Bieži uzdotie jautājumi par digitālo euro

Aktualizēts 14.02.2023.

1. Kāpēc Eiropai nepieciešams digitālais euro?

Digitalizācija maina mūsu maksāšanas paradumus. Veicot maksājumus, arvien mazāk tiek izmantota skaidrā nauda, un koronavīrusa (Covid-19) pandēmija paātrinājusi pāreju uz iepirkšanos internetā un digitālajiem maksājumiem. Digitālais euro būtu elektronisks skaidrās naudas veids, kas piemērots digitalizētai pasaulei. Tas sniegtu patērētājiem iespēju izmantot centrālās bankas naudu digitālā formā, papildinot banknotes un monētas.

Digitālais euro atvieglotu cilvēku dzīvi, nodrošinot kaut ko tādu, kas pašlaik nepastāv – digitālu maksāšanas līdzekli, kas tiktu plaši pieņemts visā eurozonā, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp personām. Digitālais euro tāpat kā skaidrā nauda būtu bezriska, plaši pieejams, viegli lietojams maksāšanas līdzeklis, kura pamatfunkcijas būtu izmantojamas bez maksas.

Turklāt digitālais euro stiprinātu eurozonas stratēģisko autonomiju un monetāro suverenitāti, uzlabojot visas Eiropas maksājumu ekosistēmas efektivitāti, veicinot inovācijas un palielinot tās noturību pret iespējamiem kiberuzbrukumiem vai tehniskiem traucējumiem, piemēram, elektroapgādes pārtraukumiem.

Sīkāka informācija par to, kāpēc nepieciešams digitālais euro.

2. Kā digitālais euro varētu veicināt Eiropas stratēģisko autonomiju?

Digitālais euro nodrošinātu Eiropas mēroga maksājumu risinājumu, kas būtu pieejams visā eurozonā un būtu Eiropas pārvaldībā. Tādējādi digitālais euro varētu palīdzēt mazināt Eiropas atkarību no ārpus Eiropas reģistrētiem privātiem maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, darbojoties kā pretsvars to dominējošajam stāvoklim tirgū. Savukārt Eiropas maksājumu vidi digitālais euro padarītu konkurētspējīgāku un inovatīvāku, nodrošinot platformu, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem atvieglotu savu Eiropas mēroga risinājumu piedāvāšanu.

Veiksmīgi ieviešot digitālo euro, Eiropa kopumā varētu kļūt par globālu līderi digitālo finanšu un centrālo banku digitālo valūtu jomā.

3. Vai digitālais euro aizstātu skaidro naudu?

Nē. Digitālais euro skaidro naudu papildinātu, nevis to aizstātu. Digitālais euro pastāvētu līdztekus skaidrajai naudai, apmierinot klientu augošo pieprasījumu pēc ātriem un drošiem digitālajiem maksājumiem. Skaidrā nauda, kā arī pārējie pašlaik izmantotie privātie elektroniskie maksāšanas līdzekļi arī turpmāk būtu pieejami eurozonā.

4. Vai digitālais euro būtu alternatīva valūta Eurosistēmā?

Nē. Digitālais euro būtu vēl viens veids, kā Eiropā varētu veikt maksājumus, izmantojot mūsu vienoto valūtu – euro. To varētu apmainīt pret banknotēm pēc kursa 1:1. Digitālais euro būtu risinājums apstākļos, kad iedzīvotāji un uzņēmumi arvien vairāk dod priekšroku digitālajiem maksājumiem.

5. Kādā posmā pašlaik atrodas digitālā euro projekta īstenošana?

Pēc divu gadu izpētes posma ECB Padome nolēma sākt sagatavošanās posmu, sākot ar 2023. gada 1. novembri.

Sagatavošanās posms sastāvēs no divām fāzēm: pirmā fāze sākās 2023. gada 1. novembrī un ilgs divus gadus. Pamatojoties uz pirmās fāzes rezultātiem un likumdošanas procesa attīstību, Padome tad lemtu, vai pāriet uz otro fāzi, kā arī noteiktu tās tvērumu un ilgumu.

Visa šā posma mērķis ir turpināt izstrādāt un testēt digitālo euro saskaņā ar izpētes posmā noteiktajiem izstrādes elementiem un tehniskajām prasībām.

