Priekšvārds

2016. gads daudzējādā ziņā bija grūts, taču bija vērojamas arī progresa pazīmes. Lai gan gada sākumu raksturoja ekonomiskā nenoteiktība, gada beigās tautsaimniecības stāvoklis bija stabilākais kopš krīzes.

Taču, mazinoties ekonomiskajai nenoteiktībai, pieauga politiskā nenoteiktība. Mēs saskārāmies ar virkni ģeopolitisku notikumu, kas turpmākajos gados ietekmēs mūsu politikas noteikšanas procesu. Šajā gada pārskatā aplūkots, kā ECB darbojās šajā nemierīgajā laikā.

2016. gada sākumu iezīmēja bažas par globālās lejupslīdes atsākšanos, ko atspoguļoja spēcīgs finanšu tirgus svārstīgums. Pastāvēja risks, ka vēl vairāk tiktu kavēta inflācijas atgriešanās mērķa līmenī, un, ņemot vērā jau tā ļoti zemo inflāciju, pastāvēja būtisks deflācijas risks. Tāpat kā 2015. gadā Padome saglabāja apņēmību mērķa sasniegšanai izmantot visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus.

Tāpēc martā mēs ieviesām vairākus jaunus pasākumus mūsu monetāro stimulu paplašināšanai, t.sk. turpinājām pazemināt mūsu galvenās monetārās politikas procentu likmes, palielinājām aktīvu iegādes programmas ietvaros veikto iegāžu apjomu no 60 mljrd. euro līdz 80 mljrd. euro mēnesī, pirmo reizi veicām uzņēmumu obligāciju iegādes un uzsākām jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas.

Kā norādīts gada pārskatā, šie pasākumi izrādījās ļoti efektīvi attiecībā uz finanšu nosacījumu atvieglošanu, stabilas atveseļošanās nodrošināšanu un, visbeidzot, pakāpenisku inflācijas korekciju mūsu mērķim atbilstošākā līmenī.

Mūsu politikas ietvaros decembrī aktīvu iegādes programma tika pagarināta par deviņiem mēnešiem, lai ilgāk atbalstītu finansēšanas nosacījumus un veicinātu noturīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas tuvs 2%, bet zemāks par to. Veikto iegāžu apjoms atgriezās sākotnējā līmenī (60 mljrd. euro mēnesī). Tas atspoguļoja mūsu gada sākumā īstenoto darbību sekmes – augošo uzticēšanos euro zonas tautsaimniecībai un izzūdošos deflācijas riskus.

Taču līdztekus šiem guvumiem monetārā politika vienmēr rada arī blakusietekmi, kas 2016. gadā bieži bija uzmanības centrā. Šajā gada pārskatā mēs pievēršamies dažiem jautājumiem un bažām par mūsu darbību neparedzētajām sekām.

Viens no tiem ir ietekme uz sadali, īpaši attiecībā uz nevienlīdzību. Mēs parādām, ka vidējā termiņā monetārajai politikai ir pozitīva ietekme uz sadali, ļaujot samazināt bezdarba līmeni un tādējādi vislabvēlīgāk ietekmējot tieši mazāk turīgās mājsaimniecības. Galu galā viens no spēcīgākajiem nevienlīdzības mazinātājiem ir darbvietu nodrošināšana.

Bažas rada arī banku, apdrošinātāju un pensiju fondu rentabilitāte. Mēs aplūkojam to, kā finanšu iestādes ietekmējusi zemo procentu likmju vide un kā tās uz to reaģējušas. Mēs parādām, ka banku spēja pielāgoties ir atkarīga no to konkrētajiem uzņēmējdarbības modeļiem.

Pārskats aptver arī citas problēmas, ar kurām finanšu sektors saskārās 2016. gadā. Īpašu uzmanību pievēršam ienākumus nenesošo kredītu problēmai – kā to novērst un kādi šķēršļi vēl saglabājušies. Mēs īpaši aplūkojam arī sektora jaunākās tehnoloģijas un inovācijas – kā tās varētu ietekmēt šā sektora struktūru un darbību un ko tas nozīmē pārraugiem un regulatoriem.

