Euro izmantošana

1999. gada 1. janvārī tika ieviests euro, kļūstot par vairāk nekā 300 milj. eiropiešu valūtu. Pirmos trīs gadus tā bija neredzama valūta, ko izmantoja tikai grāmatvedības vajadzībām, piemēram, veicot elektroniskos maksājumus. Euro skaidrā nauda tika ieviesta 2002. gada 1. janvārī, kad tā pēc fiksēta konversijas kursa aizstāja nacionālo valūtu, piemēram, Beļģijas franka un Vācijas markas banknotes un monētas.

Pašlaik euro banknotes un monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis 19 no 28 Eiropas Savienības dalībvalstīm, t. sk. aizjūras departamentos, teritorijās un salās, kas ir vai nu euro zonas dalībvalstu daļa, vai saistītas ar tām. Šīs valstis veido euro zonu. Pundurvalstīs Andorā, Monako, Sanmarīno un Vatikānā arī izmanto euro, pamatojoties uz oficiālu vienošanos ar Eiropas Kopienu. Arī Melnkalnē un Kosovā izmanto euro, tomēr ar šīm valstīm nav noslēgta oficiāla vienošanās.

Interaktīva euro zonas karte

Fiksētie euro konversijas kursi

EUR Valūta
1 40.3399 BEF (Beļģijas franki)
1 1.95583 DEM (Vācijas markas)
1 15.6466 EEK (Igaunijas kronas)
1 0.787564 IEP (Īrijas mārciņas)
1 340.750 GRD (Grieķijas drahmas)
1 166.386 ESP (Spānijas pesetas)
1 6.55957 FRF (Francijas franki)
1 1936.27 ITL (Itālijas liras)
1 0.585274 CYP (Kipras mārciņas)
1 0.702804 LVL (Latvijas lati)
1 LTL 3.45280 (Lietuvas liti)
1 40.3399 LUF (Luksemburgas franki)
1 0.429300 MTL (Maltas liras)
1 2.20371 NLG (Nīderlandes guldeņi)
1 13.7603 ATS (Austrijas šiliņi)
1 200.482 PTE (Portugāles eskudo)
1 239.640 SIT (Slovēnijas tolāri)
1 30.1260 SKK (Slovākijas kronas)
1 5.94573 FIM (Somijas markas)

Naudas plūsmas euro zonā

Euro banknošu (un monētu) plašo apriti euro zonā galvenokārt nodrošina tūrisms, darījumu braucieni un iepirkšanās ārzemēs. Pirms euro ieviešanas arī nacionālās banknotes – gan daudz mazākā apmērā – "šķērsoja" robežas, un pēc tam tās bija nepieciešams ''repatriēt'' uz centrālajām bankām, kas tās emitējušas, galvenokārt ar komercbanku sistēmas starpniecību. Euro gadījumā šāda repatriācija nav nepieciešama. Tomēr, tā kā liels euro banknošu skaits no emitentvalsts nonāk citās euro zonas valstīs, kur banknotes tiek iztērētas, centrālajām bankām jāveic pārdale, lai izvairītos no situācijas, ka kādā valstī banknošu pietrūkst, bet citā – veidojas uzkrājums. Šādu lielu banknošu apjomu pārvietošanu centralizēti koordinē un finansē ECB.

Skaidrās naudas nozīme un unikālās īpašības

Kopš euro ieviešanas skaidrās naudas apritē 2002. gadā apgrozībā esošo euro banknošu vērtība un skaits stabili audzis. Skaidrā nauda ir viennozīmīgi visplašāk izmantotais maksāšanas līdzeklis neliela apjoma darījumos euro zonā darījumu skaita ziņā, kaut gan vērtības izteiksmē tās īpatsvars ir ievērojami mazāks. Tomēr pēdējo gadu desmitu laikā skaidrās naudas loma gan darījumu skaita, gan vērtības izteiksmē pakāpeniski samazinājusies, pieaugot debetkaršu un kredītkaršu pielietojumam, un paredzams, ka šī tendence turpināsies.

Skaidrajai naudai kā maksāšanas līdzeklim ir dažas unikālas īpašības.

  • Tā ir visplašāk pielietotais un ātrākais maksāšanas līdzeklis maza apjoma darījumos un vissvarīgākais ārkārtas maksājumu veikšanas līdzeklis.
  • Tā uzskatāma par lētāko līdzekli neliela apjoma maksājumu veikšanai – kopējās darījumu izmaksas mazu maksājumu gadījumā vidēji ir zemākas nekā atbilstošiem elektroniskajiem maksāšanas līdzekļiem.
  • Skaidro naudu izmantot var jebkurš – maksājumus var veikt arī cilvēki, kuriem nav bankas konta vai ir ierobežota pieeja bankas kontam, vai kuri nevar lietot elektroniskos maksāšanas līdzekļus.
  • Tā ļauj cilvēkiem stingri kontrolēt savus izdevumus.
  • Tā kalpo gan par maksāšanas, gan vērtības uzkrāšanas līdzekli.
  • Un, visbeidzot, pierādījies, ka tā ir droša pret krāpšanu un viltošanu.

Ņemot vērā šīs iezīmes, sabiedrība nav gatava atteikties no skaidrās naudas. Vēl daudzus gadus skaidrā nauda būs neaizstājams maksāšanas līdzeklis.

Eurosistēmas nostāja attiecībā pret skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību viens no Eurosistēmas pamatuzdevumiem ir veicināt maksājumu sistēmas raitu darbību. Eurosistēmas attieksme pret dažādiem maksāšanas līdzekļiem ir neitrāla. Tā nedod priekšroku kādam noteiktam maksāšanas līdzeklim salīdzinājumā ar citiem. Taču Eurosistēmas centrālajām bankām ir īpaša atbildība par skaidro naudu, jo tās ir euro banknošu oficiālās emitentes. Turklāt vairums no tām laiž apgrozībā dalībvalstu emitētās euro monētas. Tāpēc Eurosistēma apņēmīgi gādā, lai skaidrā nauda būtu plaši pieejams, viegli izmantojams, drošs un efektīvs maksāšanas līdzeklis maza apjoma darījumos. Savas kompetences ietvaros Eurosistēma uzrauga euro zonas naudas ciklus, nepārtraukti meklējot veidus, kā uzlabot to drošību, elastību un efektivitāti.