Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Jautājiet mums!

Mēs tiecamies būt caurredzami, pieejami un saprotami ikvienam iedzīvotājam.

Mēs esam euro zonas centrālā banka un strādājam vairāk nekā 340 milj. eiropiešu labā. Mūsu darbības mērķis ir saglabāt stabilas cenas un mēs palīdzam gādāt par banku drošību.

Vai vēlaties uzzināt, kādus lēmumus mēs ECB pieņemam un kā tie ietekmē jūsu ikdienas dzīvi? Lasiet tālāk un jautājiet mums! 2020. gadā mēs sniedzām atbildes uz 16 000 jautājumu, kurus saņēmām no visas pasaules.

Par ECB

Kas ir ECB?

Eiropas Centrālā banka (ECB) ir euro zonas centrālā banka un pārvalda tajā apgrozībā esošo naudas apjomu. Mūsu svarīgākais uzdevums ir saglabāt stabilas cenas, un galvenais instruments, ko izmantojam, lai to panāktu, ir atbilstošu procentu likmju noteikšana.

Noderīga informācija "Kas ir centrālā banka?" 3 minūtēs uzzini vairāk par ECB un Eurosistēmu!

Mēs esam atbildīgi arī par banku uzraudzību Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros.

Savā darbībā mēs vadāmies pēc caurredzamības, neatkarības un pārskatatbildības principiem.

Noderīga informācija "Kāpēc ECB ir neatkarīga?"
Vai ECB izsniedz aizdevumus? Vai es varu atvērt kontu ECB?

Nē, ECB nesniedz komercbankas pakalpojumus ne iedzīvotājiem, ne uzņēmumiem. Mēs nepiedāvājam iedzīvotājiem komercbankas pakalpojumus un mums nav internetbankas vietnes.

ECB neveic arī šādas darbības:

  • neiesaistās naudas pārskaitījumos
  • neiekasē komisijas maksas par pārrobežu maksājumiem
  • nepieņem noguldījumus no trešām pusēm
  • nebloķē naudas līdzekļus un neizsniedz izziņas līdzekļu izmaksai
Kādā valodā mēs ECB runājam?

Pašlaik ir 24 oficiālās ES valodas un jūs varat ar mums sazināties jebkurā no tām. Valoda, kuru izmantojam saziņā ar iedzīvotājiem, atkarīga no mērķauditorijas un apstākļiem.

ECB publicē tiesību aktus visās oficiālajās valodās.

Mūsu darba valoda ir angļu valoda.

Kam pieder ECB?

ECB pieder visu ES valstu centrālajām bankām kopā. Katras valsts procentuālā daļa ECB kapitālā atbilst tās iedzīvotāju skaitam un iekšzemes kopproduktam (IKP), kam ir vienāds svērums. Valstis, kuras ieviesušas euro, maksā vairāk nekā ES valstis, kuras nav euro zonā. Visi šie faktori kopā veido tā dēvēto kapitāla atslēgu. Šī kapitāla atslēga nosaka katras nacionālās centrālās bankas maksāto summu.

Noderīga informācija "Kam pieder ECB?"
Vai ECB gūst peļņu? Un vai tā cieš zaudējumus?

ECB kā ikviena cita banka sagatavo peļņas un zaudējumu aprēķinu. ECB tīro peļņu un/vai zaudējumus sadala starp euro zonas nacionālajām centrālajām bankām. ECBS Statūtos noteikts, ka summu, kas nepārsniedz 20% no tīrās peļņas, var paturēt kā rezerves, bet pārējo peļņu sadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām. Zaudējumus var kompensēt no vispārējām rezervēm, gada ienākumiem vai nacionālajām centrālajām bankām sadalītajām summām.

Noderīga informācija "Vai ECB gūst peļņu?"

Monetārā politika

Kas ir ECB monetārā politika?

