Priekšvārds

2015. gadu raksturoja euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās. Tomēr joprojām bija vērojama inflācijas krituma tendence. Šādos apstākļos 2015. gadā galvenais euro zonas jautājums bija uzticēšanās nostiprināšana. Patērētāju uzticēšanās nostiprināšana – lai palielinātu tēriņus. Uzņēmumu uzticēšanās nostiprināšana – lai atjaunotu nodarbinātības kāpumu un ieguldīšanu. Un banku uzticēšanās nostiprināšana – lai veicinātu kreditēšanu. Tas bija priekšnoteikums, lai nosargātu atveseļošanos un nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu mērķim atbilstošā līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Gada gaitā mēs vērojām, ka uzticēšanās patiešām nostiprinās. Patērētāju uzticēšanās auga, un iekšzemes pieprasījums, nevis ārējais pieprasījums kļuva par izaugsmes virzītājspēku. Visā euro zonā sāka atjaunoties kreditēšanas dinamika. Turpinājās nodarbinātības kāpums. Un bažas par deflāciju, kas 2015. gada sākumā apdraudēja euro zonu, bija pilnībā izkliedētas.

ECB ieguldījums šīs vides uzlabošanā izpaudās šajā gada pārskatā aprakstītajos divos galvenajos veidos.

Pirmais un svarīgākais veids bija saistīts ar mūsu monetārās politikas lēmumiem. Visu gadu mēs apņēmīgi rīkojāmies, lai kliedētu draudus cenu stabilitātei un nodrošinātu inflācijas gaidu stabilizēšanos. Sākām rīkoties janvārī, pieņemot lēmumu paplašināt aktīvu iegādes programmu (AIP). Gada gaitā tika veiktas dažādas turpmākas programmas korekcijas, piemēram, tika paplašināts to emitentu saraksts, kuru vērtspapīri ir iegādei atbilstoši. Un to pabeidzām decembrī, pieņemot lēmumu vēl vairāk pazemināt noguldījumu iespējas negatīvo procentu likmi un ieviest jaunas aktīvu iegādes raksturlielumu pārmaiņas.

Šie pasākumi bija iedarbīgi. Finansēšanas nosacījumi kļuva daudz labvēlīgāki, banku aizdevumu procentu likmēm euro zonā, sākot ar 2014. gada vidu, samazinoties aptuveni par 80 bāzes punktiem, kas atbilst ietekmei, ko parastos apstākļos radītu atsevišķs procentu likmes samazinājums par 100 bāzes punktiem. Tas labvēlīgi ietekmēja arī izaugsmi un inflāciju. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu vērtējumu, ja nebūtu AIP (t.sk. decembra pasākumu), inflācija 2015. gadā būtu bijusi negatīva, 2016. gadā – vairāk nekā par pusi procentu punkta zemāka un 2017. gadā – aptuveni par pusi procentu punkta zemāka. 2015.–2018. gadā AIP palielinās euro zonas IKP aptuveni par 1.5 procentu punktiem.

Gada nogalē veikto politikas pārmaiņu pamatā bija jaunas nelabvēlīgas norises pasaules tautsaimniecībā, kuru ietekmē inflācijas perspektīvas tendence kļuva lejupvērsta. 2016. gada sākumā nelabvēlīgās norises saasinājās, radot nepieciešamību pēc vēl ekspansīvākas monetārās politikas nostājas. 2016. gada martā Padome nolēma paplašināt gan AIP apjomu, gan sastāvu (pirmo reizi ietverot arī uzņēmumu obligācijas), vēl vairāk pazemināt noguldījumu iespējas procentu likmi, veikt vairākas jaunas ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas, kas radīs bankām spēcīgu stimulu izsniegt kredītus, un nostiprināt perspektīvas norādes. Šie lēmumi vēlreiz apliecināja, ka pat apstākļos, kad darbojas globāli inflāciju pazeminoši faktori, ECB nepadodas pārmērīgi zemai inflācijai.

Otrs veids, kā 2015. gadā izpaudās ECB ieguldījums uzticēšanās veicināšanā, bija euro zonas integritātes apdraudējuma novēršana. Šis apdraudējums galvenokārt bija saistīts ar notikumiem Grieķijā 1. pusgadā. Neskaidrība par jaunās valdības apņēmību īstenot makroekonomisko korekciju programmu radīja situāciju, kad bankas un valdība zaudēja pieeju tirgiem un noguldītāji steidzās izņemt savu naudu no bankām. Eurosistēma deva Grieķijas bankām iespēju izdzīvot, sniedzot ārkārtas likviditātes palīdzību (ĀLP).

ECB atbilstoši noteikumiem darbojās pilnīgi neatkarīgi. No vienas puses, tas nozīmēja, ka netika pieļauta Grieķijas valdības monetārā finansēšana un aizdevumi tika izsniegti tikai tām bankām, kuras bija maksātspējīgas un kurām bija pietiekams nodrošinājums. No otras puses, tika nodrošināts, ka lēmumus, kam bija tālejoša ietekme uz euro zonu, pieņēma leģitīmas politiskās varas iestādes. Izvēlētā pieeja pilnībā atbilda mūsu pilnvarojumam – tika respektētas Līgumā ietvertās saistības virzībā uz vienoto valūtu, bet šīs saistības tika īstenotas atbilstoši mūsu Statūtos paredzētajiem nosacījumiem.

