Dizaina elementi

50 euro banknotes averss 50 euro banknotes reverss

Eiropas sērijas dizaina pamatā ir laikmetu un stilu motīvi, kas izmantoti pirmā izlaiduma banknotēs. Tomēr jauno banknošu izskats ir vizuāli nedaudz mainīts, lai piešķirtu tām jaunu veidolu un iestrādātu vairākus jaunus un pilnveidotus pretviltošanas elementus, kas ļauj arī viegli atšķirt abu izlaidumu banknotes.

Banknošu dizaina atjaunināšana tika uzticēta neatkarīgam banknošu dizaina autoram no Berlīnes Reinholdam Geršteteram (Reinhold Gerstetter).

Abu izlaidumu euro banknošu aversā redzami logi un durvis. Tie simbolizē Eiropas atvērtības un sadarbības garu. Tilti banknotes reversā metaforiski ataino komunikāciju starp Eiropas tautām un Eiropu un pārējo pasauli.

Līdzīgi kā uz pirmā izlaiduma banknotēm, arī uz jaunajām Eiropas sērijas banknotēm attēloti septiņu Eiropas kultūras vēstures periodu arhitektūras stili, taču uz tām nav redzamas reālas ēkas vai tilti. Izmantoti šādi arhitektūras stili.

  • 5 euro: antīkais periods
  • 10 euro: romānika
  • 20 euro: gotika
  • 50 euro: renesanse
  • 100 euro: baroks un rokoko
  • 200 euro: 19. gs. tērauda un stikla arhitektūra

Uz banknotēm attēlotie logi, durvis un tilti ir stilizētas ilustrācijas, nevis īstu celtņu vai to fragmentu attēli.

Katrai banknotei ir atšķirīga dominējošā krāsa, kas ļauj tās viegli atšķirt no pārējo nominālvērtību banknotēm. Eiropas sērijas banknošu krāsa ir tāda pati kā pirmā izlaiduma attiecīgās nominālvērtības banknotēm, t.i., pelēka (5 euro), sarkana (10 euro), zila (20 euro), oranža (50 euro), zaļa (100 euro) un dzeltenbrūna (200 euro).

Pārējie dizaina elementi ir šādi:

  • valūtas – euro – nosaukums, kas uz pirmā izlaiduma banknotēm attēlots latīņu burtiem (EURO) un grieķu burtiem (EYPΩ), bet uz Eiropas sērijas banknotēm – arī kirilicā (EBPO), ņemot vērā Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai;
  • Eiropas Centrālās bankas nosaukuma saīsinājums, kas uz jaunās 5 euro, 10 euro un 20 euro redzams deviņos lingvistiskos variantos, bet uz jaunās 50 euro banknotes – 10 lingvistiskos variantos, ņemot vērā Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai 2013. gadā. Saīsinājumi sakārtoti saskaņā ar ES protokolā noteikto valstu un oficiālo valodu secību:
    • BCE (franču, itāļu, portugāļu, rumāņu, spāņu valoda)
    • ECB (čehu, dāņu, nīderlandiešu, angļu, latviešu, lietuviešu, slovāku, slovēņu, zviedru valoda)
    • ЕЦБ (bulgāru valoda)
    • EZB (vācu valoda)
    • EKP (igauņu, somu valoda)
    • EKT (grieķu valoda)
    • ESB (horvātu valoda)
    • EKB (ungāru valoda)
    • BĊE (maltiešu valoda)
    • EBC (poļu valoda)
  • simbols ©, kas norāda uz autortiesību aizsardzību, un
  • ES karogs.

Jaunās Eiropas sērijas banknošu – tāpat kā pirmā izlaiduma banknošu – dizaina izstrādes posmā tika iesaistīti lietotāji ar redzes traucējumiem, kā rezultātā galīgajā dizaina variantā ietverti īpaši elementi.

Pirmā izlaiduma euro banknošu dizainparaugu konkurss 1996. gadā.

Paraksti

Uz katras banknotes redzams Eiropas Centrālās bankas pirmā prezidenta Vilema F. Duisenberga (Willem F. Duisenberg), otrā prezidenta Žana Kloda Trišē (Jean-Claude Trichet) vai trešā prezidenta Mario Dragi (Mario Draghi) paraksts. Visas šīs banknotes ir vienlīdz derīgas.