Monetārā politika aptver visus lēmumus, kurus pieņemam, lai ietekmētu naudas cenu un pieejamību un tādējādi īstenotu cenu stabilitātes mērķi. Mūsu svarīgākais monetārās politikas instruments ir galveno ECB procentu likmju kopums. Jebkuras šo procentu likmju pārmaiņas ietekmē procentu likmes visā tautsaimniecībā, īpaši procentu likmes, par kādām komercbankas aizdod naudu privātpersonām un uzņēmumiem. Nepieciešamības gadījumā varam izmantot arī citus instrumentus, kas palīdz mums sasniegt galveno mērķi – cenu stabilitāti.

Nesen pieņemtie monetārās politikas lēmumi
Kāpēc cenu stabilitāte ir tik svarīga?

Cenu stabilitāte ir ECB galvenais mērķis, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. pantā. Padome uzskata, ka cenu stabilitāti vislabāk var saglabāt, nosakot mērķi vidējā termiņā nodrošināt 2% inflāciju, ko mēra pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI). Stabilas cenas ļauj iedzīvotājiem vieglāk plānot savus tēriņus un veicina uzņēmumu ieguldījumus. Tās palīdz arī saglabāt uzticēšanos mūsu valūtai, nodrošinot, ka preču un pakalpojumu apjoms, ko iespējams nopirkt par noteiktu naudas summu, nemainās.

Noderīga informācija "Kāpēc stabilas cenas ir būtiskas?"
Kāpēc procentu likmes ir zemas?

Kad gaidāms, ka inflācija vidējā termiņā būs zem 2% mērķa līmeņa, ECB cenšas stimulēt tautsaimniecību, izmantojot galvenās ECB procentu likmes un citus instrumentus. Nosakot zemu procentu likmi, bankas var lēti aizdot naudu, kas savukārt palielina ieguldījumu apjomu un patēriņu tautsaimniecībā. Zemu procentu likmju apstākļos pieaug arī aktīvu – piemēram, pensiju un mājokļu – vērtība. Arī tas veicina tēriņus. Tas viss rada lielāku aktivitāti un izaugsmi, izraisot inflācijas kāpumu.

Noderīga informācija "Kāpēc procentu likmes ir zemas?"
Kāds ir aktīvu iegāžu mērķis? Un kā tās notiek?

Aktīvu iegādes nozīmē, ka centrālās bankas iegādājas aktīvus, piemēram, valdības un uzņēmumu obligācijas, lai samazinātu ilgāka termiņa procentu likmes. Tas labvēlīgi ietekmē tautsaimniecību, jo veicina patēriņu un ieguldījumus, gala rezultātā izraisot cenu spiediena veidošanos un palīdzot inflācijai atgriezties 2% mērķa līmenī. Aktīvu iegādes ir monetārās politikas instruments, ko īpaši izmantojam tad, kas galvenās procentu likmes ir ļoti zemas.

Noderīga informācija "Kā darbojas aktīvu iegādes?"
Kas ir ECB jaunā monetārās politikas stratēģija?

ECB jaunā monetārās politikas stratēģija tika publicēta 2021. gada 8. jūlijā. Kopš iepriekšējā stratēģijas izvērtējuma 2003. gadā euro zonas tautsaimniecībā un pasaules tautsaimniecībā notikušas būtiskas pārmaiņas. Sakarā ar darba ražīguma krituma, demogrāfiskās situācijas pārmaiņu un finanšu krīzes seku ietekmi mums ir kļuvis grūtāk sasniegt savus mērķus, tikai mainot monetārās politikas procentu likmes. Turklāt izaicinājumus monetārās politikas īstenošanai rada arī globalizācija, digitalizācija, draudi vides ilgtspējai un pārmaiņas finanšu sistēmā.

