Pirmā pāreja uz euro skaidro naudu (2002)

Euro ieviešana skaidrās naudas apritē 2002. gadā bija nozīmīgs notikums Eiropas vēsturē un svarīgs tehnisks sasniegums. 2002. gada 1. janvārī euro banknotes un monētas tika ieviestas 12 valstīs, kuru kopējais iedzīvotāju skaits bija 308 milj. Tā bija līdz šim pasaulē lielākā naudas maiņa, kurā bija iesaistīts banku sektors, skaidrās naudas pārvadātāji, mazumtirgotāji, tirdzniecības automātu nozare un, protams, sabiedrība.

Tika veikti plaši sagatavošanās darbi. Jau no 2001. gada septembra euro skaidrā nauda tika piegādāta bankām un mazumtirgotājiem, lai izvairītos no piegādes grūtībām. Tāpēc jau pirmajās 2002. gada dienās tā bija plaši pieejama visos sektoros. Līdz 3. janvārim 96% euro zonas bankomātu varēja izņemt euro banknotes. Nedēļu pēc euro skaidrās naudas ieviešanas vairāk nekā puse skaidrās naudas darījumu tika veikti euro.

Pēc vienlaicīgas apgrozības perioda, kas dažās valstīs ilga pat divus mēnešus un kurā maksājumus varēja veikt gan euro, gan nacionālajā valūtā, 2002. gada 1. martā euro kļuva par vienīgo likumīgo maksāšanas līdzekli euro zonā. Līdz šim datumam no apgrozības tika izņemti aptuveni 6. mljrd. nacionālo valūtu banknošu un gandrīz 30 mljrd. nacionālo valūtu monētu.

Izgatavošana

Euro banknošu iespiešana

ECB koordinēja un uzraudzīja banknošu izgatavošanu 15 spiestuvēs, iesaistot aptuveni 40 dažādus izejmateriālu piegādātājus. Vienota kvalitātes vadības sistēma nodrošināja vienādu standartu visām banknotēm.

Lai gan par euro monētu ražošanu bija (un joprojām ir) atbildīgas atsevišķas valstis, ECB darbojās kā neatkarīgs monētu kvalitātes vērtētājs, lai nodrošinātu, ka tās var izmantot tirdzniecības automātos visā euro zonā.

Euro banknošu izgatavošana sākās 1999. gada jūlijā, un tajā bija iesaistītas 15 banknošu spiestuves visā Eiropas Savienībā. Līdz 2002. gada 1. janvārim bija iespiesti 14.89 mljrd. banknošu, t.sk. apgādes krājumi, pirmajai piegādei 12 valstīs. Šo banknošu kopējā vērtība bija aptuveni 633 mljrd. euro. Turklāt, ja banknotes novietotu citu aiz citas, tās sniegtos līdz Mēnesim un atpakaļ aptuveni 2.5 reizes.

ECB Padome apstiprināja papildu izgatavošanas apjomu (aptuveni 1.91 mljrd. banknošu). Šie centrālo rezervju krājumi bija paredzēti, lai nodrošinātos pret jebkuriem būtiskiem riskiem sakarā ar ieviešanas un apgādes krājumu izgatavošanas iespējamo aizkavēšanos, un tādējādi palīdzēja nodrošināt raitu pāreju uz skaidro naudu. Pēc tam, kad centrālo rezervju krājumi bija veikuši savu funkciju, tajos neizmantotās banknotes tika ieskaitītas Eurosistēmas stratēģiskajos krājumos, ko izveidoja pēc euro skaidrās naudas ieviešanas negaidītiem pieprasījuma kāpuma gadījumiem.

16 Eiropas naudas kaltuvēs izkala aptuveni 52 mljrd. monētu ar kopējo vērtību 15.75 mljrd. euro, izlietojot 250 000 tonnas metāla.

Sākotnējie ražošanas rādītāji

1. tabulā parādīts 2002. gadā euro skaidrās naudas ieviešanai nepieciešamo banknošu sākotnējās piegādes apjoms, kas tika saražots 1999.–2001. gadā. 2. tabulā parādīti izgatavošanas rādītāji katrai banknošu nominālvērtībai. Katrai nacionālajai bankai bija jāizlemj, kur iespiest attiecīgajā valstī sākotnējai piegādei nepieciešamās banknotes, un katra dalībvalsts bija atbildīga par savā valstī nepieciešamo monētu apjomu. Banknošu un monētu ražošanas rādītāji

1. tabula

Valsts Izgatavoto euro banknošu skaits (milj.) līdz 2002. gada 1. janvārim
Beļģija 550
Vācija 4 783
Grieķija 617
Spānija 1 924
Francija 2 265
Īrija 294
Itālija 2 440
Luksemburga 46
Nīderlande 659
Austrija 550
Portugāle 537
Somija 225
KOPĀ pirmajai pārejai uz euro skaidro naudu 14 890

2. tabula

Nominālvērtība Izgatavoto banknošu skaits (milj.) līdz 2002. gada 1. janvārim
5 euro 3 155
10 euro 3 221
20 euro 3 406
50 euro 3 283
100 euro 1 231
200 euro 223
500 euro 371
KOPĀ pirmajai pārejai uz euro skaidro naudu 14 890