Sagatavošanas posms ļautu veikt plašu analīzi, testēšanu, eksperimentus un apspriešanos ar ieinteresētajām personām, nodrošinot, ka digitālais euro atbilst visaugstākajiem kvalitātes, drošības un lietojamības standartiem.

Sagatavošanas posma sākums ir nozīmīgs solis, taču tas nenozīmē, ka Padomes pieņems lēmumu par digitālā euro emisiju. Šā lēmuma pieņemšanu varēs apsvērt tikai pēc tam, kad būs pieņemts attiecīgs tiesiskais regulējums.

6. Kā šajā procesā iesaistīti Eiropas likumdevēji?

Eiropas Komisija 2023. gada 28. jūnijā sagatavoja iespējamo digitālo euro regulējošo tiesību aktu projekta priekšlikumu. Tiesību aktu mērķis ir nodrošināt, lai digitālais euro, kas varētu tikt ieviests nākotnē, sniegtu iedzīvotājiem un uzņēmumiem papildu izvēles iespēju jebkurā eurozonas vietā veikt maksājumus digitāli, izmantojot plaši pieņemtu, lētu, drošu un noturīgu valsts izlaistas naudas veidu.

Abi šie procesi – likumdošanas un digitālā euro izstrādes process – attīstīsies paralēli, lai Eurosistēma būtu gatava nekavējoties izlaist digitālo euro, ja pēc digitālā euro tiesiskā regulējuma izstrādes būtu pamats šāda lēmuma pieņemšanai.

Eurosistēma veiks jebkāda veida nepieciešamos digitālā euro izstrādes pielāgojumus, ko varētu noteikt ar likumdošanu saistītie apsvērumi. ECB arī ir gatava pēc vajadzības sniegt atbalstu un tehnisko ieguldījumu likumdošanas procesā.

ECB Padome pieņems lēmumu, vai digitālais euro tiks ieviests, tikai tad, kad būs apstiprināts attiecīgais tiesību akts.

7. Kas piedalās digitālā euro projektā?

Eurosistēmai – ECB kopā ar eurozonas nacionālajām centrālajām bankām – jānodrošina, lai digitālais euro atbilstu lietotāju vajadzībām. Šā iemesla dēļ Eurosistēma cieši sadarbojas un uztur regulāru dialogu ar politikas veidotājiem, likumdevējiem, tirgus dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Nenovērtējamu ieguldījumu sniedz arī fokusa grupas – forumi, kuros tiešā veidā tiek uzklausīti cilvēku viedokļi un vēlmes.

Šī sadarbība tiek īstenota dažādos kontekstos, piemēram, Euro neliela apjoma maksājumu padomē, kas ir ECB vadīts forums, kurš ietver visas maksājumu tirgus ieinteresētās personas, vai Tirgus konsultatīvajā grupā, kuras sastāvā esošie eksperti izpētes posmā sniedza ieguldījumu saistībā ar digitālā euro produktu izstrādi un izplatīšanu.

Turklāt ECB regulāri piedalās Eurogrupas sanāksmēs, kur tiekas ar eurozonas valstu finanšu ministriem, un regulāri uzstājas Eiropas Parlamentā, lai iepazīstinātu Eiropas politikas veidotājus ar jaunākajām projekta norisēm. Tā arī organizē seminārus kopā ar Eiropas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai uzklausītu to viedokļus.

8. Kas varētu izmantot digitālo euro?

Kā norādīts Eiropas Komisijas iesniegtajā tiesību aktu priekšlikumā, digitālais euro būtu pieejams cilvēkiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm, kas uz laiku vai pastāvīgi dzīvo vai veic uzņēmējdarbību kādā eurozonas dalībvalstī.

Piekļuve digitālajam euro varētu būt arī cilvēkiem, kuri ceļo uz eurozonu personiskos vai profesionālos nolūkos vai kuri agrāk dzīvojuši vai veikuši uzņēmējdarbību kādā eurozonas valstī.

Turklāt cilvēki, kas dzīvo, un uzņēmumi un valsts iestādes, kas atrodas vai veic uzņēmējdarbību ārpus eurozonas, var piekļūt digitālajam euro, atverot digitālā euro kontus pie maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri veic uzņēmējdarbību vai darbojas valstī, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts^[1] vai trešā valsts, saskaņā ar iepriekšēju vienošanos starp ES un trešajām valstīm un/vai vienošanos, kas noslēgta starp Eiropas Centrālo banku un nacionālajām centrālajām bankām dalībvalstīs, kas atrodas ārpus eurozonas, un trešajās valstīs.

