Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs

Īss atskats uz aizvadīto gadu

Euro zonas tautsaimniecību 2020. gadā satricināja ārkārtējais un smagais koronavīrusa (Covid-19) pandēmijas šoks. Ierobežojošie pasākumi un paaugstināta vēlme izvairīties no riska 1. pusgadā izraisīja krasu ekonomiskās aktivitātes sarukumu. Spēcīgā un saskaņotā monetārās un fiskālās politikas reakcija apvienojumā ar pozitīvajām ziņām par vakcīnām 2. pusgadā palīdzēja stabilizēt aktivitāti. Kopumā euro zonas reālais IKP 2020. gadā saruka par 6.6%. Gada kopējā inflācija samazinājās līdz 0.3% (2019. gadā – 1.2%), kas lielā mērā bija skaidrojams ar enerģijas cenu kritumu, lai gan to ietekmēja arī ar pandēmiju saistīti faktori. Piemēram, krīzes vissmagāk skartās nozares – transporta un viesnīcu nozare – veicināja inflācijas sarukumu 2. pusgadā.

ECB būtiski mazināja savas monetārās politikas nostājas stingrību, lai novērstu pandēmijas negatīvo ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību, īstenojot visaptverošu pasākumu kopumu. Gada laikā šie pasākumi tika pārkalibrēti. Tie ietvēra jaunu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes pagaidu programmu, mazāk stingru atbilstības un nodrošinājuma kritēriju ieviešanu un jaunu ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju piedāvājumu. Monetārās politikas reakcija bija izšķirošs tirgus stabilizējošs spēks un palīdzēja cīnīties pret nopietnajiem riskiem, ko monetārās politikas transmisijas mehānismam, euro zonas tautsaimniecības perspektīvai un, visbeidzot, ECB cenu stabilitātes mērķim radīja pandēmija. Turklāt makroprudenciālā politika bija vērsta uz tautsaimniecības kreditēšanas plūsmas saglabāšanu, vienlaikus ECB Banku uzraudzībai īstenojot mikroprudenciālās uzraudzības pasākumus, lai mazinātu krīzes ietekmi un veicinātu Eiropas banku sektora noturību.

Padome janvārī sāka ECB monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu, lai nodrošinātu, ka tā joprojām atbilst izvirzītajam mērķim. Pārskatīšanas mērķis ir padziļināti analizēt kopš iepriekšējās 2003. gadā veiktās pārskatīšanas notikušo būtisko pārmaiņu ietekmi. Pie šīm pārmaiņām pieder pastāvīgais inflācijas un līdzsvara procentu likmju kritums un notiekošo globalizācijas, digitalizācijas un klimata pārmaiņu ietekme. Pārskatīšanas ietvaros tiks rūpīgi pārdomāts, vai un kā ECB vajadzētu attiecīgi pielāgot savu monetārās politikas stratēģiju, un to paredzēts pabeigt 2021. gada 2. pusgadā.

ECB pēta visus iespējamos veidus, kā tā saskaņā ar savām pilnvarām varētu palīdzēt ierobežot potenciāli būtiskās klimata pārmaiņu ekonomiskās un sociālās sekas. Tas tiek veikts, rūpīgi analizējot visas atbilstošās politikas jomas, ilgtspējīgi un atbildīgi ieguldot ECB pensiju fonda un pašu kapitāla portfeļa līdzekļus un pievēršot uzmanību pašas ECB oglekļa pēdai. ECB nesen izveidojusi Klimata pārmaiņu centru, lai veidotu un koordinētu savu klimata programmu.

Lai izmantotu digitalizācijas inovāciju potenciālu, Eurosistēma izstrādājusi visaptverošu neliela apjoma maksājumu stratēģiju, pievēršot īpašu uzmanību ātro maksājumu ieviešanai, Eiropas mēroga maksājumu risinājuma izstrādei un iespējamas digitālā euro ieviešanas izpētei. Lai nodrošinātu, ka jebkādi jauni naudas un maksājumu veidi, kas varētu tikt ieviesti Eurosistēmā, joprojām saglabātu sabiedrības uzticību, 2020. gada oktobrī tika uzsākta sabiedriskā apspriešana par digitālo euro.

Lai risinātu pandēmijas radītās problēmas un labāk izprastu Eiropas iedzīvotāju ekonomiskās bažas un vajadzības, ECB 2020. gadā uzlaboja komunikāciju un paplašināja informatīvo darbību. Tā izveidoja arī ECB blogu. 2020. gadā tika publicēti 19 bloga ierakstu, un daudzos no tiem iztirzāta ECB reakcija uz krīzi. 2020. gada oktobrī notika pirmais pasākums "ECB uzklausa", un portālā "ECB uzklausa" tika saņemti gandrīz 4000 komentāru par monetārās politikas stratēģiju.

2020. gadu iezīmēja intensīvi un neatliekami pasākumi, kas tika īstenoti ciešā sadarbībā ar Eiropas iestādēm, kā arī citām centrālajām bankām visā pasaulē, lai stātos pretī milzīgajam ārējam šokam, ar ko saskārās pasaules tautsaimniecība. ECB tajā bija nozīmīga loma.

Frankfurtē pie Mainas 2021. gada aprīlī

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

Prezidente

Gads skaitļos

1. Tautsaimniecību skāra ārkārtējais un smagais pandēmijas šoks

Vēl nebijušu problēmu apstākļos pasaules tautsaimniecība 2020. gadā piedzīvoja dziļu recesiju. Covid-19 šoks tomēr bija eksogēnāks nekā faktori, kas izraisīja iepriekšējās krīzes 2008. gadā un 2011.–2012. gadā. Iepriekšējās krīzēs galvenā nozīme bija konkrētām problēmām finanšu nozarē, bet 2020. gada recesijas pamatcēlonis nebija saistīts ar tautsaimniecību. Covid-19 izplatība ļoti negatīvi ietekmēja ekonomisko aktivitāti – sākotnēji Ķīnā un vēlāk arī pasaules līmenī. Starptautiskās tirdzniecības apjoms strauji samazinājās, tika nopietni traucēta globālo vērtības ķēžu darbība, un strauji pieauga nenoteiktība pasaules finanšu tirgos.

Arī euro zonas tautsaimniecība cieta no pandēmijas spēcīgās ietekmes. Par šo ietekmi liecināja, piemēram, patēriņš, kas plašu ierobežojošo pasākumu un paaugstinātas vēlmes izvairīties no riska ietekmē 1. pusgadā strauji samazinājās. Arī aktivitāte, īpaši pakalpojumu nozarē, būtiski saruka, ņemot vērā pieprasījuma trūkumu un darbības ierobežojumus. Tādējādi 2020. gada 2. ceturksnī reālais IKP samazinājās ārkārtīgi strauji. Vienlaikus monetārās un fiskālās politikas veidotāji rīkojās ātri un apņēmīgi, lai novērstu pieprasījuma spējo kritumu un augsto nenoteiktības līmeni, t.sk. nodrošinot labvēlīgus un stabilus finansēšanas nosacījumus un nepārtrauktu likviditātes pieejamību. Kopš Covid-19 krīzes sākuma gaidas attiecībā uz recesijas dziļumu un ilgumu lielā mērā ietekmēja medicīnisko risinājumu, īpaši vakcīnas, izstrādes izredzes. Līdztekus spēcīgai un saskaņotai politikas rīcībai pozitīvas ziņas par progresu vakcīnu izstrādē rudens beigās noteica pakāpenisku konfidences atjaunošanos. Lai gan izaugsmes norises 2. pusgadā, kad inficēšanās vilnis atjaunojās, joprojām bija svārstīgas, izaugsmes gaidas nostiprinājās un stabilizējās. Pandēmija spēcīgi ietekmēja arī cenu attīstību. Pieprasījuma krituma, zemāku naftas cenu un vājākas aktivitātes dēļ SPCI inflācija gada laikā samazinājās un, sākot ar augustu, svārstījās negatīvā teritorijā. Inflāciju mazināja arī citi faktori, piemēram, PVN likmes īslaicīgais samazinājums Vācijā 2. pusgadā. Vienlaikus spēcīgas atveseļošanās gaidas 2021. gadā un īslaicīgo faktoru (piemēram, PVN likmes samazinājuma Vācijā) izzušana balstīja inflācijas kāpuma atjaunošanās izredzes. Izlēmīgi politikas pasākumi nodrošināja atbalstošus kreditēšanas un finansēšanas nosacījumus un lielā mērā kompensēja riska vides pasliktināšanās dēļ noteiktu stingrāku banku kredītu standartu ietekmi. Lai gan pandēmijas šoka izraisītie tirgus darbības traucējumi martā noteica finanšu nosacījumu būtisku pasliktināšanos, ātri politikas pasākumi veicināja euro zonas valdības obligāciju peļņas likmju vispārēju samazināšanos 2020. gadā un euro zonas kapitāla vērtspapīru cenu pakāpenisku atgūšanos 2. pusgadā salīdzinājumā ar pandēmijas laikā sasniegto zemāko līmeni. Lielas nenoteiktības periods izraisīja arī naudas un kredītu atlikuma pieauguma paātrināšanos, atspoguļojot to, ka uzņēmumi un mājsaimniecības nepārprotami dod priekšroku likviditātei un to palielina.

