Nacionālā puse

20 centu

Andora

Andora parakstīja monetāro vienošanos ar Eiropas Savienību 2011. gada 30. jūnijā. Tā rezultātā Andora var izmantot euro kā oficiālo valūtu un emitēt savas euro monētas. Uz visām monētām redzamas 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes.

Uz 10, 20 un 50 centu monētām attēlota romāņu arhitektūras Santakolomas baznīca.

Andora


Austrija

Austrija izvēlējās izgatavot monētu sēriju, kas attēlo ziedus, arhitektūru un slavenas vēsturiskas personas. Zīmējumus izvēlējās valsts speciālistu grupa, ņemot vērā sabiedriskās domas aptaujas rezultātus. Zīmējumu autors ir austriešu mākslinieks Jozefs Kaizers (Josef Kaiser). Uz monētas attēlota Belvederas pils – viena no skaistākajām Austrijas baroka pilīm. Tās vārds kļuvis par sinonīmu vārdam "brīvība", jo 1955. gadā Belvederas pilī tika parakstīts Līgums par Austrijas suverenitātes atjaunošanu.

Austrija


Beļģija

Beļģijas euro monētu dizaina autors ir Turnhoutas (Turnhout) Municipālās mākslas akadēmijas direktors Jans Alfonss Kēstermanss (Jan Alfonss Keustermans). Apgrozībā laistas divas monētu sērijas. Abu sēriju monētas ir derīgas.

Pirmās sērijas monētas iekšējā daļā attēlots karalis Alberts II, bet ārējā daļā redzama karaļa monogramma – lielais burts "A", virs kura atrodas kronis – starp 12 zvaigznēm, kas simbolizē Eiropu, kā arī emisijas gads.

2008. gadā Beļģija nedaudz mainīja dizainu, lai izpildītu Eiropas Komisijas pamatnostādnes. Uz otrās sērijas monētas arī attēlots karalis Alberts II, bet karaļa monogramma un emisijas gads tagad redzams monētas iekšējā daļā, tāpat kā kaltuves zīme un Beļģijas valsts kods "BE".

2014. gadā Beļģija ieviesa trešo euro monētu sēriju, uz kuras attēlots karalis Filips, viņa karaliskā monogramma "FP" un Beļģijas valsts kods "BE". Naudas kaltuves zīme redzama abās pusēs emisijas gadskaitlim.

Beļģija


Francija

Francijas euro monētu pusi ar valsts veidoto simboliku izvēlējās no vairāk kā 1200 dizaina variantiem. Speciālistu komisija ekonomikas lietu un finanšu ministra vadībā izvēlējās trīs dizainus, katru no tiem noteiktas nominālvērtības monētām.

Speciālistu komisijas sastāvā bija numismātikas eksperti, mākslinieki, bijusī Eiropas Komisijas locekle Ktristīne Skrivenere (Christine Scrivener), parlamenta locekļi, Francijas monētu kaltuves direktors Emanuels Konstāns (Emmanuel Constans), vadošais gravieris Pjērs Rodjē (Pierre Rodier) un aktrise Irēna Žakoba (Irène Jacob), kā arī profesionālo organizāciju biedri. Viņi izvēlējās šādus dizainus.

10, 20 un 50 centu monētu dizainā atspoguļota Francijas franka vēsturē pastāvīgi izmantotā sējēja tēma. Šī Lorāna Žorlo (Laurent Jorlo) zīmētā modernā, laikam pāri stāvošā grafika attēlo Franciju, kas, arī integrējoties Eiropā, saglabā sevi pašu.

Francija


Grieķija

Grieķijas valsts ekonomikas ministrs un Grieķijas Bankas prezidents no Nacionālās Tehniskās un mākslinieciskās komitejas iesniegto piedāvājumu klāsta izvēlējās savas valsts euro monētu dizainus. Uzvarējušo motīvu autors bija skulptors Georgess Stamatopuloss (Georges Stamatopoulos), kuru sponsorēja Bank of Greece. Katras nominālvērtības monētai ir atšķirīgs dizains. Monēta veltīta Joanna Kapodistriasa (Ioannis Capodistrias; 1776–1831), vadoša valsts un Eiropas politiķa un diplomāta, piemiņai. Viņš pēc grieķu neatkarības kara (1821–1827) kļuva par pirmo Grieķijas valsts vadītāju (1830–1831).

Grieķija


Igaunija

Visu nominālvērtību Igaunijas monētām ir vienāds nacionālās puses dizains. Uz tām redzams Igaunijas ģeogrāfiskais attēls un uzraksts "Eesti" ("Igaunija").

