Pasaules finanšu arhitektūra

Pasaules finanšu un ekonomiskā krīze izraisīja plašas diskusijas par starptautiskās monetārās un finanšu sistēmas struktūru un darbību. Tālāk aplūkotas pēdējos gados panāktās G20 valstu vadītāju vienošanās un IMF veiktie pasākumi.

G20

G20 valstu vai valdību vadītāju (vadītāji) pirmā tikšanās notika Vašingtonā 2008. gada novembrī, bet otrā sanāksme2009. gada aprīlī Londonā. G20 vadītāji:

  • aicināja darboties finanšu regulēšanas un makroekonomiskās politikas jomā;
  • uzsvēra apņemšanos nodrošināt atklātu tirgu un brīvu tirdzniecību;
  • vienojās par starptautisko finanšu institūciju finansēšanas un pārveidošanas pasākumiem;
  • vienojās, ka Finanšu stabilitātes forums tiks paplašināts un tam tiks piešķirtas pastiprinātas pilnvaras, nodibinot jaunu Finanšu stabilitātes padomi (FSP), kurai būs stiprāki institucionālie pamati un lielāka kapacitāte.

Sanāksmē Pitsburgā 2009. gada septembrī G20 vadītāji:

  • apliecināja nepārtrauktu atbalstu starptautiskai sadarbībai pasaules politikas nozīmīgo problēmu risināšanā. Uzsverot nozīmi, kāda G20 valstīm bijusi, formulējot reakciju uz pasaules finanšu krīzi, vadītāji nosauca G20 valstis par galveno starptautiskās ekonomiskās sadarbības forumu;
  • pieņēma G20 valstu spēcīgas, ilgtspējīgas un līdzsvarotas izaugsmes pamatprincipus, kuru mērķis ir palīdzēt pārvaldīt pāreju no reakcijas krīzes situācijā uz spēcīgas, ilgtspējīgas un līdzsvarotas pasaules izaugsmes modeli, kā arī novērst globālo nesabalansētību, kas padziļināja finanšu krīzi. Pamatprincipi paredz savstarpēji izvērtēt G20 dalībnieku nacionālās un reģionālās politikas un politikas struktūras saderību un atbilstību mērķim nodrošināt spēcīgu, ilgtspējīgu un līdzsvarotu izaugsmi. G20 valstis izstrādājušas politikas pamatprincipus pēc vienota saskaņota parauga. Euro zonas un Eiropas Savienības devumu kopīgi sagatavoja ES prezidentūra, Eurogrupa, Eiropas Komisija un ECB. SVF, izmantojot savu speciālo divpusējās un daudzpusējās uzraudzības pieredzi, sniegs G20 valstīm palīdzību šajā savstarpējā novērtējuma procesā, iesaistot darbā pie finanšu politikas izstrādes arī citas starptautiskās organizācijas, t.sk. FSP;
  • atzīmēja ievērojamo progresu, kas panākts dažādās regulējuma un uzraudzības jomās, bet atzina, ka vēl daudz kas jāpaveic. Pamatojoties uz G20 valstu ministru un banku vadītāju deklarāciju par tālākiem pasākumiem starptautiskās finanšu sistēmas stiprināšanai, tiek izstrādāts turpmāko pasākumu plāns četrās galvenajās jomās (augstas kvalitātes kapitāla veidošana un procikliskuma mazināšana, reformu veikšana atalgojuma prakses jomā, ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu tirgu pilnveidošana un ar pārrobežu noregulējumu un sistēmiski svarīgām finanšu institūcijām saistīto jautājumu risināšana). Turklāt visi svarīgākie G20 valstu finanšu centri apņēmās līdz 2011. gadam pieņemt Bāzeles II kapitāla pamatprincipus.