1.1. Pandēmija izraisīja dziļu tautsaimniecības lejupslīdi

Koronavīruss izraisīja lielāko sarukumu pasaules tautsaimniecībā kopš Lielās depresijas, bet pozitīvas ziņas par vakcīnām noteica pakāpenisku konfidences atjaunošanos

Covid-19 pandēmijas attīstība vienlaikus ar attiecīgajiem vīrusa ierobežošanas pasākumiem un politikas atbalstu pandēmijas ekonomiskās ietekmes mazināšanai bija galvenie faktori, kas noteica izaugsmes tendenci pasaules mērogā. Pasaules tautsaimniecību skāra postošs ārējais šoks, un valdības kopumā reaģēja, sniedzot spēcīgu politikas atbalstu, lai mazinātu pandēmijas ekonomisko ietekmi. Vīrusa ierobežošanas pasākumu ietekmē pasaules tautsaimniecības izaugsme 2020. gada 2. ceturksnī sasniedza zemāko punktu, bet 3. ceturksnī sāka atveseļoties, mazinoties pandēmijai un tās ierobežošanas pasākumiem un saņemot ziņas par efektīvu vakcīnu pieejamību. Tomēr pandēmijas otrais vilnis un stingru ierobežojošo pasākumu atjaunošana dažās attīstītajās valstīs būtiski palēnināja izaugsmi gada pēdējā ceturksnī (sk. 1. att.). Lielajās jaunajās tirgus ekonomikas valstīs ceturkšņa pieaugums 2020. gada 1. pusgadā bija negatīvs, bet 2. pusgadā tas būtiski uzlabojās.

1. attēls

Pasaules IKP izaugsme

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; ceturkšņa dati)

Avoti: Haver Analytics, valstu avoti un ECB aprēķini.
Piezīmes. Reģionu kopsummas aprēķinātas, izmantojot ar pirktspējas paritātes svariem koriģētu IKP. Nepārtrauktās līnijas norāda datus un sniedzas līdz pat 2020. gada 4. ceturksnim. Pārtrauktās līnijas norāda ilgtermiņa vidējos rādītājus (no 1999. gada 1. ceturkšņa līdz 2020. gada 4. ceturksnim). Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 25. februārī.

Kraso pasaules tautsaimniecības sarukumu galvenokārt noteica pakalpojumu nozares izlaides būtiska samazināšanās pandēmijas ierobežošanas pasākumu spēcīgajā ietekmē, kā arī tirdzniecības un investīciju apjoma sarukums. Apstrādes rūpniecībā izlaides pieaugums atsākās straujāk nekā pakalpojumu nozarē. To veicināja valdības stimulējošo pasākumu plāni, datoru, elektronikas un medicīnas preču pieprasījuma kāpums, kā arī pandēmijas ierobežošanas pasākumu ātrāka atcelšana salīdzinājumā ar pakalpojumu nozari, ko vairāk raksturo klātienes kontakti.

2020. gadā vīrusa ierobežošanas pasākumu un tirdzniecības traucējumu ietekmē būtiski samazinājās tirdzniecības un investīciju apjoms

Ar Covid-19 saistītie traucējumi un nenoteiktība krasi pieauga un saglabājās paaugstinātā līmenī, vājinot pasaules tautsaimniecības izaugsmi. Pandēmija radīja arī traucējumus starptautiskajā tirdzniecībā un globālo piegādes ķēžu pārrāvumus. Šie traucējumi kļuva mērenāki 2020. gada 2. pusgadā, jo vīrusa ierobežošanas pasākumi tika atcelti tikai daļēji. Neraugoties uz ASV un Ķīnas "pirmās fāzes" vienošanos, tirdzniecības saspīlējums starp abām valstīm joprojām bija paaugstināts, par ko liecina daudz dažādu rādītāju. Paaugstināta tirdzniecības saspīlējuma apstākļos pandēmijas noteiktais pieprasījuma sarukums un iepriekš ieviestie tarifi noteica krasu tirdzniecības apjoma kritumu, bet pieaugusī nenoteiktība un ekonomiskā noskaņojuma pasliktināšanās nelabvēlīgi ietekmēja investīciju kāpumu (sk. 2. att.).

2. attēls

Pasaules tirdzniecības izaugsme (importa apjoms)

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; ceturkšņa dati)

Avoti: Haver Analytics, valstu avoti un ECB aprēķini.
Piezīmes. Pasaules tirdzniecības izaugsme definēta kā pasaules importa (ietverot euro zonu) kāpums. Nepārtrauktās līnijas norāda datus un sniedzas līdz pat 2020. gada 4. ceturksnim. Pārtrauktās līnijas norāda ilgtermiņa vidējos rādītājus (no 1999. gada 4. ceturkšņa līdz 2020. gada 4. ceturksnim). Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 25. februārī.

Kopējā inflācija samazinājās, bet pamatinflācijas sarukums bija mazāks

Pasaules inflācija 2020. gadā samazinājās, atspoguļojot vāju globālo pieprasījumu saistībā ar pandēmiju (sk. 3. att.) un daudzu izejvielu cenu kraso kritumu. OECD valstu reģionā gada kopējā patēriņa cenu inflācija samazinājās no aptuveni 2% 2019. gada 2. pusgadā līdz 1.2% 2020. gada decembrī, atspoguļojot enerģijas cenu kritumu un pārtikas cenu inflācijas pieauguma tempa palēnināšanos. Pamatinflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) samazinājās mazāk nekā kopējā inflācija, 2020. gada beigās sasniedzot aptuveni 1.6%.

3. attēls

OECD patēriņa cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)

Avots: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development; OECD).
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada janvārī.

Vāja globālā pieprasījuma gaidu ietekmē naftas cenas svārstījās

Naftas cenas 1. pusgadā strauji kritās, krasi sarūkot globālajam pieprasījumam, īpaši tāpēc, ka ceļošanas ierobežojumi un attālinātais darbs samazināja naftas patēriņu. Starptautiskā etalona, Brent jēlnaftas, cena 2020. gadā plaši svārstījās robežās no 20 ASV dolāriem par barelu (zemākais līmenis pēdējos 20 gados) līdz 70 ASV dolāriem par barelu. ASV etalona, West Texas Intermediate, naftas cena uz īsu brīdi aprīlī nokrita zem nulles.

Euro kurss attiecībā pret euro zonas tirdzniecības partnervalstu valūtām palielinājās

2020. gada laikā euro kurss nominālajā efektīvajā izteiksmē palielinājās aptuveni par 7%. Divpusējā izteiksmē to noteica euro kursa kāpums galvenokārt attiecībā pret ASV dolāru. Pieauga arī euro kurss attiecībā pret Lielbritānijas sterliņu mārciņu, tomēr visu 2020. gadu tas galvenokārt mainīgo breksita gaidu dēļ būtiski svārstījās.

Globālās aktivitātes kāpuma riski bija lejupvērsti, bet izredzes rast medicīnisku risinājumu varētu paātrināt tautsaimniecības atlabšanu

Ņemot vērā pozitīvās ziņas par Covid-19 vakcīnu izstrādi, 2020. gada beigās globālās izaugsmes perspektīva 2021. gadā paredzēja strauju atveseļošanos. Tomēr šī perspektīva bija ļoti nenoteikta, un globālās aktivitātes kāpuma riski kopumā bija lejupvērsti, tā kā pieauga jauno inficēšanās gadījumu skaits un lielākajās tautsaimniecībās atveseļošanās tempu ietekmēja turpmāki ierobežojošie pasākumi.[1]

1.2. Euro zonas tautsaimniecības attīstība bija cieši saistīta ar pasaules tautsaimniecības attīstību[2]

2019. gadā ekonomiskās aktivitātes kāpuma temps kļuva mērenāks, bet 2020. gadā euro zonas reālais IKP saruka par 6.6% (sk. 4. att.). Dramatiskā ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un tās nevienmērīgums visu 2020. gadu bija Covid-19 pandēmijas šoka ietekmes un ar to saistīto vīrusa izplatības ierobežošanai īstenoto pasākumu sekas. Pandēmijas pirmais vilnis ar nepieredzētu ātrumu un intensitāti skāra euro zonas valstis galvenokārt no marta līdz aprīlim, un lielākajā daļā valstu vienlaikus tika ieviesti stingri valsts mēroga ierobežojošie pasākumi. Šo pasākumu rezultātā euro zonas ekonomiskā aktivitāte 2020. gada 1. pusgadā kumulatīvi samazinājās par 15.3%. Pandēmijas ierobežošana un ierobežojošo pasākumu atcelšana no 2020. gada maija lielākajā daļā valstu izraisīja spēcīgu aktivitātes atjaunošanos 3. ceturksnī. Tomēr, tuvojoties rudenim, ekonomiskā aktivitāte bija sākusi atkal palēnināties, un jauns inficēšanās gadījumu pieauguma rekords noteica ierobežojošo pasākumu atkārtotu ieviešanu gada pēdējā ceturksnī, lai gan tie bija daudz mērķtiecīgāki nekā pirmā viļņa laikā īstenotie pasākumi. Lai gan pandēmija vispirms jau bija visas valstis skarošs kopīgs šoks, tās ietekme dažādās euro zonas valstīs zināmā mērā arī bija atšķirīga. To pamatā noteica sociālās distancēšanās pasākumu visvairāk ietekmēto nozaru īpatsvars, kā arī pašas veselības krīzes intensitātes atšķirības un īstenoto stimulējošo pasākumu apjoms un raksturs. Līdz 2020. gada beigām ekonomiskā aktivitāte euro zonā bija par 4.9% zemāka nekā pirms pandēmijas, un to raksturoja būtiskas atšķirības starp valstīm: aktivitāte Spānijā bija par 9.1% zemāka, bet Nīderlandē – par 3.0% zemāka nekā pirms pandēmijas.