9. Kāpēc iedzīvotāji vēlētos izmantot digitālo euro?

Digitālais euro būtu ikvienai situācijai paredzēts maksājumu risinājums, ko varētu izmantot jebkurā laikā un jebkur eurozonā. Tas būtu digitāls maksāšanas līdzeklis, kas tiktu visur pieņemts un ko patērētāji bez maksas varētu izmantot, veicot maksājumus veikalos, internetā vai starp personām. Tas dotu cilvēkiem iespēju maksāt digitāli, vienlaikus izmantojot valsts izlaistu maksāšanas līdzekli. Un tas būtu pieejams gan tiešsaistē, gan bezsaistē.

Digitālais euro tiktu veidots tā, lai privātuma līmeņa ziņā tas būtu pārāks par citām digitālo maksājumu metodēm. Eurosistēma nespētu identificēt personas uz šo personu maksājumu pamata. Veicot maksājumus ar digitālo euro bezsaistē, personas dati darījumā būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam.

Digitālais euro būtu drošs un ērti lietojams, kā arī veicinātu lielāku finansiālo iekļautību digitālajā jomā, nodrošinot, ka neviens netiek atstāts novārtā. Digitālais euro apmierinātu arī tādu cilvēku vajadzības, kā personas ar invaliditāti un personas, kam nav piekļuves bankas kontam vai trūkst digitālās vai finanšu prasmes.

Lai nodrošinātu digitālā euro izmantojamību un pieejamību visā eurozonā, Eiropas Komisijas sagatavotais tiesību aktu projekta priekšlikums nosaka, ka tirdzniecības uzņēmumiem tas obligāti jāpieņem un uzraudzītajiem starpniekiem tas obligāti jāizplata klientiem.

10. Kādu labumu digitālais euro sniegtu tirdzniecības uzņēmumiem?

Digitālais euro būtu patiešām visas Eiropas mēroga risinājums, kas tiktu pieņemts visā eurozonā. Tas varētu nodrošināt vieglāku un lētāku alternatīvu pašlaik sadrumstalotajai maksājumu videi, kurā darbojas tirdzniecības uzņēmumi. Digitālais euro radītu tirdzniecības uzņēmumiem lielākas iespējas vienoties par nosacījumiem ar maksājumu risinājumu sniedzējiem un tādējādi samazināt savas izmaksas. Šo izmaksu samazinājumu pēc tam varētu novirzīt uz klientiem.

Pateicoties digitālajam euro, tirdzniecības uzņēmumi arī varētu gūt labumu no augstākiem valūtas kursiem. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz iepirkšanos internetā, jo samazinātos iespēja, ka klienti varētu atteikties no pirkuma, izmantojot labi pazīstamu maksāšanas līdzekli. Turklāt digitālais euro arī ļautu tirdzniecības uzņēmumiem nekavējoties saņemt maksājumus bez jebkādām papildu izmaksām.

11. Kādu labumu digitālais euro sniegtu starpniekiem?

Uzraudzītajiem starpniekiem, piemēram, bankām, būtu svarīga loma digitālā euro izplatīšanā. Tās darbotos kā privātpersonu, tirgotāju un uzņēmumu galvenais kontaktpunkts visos ar digitālo euro saistītajos jautājumos un sniegtu visus galalietotāju pakalpojumus.

Atšķirībā no lielākās daļas privāto inovāciju, kas parasti koncentrējas uz konkrētiem iekšzemes tirgiem, digitālais euro ļautu starpniekiem tūlīt aptvert visu eurozonu. Tādējādi digitālais euro varētu kalpot kā platforma starpniekiem, lai veicinātu turpmākas inovācijas un konkurenci augošajos e-komercijas un digitālo maksājumu tirgos visā eurozonā.

Digitālais euro arī varētu sniegt starpniekiem papildu uzņēmējdarbības iespējas. Piemēram, Eurosistēmas priekšlikumā norādīts, ka, ja tirdzniecības uzņēmumi ārpus eurozonas vēlētos izmantot digitālo euro, tiem būtu nepieciešams konts pie eurozonas maksājumu pakalpojumu sniedzēja.