Lai gan mūsu uzdevums ir noteikts Līgumos, monetārās politikas stratēģijas izstrāde ir mūsu pašu ziņā. Šajā stratēģijā izklāstīts, kā sasniegt galveno mērķi – cenu stabilitāti euro zonā, izmantojot atbilstošu monetārās politikas instrumentu kopumu. Jaunās stratēģijas ietvaros ECB noteikusi simetrisku 2% inflācijas mērķi. Tas nozīmē, ka inflācijas, kas ir zem šā mērķrādītāja, ir tikpat nevēlama kā pārāk augta inflācija.

Vairāk par stratēģijas izvērtējumu
Vai jums ir vēl kādi jautājumi par monetāro politiku?

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par monetārās politikas instrumentiem, pasākumiem un lēmumiem?

Vairāk par monetāro politiku

Vai jūs vēlētos uzzināt vairāk par svarīgākajiem stratēģijas izvērtējuma secinājumiem?

Jautājumi un atbildes par stratēģijas izvērtējumu

Banku uzraudzība

Kas ir banku uzraudzība?

Eiropas banku uzraudzības uzdevums ir panākt Eiropas banku sistēmas drošību un noturību, vairot finanšu integrāciju un stabilitāti un nodrošināt konsekventu uzraudzību.

ECB skaidro: Eiropas banku uzraudzība
Kas ir VUM?

Vienotais uzraudzības mehānisms (VUM) attiecas uz banku uzraudzības sistēmu Eiropā. To veido Eiropas Centrālā banka un iesaistīto valstu nacionālās uzraudzības iestādes.

Uzziniet vairāk par VUM trīs minūtēs!
Vai ECB banku uzraudzības funkcija ir atbildīga par patērētāju aizsardzības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumiem?

Nē, patērētāju aizsardzība un cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju neietilpst ECB atbildības jomā, un tāpēc tā arī turpmāk ir valstu iestāžu kompetencē. Ja vēlaties iesniegt sūdzību par savu banku, lūdzam tiešā veidā sazināties ar pašu banku vai iesniegt sūdzību attiecīgajai valsts iestādei.

Atbildīgās valsts iestādes Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana
Kas jādara, ja rodas aizdomas par ES tiesību normu pārkāpumu?

Mēs mudinām cilvēkus ziņot par iespējamiem ES tiesību normu pārkāpumiem tieši mums, izmantojot mūsu trauksmes cēlēju platformu. ECB aizsargā personas datus, kā arī nodrošina atbilstošu aizsardzību gan personām, kas ziņo par pārkāpumiem, gan apsūdzētajām personām.

Kā iespējams pieprasīt informāciju par uzraudzītajām bankām?

Mums ECB ir ārkārtīgi būtiski nodrošināt pieeju informācijai. Mūsu mērķis ir nodrošināt, lai mūsu darbība būtu pēc iespējas caurredzama, vienlaikus aizsargājot ar ECB uzdevumu izpildi saistīto jautājumu konfidencialitāti.

Informāciju par atsevišķām uzraudzītajām bankām konkrēti aizsargā vairākas dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas Eiropas tiesību aktos (piemēram, Kapitāla prasību direktīvā).

Piekļuvi ECB dokumentiem regulē 2004. gada 4. marta Lēmums ECB/2004/3 (ar grozījumiem). Atbilstoši mūsu saistībām nodrošināt atklātību un caurredzamību un lai atvieglotu un veicinātu pētniecības darbu, esam izveidojuši dokumentu publisko reģistru.

Sk. dokumentu publisko reģistru
Kuras bankas uzrauga ECB?
Vai jums ir vēl kādi jautājumi par banku uzraudzību?

Euro un maksājumu sistēmas

Kādu labumu mums kā eiropiešiem sniedz euro?

Euro ieviešana bija iespaidīgs sasniegums, kas apvienoja Eiropas iedzīvotājus, ļaujot tiem daudz ērtāk un drošāk ceļot, studēt un strādāt ārvalstīs. Māstrihtas līgums bija viens no būtiskākajiem Eiropas integrācijas procesa pavērsiena punktiem, un tas arī sagatavoja ceļu vienotās valūtas ieviešanai.

