Kas ir obligāto rezervju prasības?

11.08.2016. (aktualizēts 27.10.2022.)

Euro zonas bankām jātur noteikta līdzekļu summa pieprasījuma noguldījumu kontos attiecīgās valsts centrālajā bankā kā rezerves. Šos līdzekļus dēvē par obligātajām rezervēm. Banku obligāto rezervju prasības noteiktas uz sešu līdz septiņu nedēļu periodu, ko dēvē par rezervju prasību izpildes periodu. Turamo līdzekļu summu aprēķina, pamatojoties uz bankas bilanci pirms katra rezervju prasību izpildes perioda sākuma.

Rezervju prasību izpildes perioda laikā bankām jānodrošina, ka vidējais līdzekļu apjoms, ko tās tur kā rezerves, atbilst to obligāto rezervju prasībām. Nav nepieciešams, lai to kontos nacionālajā centrālajā bankā visu laiku atrastos pilna summa. Tas ļauj bankām reaģēt uz naudas tirgu īstermiņa pārmaiņām, papildinot vai izmantojot kā rezerves turētos līdzekļus. Tas savukārt palīdz stabilizēt naudas tirgus procentu likmes.

Pašlaik bankām noteikta prasība attiecīgās valsts centrālajā bankā turēt vismaz 1% no noteiktām saistībām (galvenokārt klientu noguldījumiem). Euro zonas banku kopējās obligātās rezerves katru dienu tiek publicētas sadaļā "Likviditātes analīze".

Rezervju prasību izpildes perioda beigās euro zonas nacionālās centrālās bankas maksā procentus par banku obligāto rezervju turējumiem. Šī atlīdzība vēsturiski bijusi piesaistīta galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likmei. Ar 2022. gada 21. decembri atlīdzība par obligātajām rezervēm tiek maksāta noguldījumu iespējas procentu likmes apmērā. Šī pārmaiņa ļauj labāk saskaņot procentu maksājumus par obligātajām rezervēm ar pastāvošajām naudas tirgus procentu likmēm.

Obligātās rezerves ir centrālo banku standarta monetārās politikas instruments. Tomēr dažas centrālās bankas, piemēram, Austrālijas Rezervju banka, Kanādas Banka un Sveriges Riksbank, tās neizmanto.