Igaunija


Itālija

Itālijā ar euro monētu zīmējumiem vispirms rūpīgi iepazinās Valsts Tehniskā un mākslinieciskā komiteja, bet pēc tam Itālijas lielākā valsts televīzijas stacija RAI UNO ar tiem iepazīstināja sabiedrību. Katras nominālvērtības monētai izvēlēts atšķirīgs zīmējums, ko izraudzījās no slavenu Itālijas mākslinieku šedevriem. Uz monētas attēlota Itālijas futūristu skolas vadošā pārstāvja Umberto Bočioni (Umberto Boccioni) veidota skulptūra.

Itālija


Īrija

Īrijas valdība pieņēma lēmumu izmantot vienotu dizainu visu nominālvērtību Īrijas monētām. Uz monētām redzama ķeltu arfa – tradicionālais Īrijas simbols –, ko papildina emisijas gadskaitlis un uzraksts "Éire" (Īrijas nosaukums īru valodā). Arfu zīmējis Džarlats Heizs (Jarlath Hayes).

Īrija


Kipra

Uz 10, 20 un 50 centu monētām attēlots Kirēnijas kuģis. 4. gs. pr.Kr. būvētais tirdzniecības kuģis ir Kipras kuģniecības vēstures un Kipras kā nozīmīga tirdzniecības centra simbols.

Kipra


Latvija

Uz 20, 20 un 50 centu monētām attēlots Latvijas lielais valsts ģerbonis. Mākslinieks – Laimonis Šēnbergs.

Latvija


Lietuva

Uz Lietuvas euro monētām attēlots Lietuvas Republikas valsts ģerbonis, baltais bruņinieks, emisijas valsts "LIETUVA" un emisijas gads "2015". Uz monētām redzamas arī 12 Eiropas Savienības karoga zvaigznes. To dizaina autors ir tēlnieks Antans Žukausks (Antanas Žukauskas).

Lietuva


Luksemburga

Pēc vienošanās ar karalisko ģimeni un Luksemburgas valdību monētu dizainu izstrādāja Ivete Gastojē-Klēra (Yvette Gastauer-Claire).

Uz visām Luksemburgas emitētajām euro monētām ir Viņa Karaliskās Augstības lielhercoga Henrija profils. Uz tām norādīts arī emisijas gads un uzraksts "Luksemburga" luksemburgiešu valodā ("Lëtzebuerg").

Luksemburga


Malta

Uz 10, 20 un 50 centu monētām redzams Maltas ģerbonis – uz vairoga Maltas karoga heraldisks attēls, virs karoga – kronis, kas simbolizē Maltas nocietinājumus un apzīmē pilsētvalsti. Vairogu ieskauj miera simboli, kas tradicionāli tiek saistīti ar Maltu, – kreisajā pusē olīvkoka zars un labajā pusē palmas zars. Tie veido vainagu, kas pie pamatnes sasiets ar lenti, uz kuras uzrakstīts "Repubblika ta' Malta" (Maltas Republika).

Malta


Monako

Apgrozībā laistas divas monētu sērijas.

Uz 2 euro monētas attēlots Viņa Augstība princis Renjē III. Uz 1 euro monētas – Viņa Augstības prinča Renjē III un Viņa Augstības kroņprinča Alberta dubultportrets. Uz 10, 20 un 50 centu monētām attēlots prinča zīmogs. Uz 1, 2 un 5 centu monētām redzams Monako prinču suverēnu ģerbonis.

Uz otrās sērijas 2 euro un 1 euro monētām attēlots Viņa Augstības prinča Alberta II portrets. Uz 10, 20 un 50 centu monētām redzama Viņa Augstības prinča Alberta monogramma. 1, 2 un 5 euro monētu galvenais dizaina motīvs ir Monako prinču ģerbonis.

Monako


Nīderlande

Nīderlande pirmās sērijas monētām izvēlējās divus karalienes Beatrikses portretus, kuru autors ir Bruno Ninabers van Eibens (Bruno Ninaber van Eyben). Apgrozībā laistas divas monētu sērijas. Abu sēriju monētas ir derīgas.

Uz otrās sērijas monētām, kuras tika ieviestas 2014. gadā, attēlots karalis Vilhelms Aleksandrs un redzams uzraksts "Willem-Alexander Koning der Niederlanden" (Nīderlandes karalis).

1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu monētas:

Pirmā sērija: redzams karalienes Betrikses portrets un uzraksts "Beatrix Koningin der Nederlanden" (Nīderlandes karaliene).

Otrā sērija: virs karaļa Vilhelma Aleksandra portreta redzams uzraksts "Willem-Alexander Koning der Niederlanden" (Nīderlandes karalis). Naudas kaltuves zīme redzama abās pusēs uzrakstam.

