfeļa Starptautisko norēķinu bankas euro denominēto zaļo obligāciju fondā.

Paziņojums presei par Klimata pārmaiņu centru
Kā ECB plāno panākt, lai tās monetārā politika būtu zaļāka?

Stratēģijas izvērtējuma rezultātā ECB Padome izstrādājusi vērienīgu ceļvedi, ietverot klimata pārmaiņu apsvērumus savā darbā.

Paziņojums presei par darba plānu klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušanai monetārās politikas stratēģijā
Vai ECB iegulda zaļajās obligācijās?

Pašlaik ECB turējumā ir aptuveni viena piektā daļa no atbilstošajām zaļajām uzņēmumu obligācijām. Zaļo obligāciju emisijas parasti koncentrējas tādos sektoros kā pakalpojumi, transports, infrastruktūra un būvniecība. Šo sektoru uzņēmumi emitē zaļās obligācijas, lai finansētu efektīvāku tehnoloģiju ieviešanu, mazinātu oglekļa pēdas nospiedumu un pārorientētu savus enerģijas apgādes risinājumus uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Kaut arī centrālās bankas nav galvenie spēlētāji cīņā pret klimata pārmaiņām, šis jautājums nepārprotami skar mūsu primārā uzdevuma – cenu stabilitātes saglabāšanas – izpildi un ietekmē monetārās politikas stratēģiju.

Vai vēlaties uzzināt vairāk par to, kā ECB risina klimata pārmaiņu jautājumu?

Vairāk par klimata pārmaiņām un ECB
Kāpēc bankām jāpievērš uzmanība klimata pārmaiņām?

Klimata pārmaiņu un vides riski bankām kļūst arvien būtiskāki. Uzziniet, kā ārkārtēji laika apstākļi var ietekmēt bankas un ko tās var darīt, lai saglabātu savu svarīgo aizdevēju lomu un veicinātu pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību.

Video "Kāpēc bankām jāpievērš uzmanība klimata pārmaiņām?" Paziņojums presei "ECB banku uzraudzība uzsāk 2022. gada klimata pārmaiņu risku stresa testu"

Mūsu reakcija uz koronavīrusu

Kādus pasākumus ECB veica, reaģējot uz koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas sākšanos?

ECB 2020. un 2021. gadā īstenoja monetārās politikas un banku uzraudzības pasākumu kopumu, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību un sniegtu atbalstu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Mūsu pasākumi, reaģējot uz pandēmiju

2022. gada 10. februārī mēs paziņojām par pēdējo bankām joprojām pieejamo palīdzības pasākumu pārtraukšanu.

Sīkāku informāciju par pasākumiem, ko ECB banku uzraudzības funkcija saistībā ar pandēmiju īstenoja 2020. un 2021. gadā, sk. bieži uzdotajos jautājumos.

Kas ir PEPP?

Pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PĀAIP) ir aktīvu iegādes programma, kas tika uzsākta 2020. gada martā, lai novērstu koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi. PĀAIP mērķis bija palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām ar labvēlīgiem nosacījumiem piekļūt nepieciešamajiem līdzekļiem, palīdzot tautsaimniecībai pārvarēt pandēmijas radītos izaicinājumus.

Kas ir pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma (PĀAIP)? Paziņojums presei par PĀAIP
Kā ECB veicinājusi piekļuvi kredītiem?

Mēs piedāvājām ilgtermiņa finansējumu bankām, lai veicinātu kredītu izsniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem (t.sk. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem). Procentu likme, kas bija jāmaksā par šiem līdzekļiem, bija samazināta, radot bankām stimulu izsniegt vairāk aizdevumu. Mēs arī paplašinājām to aktīvu sarakstu, kurus bankas varēja izmantot kā nodrošinājumu (kas tām drošības nolūkos jāsniedz, aizņemoties no mums). Šis pasākumu kopums palīdzēja panākt, ka bankas visu pandēmijas laiku turpināja aktīvi izsniegt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Izlasiet! Kas ir nodrošinājums?
Kā ECB nosaka banku IT un kiberdrošības riskus?

Pandēmijas laikā ECB paziņoto kiberdrošības incidentu skaits ir palielinājies (2020. gadā – par 54% salīdzinājumā ar 2019. gadu). Aizsargāt kritiskos pakalpojumus (piemēram, piekļuvi finanšu sistēmai) pret uzbrukumiem un darbības pārtraukumiem ir vitāli svarīgi. Ir izstrādāts kiberdrošības incidentu ziņošanas ietvars un kopējās uzraudzības komandas pārskata banku atbildes uz IT riska anketu, ko tās aizpilda katru gadu. Tādējādi ECB novērtē banku pakļautību IT riskiem un novērtē to riska pārvaldību, lai padarītu ES finanšu nozari spēcīgāku un vairot tās digitālo noturību.

Lasiet mūsu rakstu "IT un kiberdrošības risks – pastāvīgs izaicinājums"
Vai bankas drīkst izmaksāt dividendes?

Ņemot vērā pandēmijas radīto paaugstināto sistēmisko nenoteiktību un ekonomisko spriedzi, ECB 2020. gada 27. martā kā ārkārtas pasākumu ieteica bankām uz laiku apturēt visas dividenžu izmaksas skaidrā naudā un akciju atpirkšanu. Kapitāla saglabāšana bija nepieciešama, lai nodrošinātu piesardzīgu kapitāla plānošanu un bankas nezaudētu savu spēju atbalstīt tautsaimniecību. 

ECB 2021. gada 23. jūlijā nolēma nepagarināt ieteikuma par dividendēm darbības periodu ilgāk par 2021. gada septembri.

Ņemiet vērā!

Krāpšana – ECB nosaukuma un logotipa ļaunprātīga izmantošana

ECB nesniedz komercbankas pakalpojumus. Ir bijuši gadījumi, kad mūsu identitāte izmantota saistībā ar krāpnieciskiem finanšu darījumiem un citām negodīgām darbībām. Turklāt krāpnieciskās darbības var tikt veiktas, atsaucoties uz mūsu darbiniekiem vai it kā mūsu darbinieku vārdā, un ļaunprātīgi var tikt izmantots mūsu nosaukums un logotips.

Uzziniet vairāk par ECB nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu un ieteicamo rīcību tādos gadījumos

Patērētāju aizsardzība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana neietilpst ECB uzdevumos

Attiecības starp bankām un to klientiem (patērētāju aizsardzība), kā arī cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir pienākumi, kas neietilpst mūsu atbildības jomā un paliek nacionālo uzraudzības iestāžu kompetencē.

Informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu

Kā ar mums sazināties?

Jums ir iespēja sūtīt mums savus jautājumus, komentārus vai ierosinājumus saistībā ar mūsu pienākumiem un darbību jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām, izmantojot e-pastu vai pastu. Varat arī zvanīt mums pirmdienās–piektdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 un no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 pēc Viduseiropas laika.

Visas šīs sadaļas lapas