Lai gan postošie riski visbeidzot tika pilnībā novērsti, panākot vienošanos starp Grieķiju un pārējām euro zonas valstīm par trešo programmu, šī notikumu attīstība atklāja euro zonas trauslumu un vēlreiz apliecināja nepieciešamību pabeigt monetārās savienības izveidi. Šā mērķa vārdā es kā viens no t.s. pieciem priekšsēdētājiem 2015. gada jūnijā piedalījos ziņojuma sagatavošanā, kas ietvēra konkrētus priekšlikumus turpmākai euro zonas institucionālās arhitektūras reformai. Ja vēlamies panākt stabilāku savienību – un izvairīties no pārmērīga sloga radīšanas centrālajai bankai –, šie priekšlikumi galarezultātā jāīsteno rīcībā.

Visbeidzot, 2015. gadā ECB arī nostiprināja uzticēšanos saviem lēmumu pieņemšanas procesiem, uzlabojot caurredzamību un pārvaldību. Janvārī mēs sākām publicēt pārskatus par monetārās politikas sanāksmēm, tādējādi sniedzot ārpasaulei skaidrāku ieskatu mūsu diskusijās. Tika uzsākta arī lēmumu par ĀLP un attiecīgajiem apjomiem, un TARGET2 atlikumu datu un Valdes locekļu kalendāru publicēšana. Laikā, kad tiek īstenota nestandarta monetārā politika, tālāki caurredzamības uzlabošanas pasākumi ir ārkārtīgi būtiski, lai nodrošinātu pilnīgu atbildību pret sabiedrību.

Pārvaldība tika uzlabota arī, īstenojot projektu, kas vērsts uz ECB darbības optimizēšanu, ECB uzņemoties jaunus uzdevumus un saskaroties ar jaunām problēmām. 2015. gadā mēs sākām ieviest vairākus ieteikumus, t.sk. pirmo reizi tika iecelts atbalsta funkciju vadītājs, kura uzdevums ir sniegt atbalstu bankas iekšējā organizācijā.

2016. gadā ECB būs jāveic ne mazāk sarežģīti uzdevumi. Pasaules tautsaimniecības perspektīva ir neskaidra. Joprojām darbojas inflāciju mazinoši spēki. Un pastāv jautājumi par Eiropas virzību un tās noturību pret jauniem šokiem. Šādā vidē mūsu apņemšanās īstenot savas pilnvaras joprojām būs Eiropas iedzīvotāju uzticēšanās garants.

Frankfurtē pie Mainas 2016. gada aprīlī

Mario Dragi (Mario Draghi) Prezidents


Euro zonas tautsaimniecība, ECB monetārā politika un Eiropas finanšu sektors 2015. gadā

Euro zonas tautsaimniecība: zema inflācija un zemu procentu likmju vide

Pasaules makroekonomiskā vide

Euro zonas tautsaimniecību 2015. gadā īpaši ietekmēja trīs galvenās starptautiskās vides norises: attīstīto valstu un jauno tirgus ekonomikas valstu ekonomiskās aktivitātes arvien augošās atšķirības, vēsturiski vājas pasaules tirdzniecības norises un mazs globālās inflācijas spiediens apstākļos, kad enerģijas cenas turpināja sarukt un brīvās ražošanas jaudas joprojām bija lielas.

Pasaules ekonomiskā izaugsme joprojām bija mērena

2015. gadā turpinājās pakāpeniska pasaules tautsaimniecības atveseļošanās, lai gan salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasaules ekonomiskā izaugsme nedaudz palēninājās. Ekonomiskās aktivitātes nelielo paātrināšanos attīstītajās valstīs pat pārsniedza jauno tirgus ekonomikas valstu aktivitātes palēnināšanās, kas valstīs un reģionos bija atšķirīga. Pēc smagas recesijas dažās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs 1. pusgadā pasaules IKP izaugsme atbilstoši vēsturiskajiem standartiem vēl arvien bija neliela (sk. 1. att.).

Joprojām labvēlīgu finansēšanas nosacījumu, labākas darba tirgus situācijas, zemu naftas cenu apstākļos un sarūkot privātā sektora aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanas un fiskālās konsolidācijas kavējošajai ietekmei, attīstītajās valstīs visu gadu saglabājās elastīga ekonomiskā aktivitāte. Turpretī jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ekonomiskās izaugsmes temps būtiski palēninājās augošās nenoteiktības, strukturālo šķēršļu (piemēram, saistībā ar infrastruktūras problēmām, sliktu uzņēmējdarbības vidi un konkurences trūkumu darba un preču tirgū) un arvien stingrāku ārējās finansēšanas nosacījumu dēļ. Īpaši zemākas izejvielu cenas strauji palēnināja izaugsmi izejvielas eksportējošajās valstīs, bet izejvielas importējošajās valstīs tā joprojām bija spēcīgāka. Tomēr izejvielu cenu sarukums kopumā pozitīvi ietekmēja globālo pieprasījumu, jo naftas importētājvalstīm raksturīga lielāka līdzekļu tērēšanas nosliece nekā naftas eksportētājvalstīm, bet dažos gadījumos pozitīvā ietekme uz patēriņu bija vājāka, nekā gaidīts.

1. attēls

Galvenās norises atsevišķās valstīs

(gada pārmaiņas; %; ceturkšņa dati; mēneša dati)

-10 -5 0 5 10 15 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 euro zona ASV Apvienotā Karaliste Ķīna Japāna pasaule, izņemot euro zonu a) IKP pieaugums euro zona ASV Apvienotā Karaliste Ķīna Japāna OECD kopā b) Inflācija -4 -2 0 2 4 6 8 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015

Avoti: Eurostat un valstu dati.
Piezīmes. Sezonāli izlīdzināti IKP dati. SPCI – euro zonai un Apvienotajai Karalistei; PCI – ASV, Ķīnai un Japānai.