Ceturtajā sanāksmē Toronto 2010. gada jūnijā G20 vadītāji:

  • papildināja apņemšanās, ko bija pauduši iepriekšējā sanāksmē Pitsburgā, un pabeidza savstarpējās izvērtēšanas pirmo posmu G20 pamatprincipu ietvaros. Tika apstiprinātas vairākas konkrētas apņemšanās, piemēram, attīstītās valstis, kurām ir tekošā konta negatīvais saldo, apņēmās veikt pasākumus nacionālo uzkrājumu palielināšanai, savukārt valstis, kurām ir tekošā konta pozitīvais saldo, apņēmās veikt reformas, lai mazinātu atkarību no ārējā pieprasījuma un vairāk koncentrētos uz izaugsmes iekšzemes avotiem. Attīstības valstis ar tekošā konta pozitīvo saldo apņēmās veikt reformas, lai stiprinātu sociālās drošības garantijas ar mērķi samazināt piesardzības uzkrājumus un veicinātu privātos tēriņus, kā arī lai palielinātu valūtas kursu elastību, kas atspoguļotu pamatā esošos tautsaimniecības pamatrādītājus. Turklāt visas G20 valstis apņēmās uzsākt strukturālās reformas, lai stimulētu tautsaimniecības izaugsmi;
  • atgādināja ievērojamo progresu, kas sasniegts tādās jomās kā uzraudzība, riska pārvaldības uzlabošana un caurredzamības veicināšana, lai stiprinātu globālo finanšu sistēmu. Vienlaikus G20 vadītāji atzina, ka jāveic turpmāks darbs, lai izpildītu pēdējo triju sanāksmju laikā paustās apņemšanās, un identificēja četrus G20 valstu regulatīvo reformu programmas pīlārus (jauni kapitāla pamatprincipi, efektīva uzraudzība, īpaša uzmanība sistēmiski nozīmīgām finanšu iestādēm (SIFI) un caurredzami starptautiski novērtējumi un salīdzinošās pārbaudes).

Piektajā sanāksmē Seulā 2010. gada novembrī G20 vadītāji:

  • vienojās par Seulas rīcības plānu, kurā paustas konkrētas apņemšanās politikas jomā, lai panāktu progresu G20 pamatprincipu mērķu sasniegšanā;
  • apstiprināja vairāku svarīgu darbības virzienu (t.sk. Bāzeles komitejas darbības) rezultātus, kas sasniegti, gatavojoties šai sanāksmei, īpaši SVF kvotu un vadības reformu, kā arī svarīgākos līdzekļus finanšu sistēmas pārveidei, novēršot galvenos krīzes cēloņus;
  • apliecināja izpratni par to, ka G20 valstīm jārisina arī jautājumi saistībā ar lielo nepārstāvēto attīstības valstu un valstu ar zemiem ienākumiem grupu.

Sanāksmē Kannās 2011. gada 3.–4. novembrī G20 vadītāji no jauna apliecināja apņemšanos sadarboties un koordinēt valstu politiku. Vadītāji:

  • panāca vienošanos par Kannu rīcības plānu izaugsmes un nodarbinātības veicināšanai, kurā noteikti katrai valstij specifiski īstermiņa un ilgtermiņa politikas pasākumi, lai panāktu pasaules tautsaimniecības virzību uz spēcīgāku, ilgtspējīgāku un līdzsvarotāku izaugsmi;
  • apstiprināja pasākumus starptautiskās monetārās sistēmas elastības stiprināšanai. Tika apstiprināta G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju vienošanās par 1) saskaņotiem secinājumiem, kuru mērķis ir palīdzēt pārvaldīt kapitāla plūsmas; 2) vienotiem principiem sadarbībai starp SVF un reģionālajiem finanšu režīmiem un 3) rīcības plānu attiecībā uz vietējiem valūtas un obligāciju tirgiem. Turklāt valstu vadītāji atbalstīja SVF ierosināto jauno piesardzības un likviditātes kredītlīniju, kuras mērķis ir valstīm, kas īsteno stingru politiku un kam ir labi pamatrādītāji, ārēju šoku gadījumā nodrošināt elastīgu īstermiņa likviditāti, izskatot katru gadījumu atsevišķi;
  • turpināja darbu pie finanšu sektora reformas. Valstu vadītāji apstiprināja integrētu politikas pasākumu kopuma īstenošanu, kas vērsts uz risku novēršanu, ko globālajai finanšu sistēmai rada SIFI, un šo pasākumu īstenošanas grafiku. Konkrēti pasākumi vērsti uz globālajām SIFI, kas tiks pastiprināti uzraudzītas, jaunu starptautisku standartu saistībā ar atveseļošanas režīmiem, kā arī papildu kapitāla prasībām. G20 vadītāji arī aicināja jurisdikcijas pildīt apņemšanos pilnībā konsekventi īstenot Bāzeles II pamatprincipus, kā arī Bāzeles II-5 papildu prasības un Bāzeles III kapitāla un likviditātes standartus.

