Bieži uzdotie jautājumi par skaidro naudu
Vai tuvākajā nākotnē skaidrā nauda vairs netiks izmantota?
Nē, tā nebūs. Skaidrā nauda tuvākajā nākotnē joprojām būs galvenais maksāšanas līdzeklis. Skaidrajai naudai piemīt vērtība, tās īstumu var droši pārbaudīt un to var atšķirt no viltojumiem, turklāt maksājuma veikšanai nav nepieciešama trešās puses iesaiste. Neviens cits maksāšanas līdzeklis tik efektīvi neapvieno šīs trīs īpašības.
Vai, pieaugot bezkontakta maksājumu popularitātei, skaidrā nauda kļūs lieka?
Nē. Skaidrās naudas unikālās iezīmes nodrošina, ka tā būs nozīmīga arī nākotnē. Daudzi cilvēki labprāt izmanto digitālos maksāšanas līdzekļus, taču tie nav piemēroti visiem. Bezkontakta maksājumi neaizstās skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli, bet tiks izmantoti paralēli skaidrajai naudai.
Vai mazumtirgotāji drīkst attiekties pieņemt skaidro naudu kā maksāšanas līdzekli?
Eiropas Komisija pieņēma Ieteikumu 2019/191/ES, pamatojoties uz ziņojumu, ko sagatavoja ekspertu grupa jautājumos par euro likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Tas ietver šādus norādījumus par pienākumu pieņemt skaidro naudu.
- Mazumtirgotāji nevar atteikties pieņemt maksājumus skaidrā naudā, ja vien abas puses nav vienojušās izmantot citu maksāšanas līdzekli.
- Nepietiek ar to, ka izvietoti paziņojumi vai plakāti ar norādēm, ka mazumtirgotājs nepieņem maksājumus skaidrā naudā vai nepieņem maksājumiem noteiktas nominālvērtības banknotes. Mazumtirgotājam jānorāda likumīgs iemesls, piemēram, grūtības nodrošināt pietiekamas skaidrās naudas rezerves atlikuma izdošanai, vai konkrēti fiziskās drošības riski, ko rada liels skaidrās naudas apjoms.
- Valsts iestādes, kas nodrošina iedzīvotājiem būtiskus pakalpojumus, bez atbilstoša iemesla nevar noteikt ierobežojumus vai pavisam atteikties pieņemt skaidrās naudas maksājumus. Tā tiktu apdraudēts ES tiesību aktos noteiktais euro banknošu un monētu likumīga maksāšanas līdzekļa statuss.
Vai valstu centrālās bankas ir atbildīgas par banknotēm un monētām?
Jā. ECB un euro zonas valstu centrālās bankas ir atbildīgas par euro bankotēm. Savukārt par euro monētu emisiju atbild katra dalībvalsts, lai gan ECB apstiprina euro monētu daudzumu, kuru var emitēt dalībvalstis. Visu valstu centrālās bankas piedalās monētu piegādes loģistikā un rezervju uzglabāšanā.
Vai komercbankas kompetencē ir noteikt, vai banknote ir viltota?
Nē. Ja komercbankai radušās šaubas par euro banknotes autentiskumu, šī banknote tiek nodota valsts centrālajai bankai (vai kompetentajam valsts analīzes centram), kas pieņem galīgo lēmumu par banknotes īstumu.
Vai apgrozībā ir dažādas vienas nominālvērtības banknotes, piemēram, divējādas 20 euro banknotes?
Jā. Pirmā izlaiduma euro banknotes (no 5 euro līdz 500 euro) tika emitētas 2002. gadā un tās joprojām ir likumīgs maksāšanas līdzeklis. ECB un Eurosistēmas valstu centrālās bankas laikā no 2013. līdz 2019. gadam ieviesa euro banknošu otro izlaidumu (to dēvē arī par Eiropas sēriju), kas aptver banknotes no 5 euro līdz 200 euro (500 euro banknote vairs netiek emitēta). Pirmā un otrā izlaiduma atbilstošo nominālvērtību banknošu vērtība ir vienāda.
Vai ar koronavīrusu iespējams inficēties no banknotēm?
Vīrusa daudzums, ko iespējams nodot ar banknotēm, ir tik neliels, ka salīdzinājumā ar citām virsmām, ar kurām cilvēki ikdienā saskaras, inficēšanās risks ir nebūtisks. ECB cieši sadarbojas ar Eiropas laboratorijām, lai novērtētu koronavīrusu uzvedību uz dažādām virsmām, palīdzot mums nodrošināt, ka skaidrās naudas izmantošana ir pēc iespējas drošāka. Plašāka infromācija pieejama mūsu bloga ierakstā.