2016. gada pārskats nebūtu pilnīgs, ja netiktu ņemti vērā nozīmīgie politiskie satricinājumi šajā gadā, īpaši attiecībā uz Apvienotās Karalistes lēmumu izstāties no Eiropas Savienības. Tādējādi pārskats sniedz Brexit novērtējumu no ECB viedokļa. Īpaši mēs uzsveram to, ka ir būtiski saglabāt vienotā tirgus integritāti un tā noteikumu un šo noteikumu īstenošanas viendabīgumu.

Politiskā nenoteiktība, iespējams, būs vērojama arī 2017. gadā. Taču joprojām esam pārliecināti, ka ekonomiskā atveseļošanās, ko veicina mūsu monetārā politika, turpināsies. ECB ir skaidrs uzdevums – saglabāt cenu stabilitāti. Tas bija mūsu vadmotīvs 2016. gadā, un tas saglabāsies arī nākamajā gadā.

Frankfurtē pie Mainas 2017. gada aprīlī

Mario Dragi (Mario Draghi)

Prezidents


Euro zonas tautsaimniecība, ECB monetārā politika un Eiropas finanšu sektors 2016. gadā

Euro zonas tautsaimniecība

Pasaules makroekonomiskā vide

2016. gadā euro zonas tautsaimniecības norises noteica prasīgāka ārējā vide. Vēsturiskā skatījumā gan attīstīto valstu, gan jauno tirgus ekonomikas valstu tautsaimniecības izaugsme bija mērena; tika novēroti paaugstinātas nenoteiktības gadījumi un īslaicīgi finanšu tirgus svārstību kāpumi, īpaši pēc jūnijā notikušā Apvienotās Karalistes referenduma par dalību ES un ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Globālās inflācijas līmenis bija zems pakāpeniski sarūkošās nesenās naftas cenu lejupslīdes ietekmes un joprojām lielo brīvo globālo ražošanas jaudu dēļ.

Saglabājās mērena pasaules ekonomiskā izaugsme

2016. gadā turpinājās pakāpeniska pasaules tautsaimniecības atveseļošanās, tomēr attīstīto valstu vājākas izaugsmes dēļ tā notika nedaudz lēnākā tempā nekā iepriekšējā gadā. 2. pusgadā ekonomiskā aktivitāte tikai pastiprinājās, īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs. Kopumā globālā IKP pieauguma temps bija lēnāks nekā pirms krīzes (sk. 1. att.).

2016. gadu raksturo daži nozīmīgi politiski notikumi, kas pasliktināja globālās tautsaimniecības attīstības perspektīvu. 2016. gada jūnijā Apvienotās Karalistes referenduma rezultāti radīja neskaidrību par tās ekonomiskās attīstības perspektīvu, tomēr tūlītēja finansiālā un ekonomiskā ietekme izrādījās īslaicīga un mērena. Vēlāk ASV prezidenta vēlēšanu rezultāti radīja pārmaiņas jaunās ASV administrācijas nākotnes politikas gaidās, kas izraisīja turpmāku saspringtās politiskās nenoteiktības saasinājumu.

1. attēls

Galvenās norises atsevišķās valstīs

(gada pārmaiņas; %; ceturkšņa dati; mēneša dati)

-10% -5% 0% 5% 10% 15% 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 ASV Apvienotā Karaliste Ķīna Japāna euro zona pasaule, neietverot euro zonu jaunās tirgus ekonomikas valstis a) Produkcijas izlaides pieaugums -2 -1 0 1 2 3 4 5 6 7 8 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 b) Inflācija ASV Apvienotā Karaliste Ķīna Japāna euro zona OECD

Avoti: Eurostat un valstu dati.
Piezīmes. IKP rādītāji ir sezonāli izlīdzināti. Par euro zonu un Apvienoto Karalisti sniegti SPCI dati; par ASV, Ķīnu un Japānu sniegti PCI dati.