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF): jaunākās norises

SVF turpina atbalstīt pasaules atbildes reakciju uz finanšu krīzi, veicot stingrāku uzraudzību un konsultējot politikas jomā, kā arī sniedzot finansiālu atbalstu SVF dalībvalstīm.

  • Pamatojoties uz apņemšanos palielināt starptautiskajām finanšu institūcijām pieejamos resursus, ko G20 vadītāji pauda Londonas sanāksmē 2009. gada aprīlī, 2011. gada martā stājās spēkā pārstrādātā un paplašinātā Jaunā aizņemšanās kārtība (JAK). JAK dalībvalstu skaits tika palielināts no 26 līdz 40, un kopējais SVF piešķirto kredītlīniju apjoms palielinājās no 34 mljrd. SDR līdz 369.9 mljrd. SDR. Vairākumu kopš 2009. gada starp SVF un tā dalībvalstīm parakstīto divpusējo aizņēmumu un pirkuma līgumu 196 mljrd. SDR apmērā laika gaitā paredzēts iekļaut JAK.
  • 2011. gada novembrī SVF piekrita turpināt pārveidot izmantotos aizdevuma instrumentus, lai apmierinātu likviditātes vajadzības valstīs, kurām ir spēcīgi pamatrādītāji, bet kuras skārusi kaitīgas ietekmes izplatīšanās. Šajā kontekstā tika nolemts palielināt 2010. gada augustā izveidotās piesardzības kredītlīnijas elastību, ļaujot to izmantot arī dalībvalstīm ar faktiskām maksājumu bilances vajadzībām, un līdztekus jau pastāvošajām viena gada un divu gadu līgumu iespējām ieviešot sešu mēnešu līgumus. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, piesardzības kredītlīnija tika pārdēvēta par piesardzības un likviditātes līniju.
  • G20 valstis un SVF Valde 2011. gadā arī apmainījās viedokļiem par valūtas groza struktūru, kas nosaka SDR vērtību. Tika vēlreiz apstiprināts, ka valūtu groza struktūrai arī turpmāk jāatspoguļo valūtu relatīvā loma pasaules tirdzniecības un finanšu sistēmā un ka SDR vērtēšanas, t.sk. stabilitātes (nozīmīgāko valūtu ziņā), pamatprincipi joprojām ir spēkā, lai gan nepieciešams sīkāk skaidrot kritērijus iekļaušanai grozā. Euro noteiktā ietekme pašreizējā četru valūtu grozā 2011. gada 1. janvārī bija 42.3 euro centi jeb 37.4% no groza.
  • 2011. gadā notika vienas SVF pamatdarbības jomas – uzraudzības – regulārā pārbaude, kas tiek veikta reizi trijos gados. Pārbaudē tika izvērtētas pasaules finanšu krīzes laikā gūtās uzraudzības mācības un kopš 2008. gada sasniegtais progress (t.sk. jaunie blakusefektu ziņojumi un 2007. gada lēmuma par dalībvalstu politikas divpusēju uzraudzību īstenošana). Šo galveno aplūkojamo jautājumu dēļ pārbaude bija īpaši stingra un apjomīga. Tika nolemts, ka uzraudzības struktūrai jābūt integrētākai, objektīvākai un efektīvākai, lai labāk varētu identificēt un novērst riskus, t.sk. blakusefektu ietekmes riskus, kas apdraud ekonomisko un finanšu stabilitāti. SVF izpilddirektores izstrādātais rīcības plāns iezīmē tālāko virzību šādos identificētajos sešos svarīgākajos aspektos, kuros nepieciešami tālāki uzlabojumi: 1) savstarpējās sakarības, 2) risku novērtējums, 3) finanšu stabilitāte, 4) ārējā stabilitāte, 5) tiesiskais regulējums un 6) SVF politikas rekomendāciju izstrāde un izpilde.