Saglabājās kopumā labvēlīgi globālie finansēšanas nosacījumi. Federālo rezervju sistēma monetārās politikas normalizēšanas sākšanu atlika uz 2015. gada beigām, bet gan Japānas Banka, gan ECB turpināja īstenot ekspansīvu monetāro politiku. Bank of England saglabāja nemainīgu monetāro politiku. Lielākajā gada daļā finanšu tirgus svārstīgums un centieni izvairīties no riska vēl arvien bija relatīvi zemā līmenī. Taču 3. ceturksnī Ķīnas akciju tirgū īstenotās krasās akciju cenu korekcijas izraisīja nozīmīgu svārstīguma pastiprināšanos. Lai gan ietekmes pārnese uz reālo tautsaimniecību bija ierobežota, iespēja, ka pieaugs lielāko attīstīto valstu monetārās politikas nostājas atšķirības, un tirgus bažas par ekonomiskās izaugsmes noturību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs radīja būtisku valūtas kursa pazemināšanos un kapitāla aizplūdes vairākās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, īpaši valstīs ar lielu iekšzemes un ārējo nelīdzsvarotību (sk. arī 1. ielikumu).


Vēsturiski vājas pasaules tirdzniecības norises

Pēc tirdzniecības vājas attīstības trijos iepriekšējos gados pasaules preču un pakalpojumu importa izaugsmes temps vēl vairāk palēninājās 2015. gada 1. pusgadā, bet pēc tam no ļoti zema līmeņa pakāpeniski atjaunojās ap gada beigām. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu pasaules importa apjoms 2015. gadā kopumā pieauga tikai par 1.7% (2014. gadā – par 3.5%). Līdzīgi IKP izaugsmes norisēm globālās tirdzniecības vājumu galvenokārt noteica jaunās tirgus ekonomikas valstis, lai gan arī atsevišķās attīstītajās valstīs tirdzniecības izaugsme īslaicīgi bija ārkārtīgi vāja.

Pasaules importa izaugsme atpalika no ilgtermiņa vidējā līmeņa kopš 2011. gada 2. pusgada. Lai gan šo vājumu daļēji veicināja slāpētā globālā atveseļošanās un tāpēc tam zināmā mērā bija ciklisks raksturs, pēdējos četros gados pasaules tirdzniecības elastība, t.i., globālā importa izaugsmes spēja reaģēt uz IKP kāpumu, arī bijusi ārkārtīgi slikta. Lai gan tirdzniecības izaugsmes temps bija gandrīz divas reizes lielāks nekā globālā IKP kāpuma temps 25 gadu periodā līdz 2007. gadam, pēdējos gados tas atpalicis no IKP kāpuma tempa.

Globālās tirdzniecības ieilgušajam vājumam ir daudzveidīgi iespējamie skaidrojumi. No vienas puses, cikliskie faktori ietver ne tikai globālās ekonomiskās aktivitātes kopumā kūtro atjaunošanos, bet arī globālā IKP mainīto pieprasījuma struktūru, jo uz importu balstīti pieprasījuma komponenti (piemēram, investīcijas) bijuši īpaši vāji. No otras puses, arī strukturāliem faktoriem var būt liela nozīme, t.sk. aktivitātes pārejai uz nozarēm (piemēram, pakalpojumiem) un reģioniem (jaunajām tirgus ekonomikas valstīm, īpaši Ķīnu) ar zemāku pamatā esošo tirdzniecības elastību un līdzdalības globālajās vērtības ķēdēs pārmaiņām.


Zemās enerģijas cenas ietekmēja globālo inflāciju

Izejvielu, īpaši enerģijas, cenu krasais sarukums 2014. gada 2. pusgadā nozīmīgi veicināja globālās kopējās inflācijas lejupslīdi 2015. gadā (sk. 2. att.). OECD valstu reģionā gada inflācija saruka no 1.7% 2014. gadā līdz 0.6%, bet gada pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) OECD valstīs pazeminājās tikai nedaudz (no 1.8% 2014. gadā līdz 1.7% 2015. gadā; sk. 1. att.).

2. attēls

Izejvielu cenas

(dienas dati)

30 50 70 90 110 130 150 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 pārtika un tropisko augļu dzērieni (ASV dolāros; indekss: 2010. g. = 100) Brent jēlnafta (ASV dolāros par barelu) krāsainie metāli (ASV dolāros; indekss: 2010. g. = 100)

Avoti: Bloomberg un Hamburgas Starptautiskās ekonomikas institūts.

Kopumā saglabājoties zemā līmenī, naftas cenas visu 2015. gadu būtiski svārstījās. Tas sekoja ilgstošai cenu lejupslīdei no aptuveni 112 ASV dolāriem par barelu 2014. gada jūnijā līdz 46 ASV dolāriem 2015. gada janvāra vidū. Pēc īslaicīga kāpuma līdz 2015. gada maijam 2. pusgadā naftas cenas pazeminājās, joprojām atspoguļojot pārmērīgo pasaules naftas tirgus piedāvājumu. OPEC dalībnieces turpināja izlaidi gandrīz rekordaugstā līmenī, bet ārpus OPEC esošajās valstīs 2. pusgadā ražošanas kāpums tika nedaudz samazināts. Zemākas cenas un sarukušās investīcijas īpaši veicināja līdz šim noturīgās ASV slānekļa naftas ražošanas sašaurināšanos, tādējādi nedaudz mazinot pārmērīgo piedāvājumu. Zemāku cenu dēļ 2015. gadā pieprasījums pēc jēlnaftas paaugstinājās, tomēr saglabājās pārāk zems, lai ietu kopsolī ar naftas piedāvājumu.

