Eiropas sadarbība

Vispārīgas piezīmes

ECB ir Eiropas Savienības institūcija, taču, pamatojoties uz tās neatkarīgo statusu un īpašajiem pienākumiem, tā ES institucionālajā sistēmā ieņem īpašu vietu.

Līgumā par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB noteikts skaidrs pilnvarojums – saglabāt cenu stabilitāti (monetārā politika), kā arī vairāki citi uzdevumi (ECB uzdevumi). Lai ECB varētu pildīt savas pilnvaras un uzdevumus, tai ar Līgumu nodrošināta pilnīga neatkarība no politiskās ietekmes (neatkarība). ECB neatkarība un tās ekskluzīvā kompetence noteikt un īstenot monetāro politiku ietekmē ECB un citu politikas veidošanā iesaistīto institūciju attiecību raksturu – šīs attiecības var izpausties tikai nesaistoša dialoga veidā.

Praksē ECB dažādos veidos uztur ciešu saikni ar pārējām ES un euro zonas struktūrām gan politikas, gan ekspertu līmenī. Regulārais dialogs starp ECB un pārējiem politikas veidotājiem un sociālajiem partneriem nodrošina ECB iespēju saņemt informāciju un viedokļus, izskaidrot savus monetārās politikas lēmumus, savukārt sadarbības partneriem – uzlabot savu izpratni par ECB darbību un to, kā viņu pašu darbība ietekmē cenu veidošanās procesu. Šāda mijiedarbība uzlabo informācijas plūsmu, veicina savstarpējo sapratni par katras puses politikas nostāju un ļauj nodrošināt dialogu jautājumos, kas skar kopīgas intereses, pilnībā ņemot vērā katras puses atbildību.

Turklāt veicot uzdevumus, kas ir ECB un citu ES iestāžu vai struktūru kopīga kompetence (piemēram, statistikas jomā), Līgumā skaidri norādīts uz sadarbības nepieciešamību starp ECB un attiecīgajām iestādēm vai struktūrām. ECB ir iesaistīta arī likumdošanas procesā (LESD 282. panta 5. punkts), sniedzot atzinumus par to ES un valstu tiesību aktu projektiem, kas attiecas uz ECBS (ECB atzinumi). Turklāt īpašos gadījumos ECB var ierosināt ES tiesību aktus vai rīkoties kā ES likumdevēja (ECB tiesiskais regulējums).

Sīkāka informācija pieejama 2010. gada janvāra "Mēneša Biļetena" rakstā The ECB’s relations with European Union institutions and bodies: trends and prospects ("ECB saistība ar Eiropas Savienības institūcijām un iestādēm – tendences un perspektīvas") [en].

Attiecības ar Eiropadomi, ES Padomi, Eurogrupu un sagatavošanas komitejām

LESD 284. pantā paredzēts, ka ECB prezidents piedalās ES Padomes sanāksmēs (parasti ES dalībvalstu ekonomikas un finanšu ministru padomē – ECOFIN), ja tiek apspriesti jautājumi par ECBS mērķiem un uzdevumiem. ECOFIN ir galvenais forums, kurā tiek koordinēta dalībvalstu ekonomiskā politika. Papildus oficiālajām ikmēneša sanāksmēm ECOFIN reizi sešos mēnešos tiekas arī neformālās sanāksmēs plašākā sastāvā, iekļaujot ECBS valstu centrālo banku vadītājus. Šajās sanāksmēs piedalās arī ECB prezidents un viceprezidents, tādējādi nodrošinot godīgas un atklātas diskusijas iespēju.

ECB prezidentu regulāri aicina piedalīties Eurogrupas sanāksmēs, euro zonas valstu finanšu ministru ikmēneša neoficiālajās sanāksmēs, kurās piedalās arī ekonomikas un monetāro lietu komisārs, lai pārrunātu "jautājumus, kas saistīti ar konkrētiem pienākumiem, kādus tās kopīgi uzņemas saistībā ar vienoto valūtu" (Lisabonas līgumam pievienotā Protokola par Eurogrupu 1. pants).

ECB attiecības ar pārējām ES institūcijām laika gaitā kļuvušas ciešākas, īpaši kopš ekonomiskās un finanšu krīzes sākuma. Piemēram, ECB prezidents piedalās Eiropadomes sanāksmēs, kā arī sanāksmēs euro zonas valstu vai valdību vadītāju līmenī, ja tiek apspriesti attiecīgi jautājumi (piemēram, ES reakcija uz ekonomisko un finanšu krīzi).

Atbilstoši vispārējiem centieniem stiprināt euro zonas dimensiju ekonomiskās politikas koordinēšanā euro zonas valstu vadītāji vienojušies vismaz divas reizes gadā tikties Euro sanāksmēs, lai noteiktu ekonomiskās un fiskālās politikas stratēģisko ievirzi euro zonā. Atspoguļojot Eurogrupas, Komisijas un ECB centrālo nozīmi euro zonas ikdienas vadībā, panākta arī vienošanās, ka vismaz reizi mēnesī notiek Euro sanāksmes prezidenta, Komisijas prezidenta un Eurogrupas prezidenta tikšanās, kurās var piedalīties ECB prezidents. (Euro zonas dimensija ekonomiskās politikas koordinēšanā).

