Attiecības ar starptautiskajām institūcijām

Institucionālais konteksts

Saistībā ar Eurosistēmai uzticētajiem uzdevumiem ECB iesaistās starptautiskajā ekonomiskajā sadarbībā. ECB līdzdalība atkarīga no konkrētā uzdevuma un var ietvert gan politikas nostājas pārstāvēšanu (vienotā monetārā politika), gan atsevišķas ECB nostājas formulēšanu līdztekus citu Eiropas Savienības politikas veidotāju nostājai.

ECB iesaistās starptautiskajā sadarbībā, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 138. panta un ECBS Statūtu 6.1. un 12.5. panta noteikumiem.

ECB starptautiskās attiecības

ECB starptautiskās sadarbības svarīga sastāvdaļa ir savstarpēja informācijas un viedokļu apmaiņa ar citiem politikas veidotājiem daudzpusējās organizācijās un forumos. Konkrētāk, lielākajās valstīs un ekonomiskajos reģionos vērojamo tautsaimniecības norišu un īstenotās politikas savstarpējs novērtējums, īpaši G20 kontekstā, uzlabo ECB spēju analizēt ārējo norišu ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību. Ņemot vērā šīs sadarbības formas brīvprātīgo un nesaistošo raksturu, tā neapdraud ECB neatkarību.

Informācijas un viedokļu apmaiņu un politikas savstarpēju novērtējumu papildina uzraudzība, t.sk. euro zonas uzraudzība, ko veic neatkarīgas organizācijas, piemēram, Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Šīs organizācijas regulāri uzrauga un izvērtē tajās ietilpstošo valstu tautsaimniecības norises un politiku. Ik reizi, kad tiek izvērtēta euro zonas monetārā politika, ECB ir vienīgais partneris sarunās ar šīm organizācijām. Tā kā euro zonas tautsaimniecības politikas novērtējums tiek publiskots, starptautiskā uzraudzība vairo ECB caurredzamību.

ECB savas kompetences jomās piedalās arī starptautiskās sabiedrības centienos izstrādāt noteikumus un labāko praksi, kas ļautu uzlabot finanšu stabilitāti un politikas veidošanas efektivitāti un caurredzamību. Labas valsts pārvaldes jēdziens ir savstarpējās sadarbības centrālā sastāvdaļa.

Visbeidzot, ECB izņēmuma apstākļos var koordinēt savu darbību ar ārpus euro zonas esošo valstu centrālo banku darbību.

ECB sadarbība

• ECB ir pastāvīgās novērotājas statuss SVF.
• ECB piedalās G20 valstu grupas finanšu ministru un centrālo banku prezidentu un G7 valstu grupas finanšu ministru un centrālo banku prezidentu (G8 informācijas centrs) sanāksmēs un citos forumos.
• Tā ir Starptautisko norēķinu bankas (SNB) dalībniece un akcionāre, kā arī piedalās SNB pārvaldes un uzraudzības struktūrās un visās šīs institūcijas komitejās un darba grupās, t.sk. Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejā, Globālās finanšu sistēmas komitejā un Tirgu komitejā.
• ECB piedalās vairākās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) komitejās un darba grupās, kur tā kopā ar Eiropas Komisiju darbojas kā Eiropas Savienības delegācijas atsevišķs dalībnieks.
• ECB piedalās jaunajā Finanšu stabilitātes padomē, ko G20 valstu vadītāji 2009. gada aprīlī izveidoja kā Finanšu stabilitātes foruma (FSF) pēcteci.

Turklāt ECB ir plašas divpusējās attiecības, t.sk. ar centrālajām bankām visā pasaulē, un tā piedalās vairāku reģionālo un starpreģionālo forumu, kā arī reģionālo un daudzpusējo attīstības banku darbā.

ECB publikācijas par šo tēmu

• The External Representation of the EU and EMU ("ES un EMS ārējā pārstāvniecība"), ECB "Mēneša Biļetens", 2011. gada maijs
• The ECB’s relations with international organisations and fora ("ECB attiecības ar starptautiskām organizācijām un forumiem"), ECB "Mēneša Biļetens", 2001. gada janvāris