Gan piedāvājuma, gan pieprasījuma puses faktoru ietekmē nenaftas izejvielu cenas turpināja pazemināties. Zemāks globālais pieprasījums (īpaši Ķīnā, kas ir vairāku metālu pieprasījuma galvenais avots) palielināja lejupvērsto spiedienu uz nenaftas izejvielu cenām. Zemākas pārtikas cenas galvenokārt atspoguļoja paaugstināto piedāvājumu. ASV dolāru izteiksmē pārtikas cenas 2015. gadā kopumā samazinājās par 18%, bet metālu cenu indekss saruka par 17%.

Turklāt lēnām izzūdošās produkcijas izlaides starpības attīstītajās valstīs un šo starpību paaugstināšanās vairākās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs noteica vērienīgu brīvo ražošanas jaudu veidošanos globālajā līmenī, kas vēl vairāk lejupvērsti ietekmēja globālo inflāciju. Atsevišķās valstīs inflāciju spēcīgi ietekmēja arī valūtas kursa dinamika. ASV dolāra un Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa paaugstināšanās gada sākumā šajās valstīs radīja papildu lejupvērstu spiedienu uz inflāciju, bet dažās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, piemēram, Krievijā, Brazīlijā un Turcijā, šo valstu valūtas vērtības nozīmīga sarukuma dēļ veidojās augšupvērsts spiediens uz cenām.


Atšķirīgas attīstības norises lielākajās valstīs

ASV saglabājās noturīga ekonomiskā aktivitāte, reālajam IKP 2015. gadā tāpat kā iepriekšējā gadā vidēji augot par 2.4%. Pēc nelielas pavājināšanās gada sākumā, ko noteica tādi pārejoši faktori kā sliktie laikapstākļi un ostu satiksmes pārrāvumi, IKP kāpums 2. un 3. ceturksnī bija diezgan stabils, un to galvenokārt veicināja iekšzemes galapieprasījums, bet neto eksporta ietekme bija negatīva. Pēc tam 4. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte atkal palēninājās. Joprojām labvēlīgajos finansēšanas, zemāku naftas cenu, uzlabotu mājsaimniecību bilanču un pārliecinošākas patērētāju konfidences apstākļos privātā patēriņa izdevumi vēl arvien bija lieli. Arī pamatā esošās darba tirgus norises vēl arvien bija stabilas, bezdarba līmenim turpinot sarukt (gada beigās – 5.0%). Ņemot vērā enerģijas cenu kraso lejupslīdi un ASV dolāra vērtības kāpumu kopš 2014. gada 2. pusgada, inflācija visu 2015. gadu bija ārkārtīgi zema. PCI gada inflācija vidēji bija 0.1% (2014. gadā – 1.6%), bet PCI pamatinflācija (neietverot pārtikas un enerģijas cenas) kopumā nemainījās (1.8%).

Gandrīz visu 2015. gadu tika īstenota ļoti stimulējoša monetārā politika. Ar laiku Federālās atklātā tirgus komitejas (FOMC) procentu likmju prognozes un federālo fondu nākotnes līgumu procentu likmes samazinājās, jo monetārās politikas procentu likmju paaugstināšanas gaidas tika attiecinātas uz tālāku nākotni. 2015. gada decembrī FOMC nolēma paaugstināt federālo fondu mērķa likmes diapazonu līdz 0.25–0.50%, un tā bija pirmā FOMC īstenotā procentu likmju paaugstināšana vairāk nekā deviņus gadus ilgā periodā. 2015. finanšu gada fiskālā nostāja bija kopumā neitrāla, fiskālajam deficītam nedaudz sarūkot līdz 2.5% no IKP, t.i., zemākajam rādītājam kopš 2007. gada.

Japānā reālā IKP izaugsme gada laikā bija relatīvi svārstīga. Pēc spēcīgā kāpuma gada sākumā ekonomiskā aktivitāte 2. ceturksnī īslaicīgi samazinājās, 2. pusgadā atjaunojoties pozitīvai, taču vājai izaugsmei. Atveseļošanās notika, uzlabojoties privātajam patēriņam un eksportam. 2015. gadā reālais IKP pieauga vidēji par 0.7%, un salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad Japānā PVN likmes paaugstināšanas dēļ iestājās dziļa recesija, tas bija neliels kāpums. Šā nodokļa paaugstināšanas izzūdošie bāzes efekti veicināja arī inflācijas pazemināšanos vidēji līdz 0.8% (2014. gadā – 2.7%). Tādējādi, neraugoties uz Japānas Bankas joprojām īstenoto kvantitatīvi un kvalitatīvi veicinošo monetārās politikas programmu, inflācija vēl arvien ir daudz zemāka par Japānas Bankas noteikto 2% mērķi, lai gan atsevišķas pamatinflācijas pazīmes norādīja uz tās paaugstināšanos ap gada beigām.