Kādas priekšrocības euro nodrošinājis eiropiešiem?
Kas ir digitālais euro?

Ieviešanas gadījumā digitālais euro joprojām būtu euro – līdzīgs banknotēm, tikai digitāls. Tas būtu elektronisks naudas veids, ko emitētu Eurosistēma (ECB un euro zonas nacionālās centrālās bankas) un kas būtu pieejams visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Digitālais euro būtu ātrs, vienkāršs un drošs maksāšanas līdzeklis ikdienas maksājumu veikšanai. Tas veicinātu Eiropas tautsaimniecības digitalizāciju un aktīvi mudinātu īstenot inovācijas neliela apjoma maksājumu jomā. Mēs veicam ieguvumu un risku izpēti, lai euro arī turpmāk sekmīgi kalpotu eiropiešiem.

Vairāk par digitālo euro
Kādas priekšrocības piedāvā digitālais euro?

Digitālais euro apvienotu digitālā maksāšanas līdzekļa efektivitāti ar centrālās bankas piedāvāto drošību. Tas palīdzētu ES arī turpmāk būt neatkarīgai no digitālajiem maksāšanas līdzekļiem, kas emitēti ārpus euro zonas un tiek no turienes kontrolēti. Tas arī nodrošinātu finanšu stabilitāti un monetāro suverenitāti, kā arī palīdzētu saglabāt uzticēšanos maksājumiem digitālajā laikmetā.

Vai ECB pārtrauks emitēt skaidro naudu?

Digitālais euro nevis aizstātu skaidro naudu, bet gan papildinātu to. Nacionālās centrālās bankas kopā ar ECB arī turpmāk nodrošinās iedzīvotājiem piekļuvi euro skaidrajai naudai visā euro zonā. Digitālais euro sniegtu cilvēkiem papildu izvēles iespējas, veicot maksājumus, un padarītu maksāšanu vienkāršāku, veicinot finansiālo iekļautību.

Kā varētu izskatīties digitālais euro?

Eurosistēmas eksperti apkopojuši vairākas pamatprasības, kas ietver vieglu pieejamību, noturību, drošību, efektivitāti, privātumu un atbilstību tiesību aktiem. Tās mums palīdzēs definēt digitālā euro iespējamo veidolu. Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas būtu savietojams ar privātajiem maksājumu risinājumiem, veicinot Eiropas mēroga maksājumu veikšanu un papildu pakalpojumu sniegšanu patērētājiem.

Vai 500 euro banknotes joprojām ir derīgas?

500 euro banknotes joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis, un tādējādi jūs tās varat turpināt izmantot kā maksāšanas un vērtību uzkrāšanas līdzekli.

Vairāk par 500 euro banknoti
Vai es drīkstu izmantot euro banknošu attēlus?

Euro banknošu attēlus drīkst izmantot neprofesionālos nolūkos bez iepriekšējas mūsu atļaujas ar nosacījumu, ka tiek ievēroti spēkā esošie noteikumi (īpaši Lēmuma ECB/2013/10 2. pants), lai nodrošinātu, ka reprodukcijas nevar sajaukt ar īstām banknotēm, jo tas grautu uzticēšanos euro.

Ja vēlaties profesionālos nolūkos izmantot augstas izšķirtspējas euro banknošu attēlus, jums jāsazinās ar mums, rakstot uz adresi Euro-Banknotes-Images@ecb.europa.eu, lai varam izvērtēt jūsu gadījumu. Ja jūsu lūgums tiks apstiprināts, nosūtīsim jums elektroniskos attēlus.

Kas ir TARGET2?

TARGET2 ir maksājumu sistēma, kuras īpašnieks un operators ir ECB un nacionālās centrālās bankas. Tā ir gan centrālo banku, gan komercbanku visbiežāk izmantotā platforma liela apjoma maksājumiem.

