Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs

Bieži uzdotie jautājumi par digitālo euro

1. Vai digitālais euro aizstātu skaidro naudu?

Nē, digitālais euro papildinātu skaidro naudu, nevis to aizstātu. Skaidrā nauda euro zonā joprojām būtu pieejama. Digitālais euro tiktu izmantots līdztekus skaidrajai naudai, reaģējot uz klientu augošo pieprasījumu pēc ātriem un drošiem digitālajiem maksājumiem.

2. Kā digitālā euro emisija ietekmētu banku sektoru?

Nav domājams, ka digitālais euro nelabvēlīgi ietekmēs finanšu sektoru. Lai to panāktu, mēs ņemsim vērā šādas prasības: 1) digitālais euro galvenokārt jāizmanto kā maksāšanas līdzeklis un tam nevajadzētu kļūt par finanšu ieguldījumu instrumentu, un 2) darījumos ar digitālo euro būtu jāiesaista uzraudzīti starpnieki.

3. Kāpēc digitālais euro būtu labāks par stabilajām kriptomonētām un kriptoaktīviem?

Digitālais euro būtu centrālās bankas nauda. Tas nozīmē, ka aiz tā stāvētu centrālā banka, kuras pienākums ir gādāt par iedzīvotāju vajadzību apmierināšanu – tas neietvertu riskus un nodrošinātu privātumu un datu aizsardzību. Centrālo banku uzdevums ir saglabāt naudas vērtību, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai digitāla nauda.

Stabilo kriptomonētu stabilitāte un drošība galu galā ir atkarīga no iestādes, kas tās emitējusi, un no tā, cik uzticams un realizējams ir tās solījums laika gaitā saglabāt stabilo kriptomonētu vērtību. Privātie emitenti reizēm izmanto personas datus komerciālos nolūkos.

Nepastāv reāla identificējama iestāde, kas atbild par kriptoaktīviem, kas nozīmē, ka prasību izpildi nav iespējams nodrošināt.

4. Vai digitālā euro pamatā tiks izmantota sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija (DLT), piemēram, blokķēde?

Eurosistēma izmēģina dažādas digitālā euro nodrošināšanas pieejas un tehnoloģijas. Tas ietver arī centralizētus un decentralizētus risinājumus, piemēram, sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. Taču vēl nav pieņemts oficiāls lēmums.

5. Vai digitālais euro Eurosistēmā būtu alternatīva valūta?

Nē. Digitālais euro būtu vēl viens veids, kā Eiropā varētu veikt maksājumus, izmantojot mūsu vienoto valūtu – euro. To varētu apmainīt pret banknotēm pēc kursa 1:1. Digitālais euro būtu risinājums apstākļos, kad iedzīvotāji un uzņēmumi sāk dot priekšroku digitālajiem maksājumiem.

6. Kāpēc patērētāji vēlētos izmantot digitālo euro?

Digitālais euro būtu digitāls maksāšanas līdzeklis – tikpat drošs un vienkārši un lēti izmantojams kā šobrīd skaidrā nauda. Cilvēki to varētu bez maksas izmantot pamatmaksājumu veikšanai, un tas būtu pieejams jebkurā vietā euro zonā.

Apstākļos, kad cilvēki arvien vairāk veic maksājumus elektroniski un digitālo maksājumu tirgus turpina augt, digitālais euro sniegtu papildu izvēles iespēju ikvienam – mājsaimniecībām, mazajiem un lielajiem uzņēmumiem – veikt maksājumus, izmantojot centrālās bankas naudu.

Tirgotājiem un mazajiem uzņēmumiem digitālais euro būtu vēl viens veids, kā saņemt maksājumus no saviem klientiem.

Digitālais euro varētu piedāvāt arī tehnoloģiski modernāku funkcionalitāti, piemēram, automātisko maksājumu vai kāda veida digitālās identitātes izmantošanas iespējas.

7. Kas notiks, ja kāda centrālā banka ārpus euro zonas emitēs digitālo valūtu pirms Eurosistēmas?

Visas lielākās centrālās bankas pārbauda iespēju emitēt centrālo banku digitālo valūtu, bet šīs nav sacīkstes vai sacensības. G20 valstu līmenī valda vienota izpratne, ka centrālo banku digitālo valūtu starptautiskās izmantošanas jomā nepieciešama sadarbība.

Turklāt rūpīga izstrāde un drošība ir būtiskāka par ātrumu – mums nepieciešama sistēma, ko var izmantot ikviens un kas kopš pirmās dienas ir stabila. Lai ieviestu digitālo euro, centrālajām bankām un iesaistītajiem uzraudzītajiem starpniekiem jāizveido noteikta infrastruktūra.

Eurosistēma sadarbojas ar citām centrālajām bankām, lai izprastu digitālās valūtas emisijas ietekmi uz attiecīgajām dažādajām tautsaimniecībām. Viedokļu un pieredzes apmaiņa sniedz priekšrocības.

Mēs pētām iespēju ieviest digitālo euro, lai reaģētu uz iedzīvotāju vajadzībām, un autonomijas un suverenitātes apsvērumu dēļ plānojam paļauties uz Eiropas maksājumu iespējām.