Ekonomiskā aktivitāte Apvienotajā Karalistē 2015. gadā nedaudz pavājinājās. Saskaņā ar provizoriskām aplēsēm IKP gada izaugsmes temps 2015. gadā saruka līdz 2.2% (2014. gadā – gandrīz 3%). Īpaši palēninājās investīciju mājokļos kāpums salīdzinājumā ar ļoti straujo pieauguma tempu iepriekšējā gadā. Zemā inflācija veicināja mājsaimniecību reāli rīcībā esošo ienākumu paaugstināšanos, tādējādi palielinot privāto patēriņu un IKP pieaugumu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu darba tirgus turpināja uzlaboties, un līdz 2015. gada beigām bezdarbs saruka līdz aptuveni 5%. Tika panākts tālāks fiskālās konsolidācijas progress, un tiek lēsts, ka 2015. gadā valdības budžeta deficīts samazinājies līdz aptuveni 4.5% no IKP. Salīdzinājumā ar situāciju pirms gada inflācija saruka un visu gadu atradās aptuveni 0% līmenī zemo enerģijas un pārtikas cenu, kā arī Lielbritānijas sterliņu mārciņas kursa kāpuma dēļ. 2015. gadā Bank of England Monetārās politikas komiteja īstenoja stimulējošas monetārās politikas nostāju, saglabājot monetārās politikas procentu likmi 0.5% līmenī un aktīvu iegādes programmu 375 mljrd. Lielbritānijas sterliņu mārciņu apjomā.

Ķīnā turpinājās pakāpeniska ekonomiskā lejupslīde, ko noteica lēnāks investīciju kāpums un vājāks eksports. 2015. gadā IKP gada pieauguma temps palēninājās līdz 6.8% (iepriekšējā gadā – 7.3%). Pēc iepriekšējo mēnešu lielajiem guvumiem vasarā notika krasas Ķīnas akciju tirgus korekcijas, radot šaubas par Ķīnas un citu jauno tirgus ekonomikas valstu finansiālo stabilitāti un ekonomiskās izaugsmes perspektīvu. Tomēr akciju tirgus korekciju ietekme uz makroekonomisko un finansiālo stabilitāti bija diezgan ierobežota. Tā kā PCI inflācija samazinājās (no 2.0% 2014. gadā līdz 1.5% 2015. gadā) un lai veicinātu izaugsmes stabilizēšanos, Ķīnas Tautas banka turpināja 2014. gada novembrī sākto monetārās politikas stingrības mazināšanu, 2015. gadā vairākkārt papildus samazinot standartlikmes un obligāto rezervju normu. Turklāt tika īstenotas tālākas reformas, lai stiprinātu tirgus nozīmi valūtas kursa noteikšanā, tāpēc dažu nedēļu laikā pēc lēmuma pieņemšanas Ķīnas renminbi un citu jauno tirgus ekonomikas valstu valūtu kurss attiecībā pret ASV dolāru samazinājās un akciju tirgus svārstīgums atjaunojās. Fiskālās politikas jomā tika palielināti valsts infrastruktūras izdevumi, lai veicinātu kopējās investīcijas.


Euro vērtība turpināja samazināties

2015. gada laikā euro nominālais efektīvais kurss pazeminājās. Euro kursa norises joprojām lielā mērā atspoguļoja nozīmīgāko tautsaimniecību atšķirīgās cikliskās pozīcijas un monetārās politikas nostāju. Šīm norisēm bija četras atšķirīgas fāzes. 2015. gada 1. ceturksnī euro kurss būtiski pazeminājās pirms ECB paziņojuma par paplašināto aktīvu iegādes programmu. Pēc tam 2. ceturksnī euro kurss stabilizējās, neraugoties uz laiku pa laikam notiekošajām svārstībām, kas bija saistītas ar Grieķijas un starptautisko aizdevēju sarunu gaitu un pārmaiņām tirgus gaidās par Federālo rezervju sistēmas monetārās politikas procentu likmju iespējamās paaugstināšanas laiku ASV. Vasarā euro kurss būtiski paaugstinājās, pastiprinoties vēlmei izvairīties no riska globālā mērogā un neskaidrībām par norisēm Ķīnā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs vispār. Savukārt 4. ceturksnī euro kurss atkal kopumā pazeminājās tāpēc, ka atjaunojās gaidas par arvien lielākām monetārās politikas nostājas atšķirībām valstīs abpus Atlantijas okeānam.

3. attēls

Euro kurss

(dienas dati)

100 105 110 115 120 125 130 1.00 1.10 1.20 1.30 1.40 1.50 1.60 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 USD/EUR (kreisā ass) euro nominālais efektīvais kurss (labā ass)

Avots: ECB.
Piezīme. Nominālais efektīvais kurss attiecībā pret 38 nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu valūtām.

Euro nominālais efektīvais kurss (noteikts attiecībā pret 38 nozīmīgāko tirdzniecības partnervalstu valūtām) gada izteiksmē saruka vairāk nekā par 3% (sk. 3. att.). Divpusējais euro kurss attiecībā pret ASV dolāru strauji pazeminājās (–11.0%). Līdz ar to euro kurss turpināja sarukt arī attiecībā pret valūtām, kuras piesaistītas ASV dolāram, piemēram, Ķīnas renminbi (–6.5%). Euro kurss saruka arī attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu (–5.9%) un Japānas jenu (–10.3%). Turpretī attiecībā pret Brazīlijas reālu un Dienvidāfrikas randu euro kurss būtiski paaugstinājās (attiecīgi par 29.2% un 18.9%).