Sīkāka informācija par šo maksājumu sistēmu
Kas ir TIPS?

TIPS ir jauns tirgus infrastruktūras pakalpojums, kuru sniedz ECB un nacionālās centrālās bankas. Tas ļauj pakalpojumu sniedzējiem saviem klientiem piedāvāt līdzekļu reālā laika pārskaitījumus visu diennakti. TIPS tagad ļauj veikt zibmaksājumus ātri un droši.

Sīkāka informācija par zibmaksājumu norēķiniem
Vai jums ir vēl kādi jautājumi par euro un mūsu maksājumu sistēmām?

Kas ir mūsu skaidrās naudas stratēģija? Kāpēc skaidrā nauda ir būtiska? Kā vēlas maksāt euro zonas iedzīvotāji?

Šeit atradīsiet atbildes uz šiem jautājumiem

Kāpēc maksājumu sistēmas ir tik svarīgas?

Apmeklējiet sadaļu par maksājumiem un tirgiem

Klimata pārmaiņas

Kā klimata pārmaiņas ietekmē monetāro politiku?

Biežākas un spēcīgākas dabas katastrofas negatīvi ietekmē tautsaimniecības un finanšu sistēmu. Tās var ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi, inflāciju un to, kā monetārā politika sasniedz iedzīvotājus un uzņēmumus. Šādas norises atstāj sekas uz cenu stabilitāti, kuru nodrošināt ir ECB primārais uzdevums. Tāpēc mēs iekļāvām ar klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus monetārās politikas ietvarā.

Kā klimata pārmaiņu jautājumi tiek ņemti vērā monetārās politikas lēmumos?
Kas ir Klimata pārmaiņu centrs?

ECB nesen izveidoja Klimata pārmaiņu centru, lai izmantotu iekšējās profesionālās zināšanas un veidotu mūsu klimata programmu ciešā sadarbībā ar citām struktūrvienībām. Tā darbība aptvers gan monetāro politiku, gan prudenciālās funkcijas. Mēs arī pieņēmām lēmumu ieguldīt daļu no ECB pašu kapitāla portfeļa Starptautisko norēķinu bankas euro denominēto zaļo obligāciju fondā.

Paziņojums presei par Klimata pārmaiņu centru
Kas ir mūsu ceļu karte virzībā uz videi nekaitīgāku monetāro politiku?

Stratēģijas izvērtējuma rezultātā ECB Padome izstrādāja vērienīgu ceļu karti, kurā izklāstīts, kā klimata pārmaiņu apsvērumi tiks iekļauti mūsu darbā.

Paziņojums presei par darba plānu klimata pārmaiņu apsvērumu iekļaušanai monetārās politikas stratēģijā
Vai ECB iegulda zaļajās obligācijās?

Pašlaik ECB turējumā ir aptuveni viena piektā daļa no atbilstošajām zaļajām uzņēmumu obligācijām. Zaļo obligāciju emisijas parasti koncentrējas tādos sektoros kā pakalpojumi, transports, infrastruktūra un būvniecība. Šo sektoru uzņēmumi emitē tā dēvētās zaļās obligācijas, lai finansētu efektīvāku tehnoloģiju ieviešanu, mazinātu oglekļa pēdas nospiedumu un pārorientētu savus enerģijas apgādes risinājumus uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Kaut arī centrālās bankas nav galvenie spēlētāji cīņā pret klimata pārmaiņām, šis jautājums nepārprotami skar mūsu primārā uzdevuma – cenu stabilitātes saglabāšanas – izpildi un ietekmē monetārās politikas stratēģiju. Vai vēlaties uzzināt vairāk par saikni starp klimata pārmaiņām un ECB?

Vairāk par klimata pārmaiņām un ECB

Mūsu reakcija uz koronavīrusu

Kādus pasākumus ECB veic koronavīrusa pandēmijas laikos?