Turklāt digitālā euro kompensācijas modelis, kā pašlaik paredzēts Eiropas Komisijas tiesību aktu projekta priekšlikumā, nodrošina starpniekiem līdzīgus ekonomiskos stimulus kā citi digitālie maksāšanas līdzekļi. Šajā sakarā digitālais euro arī paver iespējas starpniekiem investēt papildu pievienotās vērtības pakalpojumos saviem klientiem.

12. Vai par digitālā euro izmantošanu cilvēkiem būtu jāmaksā?

Digitālais euro būtu sabiedriskais labums. Tāpēc cilvēki, kas to vēlēsies, tā pamatfunkcijas varēs izmantot bez maksas.

Tomēr uzraudzītie starpnieki, t. sk. bankas, balstoties uz digitālā euro pamata funkcionalitātēm, varētu izstrādāt savas platformas un risinājumus. Iespējams, ka šie starpnieki tad par samaksu piedāvātu saviem klientiem citus pievienotās vērtības pakalpojumus.

13. Kā darbotos digitālais euro?

Digitālais euro ļautu iedzīvotājiem veikt drošus ātros maksājumus klātienes un interneta veikalos, kā arī starp personām, neatkarīgi no tā, kurā eurozonas valstī tie atrastos un pie kāda maksājumu pakalpojumu sniedzēja tiem būtu konts. ECB pašlaik pēta, kā tas varētu darboties praksē.

Piemēram, Eurosistēma varētu izstrādāt speciālu digitālā euro aplikāciju, kurai visiem būtu vienlīdzīga piekļuve. Alternatīvi starpnieki, t. sk. bankas, varētu integrēt digitālā euro pakalpojumus savās esošajās lietotnēs, kuras to klientiem jau ir pazīstamas. Neatkarīgi no tā, kā tas notiktu, arī iedzīvotāji, kuriem nav piekļuves bankas kontam vai digitālajām ierīcēm, varētu veikt maksājumus ar digitālo euro izmantojot publiskas starpnieku iestādes, piemēram, pasta nodaļas, izsniegtu fizisku karti.

Jebkurā gadījumā digitālais euro piedāvātu gan tiešsaistes, gan bezsaistes funkcionalitāti, paredzot ierobežotas savienojamības situācijas. Veicot digitālā euro maksājumus bezsaistē, personas dati darījumā būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam.

Sīkāka informācija par to, kā darbotos digitālais euro.

14. Cik privāts būtu digitālais euro?

Privātums ir viens no svarīgākajiem digitālā euro izstrādes elementiem. Eurosistēmai nav intereses par personas maksājumu datiem vai maksāšanas ieradumiem. Eurosistēma nespētu identificēt personas uz šo personu darījumu pamata.

Digitālais euro ļautu cilvēkiem veikt maksājumus tiešsaistē, nesniedzot trešām personām savus datus, izņemot tādus datus, kas atbilstoši Eiropas regulām nepieciešami nelikumīgu darbību novēršanai.

Digitālā euro maksājumi bezsaistē nodrošinātu vēl augstāku privātuma līmeni. Personas dati darījumā būtu zināmi tikai maksātājam un maksājuma saņēmējam.

15. Kā ECB nodrošinās, lai digitālais euro būtu iekļaujošs?

Digitālais euro būtu sabiedriskais labums, tāpat kā pašlaik banknotes un monētas, taču digitālā formā.

Iedzīvotāji, kas to vēlēsies, varēs bez maksas izmantot digitālā euro pamatfunkcijas ar mobilās lietotnes vai fiziskas kartes palīdzību. Digitālais euro ietvertu arī bezsaistes funkcionalitāti, paredzot ierobežotas savienojamības situācijas.

Eiropas Komisijas sagatavotais tiesību aktu projekts nosaka, ka kredītiestādēm, kas izplata digitālo euro, pēc klientu pieprasījuma būtu jānodrošina digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumi.

Turklāt, lai nodrošinātu, ka ikviens, t. sk. cilvēki ar invaliditāti, ar funkcionāliem ierobežojumiem vai ierobežotām digitālajām prasmēm un veci cilvēki, varētu veikt maksājumus ar digitālo euro, katrā eurozonas valstī tiktu identificētas publiskās iestādes, piemēram, pasta nodaļas. Šīs iestādes nodrošinātu cilvēkiem, kas ir neaizsargāti pret digitālo finanšu atstumtību, bezmaksas atbalstu un piekļuvi digitālā euro pakalpojumiem, piemēram, klātienes atbalstu un īpašu palīdzību, atverot digitālā euro kontu un izmantojot visus digitālā euro pamatpakalpojumus. Brīva piekļuve digitālā euro pamatpakalpojumiem tiktu piedāvāta arī iedzīvotājiem, kam nav bankas konta.