Runājot par tām Eiropas valstu valūtām, kuras cieši saistītas ar euro, pēc 2015. gada 1. janvārī notikušās Lietuvas pievienošanās euro zonai Dānijas krona pašlaik ir vienīgā Eiropas Valūtas kursa mehānisma II (VKM II) valūta. Dānijas kronas kurss bija tuvu VKM II centrālajam kursam, bet Danmarks Nationalbank janvārī un februārī četras reizes veica monetārās politikas procentu likmju pazemināšanu. Pēc Šveices Nacionālās bankas 2015. gada 15. janvāra paziņojuma par atteikšanos no oficiāli noteiktā svārstību koridora augšējās robežas (1 EUR = 1.20 CHF) euro kurss attiecībā pret Šveices franku strauji saruka un pēc tam atradās nedaudz virs paritātes līmeņa. Bulgārijas leva joprojām bija piesaistīta euro, savukārt euro kurss mēreni samazinājās attiecībā pret dažām ES dalībvalstu valūtām ar peldoša valūtas kursa režīmu, t.sk. attiecībā pret Čehijas kronu (–2.6%), Polijas zlotu (–0.2%), Zviedrijas kronu (–2.2%) un Horvātijas kunu (–0.3%).


1. ielikums Finanšu stress jaunajās tirgus ekonomikas valstīs

Bažas par ekonomiskās izaugsmes perspektīvu Ķīnā un jaunajās tirgus ekonomikas valstīs vispār, kā arī augošās gaidas par monetārās politikas normalizēšanos ASV 2015. gadā izraisīja jauno tirgus ekonomikas valstu finanšu tirgu pastiprinātu svārstīgumu. No vairāku valstu iekšējiem obligāciju un kapitāla vērtspapīru tirgiem aizplūda liels kapitāla apjoms, turklāt palielinājās uzņēmumu un valsts obligāciju peļņas likmju starpības un bija vērojams spēcīgs lejupvērsts spiediens uz šo valstu valūtas kursu. Mēģinot pretoties šiem kavējošajiem spēkiem, dažādu valstu centrālās bankas veica plašas intervences ārvalstu valūtas tirgos, pārdodot ārvalstu valūtas rezerves. Spriedze sasniedza kulmināciju 2015. gada augusta beigās, kad krasā Ķīnas akciju tirgus korekcija globālā mērogā pastiprināja vēlēšanos izvairīties no riska, būtiski ietekmējot pasaules, t.sk. euro zonas, finanšu tirgus.

Finanšu stress nozīmīgākajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs pastiprinājās 2015. gada 3. ceturksnī, sasniedzot līmeni, kas arī ilgāka termiņa perspektīvā jāuzskata par ļoti augstu. A attēlā sniegts jauno tirgus ekonomikas valstu apkopotais finanšu stresa rādītājs, kas ietver informāciju par portfeļu plūsmām, valūtas kursu norisēm, iekšzemes obligāciju ienesīguma likmju starpību dinamiku un ārvalstu valūtas rezervju turējumu pārmaiņām. Šis rādītājs paaugstinājās 2015. gada septembrī, sasniedzot otro augstāko līmeni pēdējos 10 gados un pārsniedzot arī paaugstinātos rādītājus taper tantrum laikā 2013. gada vidū. Vēl augstāki stresa līmeņi veidojās tikai šoka situācijā tūlīt pēc globālās finanšu krīzes 2008. gada beigās. Runājot par apkopotā rādītāja atsevišķiem komponentiem, 2015. gada augstos stresa līmeņus galvenokārt noteica valūtas kursa norises un mazāk – valsts ārējo rezervju sarukums. Pēc krituma Ķīnas akciju tirgū 2015. gada augusta beigās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs reģistrētas arī spēcīgas kapitāla aizplūdes, kas veicināja finanšu stresa kāpumu 2015. gada septembrī.

A attēls

Finanšu stress lielākajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs

(mēneša dati)

-1.0 -0.5 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2005 2007 2009 2011 2013 2015 finanšu stresa rādītājs jaunajās tirgus ekonomikas valstīs

Avoti: Haver, Starptautisko finanšu institūts un ECB aprēķini.
Piezīmes. Jauno tirgus ekonomikas valstu finanšu stresa rādītājs apkopo dažādu finanšu tirgus datu laikrindu informāciju par: 1) portfeļu plūsmām obligāciju un vērtspapīru tirgos (Starptautisko finanšu institūts), 2) divpusējo nominālo valūtas kursu norisēm attiecībā pret ASV dolāru (Federālo rezervju sistēmas Valde), 3) iekšzemes obligāciju tirgus likmju starpību pārmaiņām salīdzinājumā ar ASV obligāciju likmēm (JP Morgan's Emerging Market Bond Index) un 4) ārvalstu valūtas rezerves turējumu pārmaiņām (SVF Starptautiskā finanšu statistika). Sniegtais rādītājs atbilst pirmā galvenā komponenta triju mēnešu mainīgajam vidējam lielumam, kas izskaidro aptuveni 50% no sākotnējās datu kopas kopējām pārmaiņām. Pozitīvās/negatīvās rādītāja vērtības norāda uz augstāku/zemāku stresa līmeni par ilgtermiņa vidējo. Valstu izlasē iekļautas Brazīlija, Ķīna, Indija, Indonēzija, Meksika, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Taizeme un Turcija. Sniegti mēneša dati par periodu, sākot ar 2005. gada janvāri. Jaunākais novērojums atbilst stāvoklim 2015. gada decembrī.