ECB piedalās arī to struktūru sanāksmēs, kas sagatavo iepriekšminētās sanāksmes politikas līmenī. Konkrētāk, ECB ir oficiāla dalībniece Ekonomikas un finanšu komitejā (LESD 134. panta 2. punkts), kurā tiekas ES finanšu ministriju un centrālo banku, kā arī Komisijas augstākā ranga pārstāvji, un tai ir būtiska loma ECOFIN sanāksmju sagatavošanā. ECB piedalās arī Ekonomikas un finanšu komitejas (EFK) sanāksmēs euro zonas valstu sastāvā (tā dēvētajā Eurogrupas darba grupā), kas sagatavo Eurogrupas sanāksmes. Turklāt ECB piedalās Ekonomikas politikas komitejas (EPK) sanāksmēs. Tā ir vēl viena ES konsultatīvā struktūra, kas piedalās ECOFIN darba sagatavošanā ciešā sadarbībā ar EFK, īpaši saistībā ar strukturālo politiku.

Savukārt Līgumā paredzēts, ka ES politikas veidotāji bez balsstiesībām piedalās ECB Padomes sanāksmēs. Saskaņā ar LESD 284. pantu ES Padomes prezidents (kā arī Eiropas Komisijas loceklis, sk. tālāk) var piedalīties ECB Padomes sanāksmēs, kā arī iesniegt apspriežu priekšlikumus (praksē ES Padomes prezidenta vietā sanāksmēs piedalās Eurogrupas prezidents).

Attiecības ar Eiropas Komisiju

Vēl viens svarīgs ECB partneris ir Eiropas Komisija kā ES līgumu sargātāja un ES tiesību aktu iniciatore. Dialogs starp Komisiju un ECB ir īpaši svarīgs, ņemot vērā Eiropas Komisijas būtisko nozīmi ekonomiskās politikas koordinēšanā un to, ka Eiropas Komisijai uzticēti vairāki īpaši uzdevumi saistībā ar EMS (piemēram, budžeta norišu un makroekonomiskās nelīdzsvarotības uzraudzība un ar to saistītā ziņojumu sniegšana ES Padomei, kā arī konverģences situācijas novērtēšana tajās ES dalībvalstīs, uz kurām attiecas izņēmums). Visbeidzot, Komisijas pienākums ir nodrošināt, ka pareizi tiek piemēroti ES vispārējie noteikumi, un vajadzības gadījumā Komisija mēģina panākt to īstenošanu, vēršoties Eiropas Savienības Tiesā.

Ekonomikas un monetāro lietu un par euro atbildīgais komisārs, kurš ir arī Komisijas viceprezidents, var piedalīties ECB Padomes sanāksmēs, taču nevar balsot. Turpmākā saziņa notiek iepriekšminēto ES un euro zonas valstu iestāžu sanāksmju, kurās piedalās gan Komisija, gan ECB, kontekstā. Abām institūcijām arī izveidojušās ciešas darba attiecības un dažāda veida regulāri un ad hoc kontakti darba līmenī (t.i., statistikas vai maksājumu sistēmu jomā).

Kontakti ar Eiropas Parlamentu

Demokrātiskā sabiedrībā politikas neatkarība ir saistīta ar ziņošanas pienākumu. Ievērojot šo principu, ECB ir uzskatāmi jāparāda, ka tā darbojas atbilstoši ierobežojumiem un pilnvarām, kas tai piešķirti Līgumos. Eiropas Parlamentam, ko tieši ievēl Eiropas iedzīvotāji, ir galvenā nozīme, prasot atbildību no ECB. Sīkāka informācija par to, kā tiek īstenots ECB pienākums atskaitīties par savu darbību, pieejama īpašā sadaļā par atbildību.

Turklāt Eiropas Parlaments ir iesaistīts ECB Valdes locekļu iecelšanas procedūrā, sniedzot atzinumu par ES Padomes ieteiktajiem kandidātiem (LESD 283. panta 2. punkts).

Kontakti ar ES sociālajiem partneriem

ES uztur kontaktus arī ar ES sociālajiem partneriem, īpaši tā sauktā makroekonomiskā dialoga kontekstā, ko Eiropadome izveidoja 1999. gada jūnijā. Šis dialogs ļauj ECB izskaidrot savu politikas kursu un tādējādi veicina inflācijas gaidu stabilizāciju, kā arī savstarpēji interesējošos jautājumos ļauj iegūt informāciju tieši no sociālajiem partneriem.

ECB nozīme reformētajā finanšu uzraudzības arhitektūrā

ECB ir stingri atbalstījusi centienus izveidot saskaņotāku reglamentējošo un uzraudzības sistēmu visās dalībvalstīs, īpaši, izveidojot trīs Eiropas Uzraudzības iestādes (EUI) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK). Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un ES Padomes pieņemtajiem tiesību aktiem ECB ir uzticēts uzdevums nodrošināt ESRK sekretariāta darbību, tādējādi sniedzot analītisko, administratīvo un loģistisko atbalstu ESRK.

Sīkāku informāciju sk. ESRK interneta vietnē.

ECB nozīme krīzes vadības sistēmā

ECB ir iesaistīta EFSM, EFSF un gaidāmā ESM darbībā tādās jomās kā parāda atmaksas spējas analīze, makroekonomisko korekciju programmu sagatavošana dalībvalstīm, kas prasa finansiālo atbalstu, programmu īstenošanas uzraudzība, kā arī pārstāv EFSF darbības otrreizējā tirgū (sīkāku informāciju sk. EMS politikas pamatnostādnēs).

Citi kontakti

ECB finanšu vadība un integritāte pakļauta stingrai kontrolei. ECSB un ECB Statūtos paredzēti divi ārējās kontroles līmeņi. No vienas puses, ECB gada pārskata revīzijas veikšanai tiek iecelts neatkarīgs ārējais revidents (ECBS Statūtu 27. panta 1. punkts). No otras puses, Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darba efektivitāti (ECBS Statūtu 27. panta 2. punkts). Turklāt uz ECB attiecas ES krāpšanas apkarošanas shēma. Sk. Korporatīvā vadība.

Tāpat kā uz visām citām ES institūcijām uz ECB attiecas Eiropas Savienības Tiesas nolēmumi.