Banknošu ražošana un krājumi

2001. gada aprīlī ECB Padome nolēma, ka pēc sākotnējās euro skaidrās naudas ieviešanas euro banknošu ražošana notiks decentralizēti, sadalot izgatavojamos apjomus starp valstīm. Tāpēc kopš 2002. gada katra euro zonas nacionālā centrālā banka atbildīga par dažu nominālvērtību euro banknošu kopējā gada izgatavošanas apjoma noteiktas daļas izgatavošanu. Attiecīgā banka sedz tai noteiktā apjoma ražošanas izmaksas.

2002. gada septembrī Padome pieņēma lēmumu par Eurosistēmas stratēģisko krājumu (ESK) izveidi. Šos krājumus paredzēts izmantot ārkārtas apstākļos, piemēram, kad Eurosistēmas apgādes krājumi ir nepietiekami, lai apmierinātu negaidītu euro banknošu pieprasījuma kāpumu vai reaģētu uz pēkšņu euro banknošu piegādes pārtraukumu.

Apgādes un stratēģiskie banknošu krājumi nodrošina nacionālo centrālo banku spēju jebkurā brīdī reaģēt uz jebkurām banknošu pieprasījuma pārmaiņām neatkarīgi no tā, vai šis pieprasījums radies euro zonā vai ārpus tās. Apgādes krājumi nodrošina banknošu pieprasījumu normālās situācijās, lai

  • nomainītu no apgrozības atpakaļ nonākušās nederīgās (sliktas kvalitātes) banknotes;
  • reaģētu uz iepriekš paredzamu kāpumu banknošu apgrozībā;
  • reaģētu uz sezonāla rakstura pieprasījuma svārstībām;
  • optimizētu banknošu transportēšanu starp centrālo banku filiālēm.

Euro banknošu otrais izlaidums

Euro zonā pakāpeniski tiek ieviesta euro banknošu Eiropas sērija. Jau ieviestas jaunā izlaiduma četru nominālvērtību – 5 euro, 10 euro, 20 euro un 50 euro – banknotes. 50 euro banknote tika laista apgrozībā 2017. gada 4. aprīlī.

Vai jūsu darba pienākumos ietilpst skaidrās naudas apstrāde? Aplūkojiet visus mūsu informatīvos materiālus par euro banknotēm.