4. attēls

Euro zonas reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Avots: Eurostat.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 4. ceturksnī.

Salīdzinājumā ar nesenajām ilglaicīgajām recesijas epizodēm (piemēram,
2008.–2009. gada globālo finanšu krīzi vai 2011.–2012. gada euro zonas valsts parāda krīzi), pandēmiju pavadošā recesija bija spēcīgāka sākumposmā. Vienlaikus spēcīgi atveseļošanās signāli un gaidas parādījās daudz agrāk nekā citās krīzēs. Tas galvenokārt atspoguļoja Covid-19 šoka eksogēno raksturu, savlaicīgu un apņēmīgu monetārās un fiskālās politikas pasākumu nozīmi un progresu vakcīnu izstrādē, kā arī daudz ierobežotāku negatīvo ietekmi uz finanšu nozari salīdzinājumā ar iepriekšējām krīzēm, turklāt pēdējo nodrošināt palīdzēja arī mērķtiecīgi centrālo banku pasākumi.

Euro zonas privātais patēriņš 2020. gadā samazinājās par 8.0%, galvenokārt ierobežojošo pasākumu dēļ īpaši strauji sarūkot 2020. gada 1. pusgadā. Tā kā ierobežojošo pasākumu noteikto reālo rīcībā esošo ienākumu zaudējumus mazināja būtiski valsts budžeta transferti, patēriņa kritumu atspoguļoja arī krass uzkrājumu veidošanas tempa pieaugums. 2020. gada 3. ceturksnī ierobežojošie pasākumi tika būtiski atviegloti, un privātā patēriņa kāpums strauji atjaunojās, bet gada pēdējā ceturksnī pandēmijas otrā viļņa laikā tas tomēr apstājās. Līdz 2020. gada beigām, krīzei skarot darba tirgus un valdot lielai nenoteiktībai, privātais patēriņš saglabājās zem līmeņa, kāds bija vērojams pirms pandēmijas.

Uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpums 2020. gada 1. pusgadā arī apstājās. Īstenoto ierobežojošo pasākumu un to izraisītā krasā ieņēmumu sarukuma dēļ uzņēmumi atlika lēmumus par ieguldījumu veikšanu. Turklāt ieguldījumu kāpumu turpināja kavēt pasaules un iekšzemes pieprasījuma vājināšanās. 2. pusgadā uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu perspektīvu raksturoja turpmāka paaugstināta nenoteiktība pandēmijas otrā viļņa laikā un ilgstoši mērenu norišu gaidas, ņemot vērā ārējās vides vājināšanos, mērenāku galapieprasījumu un vēroto uzņēmumu bilanču pasliktināšanos.

Ārējā sektora neto devums euro zonas izlaidē 2020. gadā arī bija negatīvs. Covid-19 izplatības apturēšanai noteiktie ierobežojošie pasākumi Ķīnā gada sākumā nelabvēlīgi ietekmēja euro zonas tirdzniecību, bet pasākumi vīrusa izplatības ierobežošanai Eiropā izraisīja importa un eksporta kritumu 2. ceturksnī. Eksportu visvairāk skāra uzņēmējdarbības īslaicīga pārtraukšana. Vasaras mēnešos ierobežojumu atvieglošana veicināja tirdzniecības plūsmu atjaunošanos, bet uzlabojumi vissmagāk skartajās ceļojumu, tūrisma un viesmīlības nozarēs notika lēnāk. Jauns pandēmijas vilnis palēnināja euro zonas tirdzniecības atveseļošanos, un līdz gada beigām tā līdz galam nenotika.

Covid-19 ietekme uz izlaides pieaugumu arī dažādās nozarēs bija nevienmērīga. Reālās kopējās pievienotās vērtības kritumu visvairāk veicināja pakalpojumu nozare, atspoguļojot sociālās distancēšanās pasākumu īpaši lielo ietekmi uz šo nozari, kā arī euro zonas tautsaimniecības nozaru dalījumu (sk. 5. att.).

5. attēls

Euro zonas reālā bruto pievienotā vērtība saimnieciskās darbības dalījumā

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Avots: Eurostat.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 4. ceturksnī.

Situācija euro zonas darba tirgos pasliktinājās, lai gan valdības politika palīdzēja mazināt ietekmi uz bezdarbu

Nodarbinātības kritums 2020. gadā joprojām bija ierobežots, atspoguļojot darbvietu saglabāšanas shēmu ietekmi

Lai gan pandēmija būtiski ietekmēja arī nodarbinātības pieaugumu, rezultātus euro zonas darba tirgos 2020. gadā noteica darba tirgus politika (sk. 6 att.). Salīdzinājumā ar ekonomiskās aktivitātes būtisko un straujo kritumu (aptuveni par 15% 2020. gada 1. pusgadā) nodarbinātības sarukums bija mazāks, tomēr arī ļoti nozīmīgs. Kopējā nodarbinātība šajā periodā samazinājās aptuveni par 5 milj. cilvēku. Tādējādi nodarbinātība atgriezās pirms 2018. gada vērotajā līmeni. Valdību atbalsta pasākumi euro zonas valstīs palīdzēja ierobežot atlaišanu no darba (sk. 1. ielikumu par darbvietu saglabāšanas shēmām). Salīdzinājumā ar iepriekšējām ekonomiskajām un finanšu krīzēm euro zonas valstu valdības palielināja darbvietu saglabāšanas shēmu aptverto strādājošo skaitu, tādējādi būtiski samazinot atlaišanu no darba, kas palīdzēja saglabāt noturīgu konkrētu uzņēmumu un darba ņēmēju profila cilvēkkapitālu. Tomēr pandēmijas izraisītās krīzes laikā darbaspēka līdzdalības līmenis nozīmīgi samazinājās, un 2020. gada 1. pusgadā darbaspēks saruka aptuveni par 3 milj. cilvēku. Nepārtrauktā darba tirgus pielāgošanās ir atšķirīgi ietekmējusi darba ņēmējus, jo pašreizējā krīze ir būtiska pakalpojumu nozarei un uzņēmumiem, kurus visvairāk skāra sociālās distancēšanas pasākumi un mobilitātes ierobežojumi. Konkrētāk, mazkvalificētais darbaspēks samazinājās gandrīz par 7%, bet vidējas kvalifikācijas darbaspēks – par 5.4%, turpretī augstas kvalifikācijas darbaspēks pat pieauga par 3.3%.

6. attēls

Darba tirgus rādītāji

(darbaspēks; %; ceturkšņa pieauguma temps; sezonāli izlīdzināti dati)

Avots: Eurostat.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 4. ceturksnī.

Bezdarba līmeņa pieaugums bija mazāks nekā iepriekšējās recesijās

Nodarbinātība 2020. gadā samazinājās par 1.9%, bet bezdarba līmenis pieauga līdz 8.4%. To, ka bezdarba līmeņa kāpums bija mazāks nekā iepriekšējo recesiju laikā (piemēram, 2008.–2009. gada un 2011.–2012. gada recesijā), noteica arī euro zonas valdību savlaicīga un plaša reakcija. Vienlaikus stundas darba ražīguma pieaugums 2020. gadā vidēji bija aptuveni 1%, un to līdzsvaroja būtiskais nostrādāto stundu skaita samazinājums, ko noteica darbvietu saglabāšanas shēmu izmantošana.