ECB īsteno monetārās politikas un banku uzraudzības pasākumu kopumu, lai mazinātu koronavīrusa pandēmijas ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību un sniegtu atbalstu visiem Eiropas iedzīvotājiem.

Mūsu pasākumi, reaģējot uz pandēmiju Vairāk par mūsu pasākumiem saistībā ar koronavīrusu
Kas ir PĀAIP?

PĀAIP (pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programma) ir aktīvu iegādes programma, kas tika uzsākta 2020. gada martā, lai novērstu koronavīrusa pandēmijas negatīvo ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību. Šīs iegādes programmas mērķis ir palīdzēt iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valdībām ar labvēlīgiem nosacījumiem piekļūt nepieciešamajiem līdzekļiem, palīdzot tautsaimniecībai pārvarēt pandēmijas radītos izaicinājumus.

Paziņojums presei par PĀAIP Vairāk par ECB pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu
Kā ECB veicina piekļuvi kredītiem?

Mēs piedāvājam ilgtermiņa finansējumu bankām, lai veicinātu kredītu izsniegšanu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, t.sk. mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Procentu likmes, kas jāmaksā par šiem līdzekļiem, ir samazinātas, tādējādi radot bankām stimulu izsniegt vairāk aizdevumu. Esam arī paplašinājuši to aktīvu sarakstu, kurus bankas var izmantot kā nodrošinājumu, kas tām jāsniedz, aizņemoties no mums. Šis pasākumu kopums palīdzējis panākt, lai bankas pandēmijas laikā turpinātu aktīvi izsniegt aizdevumus mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Izlasiet! "Kas ir nodrošinājums?"
Vai bankas drīkst izmaksāt dividendes?

ECB 2020. gada 27. martā ieteica bankām sakarā ar ārkārtējiem un sarežģītiem apstākļiem uz laiku apturēt visas dividenžu izmaksas skaidrā naudā un akciju atpirkšanu. Vispārējais mērķis bija nosargāt banku spēju absorbēt zaudējumus un turpināt izsniegt kredītus tautsaimniecības atbalstam.

Šis ieteikums 2020. gada decembrī tika pārstrādāts un mainīts uz aicinājumu ievērot īpašu piesardzību.

2021. gada 23. jūlijā mēs paziņojām par lēmumu nepagarināt šā ieteikuma par dividendēm periodu ilgāk par 2021. gada septembri.

Ņemiet vērā!

ECB nosaukumu un logotipu var izmantot ļaunprātīgi

ECB nesniedz komercbankas pakalpojumus. Ir bijuši gadījumi, kad mūsu identitāte izmantota saistībā ar krāpnieciskiem finanšu darījumiem un citām negodīgām darbībām. Turklāt krāpnieciskās darbības var tikt veiktas, atsaucoties uz mūsu darbiniekiem vai it kā mūsu darbinieku vārdā, un ļaunprātīgi var tikt izmantots mūsu nosaukums un logotips.

Uzziniet vairāk par ECB nosaukuma ļaunprātīgu izmantošanu un ieteicamo rīcību tādos gadījumos

Patērētāju aizsardzība un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana neietilpst ECB uzdevumos

Attiecības starp bankām un to klientiem (patērētāju aizsardzība), kā arī cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir pienākumi, kas neietilpst mūsu atbildības jomā un paliek nacionālo uzraudzības iestāžu kompetencē.

Informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu

Kā ar mums sazināties?

Jums ir iespēja sūtīt mums savus jautājumus, komentārus vai ierosinājumus saistībā ar mūsu pienākumiem un darbību jebkurā no 24 ES oficiālajām valodām, izmantojot e-pastu vai pastu. Varat arī zvanīt mums pirmdienās–piektdienās no plkst. 10.00 līdz plkst. 12.00 un no plkst. 14.00 līdz plkst. 16.00 pēc Viduseiropas laika.

Visas šīs sadaļas lapas