Nīderlande


Portugāle

No nacionālajā konkursā iesniegtajiem darbiem izvēlējās trīs dažādus euro dizainus. Konkursā uzvarēja dizaineris Vitors Manuels Fernandess duš Santušs (Vítor Manuel Fernandes dos Santos), kura iedvesmas avots bija vēsturiskie simboli un Portugāles pirmā karaļa Alfonsa I Enrikiša (Dom Afonso Henriques) zīmogi, piedāvājot šādus motīvus. Uz 10, 20 un 50 centu monētām kā centrālais dizaina elements attēlots 1142. gada karaļa zīmogs.

Portugāle


Sanmarīno

Uz monētas attēlots Sv. Marino. Šis attēls ņemts no kāda Gverčīno (Guercino) skolas eļļas gleznojuma.

Sanmarīno


Slovākija

Uz 10, 20 un 50 centu monētām redzama Bratislavas pils un Slovākijas valsts ģerbonis.

Slovākija


Slovēnija

Monētas dizaina galvenais motīvs ir Lipicas zirgi.

Slovēnija


Somija

Somija izvēlējās trīs attēlus, kas līdzīgi iepriekš uz nacionālajām monētām izmantotajiem attēliem. Uz 1, 2, 5, 10, 20 un 50 centu monētām attēlots somu ģerboņa lauva – skulptora Heiki Heiveojas (Heikki Häiväoja) darba reprodukcija. Dažādi ģerboņa lauvas attēli gadiem ilgi bijuši redzami uz dažādām Somijas monētām, piemēram, uz 1964.–2001. gadā izlaistajām 1 markas monētām.

Somija


Spānija

Spānijas monētās izmantoti trīs dizaini ar Karaļa Huana Karlosa I (Juan Carlos I de Borbón y Borbón), Migela de Servantesa (Miguel de Cervantes) un Santjago de Kompostelas (Santiago de Compostela) katedrāles attēliem. Monētu dizains 2010. gadā nedaudz mainīts, lai izpildītu Eiropas Komisijas pamatnostādnes. Piemēram, gadskaitlis tagad redzams monētas iekšējā daļā.

10, 20 un 50 centu monētas: uz šīm monētām atveidots Migels de Servantess (Miguel de Cervantes), spāņu literatūras tēvs, kas simbolizē cilvēka un viņa darba vispusību.

Spānija


Vatikāns

Apgrozībā ir četras Vatikāna monētu sērijas. Visu sēriju monētas ir derīgas.

Pirmā sērija, uz kuras ir pāvesta Jāņa Pāvila II attēls, tika izlaista laikā no 2002. līdz 2005. gadam.

Otrā sērija, kuru izlaida no 2005. gada marta līdz 2006. gada jūnijam, attēlo kambarsulaiņa, Vatikāna valsts pagaidu vadītāja, ģerboni, kas novietots uz Apustuliskā Kambara emblēmas monētas centrā. Attēla augšdaļu puslokā apvij vārdi "SEDE VACANTE" un izlaiduma gads, kas apzīmēts ar romiešu cipariem – MMV. Dizaina autores vārds – D. LONGO – rakstīts gar centrālā attēla apmales kreiso apakšējo pusi, bet gravieru iniciāļi – gar labo apakšējo pusi, tas ir, "MAC inc" (1 centa un 20 centu monētām); "LDS inc" (2 centu un 50 centu monētām); "ELF inc" (5 centu un 1 euro monētām) un "MCC inc" (10 centu un 2 euro monētām).

Uz trešās sērijas monētām, kuras izlaida no 2006. gada aprīļa līdz 2013. gada decembrim, attēlots pāvests Benedikts XVI. Kreisajā pusē redzami dizaina autores iniciāļi ("DL").

Uz ceturtās sērijas monētām, kuras pirmoreiz izlaida 2014. gada janvārī, attēlots pāvests Francisks.

Uz visu sēriju monētām attēlotas 12 Eiropas karoga zvaigznes, uzraksts "CITTÀ DEL VATICANO", emisijas gadskaitlis un naudas kaltuves zīme "R".

Vatikāns


Vācija

Vācijas amatpersonas un numismātikas eksperti savas valsts euro monētām izvēlējās trīs dažādus dizainus. 10, 20 un 50 centu monētu dizainā izmantots Brandenburgas vārtu – Vācijas sadalīšanas un apvienošanās simbola – motīvs. Mākslinieks Reinhards Heinsdorfs (Reinhard Heinsdorff) dizainu veidojis perspektīvā, radot vārtu atvēršanās iespaidu un akcentējot Vācijas un Eiropas apvienošanos.

Vācija