1. ielikums
Covid-19 vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomiskā ietekme

Euro zonas darba tirgi ir reaģējuši uz Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām samērā elastīgi. To veicinājusi ekonomiskā politika, piemēram, darbvietu saglabāšanas programmas un aizdevumu garantijas, kas palīdzējušas ierobežot nodarbinātības samazināšanos un novērst strauju uzņēmumu slēgšanu pandēmijas dēļ. Lai novērstu krīzes radītu ilgtermiņa kaitējumu, kā arī izvairītos no nepieciešamās tautsaimniecības pārstrukturēšanas aizkavēšanas, šo politiku pārtraukšanas stratēģiju saturs un grafiks būs tikpat svarīgs kā pašu atbalsta pasākumu kopumu saturs un grafiks. Nākotnē pandēmijas ilgtermiņa ietekme uz darbaspēka mobilitāti, kā arī arvien pieaugošā digitalizācijas ieviešana var prasīt būtisku darbvietu un uzņēmumu pārorientēšanu.

Nesen veiktā euro zonas vadošo uzņēmumu apsekojumā liels uzsvars tika likts uz to, kā pandēmija ir paātrinājusi digitālo tehnoloģiju ieviešanu, paaugstinot produktivitāti, bet ilgtermiņā samazinot nodarbinātību.[3] Uz lūgumu, sakārtojot secībā atkarībā no svarīguma, minēt līdz trim veidiem, kā pandēmija ilgtermiņā ietekmēs attiecīgā respondenta uzņēmējdarbību, visbiežāk minētā ietekme bija saistīta ar "mājas biroja" vides biežāku izmantošanu un digitālo tehnoloģiju straujāku izmantošanu. Vēl tika nereti minēti tādi faktori kā pastāvīgāks komandējumu skaita samazinājums un/vai biežāk rīkotas virtuālās sanāksmes, kā arī e-komercijas (vai – "uzņēmums uzņēmumam" darbības segmentos – virtuālās pārdošanas) pieaugums. Lielākā daļa respondentu piekrita, ka viņu uzņēmējdarbība būs efektīvāka un/vai noturīgāka pandēmijas laikā gūto atziņu dēļ. Aptuveni 3/4 respondentu norādīja, ka daudz lielāka to darbaspēka daļa ilgtermiņā strādās attālināti. Vienlaikus viņi neuzskatīja, ka attālināts darbs samazinās personāla produktivitāti. Šajā ziņā, lai gan kā negatīvs aspekts minēts tas, ka samazinājušās neformālas personiskās saziņas iespējas, norādītas arī vairākas priekšrocības, t.sk. laika ietaupījums, samazinoties pārvietošanās vajadzībai, iespēja veiksmīgāk apvienot privāto dzīvi un darba pienākumus un labāka pieejamība. Atbilstoši tam vairāk nekā puse respondentu norādīja, ka viņu uzņēmuma vai nozares ražīgums palielināsies, un gandrīz neviens no respondentiem neuzskatīja, ka pandēmijas ietekmē ražīgums ilgtermiņā samazināsies. Turpretī vairāk nekā puse respondentu paredzēja negatīvu ilgtermiņa ietekmi uz nodarbinātību un tikai 10% prognozēja pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz nodarbinātību. Viedokļi par ilgtermiņa ietekmi uz noietu, kā arī cenām, izmaksām un algām bija neviendabīgāki, bet kopumā negatīvi.

Pandēmijas izraisītā krīze ir būtiski ietekmējusi euro zonas darba tirgu. Euro zonas bezdarba līmenis (sk. A att.; zilā līnija) salīdzinājumā ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos reaģējis lēni un pilnībā neatspoguļo Covid-19 ietekmi uz darba tirgu. Lai labāk novērtētu darbaspēka nepietiekamo izmantojumu pandēmijas krīzes laikā, standarta bezdarba līmeni var koriģēt, lai tas atspoguļotu pašlaik neaktīvo un cerības atrast darbu zaudējušo strādājošo skaitu (skatīt A att.; dzeltenā līnija). Turklāt pandēmijas krīzes īpaša iezīme ir darbvietu saglabāšanas programmu plaša izmantošana, kas ir palīdzējusi aizsargāt darbvietas, samazinot darba laiku un atbalstot strādājošo ienākumus. Strādājošo skaits darbvietu saglabāšanas programmās 2020. gada aprīlī sasniedza aptuveni 30 milj. (aptuveni 19% no darbaspēka). Tādējādi, aplūkojot standarta bezdarba līmeņa rādītāju kopā ar cerības atrast darbu zaudējušo strādājošo skaitu, kā arī ar strādājošo skaitu darbvietu saglabāšanas programmās (sk. A att.; sarkanā līnija), var iegūt reprezentatīvāku ieskatu par to, kāds ir nepietiekami izmantotā darbaspēka apjoms.

A attēls

Standarta un nestandarta bezdarba rādītāji

(%)

Avots: uz Eurostat datiem balstīti ECB aprēķini.[4]

Kopumā Covid-19 šoks ir palielinājis riskam pakļauto uzņēmumu daļu, un tam varētu būt turpmāka ilgtermiņa ietekme uz nodarbinātības samazināšanos. Pēc spēcīgā ekonomiskās aktivitātes krituma 2020. gada 2. ceturksnī, 3. ceturksnī vērojamā atveseļošanās liecināja, ka pandēmijas šoks varētu būt lielā mērā pārejošs. Tomēr otrais ierobežojošo pasākumu vilnis pastiprināja negatīvas ilgtermiņa ietekmes uz tautsaimniecības izaugsmi un nodarbinātību risku. Covid-19 šoks ietekmējis nozares neviendabīgi – tas mazāk skāris uzņēmumus, kuri vairāk izmanto digitālās tehnoloģijas, un spēcīgāk ietekmējis uzņēmumus, kuru darbība ietver klātienes kontaktus. Uzņēmumiem, kuru darbība ietver klātienes kontaktus, var rasties darbības pārtraukšanas risks, kas ir atkarīgs no pandēmijas ilguma un no tā, vai valsts politikas pasākumi veiksmīgi ierobežo un sniedz pagaidu atbalstu likviditātes deficīta novēršanā. Otra Covid-19 šoka īpatnība saistīta ar tā eksogēno raksturu; tas nozīmē, ka šoks ir ietekmējis gan produktīvus, gan neproduktīvus uzņēmumus. Mazāk produktīviem uzņēmumiem, kurus parasti mazāk skar produktivitātes šoks, aizejot no tirgus, attīrīšanās efekts tiešām būs mazāks nekā iepriekšējās krīzēs, jo apdraudēti, iespējams, ir arī produktīvāki uzņēmumi ar īslaicīgām likviditātes problēmām.[5]

1.3. Fiskālās politikas reakcija uz krīzi

Covid-19 pandēmija radīja vēl nebijušas problēmas valsts finanšu jomā

2020. gadā valsts finanses smagi skāra Covid-19 pandēmija, kas valdībām radīja vēl nebijušas problēmas, vienlaikus izraisot arī spēcīgu politikas reakciju. Tika būtiski ietekmēta fiskālā pozīcija abās valdības budžeta pusēs, pieaugot krīzes pārvarēšanai nepieciešamajiem izdevumiem un sarūkot fiskālajiem ieņēmumiem, atspoguļojot gan dziļo recesiju, gan uzņēmumu un mājsaimniecību atbalstam domātos izdevumu pasākumus. Tā rezultātā saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm valdības budžeta deficīta rādītājs euro zonā palielinājās no 0.6% no IKP 2019. gadā līdz 8.0% no IKP 2020. gadā (sk. 7. att.). Tādējādi, atspoguļojot valdību spēcīgo ekonomisko atbalstu, fiskālā nostāja[6] no nedaudz ekspansīvas 2019. gadā kļuva par ļoti stimulējošu (4.8% no IKP) 2020. gadā, lai gan jāatzīmē, ka fiskālās reakcijas apjoms un tādējādi arī fiskālā nostāja dažādās valstīs būtiski atšķīrās. Tomēr kopumā euro zonas valdību sniegtā atbalsta ātrums un apjoms liecināja par paaugstinātu spēju krīzes laikā atbilstoši reaģēt un to darīt saskaņoti. Saskaņotu rīcību veicināja Stabilitātes un izaugsmes paktā paredzētās vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana.

7. attēls

Valdības budžeta bilance un fiskālā nostāja

(% no IKP)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.

Lielākā daļa papildu izdevumu bija vai nu tiešās izmaksas, kas saistītas ar veselības krīzes pārvarēšanu, vai atbalsts mājsaimniecībām un uzņēmumiem

Saskaņā ar Eiropas Komisijas aplēsēm[7] 2020. gadā fiskālie pasākumi, kas īstenoti, reaģējot uz pandēmiju, euro zonā kopumā sasniedza 4.2% no IKP. Lielākā daļa šo papildu izdevumu bija saistīta vai nu ar tiešajām valdības izmaksām sabiedrības veselības krīzes risināšanai, vai ar mājsaimniecību un uzņēmumu atbalsta pasākumiem (sk. 8. att.). Šo atbalsta pasākumu galvenais mērķis bija saglabāt nodarbinātību un ražošanas jaudu, lai tautsaimniecība varētu strauji atveseļoties, kad pandēmija mazināsies. Atbilstoši šim mērķim lielākā daļa no atbalsta mājsaimniecībām tika sniegta, izmantojot īstermiņa darba vai dīkstāves shēmas, kas paredzētas, lai izvairītos no masu bezdarba, un tikai neliela atbalsta daļa bija tieši fiskālie pārvedumi mājsaimniecībām.[8] Pandēmijas pirmā viļņa beigās tika īstenoti daži vairāk ierobežoti pasākumi, kuru mērķis bija atbalstīt tautsaimniecības atveseļošanos, – piemēram, netiešo nodokļu samazināšana vai lielāki ieguldījumi valsts investīciju projektos. Tomēr, ņemot vērā, ka pandēmijas problēma 2020. gadā vēl ne tuvu nebija atrisināta un rudenī izcēlās otrais vilnis, šiem pasākumiem, visticamāk, nākotnē būs nozīmīga loma.