Turklāt īpaša uzmanība tiktu pievērsta neaizsargāto grupu, piemēram, personu, kurām nav noteiktas adreses, patvēruma meklētāju vai starptautiskās aizsardzības saņēmēju, iekļaušanai.

Digitālais euro tiktu veidots tā, lai tas atbilstu ikviena vajadzībām, neatstājot nevienu novārtā.

16. Vai digitālais euro būtu programmējama nauda?

Digitālais euro nekad nebūtu programmējama nauda.

Par programmējamu naudu dēvē tāda veida digitālo naudu, ko izmanto iepriekš noteiktam mērķim, piemēram, vaučeru, kam noteikti ierobežojumi attiecībā uz to, kur, kad vai ar kādu maksājuma saņēmēju to var izmantot.

Kā paredzēts arī Eiropas Komisijas sagatavotajā digitālā euro tiesību aktu priekšlikumā, digitālais euro nebūtu programmējama nauda, bet varētu veicināt automatizētus maksājumus, ja lietotāji vēlētos izmantot šo funkciju. Piemēram, lietotājs varētu nolemt izveidot automātisku ikmēneša maksājumu, lai veiktu tūlītēju digitālā euro pārvedumu ģimenes locekļiem vai draugiem.

17. Vai starpnieki saņemtu kompensāciju par digitālā euro izplatīšanu?

Eurosistēma ierosina kompensācijas modeli, kas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, bankām, radītu taisnīgus ekonomiskos stimulus uzņemties digitālā euro izplatīšanas radītās darbības izmaksas.

Tāpat kā pašlaik citu maksājumu sistēmu gadījumā, maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kas izplata digitālo euro, par šiem pakalpojumiem varētu iekasēt maksu no tirdzniecības uzņēmumiem. Cenai, ko tirdzniecības uzņēmumi un maksājumu pakalpojumu sniedzēji varētu noteikt, tiktu piemērota maksimālā robeža, kā digitālā euro tiesību aktu priekšlikumā ierosinājusi Eiropas Komisija.

Tāpat, kā tas ir ar banknošu ražošanu un laišanu apgrozībā, Eurosistēma uzņemtos ar digitālā euro shēmas un infrastruktūras izveidi saistītās izmaksas. Turklāt Eurosistēma censtos starpniekiem līdz minimumam samazināt papildu ieguldījumu izmaksas, pēc iespējas izmantojot jau esošās infrastruktūras.

18. Vai digitālais euro varētu apdraudēt finanšu stabilitāti, veicinot atsacīšanos no banku starpniecības?

Mūsu finanšu sistēma, kuras centrā ir banku sistēma, darbojas labi, un Eurosistēma vēlas saglabāt banku galveno lomu reālās tautsaimniecības efektīvas kreditēšanas nodrošināšanā.

ECB līdz minimumam samazinās jebkādus iespējamus draudus, ko finanšu sistēmai varētu radīt digitālais euro. Tādējādi digitālā euro apjoms, ko lietotāji varētu turēt savos kontos, būs ierobežots, lai pat krīzes laikā novērstu banku noguldījumu aizplūdi.

19. Kā ECB nodrošinātu, ka iedzīvotāji visā eurozonā vienādā veidā varētu maksāt ar digitālo euro?

Par digitālā euro izplatīšanu eurozonā būtu atbildīgi uzraudzītie starpnieki. Lai nodrošinātu saskaņotu īstenošanu, Eurosistēma izstrādā digitālā euro shēmu, ko veido vienots noteikumu, standartu un procedūru kopums, kas ļaus standartizēt digitālā euro maksājumus visā eurozonā, nodrošinot sasniedzamību visā Eiropā.

Noteikumu kopuma izstrādes grupa pašlaik strādā pie šā vienotā noteikumu, standartu un procedūru kopuma izstrādes ciešā sadarbībā ar tirgus pārstāvjiem, t. sk. lietotājiem, mazumtirgotājiem un starpniekiem.