Lai gan augošās gaidas par ASV monetārās politikas normalizēšanos 2015. gadā veicināja pastiprinātu finanšu tirgu svārstīgumu, tās, iespējams, tomēr nebija galvenais virzītājspēks. ASV procentu likmju paaugstināšanas gaidas 2015. gadā noteica plašu ASV dolāra kursa kāpumu un palielināja ārvalstu valūtas tirgu svārstīgumu. Vienlaikus procentu likmju paaugstināšana 2015. gada decembrī bija tirgos iepriekš gaidīta un ar to saistītās izmaksas – lielā mērā iekļautas cenās jau kopš gada sākuma. Turklāt pretstatā taper tantrum situācijai ASV valdības 10 gadu vērtspapīru peļņas likmēm 2015. gadā nebija skaidras augšupvērstas tendences, un termiņa prēmija joprojām bija ļoti maza.

Jauno tirgus ekonomikas valstu akūtais finansiālais svārstīgums 2015. gadā vairāk bija saistīts ar bažām par Ķīnas izaugsmes vājināšanās ietekmi un izejvielu cenu lejupslīdi. Piemēram, pēc Ķīnas akciju tirgus korekcijas 2015. gada augustā dažās neto izejvielas eksportējošās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs bija vērojama strauja nacionālās valūtas vērtības samazināšanās. Arī valstu ar ciešām tirdzniecības saitēm ar Ķīnu, t.sk. Čīles, Indonēzijas, Malaizijas un Taizemes, nacionālo valūtu reakcija bija asa.

Vienlaikus esošā ievainojamība un bažas par lēnākas izaugsmes perspektīvu arī veicināja finanšu tirgus stresu. Vairākumā jauno tirgus ekonomikas valstu pēdējos gados jau bija notikusi izaugsmes palēnināšanās, ko noteica gan cikliskie faktori, gan strukturālie kavēkļi, un lēnākas izaugsmes perspektīva tajās gaidāma arī turpmākajos gados. Turklāt dažas valstis, kuras finanšu tirgu ziņā uzskatīja par vājām jau 2013. gada taper tantrum situācijā, tādas arī palikušas. Tāpat kā 2013. gada sākumā Brazīlijā, Indonēzijā un Dienvidāfrikā joprojām bija dubults (fiskālais un tekošā konta) deficīts, turklāt Brazīlijā un Dienvidāfrikā – arī augsta inflācija un sarūkoša izaugsme. Līdz ar strauju inflācijas un kreditēšanas kāpumu Turcijā turpinājās arī nozīmīga ārējā nelīdzsvarotība. Izejvielu cenu pazemināšanās negatīvi ietekmēja neto izejvielu eksportētājvalstis, t.sk. Krieviju un Brazīliju. Ieilgušo lejupslīdi Krievijā saasinājušas ekonomiskās sankcijas un zemās naftas cenas, kas valsti noveda dziļā recesijā. Turpretī Indijai salīdzinājumā ar situāciju 2013. gadā izdevās pārvarēt daļu ievainojamības, samazinot gan inflācijas līmeni, gan tekošā konta deficītu, jo valdība īstenoja vairākus stabilizēšanos un izaugsmi veicinošus pasākumus.

B attēls

Kredītu un IKP attiecības un parāda apkalpošanas attiecības pārmaiņas

(2010. g. 1. cet.–2015. g. 2. cet.; procentu punktos no IKP; procentu punktos)

kredītu un IKP attiecības pārmaiņas (kreisā ass) parāda apkalpošanas attiecības pārmaiņas (labā ass) -2 0 2 4 6 8 10 12 -10 0 10 20 30 40 50 60 CN TH BR RU MY KR TR ID ZA MX IN

Avoti: Starptautisko norēķinu banka un ECB aprēķini.
Piezīmes. Kredīts nozīmē iekšzemes banku nefinanšu sektoram, visiem pārējiem tautsaimniecības sektoriem un nerezidentiem izsniegto kredītu kopējo apjomu; finanšu instrumentu izteiksmē tas aptver "pamatparādu", t.i., aizdevumus, parāda vērtspapīrus un naudu un noguldījumus. Parāda apkalpošanas attiecība atspoguļo ienākumu daļu, ko privātais nefinanšu sektors izlieto parāda apkalpošanai. Valstu saīsinājumu saraksts sniegts šā pārskata beigās.

Straujš kreditēšanas pieaugums arī noteica daudzu jauno tirgus ekonomikas valstu jutīgumu pret globālās finansēšanas nosacījumu stingrības pastiprināšanos. Ne tik stingrie globālās finansēšanas nosacījumi pēdējos gados bija veicinājuši strauju kreditēšanas pieaugumu daudzās no šīm valstīm (sk. B att.). Ķīnā, kur dinamiski augošā kreditēšana bija veicinājusi lielas investīcijas, nefinanšu privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikums 2015. gadā sasniedza aptuveni 200% no IKP. Neraugoties uz zemajām procentu likmēm, augošais parāda līmenis daudzās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs bija palielinājis mājsaimniecību un uzņēmumu parāda apkalpošanas rādītājus, norādot uz paaugstinātiem finanšu stabilitātes riskiem īpaši, ja globālo finansēšanas nosacījumu lielāka stingrība vēl vairāk paaugstinātu procentu likmes. Turklāt pēdējos gados vairākas jaunās tirgus ekonomikas valstis bija būtiski palielinājušas ārējo finansējumu ASV dolāros, un tas noteica šo valstu ievainojamību ASV dolāra vērtības tālāka kāpuma gadījumā.

Kopumā finanšu stress 2015. gadā atklāja dažu jauno tirgus ekonomikas valstu esošo ievainojamību un nepieciešamību to risināt, īpaši globālās finansēšanas nosacījumu stingrības iespējamā kāpuma un šo valstu lēnākas izaugsmes perspektīvas kontekstā.