8. attēls

Ar Covid-19 saistīto pasākumu paredzamais sastāvs 2020. gadā

Avots: ECB aprēķini, pamatojoties uz 2021. gada budžeta plānu projektiem.

Valdības arī sniedza apjomīgu likviditātes atbalstu tautsaimniecībai

Papildus tautsaimniecībai sniegtajam fiskālajam atbalstam euro zonas valstis nodrošināja būtisku aizdevumu garantiju apjomu, lai stiprinātu likviditātes stāvokli uzņēmumos, īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, kam bieži vien grūti piesaistīt ārējo finansējumu. Šāds likviditātes atbalsts bija īpaši nozīmīgs elements politikas pasākumu kombinācijā krīzes sākumposmā, pirms tika izveidotas citas atbalsta programmas. Šo garantiju kopsumma visā euro zonā sasniedza aptuveni 17% no IKP.[9] Aizdevumu garantijas ir valdību iespējamās saistības, tāpēc tās papildus palielinās valsts izdevumus tādā apjomā, kādā tiks pieprasīta garantiju saistību izpilde. Turklāt daudzas valdības arī ļāva atlikt nodokļu maksājumus, piešķīra aizdevumus uzņēmumiem un iepludināja tajos kapitālu. Šādi naudas ieguldījumi un cits likviditātes atbalsts parasti neparādās budžeta bilancē, bet daļēji atspoguļojas valsts parādā.

Valdību parāda līmenis tika negatīvi ietekmēts, bet riski, kas apdraud parāda atmaksājamību, joprojām bija stingri ierobežoti

Krīze noteikusi arī būtisku valstu parāda līmeņa pieaugumu visā euro zonā. Tas atspoguļojās Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs, kas liecināja, ka kopējā parāda attiecība pret IKP 2020. gadā pieaugusi līdz 98.4% no IKP (pieaugums par 14.5 procentu punktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu). Turklāt valstis uzņēmās arī plašas iespējamās saistības aizdevumu garantiju veidā. Lai gan būs vajadzīgs laiks, lai būtiski samazinātu parāda līmeni, nekas neliecina, ka valsts parāda atmaksājamība euro zonā būtu apšaubāma. Šīs novērtējums balstīts uz lielākām gaidām par atveseļošanos 2021. gadā, īpaši pēc pozitīvām norisēm saistībā ar vairākām Covid-19 vakcīnām, bet – būtiski – arī uz finansēšanas nosacījumiem, kam pārredzamā nākotnē būtu jāsaglabājas labvēlīgiem. Turklāt ES līmenī īstenotajiem koordinētajiem fiskālajiem pasākumiem būtu jānodrošina stabilizējoša ietekme (jaunāko piemēru sk. 4. ielikumā). Joprojām ir svarīgi, lai dalībvalstis pēc ekonomiskās aktivitātes atsākšanās atjaunotu stabilas fiskālās pozīcijas.

1.4. Naftas cenu krituma un negatīva tautsaimniecības attīstības tempa dēļ inflācija būtiski samazinājās[10]

Euro zonas kopējā inflācija 2020. gadā vidēji bija 0.3% (2019. gadā – 1.2%). No saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) komponentiem šis samazinājums lielā mērā atspoguļoja mazāku enerģijas cenu inflācijas devumu, bet 2. pusgadā – arī SPCI inflāciju, neietverot enerģijas un pārtikas cenas (sk. 9. att.). Runājot par noteicošajiem faktoriem, strauja ekonomiskās aktivitātes sarukuma apstākļos bija vērojams dezinflācijas process, kas būtiski samazināja patērētāju pieprasījumu un radīja nopietnus lejupvērstus riskus tautsaimniecības perspektīvai. Dezinflācijas spiediens atspoguļoja arī dažus faktorus, kas raksturīgi Covid-19 pandēmijas ekonomiskajām sekām un reakcijai uz pandēmiju. Piemēram, inflācijas turpmāka samazināšanās 2. pusgadā daļēji skaidrojama ar krīzes vissmagāk skarto ar ceļošanu saistīto pakalpojumu (sevišķi transporta un viesnīcu) cenu kritumu un Vācijas PVN likmes īslaicīga samazinājuma ietekmi.

9. attēls

SPCI inflācija un komponentu devums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.

SPCI svārstīgie komponenti daļēji attīstījās pretējos virzienos

Enerģijas cenu inflācijas norises lielā mērā veicināja vidējās kopējās inflācijas samazināšanos 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu, atspoguļojot naftas cenu kritumu pandēmijas sākumā. Turpretī kopējās pārtikas cenu inflācijas devums kopējā SPCI inflācijā 2020. gadā nedaudz palielinājās līdz 0.4 procentu punktiem (nedaudz virs 2019. gada līmeņa), lielā mērā atspoguļojot to, ka pandēmijas laikā īslaicīgi būtiski pieauga tieši neapstrādātās pārtikas cenu inflācija (augstākais punkts 7.6% – 2020. gada aprīlī).[11]

Pamatinflācija 2020. gada laikā samazinājās

Pamatinflācijas rādītāji 2020. gada laikā samazinājās. SPCI inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas, vidēji bija 0.7% (2019. gadā – 1.0%) un sasniedza rekordzemu līmeni 2020. gada pēdējos četros mēnešos. Nelielu SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) veicināja gan neenerģijas rūpniecības preču, gan pakalpojumu cenu inflācijas vājā dinamika. Neenerģijas rūpniecības preču inflācija 2020. gada augustā kļuva negatīva, 2020. gada decembrī sasniedzot rekordzemu līmeni, bet pakalpojumu cenu inflācija vēsturiski zemāko līmeni sasniedza 2020. gada oktobrī (0.4%), lai gan vēlāk tā atkal nedaudz pieauga. Šo divu komponentu dinamiku ietekmēja viens un tas pats faktoru kopums, tomēr nedaudz atšķirīgā apjomā. Euro kursa kāpums 2. pusgadā neenerģijas rūpniecības preču cenu inflāciju ietekmēja mazliet vairāk nekā pakalpojumu cenu inflāciju. Tas pats attiecas uz netiešo nodokļu pārmaiņām, jo dažas pakalpojumu sastāvdaļas, piemēram, īres maksa, ir atbrīvotas no PVN. Izolējošajiem un ierobežojošajiem pasākumiem pandēmijas kontekstā bija lielāka ietekme uz pakalpojumu cenu inflācijas līmeni. Tas bija īpaši redzams ar ceļojumiem un izklaidi saistīto preču cenu inflācijas kritumā. Tomēr, vispārīgāk runājot, neenerģijas rūpniecības preču cenu inflāciju un pakalpojumu cenu inflāciju galvenokārt noteica būtiskais pieprasījuma sarukums, pandēmijai palielinot nenoteiktību un nevēlēšanos uzņemties risku, ierobežojošie pasākumi, kā arī ienākumu un darbvietu zudums. Tas būtiski pārsniedza augšupvērsto ietekmi, ko radīja piedāvājuma traucējumi noteiktās nozarēs. Turklāt pandēmija apgrūtināja SPCI cenu datu vākšanu. Tādējādi imputēto cenu daļa SPCI aprīlī strauji pieauga un tad samazinājās, bet no jūlija līdz oktobrim imputētās cenas tika izmantotas tikai dažiem posteņiem. Novembrī un decembrī imputēto cenu īpatsvars atkal bija lielāks, tomēr mazāks par pavasarī vēroto līmeni.[12] Domājams, ka pieprasījuma un piedāvājuma efekti arī noteica to, ka atsevišķu preču un pakalpojumu īpatsvars patēriņā atšķīrās no tā, kas bija par pamatu, nosakot SPCI 2020. gadā.