20. Kā notiek vienotā digitālā euro noteikumu, standartu un procedūru kopuma izstrāde?

Lai atbalstītu vienotā digitālā euro noteikumu, standartu un procedūru kopuma izstrādi, Eurosistēma izveidojusi digitālā euro shēmas noteikumu kopuma izstrādes grupu, nodrošinot finanšu nozares, patērētāju un tirgotāju ieguldījumu.

Grupa, kuras sastāvā ir Eurosistēmas darbinieki un tirgus pārstāvji ar atbilstošu pieredzi, strādā, pamatojoties uz ECB Padomes jau apstiprinātajiem digitālā euro izstrādes elementiem.

Papildus šai grupai izveidotas vairākas īpašas noteikumu izstrādes darba plūsmas darbam pie konkrētām noteikumu kopuma nodaļām, kurās nepieciešamas konkrētas speciālās zināšanas.

21. Ko ietvers digitālā euro noteikumu kopums?

Digitālā euro noteikumu kopums noteiks vienotu noteikumu, standartu un procedūru kopumu, kas jāievēro uzraudzītajiem starpniekiem, izplatot digitālo euro. Šajos noteikumos, standartos un procedūrās būs ietverti šādi elementi:

• digitālā euro funkcionālais un darbības modelis (piemēram, pilns plūsmu cikls, pamatprasības uzraudzītajiem starpniekiem, minimālie lietotāju pieredzes standarti utt.);
• digitālā euro shēmas atbilstības modelis (piemēram, shēmas atbilstības kritēriji, dalībnieku pienākumi utt.);
• tehniskās shēmas prasības (piemēram, IT infrastruktūra, lietojumprogrammu saskarnes ieviešana, tehniskie standarti utt.);
• riska pārvaldības prasības;
• digitālā euro shēmas pārvaldības noteikumi (piemēram, shēmas pārvaldība, pārmaiņu vadības procesi utt.).

22. Kāda būtu saikne starp zibmaksājumiem un digitālo euro?

Pašlaik patērētājiem, veicot maksājumus veikalos, reti dota iespēja izmantot zibmaksājumus, un tas nozīmē arī to, ka tirgotāji nesaņem savu naudu uzreiz. Digitālais euro mainītu šo situāciju – visi digitālā euro maksājumi būtu zibmaksājumi.

Ja tiktu apstiprināts un ieviests izstrādātais digitālā euro vienotais noteikumu, standartu un procedūru kopums, tas dotu iespēju turpmāk izstrādāt zibmaksājumu risinājumus, nodrošinot, ka tie sasniedz visas eurozonas valstis. Tas mazinātu atkarību no privātiem ārpus Eiropas valstu uzņēmumiem, kas pašlaik dominē maksājumu nozarē.

23. Vai digitālā euro pamatā tiktu izmantota sadalītās virsgrāmatas tehnoloģija, piemēram, blokķēde?

Eurosistēma digitālā euro izstrādē izmēģina dažādas centralizētas un decentralizētas tehnoloģijas, t. sk. sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas. Tomēr galīgais lēmums vēl nav pieņemts.

24. Vai digitālā euro ieviešanas rezultātā maksājumi Eiropā kļūtu jutīgāki pret kiberuzbrukumiem?

Digitālais euro – tāpat kā citas digitālās infrastruktūras – varētu kļūt par kiberuzbrukumu mērķi. Lai mazinātu šo risku, digitālā euro izstrāde balstītos uz modernām tehnoloģijām, kas radītu kibernoturīgu un nākotnes prasībām atbilstošu vidi.

25. Kā digitālais euro atšķirtos no stabilajām kriptomonētām un kriptoaktīviem?

Digitālais euro būtu centrālās bankas nauda. Tas nozīmē, ka to nodrošinātu centrālā banka un tas tiktu izstrādāts atbilstoši lietotāju vajadzībām – tādējādi tas neietvertu riskus. Turklāt tas nodrošinātu privātumu un datu aizsardzību. Centrālo banku uzdevums ir saglabāt naudas vērtību, neatkarīgi no tā, vai tā ir fiziska vai digitāla nauda.

Stabilo kriptomonētu stabilitāte un drošība galu galā ir atkarīga no iestādes, kas tās emitējusi, un no tā, cik uzticams un realizējams ir tās solījums laika gaitā saglabāt naudas vērtību. Privātie emitenti reizēm izmanto personas datus komerciālos nolūkos.

Nepastāv reāla identificējama iestāde, kas atbild par kriptoaktīviem, un tādējādi šo solījumu izpildi nav iespējams nodrošināt.