Finanšu norises

Euro zonas finanšu dinamiku 2015. gadā lielā mērā veidoja ECB monetārās politikas lēmumi, īpaši lēmumi par aktīvu iegādes programmu (AIP). Rezultātā naudas tirgus procentu likmes, valdības obligāciju peļņas likmes un nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma izmaksas turpināja sarukt, sasniedzot jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Arī mājsaimniecību finansiālie apstākļi turpināja uzlaboties.

Augot likviditātes pārpalikuma līmenim, euro zonas naudas tirgus procentu likmes samazinājās

Naudas tirgus procentu likmes 2015. gadā turpināja sarukt, sākotnēji atspoguļojot 2014. gada jūnijā pirmoreiz ieviestās negatīvās noguldījumu iespējas procentu likmes ietekmes turpināšanos. Sākotnējās investoru stratēģiju iespējas izvairīties no negatīvām procentu likmēm, meklējot peļņas iespējas nedaudz ilgākos termiņos, pērkot augstas kvalitātes vērtspapīrus un (mazāk) uzņemoties lielāku kredītrisku, notiekot cenu noteikšanas korekcijām, tika pakāpeniski izsmeltas. Turklāt ar pāreju uz negatīvām procentu likmēm saistītie tirgus traucējumi pakāpeniski izzuda.

Likviditātes iepludināšana, izmantojot nestandarta monetārās politikas pasākumus, radīja papildu lejupvērstu spiedienu uz naudas tirgus procentu likmēm. Konkrētāk, likviditātes pārpalikuma kāpumu galvenokārt noteica AIP un ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO). Likviditātes pārpalikumam gada beigās sasniedzot vairāk nekā 650 mljrd. euro, procentu likmju negatīvā vērtība arvien vairāk pieauga (sk. 4. att.) un aktivitāte noteiktos euro zonas naudas tirgus segmentos samazinājās.

4. attēls

Naudas tirgus procentu likmes un likviditātes pārpalikums

(mljrd. euro; gadā; %; dienas dati)

-0.4 -0.3 -0.2 -0.1 0.0 0.1 0.2 0.3 0 100 200 300 400 500 600 700 Janv. likviditātes pārpalikums (kreisā ass) EONIA 3 mēnešu EURIBOR 6 mēnešu EURIBOR Febr. Marts Apr. Maijs Jūn. Jūl. Aug. Sept. Okt. Nov. Dec. Janv. 2016 2015

Avoti: ECB un Bloomberg.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2016. gada 11. janvārī.

Periodā pirms ECB Padomes sanāksmes 2015. gada decembrī naudas tirgus procentu likmes vēl vairāk saruka, atspoguļojot tirgus gaidas par papildu monetārās stimulēšanas pasākumiem. Padome 2015. gada 3. decembrī nolēma samazināt noguldījumu iespējas procentu likmi uz –30 bāzes punktiem un pagarināja AIP vismaz līdz 2017. gada martam. Rezultātā naudas tirgus ienesīguma līkņu lejupvērstā virzība pakāpeniski pastiprinājās.

Neraugoties uz sākotnējām bažām, kopumā plaša bāzes procentu likmju spektra pāreja uz negatīvām vērtībām notika raiti, t.sk. arī transmisija uz ilgākiem termiņiem, piemēram, 6 mēnešu EURIBOR. 3 mēnešu EURIBOR un 6 mēnešu EURIBOR attiecīgi aprīlī un novembrī kļuva negatīvs, 2015. gada beigās sasniedzot attiecīgi –13 bāzes punktu un –4 bāzes punktus.


Valdības obligāciju peļņas likmes sasniedza vēsturiski zemāko līmeni

Euro zonas valdības obligāciju tirgu būtiski ietekmēja "Valsts sektora aktīvu iegādes programma" (VSAIP; sk. 5. att.).[1] Pirmkārt, VSAIP izziņošanas un īstenošanas rezultātā turpinājās kopš 2014. gada novērotā AAA reitinga parāda vērtspapīru ilgtermiņa peļņas likmju samazināšanās tendence, pavasarī sasniedzot jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Pēc tam peļņas likmes līdz 2015. gada vidum pieauga, ko noteica pozitīvi pārsteigumi attiecībā uz euro zonas tautsaimniecības perspektīvu, tehniskie tirgus faktori un mācīšanās process, kurā tirgus pielāgojās VSAIP īstenošanai. 2015. gada 2. pusgadā peļņas likmes atkal sāka samazināties, jo turpināja izpausties lejupvērsti inflācijas perspektīvu apdraudošie riski, liekot ECB veikt turpmākus monetārās politikas stimulējošos pasākumus, t.sk. pagarinot AIP īstenošanu. Kopumā euro zonas vidējā 10 gadu peļņas likme gada laikā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (0.6%). Tas ir būtiski zemāks par iepriekšējos gados reģistrētajām vidējām vērtībām, kā arī daudz zemāks par ASV reģistrēto vidējo peļņas likmi (2.1%). Tomēr peļņas likme bija augstāka par Japānā novēroto (0.4%).

Euro zonas valdības obligāciju peļņas likmju starpību gada dinamika bija samērā vāja, tomēr bija vērojamas atšķirības starp valstīm. Vienlaikus starpības saglabājās līmenī, kas salīdzināms ar līmeni pirms valsts parāda krīzes sākuma.

5. attēls

Valdības ilgtermiņa obligāciju peļņas likmes

(gadā; %; dienas dati)

0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 4.5 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 euro zona ASV Japāna