Palielinājās iekšzemes izmaksu spiediens

Iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, 2020. gadā vidēji palielinājās, pārsniedzot 2019. gadā sasniegto vidējo līmeni (sk. 10. att.). Turpretī atlīdzības vienam nodarbinātajam gada pieaugums 2020. gadā strauji samazinājās, sasniedzot –0.6%, un bija krietni zemāks par 2019. gada rādītāju. Vienlaikus vēl lielāks darba ražīguma pieauguma kritums nozīmēja būtisku vienības darbaspēka izmaksu palielināšanos, kas veicināja vēroto IKP deflatora pieaugumu. Vienības darbaspēka izmaksu pieaugums 2020. gadā palielinājās līdz 4.6% (2019. gadā – 1.9%). Tomēr vienības darbaspēka izmaksu pieauguma, darba ražīguma kāpuma un atlīdzības vienam nodarbinātajam palielināšanās dinamiku 2020. gadā ietekmēja plaša saīsinātā darba laika programmu piemērošana, kas nozīmēja to, ka, piemēram, nodarbinātības līmenis saglabāja daudz lielāku noturību nekā izlaide vai faktiskais nostrādāto stundu skaits. Bija arī sarežģījumi saistībā ar šo pasākumu statistisko uzskaiti, jo to dēļ bija neparasti liels subsīdiju devums iekšzemes izmaksu attīstībā un apgrūtināta jaunāko norišu salīdzināšana ar iepriekšējām norisēm.[13] Izdevumu pusē šādi statistiska rakstura sarežģījumi izpaudās, piemēram, 2. ceturksnī vērotajā valdības patēriņa deflatora pieauguma tempa krasajā lēcienā.

10. attēls

IKP deflatora dalījums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Avoti: Eurostat un ECB aprēķini.

Ilgāka termiņa inflācijas gaidas saglabājās vēsturiski zemā līmenī

Saskaņā ar ECB apsekojumu Survey of Professional Forecasters (SPF) ilgāka termiņa inflācijas gaidas 2020. gadā saglabājās vēsturiski zemā līmenī, ko tās sasniedza jau iepriekšējā gadā, svārstoties no 1.6% līdz 1.7%. SPF aptaujā inflācijas gaidas pēc 5 gadiem nākotnē 2020. gada 4. ceturksnī bija 1.7% (tikpat, cik 2019. gada 4. ceturksnī). Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji (konkrētāk – 5 gadu inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme, kas aprēķināta pēc 5 gadiem nākotnē) visu gadu būtiski svārstījās. Šis rādītājs pandēmijas sākumā strauji samazinājās un sasniedza visu laiku zemāko līmeni 2020. gada 1. ceturkšņa beigās (23. martā – 0.7%), bet pēc tam palielinājās un gada beigās stabilizējās līmenī, kas tuvs pirms pandēmijas vērotajam (31. decembrī – 1.3%). Tomēr uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām bija ļoti zemi.

1.5. Izlēmīgu politikas pasākumu rezultātā tika saglabāti atbalstoši kreditēšanas un finansēšanas nosacījumi

Euro zonas valdības obligāciju peļņas likmes apņēmīgu monetāro un fiskālo krīzes pārvarēšanas pasākumu apstākļos 2020. gadā samazinājās

Covid-19 pandēmija izraisīja strauju pasaules un iekšzemes tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanos, kā arī krasu valsts vērtspapīru peļņas likmju starpību pieaugumu apstākļos, kad finanšu nosacījumu stingrība kopumā palielinās. Lai novērstu pandēmijas šoka ietekmi uz tautsaimniecību un inflāciju un ņemot vērā jaunos finanšu stabilitāti un monetārās politikas transmisijas raitu darbību apdraudošos riskus, monetārās un fiskālās politikas iestāžu reakcija bija tūlītēja un apņēmīga (sk. 2.1. sadaļu). Tādējādi tās efektīvi novērsa šoka izraisītu finanšu nosacījumu pasliktināšanos un īpaši veicināja ilgtermiņa bezriska procentu likmju samazināšanos un euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju un uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) procentu likmes starpību sarukumu salīdzinājumā ar pandēmijas laikā sasniegto augstāko līmeni. Tādējādi euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējais ar IKP svērtais rādītājs no 2020. gada 1. janvāra, kad tas bija –0.23%, līdz 2020. gada 31. decembrim samazinājās par 50 bāzes punktiem (sk. 11. att.).

11. attēls

Euro zonas un ASV ilgtermiņa peļņas likmes

(gadā; %; dienas dati)

Avoti: Bloomberg, Thomson Reuters Datastream un ECB aprēķini.
Piezīmes. Euro zonas dati attiecas uz 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējo ar IKP svērto rādītāju un 10 gadu uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) procentu likmi. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 31. decembrī.

Lai gan euro zonas kapitāla vērtspapīru cenas salīdzinājumā ar pandēmijas laikā sasniegto zemāko līmeni palielinājās, tās joprojām bija zemākas par 2020. gada sākuma līmeni

Pēc krasās lejupslīdes marta vidū akciju cenas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās un izaugsmes gaidu nostiprināšanās apstākļos pakāpeniski, bet konsekventi palielinājās. To veicināja monetārā un fiskālā politika un iepriecinošās ziņas par iespējamām vakcīnām. Tas, visticamāk, noteica kapitāla vērtspapīru riska prēmiju sarukumu un veicināja tirgus gaidas par peļņas kāpuma atjaunošanos. Būtībā šī norise stipri atšķīrās no akciju tirgus korekcijas, kas notika 2008.–2009. gada finanšu krīzes ietekmē un bija apjomīgāka un daudz ilgstošāka. Vienlaikus bija vērojamas būtiskas euro zonas kapitāla vērtspapīru cenu atšķirības dažādās nozarēs salīdzinājumā ar attiecīgajiem līmeņiem 2019. gada beigās. Euro zonas nefinanšu sabiedrību (NFS) kapitāla vērtspapīru cenu plašais indekss gada beigās bija nedaudz virs 2019. gada beigu līmeņa, bet euro zonas banku kapitāla vērtspapīru cenas saruka daudz būtiskāk un saglabājās aptuveni par 24% zemākas (sk. 12. att.).

12. attēls

Euro zonas un ASV kapitāla vērtspapīru tirgus cenu indeksi

(indekss: 2019. gada 1. janvāris = 100)

Avoti: Bloomberg, Thomson Reuters Datastream un ECB aprēķini.
Piezīmes. Euro zonai norādīts EURO STOXX banku indekss un Datastream tirgus indekss attiecībā uz nefinanšu sabiedrībām (NFS); ASV norādīts S & P banku indekss un Datastream tirgus indekss attiecībā uz NFS. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 31. decembrī.

Palielinājās NFS aizņēmumi no bankām un parāda vērtspapīru emisijas

Nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma plūsmas 2020. gadā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu palielinājās, tomēr saglabājās zemākas par 2017. gadā novēroto pēdējo augstāko punktu (sk. 13. att.). Banku aizdevumu procentu likmes 2020. gadā kopumā stabili turējās vēsturiski zemākajā līmenī atbilstoši tirgus procentu likmju dinamikai. Vienlaikus varēja vērot spēcīgu NFS aizņēmumu no bankām un to parāda vērtspapīru emisiju pieaugumu, atspoguļojot ārkārtīgi lielās likviditātes vajadzības, ņemot vērā būtisko ekonomiskās aktivitātes kritumu un uzņēmumu apgrozījuma un naudas plūsmu kraso sarukumu. Kotēto akciju neto emisija bija negatīva, un to galvenokārt var skaidrot ar akciju izslēgšanu no biržas sarakstiem 2020. gada 2. ceturksnī. Turpretī nekotēto akciju un citu kapitāla vērtspapīru neto emisiju apjoms bija stabils, arī koriģējot atbilstoši no biržas saraksta izslēgto akciju ietekmei, un, visticamāk, atspoguļoja arī kapitāla iepludināšanu, ciešot zaudējumus. Visbeidzot, citu finansējuma avotu (t.sk. uzņēmumu savstarpējo aizdevumu un tirdzniecības kredītu) izmantošanas apjoms kopumā bija stabils.

13. attēls

Euro zonas nefinanšu sabiedrību ārējā finansējuma neto plūsmas

(gada plūsmas; mljrd. euro)

Avoti: Eurostat un ECB.
Piezīmes. "Pārējie aizdevumi" ietver ne-MFI (citu finanšu starpnieku, pensiju fondu un apdrošināšanas sabiedrību) izsniegtos aizdevumus un pārējo pasaules valstu izsniegtos aizdevumus. "MFI aizdevumi" un "pārējie aizdevumi" koriģēti atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumiem. "Citi" attiecas uz kopsummas un attēlā iekļauto instrumentu starpību un ietver uzņēmumu savstarpējos aizdevumus un tirdzniecības kredītus. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 3. ceturksnī.