8. Kāda būtu digitālā euro ieviešanas laika skala?

Pirms mēs pieņemam lēmumu par digitālā euro ieviešanu, mums jānolemj, kādas būs tā potenciālās pamatiezīmes, un jānoskaidro, vai tas spēs apmierināt galalietotāju vajadzības. Pirms digitālā euro ieviešanas jāveic vairāki pasākumi.

ECB Padome turpmāko mēnešu laikā nolems, vai tiks uzsākta oficiāla izpēte saistībā ar iespējamo digitālā euro ieviešanu. Tas ietvertu izstrādes iespēju izvēli un lietotāju prasības. Mēs domātu arī par nosacījumiem, kas būtu jāizpilda finanšu starpniekiem, lai tie varētu sniegt klientiem ar digitālo euro saistītos pakalpojumus. Mēs paredzam, ka šī analīze varētu ilgt apmēram divus gadus.

Pēc tam Padome pieņemtu lēmumu, vai pāriet uz nākamo posmu, kurā mēs strādātu pie integrētu pakalpojumu izstrādes, kā arī veiktu digitālā euro testēšanu un, iespējams, izmēģinājumus reālos apstākļos.

Mēs uzskatām šo jautājumu par prioritāti, taču mums nepieciešams arī laiks, lai mūsu rīcība būtu pārdomāta. Pirms lēmuma pieņemšana jāveic rūpīga digitālā euro ietekmes analīze. Mēs ieviesīsim digitālo euro tikai tādā gadījumā, ja būsim pārliecināti, ka tas uzlabos finanšu sistēmas efektivitāti un ka iespējams izvairīties no nevajadzīgiem riskiem.

9. Kāpēc tiek domāts par maksimālās robežas noteikšanu pirmā līmeņa noguldījumiem? Cik zemai vajadzētu būt otrā līmeņa noguldījumu procentu likmei?

Mēs pētām iespējamos riskus, ko finanšu stabilitātei un monetārās politikas transmisijai varētu radīt digitālā euro ieviešana.

Ja digitālais euro tiks ieviests, tas būs papildu maksāšanas līdzeklis, nevis finanšu ieguldījumu veids. Eurosistēma novērtē iespējas izstrādāt to tā, lai nepieļautu, ka cilvēki veido lielus digitālā euro turējumus kā bezriska ieguldījumus vai pārvirza līdzekļus no banku noguldījumiem uz digitālo euro. Līdztekus iespējai noteikt tiešus turējumu limitus vēl viena iespēja būtu vairāku līmeņu atlīdzības sistēma.

Ja par digitālā euro turējumiem tiktu maksāta atlīdzība, tad par personas turējumiem, kas paredzēti izmantošanai nelielu pamatmaksājumu veikšanai (t.i., pirmā līmeņa turējumiem), tā būtu nulle vai pozitīva. Attiecīgi tā nekādos apstākļos nebūtu sliktāka nekā atlīdzība par skaidrās naudas turējumiem. Atlīdzībai par otrā līmeņa turējumiem vajadzētu būt par noteiktu līmeni mazākai nekā par aktīviem, kuri tiek uzskatīti par drošiem, lai izvairītos no situācijas, ka digitālais euro kļūst par ieguldījumu veidu, ņemot vērā, ka centrālās bankas nauda ir aktīvs, kurā vislabāk apvienota drošība un stabilitāte.

Mēs vēl neesam pieņēmuši lēmumu par vairāku līmeņu atlīdzības sistēmu vai iespējamiem robežlīmeņiem un, iespējams, analīzes gaitā apsvērsim arī citus risinājumus.

10. Kādu datu apstrādi paredzams veikt saistībā ar digitālā euro maksājumiem? Vai jums būs iespēja izsekot cilvēku maksāšanas paradumiem un sniegt šo informāciju valdības aģentūrām un citām valsts institūcijām?

Eurosistēma nav ieinteresēta individuālu lietotāju maksājumu informācijas vākšanā, maksāšanas paradumu izsekošanā un šādu datu sniegšanā valdības aģentūrām un citām valsts institūcijām.

Digitālais euro ļautu cilvēkiem veikt maksājumus, nesniedzot trešajām personām savus datus, izņemot tādus datus, kas nepieciešami, lai nepieļautu nelikumīgas darbības.

Lai maksājumi būtu privāti, būtu jāaizsargā dažādu veidu dati – lietotāja identitāte, dati par individuāliem maksājumiem (piemēram, maksājuma summa) un ar darījumu saistītie metadati (piemēram, darījuma veikšanai izmantotās ierīces IP adrese).

Jādomā, ka, sākot izmantot digitālā euro pakalpojumus, būtu jāveic lietotāja identifikācija, taču vienalga iespējams nodrošināt dažāda līmeņa privātumu saistībā ar veiktajiem maksājumiem.

Augstu privātuma līmeni iespējams nodrošināt arī citos veidos. Piemēram, lietotāja identitātes datus var uzglabāt atsevišķi no maksājumu datiem, ļaujot šādu informāciju iegūt tikai finanšu izmeklēšanas iestādēm skaidri noteikta juridiskā regulējuma ietvaros, lai, rodoties aizdomām par noziedzīgu darbību, būtu iespējams identificēt maksātāju un maksājuma saņēmēju.