Kurš prezidents parakstījis šīs banknotes?

Vilems F. Duisenbergs

Kurš prezidents parakstījis šīs banknotes?

Žans Klods Trišē

Kurš prezidents parakstījis šīs banknotes?

Mario Dragi

Eiropas karte

Uz banknotēm redzams Eiropas ģeogrāfiskais attēls. Uz pirmā izlaiduma banknotēm nav redzamas salas, kuru platība mazāka par 400 km2, jo, lielā apjomā iespiežot ofseta tehnikā, nav iespējams precīzi attēlot sīkus dizaina elementus. Uz Eiropas sērijas banknotēm ir rediģēta Eiropas karte, kurā redzama arī Malta un Kipra.

Mazos ierāmētos laukumiņos banknotes apakšējā daļā redzamas Kanāriju salas un dažas Francijas aizjūras teritorijas, kurās arī izmanto euro.

Kādas teritorijas attēlotas uz euro banknotes ierāmētajā laukumā blakus Eiropas kartei?

Pirmā izlaiduma banknošu valstu kodi

Šeit norādītais burts vai valsts kods, kas atrodas pirms sērijas numura, norāda, kura centrālā banka pasūtījusi attiecīgās banknotes izgatavošanu (taču banknote var būt izgatavota citā valstī).

Šo konkrēto banknoti, uz kuras redzams burts "S", pasūtījusi Banca d'Italia. Tālāk uzskaitīti valstu kodi.

Valstu kodi
¹ Latvija ieviesa euro 2014. gada 1. janvārī. Turpmāk Latvijas Bankai ir tiesības izmantot burtu "C" sērijas numurā, ja tai būs jāizgatavo pirmā izlaiduma banknotes. Tomēr šā burta izmantošana vēl nav skaidri nolemta – tā atkarīga no banknošu izgatavošanas kārtības nākotnē. Sīkāka informācija pieejama interneta vietnē Banknošu un monētu izgatavošana
² Lietuva ieviesa euro 2015. gada 1. janvārī. Turpmāk Lietuvos bankas ir tiesības izmantot burtu "B" sērijas numurā, ja tai būs jāizgatavo pirmā izlaiduma banknotes. Tomēr šā burta izmantošana vēl nav skaidri nolemta – tā atkarīga no banknošu izgatavošanas kārtības nākotnē. Sīkāka informācija pieejama interneta vietnē Banknošu un monētu izgatavošana
³ Uz apgrozībā nelaistajām euro banknotēm, ko emitēja Banque centrale du Luxembourg, ir to valstu NCB koda burts, kurās izgatavoja Luksemburgai paredzētās banknotes.
Beļģija Z
Vācija X
Igaunija D
Īrija T
Grieķija Y
Spānija V
Francija U
Itālija S
Kipra G
Latvija C ¹
Lietuva B ²
Luksemburga ³
Malta F
Nīderlande P
Austrija N
Portugāle M
Slovēnija H
Slovākija E
Somija L
 

Eiropas sērijas banknošu sērijas numuri

Šā izlaiduma banknošu sērijas numuri sastāv no diviem numuriem, kas iespiesti banknotes reversā. Horizontālais numurs iespiests melnā krāsā, bet vertikālais – citā krāsā.

Horizontālo numuru veido divi burti un 10 ciparu. Pirmais burts apzīmē spiestuvi (sk. tālāk sarakstu). Otrais burts neko neapzīmē un vienkārši tiek izmantots, lai būtu iespējams izveidot vairāk sērijas numuru.

Spiestuves un attiecīgie burti
Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique Z
Bank of Greece Y
Giesecke & Devrient GmbH (Minhene) X
Giesecke & Devrient GmbH (Leipciga) W
IMBISA V
Banque de France U
Central Bank of Ireland T
Banca d'Italia S
Bundesdruckerei GmbH R
Joh. Enschede Security Printing BV P
Oesterreichische Banknoten und Sicherheitsdruck GmbH N
Valora M
Nav piešķirts L
Nav piešķirts K
De La Rue Currency (Geitsheda) J
De La Rue Currency (Lovtona) H
Nav piešķirts G
Nav piešķirts F
Oberthur Fiduciaire E
Polska Wytwórnia Papierów Wartościowych D
Nav piešķirts C
Nav piešķirts B
Nav piešķirts A