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, paātrinājās naudas piedāvājuma un aizdevumu atlikuma pieaugums

Reaģējot uz Covid-19 krīzi, krasi palielinājās plašās naudas pieaugums (sk. 14. att.). To galvenokārt noteica šaurās naudas rādītājs M1. Šis paātrinājums atspoguļoja uzņēmumu un mājsaimniecību likviditātes rezervju veidošanu palielinātas nenoteiktības apstākļos, bet mājsaimniecību gadījumā – nedaudz arī piespiedu uzkrājumu veidošanu, tā kā bija samazinājušās patēriņa iespējas. Naudas piedāvājuma kāpināšanu veicināja gan privātajam sektoram, gan valdībām izsniegto iekšzemes kredītu atlikuma pieaugums, pēdējā gadījumā galvenokārt atspoguļojot Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes. Laikus veiktie un apjomīgie monetāro, fiskālo un uzraudzības iestāžu īstenotie pasākumi nodrošinājuši kredītu plūsmu uz euro zonas tautsaimniecību ar labvēlīgiem nosacījumiem.

14. attēls

M3 un aizdevumi privātajam sektoram

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; sezonāli un ar kalendāro ietekmi izlīdzināti dati)

Avoti: Eurostat un ECB.
Piezīme. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada decembrī.

Paaugstināta banku riska uztvere noteica stingrāku kredītu standartu piemērošanu

Lai gan banku kreditēšanas nosacījumi 2020. gadā kopumā bija labvēlīgi, euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums liecināja, ka 2020. gada 2. pusgadā bankas noteikušas stingrākus kredītu standartus (t.i., apstiprināšanas kritērijus) aizdevumiem uzņēmumiem. Tas galvenokārt notika tāpēc, ka banku skatījumā risks saistībā ar pandēmijas ietekmi uz aizņēmēju kredītspējas perspektīvu bija palielinājies. Vienlaikus bankas norādīja, ka aktīvu iegādes aktīvu iegādes programmas un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros, kā arī trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopuma operācijas (īpaši pēc martā un aprīlī notikušās parametru pārkalibrēšanas) veicinājušas banku likviditātes stāvokļa un tirgus finansēšanas nosacījumu uzlabošanos. Šie pasākumi vienlaikus ar valdību īstenotajiem pasākumiem (piemēram, aizdevumu garantijām un moratorijiem) novērsa vēl stingrāku kredītu standartu noteikšanu.

2. Monetārā politika: labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšana

ECB 2020. gadā būtiski mazināja monetārās politikas nostājas stingrību, lai novērstu Covid-19 pandēmijas negatīvo ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību. Visaptverošais pasākumu kopums un to sekojoša pārkalibrēšana mazināja likviditātes un kredītresursu trūkuma draudus, saglabājot augstus likviditātes nosacījumus banku sistēmā, aizsargāja kredītu plūsmu uz reālo tautsaimniecību un saglabāja stimulējošo monetārās politikas nostāju, novēršot prociklisku stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu. Monetārās politikas reakcija 2020. gadā bija izšķirošs tirgus stabilizējošs spēks un palīdzēja cīnīties pret nopietnajiem riskiem, ko monetārās politikas transmisijas mehānismam, euro zonas tautsaimniecības perspektīvai un, visbeidzot, ECB cenu stabilitātes mērķim radīja vīrusa straujā izplatīšanās. Eurosistēmas bilances apjoms 2020. gadā sasniedza vēsturiski augstāko līmeni 7 trilj. euro apjomā – par 2.3 trilj. euro vairāk nekā iepriekšējā gada beigās. 2020. gada beigās ar monetāro politiku saistīto aktīvu atlikums veidoja 79% no Eurosistēmas bilances kopējiem aktīviem. Ar bilances lielo apjomu saistītos riskus turpināja mazināt ECB risku pārvaldības regulējums.

2.1. ECB monetārās politikas reakcija uz pandēmijas ārkārtas stāvokli nodrošināja būtisku atbalstu tautsaimniecības atlabšanai un inflācijas perspektīvai[14]

ECB sākotnējā reakcija uz Covid-19 pandēmiju

Piesardzīgi optimistisko noskaņojumu gada sākumā brutāli pārtrauca Covid-19

Gada sākumā saņemtā informācija liecināja par euro zonas tautsaimniecības pastāvīgo, bet mēreno izaugsmi. Lai gan starptautiskās tirdzniecības vājais sniegums globālās nenoteiktības apstākļos joprojām kavēja izaugsmi, nodarbinātības pieaugums apvienojumā ar algu kāpumu, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un, lai gan nedaudz lēnāks, globālās aktivitātes pieaugums veicināja euro zonas tautsaimniecības izaugsmi. Inflācijas dinamika kopumā vēl arvien bija lēna, bet atsevišķas pazīmes liecināja par pamatinflācijas mērenu palielināšanos atbilstoši gaidām. 2019. gada laikā veiktie monetārās politikas pasākumi bija labvēlīgu finansēšanas nosacījumu pamatā, tādējādi veicinot euro zonas tautsaimniecības izaugsmi, iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un inflācijas virzību uz Padomes noteikto vidēja termiņa mērķi.

Padome 2020. gada janvāra sanāksmē nolēma sākt ECB monetārās politikas stratēģijas pārskatīšanu. Kopš pēdējās stratēģijas pārskatīšanas euro zonas un pasaules tautsaimniecībā notikušas būtiskas strukturālas pārmaiņas. Pieauguma tempa tendences kritums sarūkošas produktivitātes un sabiedrības novecošanas kontekstā, kā arī finanšu krīzes sekas ir pazeminājušas procentu likmes, nelabvēlīgu ciklisko norišu apstākļos samazinot ECB un pārējo centrālo banku iespējas nodrošināt stimulējošu monetāro politiku ar tradicionālu instrumentu palīdzību. Turklāt zemas inflācijas jautājumu risināšana atšķiras no vēsturiskā uzdevuma risināt ar augstu inflāciju saistītus jautājumus. Draudi vides ilgtspējai, strauja digitalizācija, globalizācija un finanšu struktūru attīstība ir vēl vairāk pārveidojuši vidi, kurā darbojas monetārā politika, t.sk. inflācijas dinamiku. Ņemot vērā šīs problēmas, Padome nolēma pārskatīt monetārās politikas stratēģiju, pilnībā ievērojot ECB uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, kā nosaka Līgums (sk. 2. ielikumu).

Gada sākumā vēroto piesardzīgi optimistisko noskaņojumu februāra beigās brutāli pārtrauca Covid-19 uzliesmojums un globālā izplatīšanās. Lai gan izaugsmes perspektīvas lejupvērstās pārskatīšanas apjoms un ilgums nebija nosakāms, arvien vairāk kļuva skaidrs, ka pandēmija būtiski ietekmēs euro zonas tautsaimniecību. Kaut arī tika uzskatīts, ka globālo piegādes ķēžu pārrāvumi, iespējams, izraisīs zināmu augšupvērstu spiedienu uz euro zonas inflāciju, bija gaidāms, ka pār to dominēs vājāks pieprasījums, kas kavēs inflācijas kāpumu. Turklāt riska noskaņojuma krasā pasliktināšanās izraisīja daudz stingrāku finanšu un banku finansējuma nosacījumu noteikšanu, kas apvienojumā ar mēreno euro kursa kāpumu draudēja ar lejupvērsta spiediena uz inflāciju pastiprināšanos.

Bija nepieciešams visaptverošs monetārās politikas pasākumu kopums

Ņemot to vērā, Padome monetārās politikas sanāksmē 2020. gada 12. martā nolēma, ka nepieciešams visaptverošs monetārās politikas pasākumu kopums. No vienas puses, pasākumu kopuma mērķis bija mazināt likviditātes un kredītresursu trūkuma draudus, saglabājot augstus likviditātes nosacījumus banku sistēmā un aizsargājot kredītu plūsmu uz reālo tautsaimniecību, un, no otras puses, saglabāt stimulējošo monetārās politikas nostāju, novēršot prociklisku stingrāku finansēšanas nosacījumu ieviešanu tautsaimniecībā.

Konkrētāk, Padome pieņēma lēmumu par papildu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijām (ITRO) ar procentu likmi, kas atbilst noguldījumu iespējas procentu likmei. Tā nolēma arī piemērot ievērojami labvēlīgākus nosacījumus visām operācijām, kas veiktas trešā ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (ITRMO III) kopuma ietvaros laikposmā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam. ITRMO III operāciju procentu likme tika samazināta par 25 bāzes punktiem, un tā varētu būt pat par 25 bāzes punktiem zemāka nekā vidējā noguldījumu iespējas procentu likme laikposmā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam visām šajā periodā veiktajām ITRMO III operācijām. Turklāt maksimālā kopējā summa, ko darījuma partneriem būs iespējams aizņemties ITRMO III operāciju ietvaros, tika palielināta līdz 50% no atbilstīgo aizdevumu atlikuma. Tādējādi papildu ITRO patiesi ļautu bankām nekavējoties izmantot ļoti labvēlīgos aizņēmuma nosacījumus un faktiski nodrošinātu pagaidu finansējumu līdz pārkalibrēto ITRMO III operāciju sākumam. ITRMO III operāciju mērķis bija noturīgāk atvieglot banku finansēšanas nosacījumus, lai atbalstītu skartajām nozarēm izsniegto kredītu plūsmas un izvairītos no kredītu piedāvājuma samazināšanās.