Attīstītajās valstīs turpinājās izaugsme, tomēr tās temps bija lēnāks nekā iepriekšējā gadā. Ekonomisko aktivitāti veicināja joprojām stimulējošie finansēšanas nosacījumi un darba tirgus situācijas uzlabošanās. Gadā kopumā jauno tirgus ekonomikas valstu izaugsme arī bija mērena, perspektīvai būtiski uzlabojoties 2. pusgadā. Diviem faktoriem – joprojām notiekošajam pakāpeniskajam Ķīnas tautsaimniecības izaugsmes tempa samazinājumam un arvien lielākam dziļās recesijas sarukumam galvenajās izejvielu eksportētājvalstīs – bija īpaša ietekme. Tādējādi sakarā ar ģeopolitisko spriedzi, pārmērīgu aizņemto līdzekļu īpatsvaru, neaizsargātību pret kapitāla plūsmu samazināšanos un – izejvielu eksportētāju gadījumā – lēno pielāgošanos sarukušajiem ieņēmumiem izaugsme joprojām bija ierobežota.

2016. gadā pasaules tirdzniecības kāpums bija vājš, pasaules importa gada apjomam palielinoties tikai par 1.7% (2015. gadā – 2.1% kāpums). Vērojamas pazīmes, ka dažas strukturālās norises (piemēram, transportēšanas izdevumu samazināšanās, tirdzniecības liberalizācija, globālo vērtības ķēžu paplašināšanās un finanšu tirgu padziļināšanās), kuras iepriekš veicināja tirdzniecības paplašināšanos, vidējā termiņā vairs nesniegs tik lielu atbalstu. Tādējādi šķiet, ka pārredzamā nākotnē pasaules tirdzniecība nepieaugs straujāk kā globālā ekonomiskā aktivitāte.

Visu gadu saglabājās labvēlīgi globālie finansēšanas nosacījumi. Lielāko attīstīto valstu centrālās bankas saglabāja stimulējošas politikas nostāju, Bank of England, Japānas Bankai un ECB turpinot īstenot ekspansīvu monetāro politiku. ASV Federālo rezervju sistēma atsāka monetārās politikas normalizēšanu, 2016. gada decembrī par 25 bāzes punktiem paaugstinot federālo fondu mērķa likmi. Situācija finanšu tirgos liecināja par vispārēju stabilitāti, neraugoties uz politisko notikumu izraisītajiem paaugstinātas nenoteiktības periodiem. Ap gada beigām būtiski paaugstinājās ASV ilgtermiņa obligāciju peļņas likmes. Joprojām nav skaidrs, vai šāds kāpums atspoguļo lielākas izaugsmes un inflācijas gaidas vai drīzāk ASV valdības ilgtermiņa obligāciju termiņa prēmiju kāpumu. Vairākumam jauno tirgus ekonomikas valstu bija izdevīga ārējās finansēšanas nosacījumu uzlabošanās līdz ASV prezidenta vēlēšanām novembrī. Taču pēc tam kapitāla plūsmu iepriekšējais pieaugums uz jaunajām tirgus ekonomikas valstīm sāka sarukt, vairākās valstīs palielinoties valdības obligāciju peļņas likmju starpībai un spiedienam uz nacionālo valūtu.


Lielās brīvās ražošanas jaudas turpināja ietekmēt globālo inflāciju

Globālo inflāciju 2016. gadā joprojām ietekmēja zemās naftas cenas un vēl arvien apjomīgās brīvās globālās ražošanas jaudas (sk. 2. att.). Gada kopējā inflācija OECD valstīs ap gada beigām pakāpeniski paaugstinājās un gadā kopumā sasniedza 1.1% (2015. gadā – 0.6%). OECD gada pamatinflācija (neietverot pārtiku un enerģiju) nedaudz pieauga (līdz 1.8%; sk. 1. att.).

2. attēls

Izejvielu cenas

(dienas dati)