Padome arī nolēma līdz gada beigām papildus veikt pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā aktīvu pirkšanas programmas (APP) ietvaros, nodrošinot būtisku privātā sektora aktīvu iegādes programmu ieguldījumu. Ierobežojuma noteikšana papildu neto aktīvu iegāžu veikšanai tikai kārtējā kalendārajā gadā tika uzskatīta par piemērotu reakciju uz šoku, kas tika novērtēts kā īslaicīgs. Vienlaikus ar esošajām AIP šā pagaidu finansējuma mērķis bija atbalstīt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus reālajai tautsaimniecībai paaugstinātas nenoteiktības apstākļos.

Nākamajā nedēļā pēc Padomes 2020. gada marta sanāksmes situācija būtiski pasliktinājās Covid-19 straujās izplatības dēļ, un gandrīz visas euro zonas valstis īstenoja tālejošus ierobežojošus pasākumus. Finanšu tirgos bija vērojams ārkārtējs svārstīgums un būtiski darbības traucējumi nelikviditātes un tirgus sastinguma un augošas sadrumstalotības dēļ. Tas izraisīja strauju finansēšanas nosacījumu pasliktināšanos, kas varēja kaitēt ECB monetārās politikas raitai transmisijai visās euro zonas valstīs un apdraudēt cenu stabilitāti.

Ņemot vērā šo straujo pasliktināšanos, Padome 2020. gada 18. martā nolēma, ka nepieciešama turpmāka spēcīga monetārās politikas reakcija, lai stabilizētu tirgus un novērstu finanšu nosacījumu straujo pasliktināšanos. Šīs rīcības mērķis bija novērst nopietnos riskus, ko pandēmija rada euro zonas tautsaimniecības perspektīvai, monetārās politikas transmisijas mehānismam un, visbeidzot, ECB cenu stabilitātes mērķim. Padome paziņoja par šādiem papildu pasākumiem.

Padome nolēma uzsākt jaunu aktīvu iegādes pagaidu programmu – pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu

Pirmkārt, tā nolēma uzsākt jaunu aktīvu iegādes pagaidu programmu – pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmu (PĀAIP). PĀAIP ar kopējo finansējumu 750 mljrd. euro ietvers visas aktīvu kategorijas, kas ir atbilstīgas AIP ietvaros. Turklāt Padome arī paplašināja uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmas atbilstīgo aktīvu klāstu, iekļaujot nefinanšu sabiedrību komercvērtspapīrus, nosakot, ka tirgojami parāda instrumenti, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par vienu gadu, atbilst kritērijiem, ja to atlikušais termiņš iegādes brīdī bija vismaz 28 dienas. Atbilstīgo aktīvu klāsta paplašināšana atbalstīs finansējuma situāciju uzņēmumos, tādējādi sniedzot būtisku palīdzību tai tautsaimniecības daļai, kuru smagi skāra vīrusa ietekme. Attiecībā uz iegādēm PĀAIP ietvaros Padome arī nolēma Grieķijas valdības emitētajiem parāda vērtspapīriem noteikt atbrīvojumu no atbilstības prasībām. Turklāt Padome nolēma, ka valsts sektora vērtspapīri ar atlikušo termiņu līdz vienam gadam, bet vismaz 70 dienas, būtu atbilstoši iegādēm PĀAIP ietvaros, ņemot vērā programmas pagaidu raksturu.

PĀAIP tika veidota tā, lai tā pildītu divējādu lomu. Pirmkārt, kopā ar citiem monetārās politikas regulējuma komponentiem PĀAIP mērķis bija sniegt nepieciešamos monetāros stimulus, lai vidējā termiņā nodrošinātu cenu stabilitātes aizsardzību, atbalstot tautsaimniecības atveseļošanos no pandēmijas izraisītās krīzes. Otrkārt, iegādes PĀAIP ietvaros notiks elastīgi, ļaujot mainīt iegāžu plūsmu sadalījumu laikā un aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Programmas izstrādē ietvertais elastīgums nodrošināja to, ka PĀAIP varēja efektīvi pildīt tirgus stabilizēšanas lomu, īpaši ņemot vērā lielo nenoteiktību, kas saistīta ar pandēmijas ietekmi dažādos aktīvu tirgos un euro zonas valstīs.

Turklāt Padome šajā pašā sanāksmē paziņoja, ka tā uz laiku atvieglos nodrošinājuma standartus, koriģējot nodrošinājuma regulējuma galvenos riska parametrus, lai nodrošinātu, ka darījuma partneri var turpināt pilnībā izmantot Eurosistēmas kredītoperācijas. Konkrētāk, Padome vēlāk pieņēma divus pagaidu nodrošinājuma prasību atvieglojumu pasākumu kopumus. 2020. gada 7. aprīlī izsludinātā pirmā pasākumu kopuma mērķis bija atvieglot atbilstīga nodrošinājuma pieejamību Eurosistēmas darījuma partneriem, lai tie varētu pilnībā izmantot likviditāti palielinošās operācijas (piemēram, ITRMO III operācijas). Padome 2020. gada 22. aprīlī nolēma, ka tirgojamie aktīvi un šādu aktīvu emitenti, kas 2020. gada 7. aprīlī atbilda minimālajām kredītkvalitātes prasībām, arī turpmāk būs atbilstīgi reitingu samazināšanas gadījumā, ja vien reitingi joprojām pārsniegs noteiktu kredītkvalitātes līmeni un tiks izpildītas citas atbilstības prasības. Šā pasākuma mērķis bija mazināt iespējamo reitinga pazeminājumu ietekmi uz nodrošinājuma pieejamību un izvairīties no iespējamas procikliskas dinamikas.

2020. gada aprīļa monetārās politikas sanāksmes laikā ekonomiskā situācija joprojām strauji pasliktinājās, sarūkot ekonomiskajai aktivitātei un būtiski pasliktinoties darba tirgus apstākļiem. Vīrusa izplatības ierobežošanai paredzētie pasākumi bija lielā mērā apturējuši ekonomisko aktivitāti visās euro zonas valstīs un pasaulē. Lai gan pandēmijas ietekmes uz tautsaimniecību pilno apjomu un ilgumu vēl bija grūti paredzēt, jau bija skaidrs, ka euro zonas tautsaimniecība virzās uz tik būtisku un strauju ekonomiskās aktivitātes samazināšanos, kāda nesenā vēsturē nebija pieredzēta.

Tautsaimniecības perspektīvas pasliktināšanās līdz ar naftas cenu krasu kritumu un inflācijas gaidu samazināšanos radīja būtiskus lejupvērstus riskus euro zonas inflācijas perspektīvai. Tāpēc Padome 2020. gada aprīlī nolēma vēl vairāk pastiprināt tās politikas atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem. Konkrētāk, Padome nolēma vēl vairāk atvieglot ITRMO III operāciju nosacījumus, laikā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam samazinot operāciju procentu likmi un nosakot, ka tā būs par 50 bāzes punktiem zemāka nekā Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme attiecīgajā periodā. Turklāt darījuma partneriem, kuru atbilstīgo neto aizdevumu apjoms sasniegs kreditēšanas rādītāju robežlīmeni, procentu likme laikā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam būs par 50 bāzes punktiem zemāka nekā noguldījumu iespējas vidējā procentu likme attiecīgajā periodā. Padome pieņēma lēmumu arī par jaunu vispārēju pandēmijas ārkārtas ilgāka termiņa refinansēšanas operāciju (PĀITRO) kopumu, lai atbalstītu likviditāti euro zonas finanšu sistēmā un veicinātu naudas tirgus raitas darbības saglabāšanu, nodrošinot efektīvu likviditātes aizsargmehānismu. Visbeidzot, 2020. gada martā un aprīlī ECB izveidoja arī pagaidu mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ar euro zonā neietilpstošo valstu centrālajām bankām un 2020. gada jūnijā izveidoja pagaidu Eurosistēmas repo darījumu iespēju centrālajām bankām (EUREP), lai uzlabotu euro likviditātes nodrošināšanu ārpus euro zonas un novērstu atgriezenisku ietekmi uz euro zonas finanšu tirgiem.

Monetārās politikas nostājas pārkalibrēšana jūnijā

Saņemtā informācija apstiprināja, ka euro zonas tautsaimniecība piedzīvo iepriekš nepieredzētu sarukumu

Jūnijā saņemtā informācija apstiprināja, ka pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu rezultātā euro zonas tautsaimniecība piedzīvo iepriekš nepieredzētu sarukumu. Straujš darbvietu zudums un ienākumu lejupslīde, kā arī ārkārtīgi lielā nenoteiktība attiecībā uz tautsaimniecības perspektīvu noteica būtisku patēriņa izdevumu un ieguldījumu samazināšanos. Lai gan apsekojumu dati un ekonomiskās aktivitātes reālā laika rādītāji pakāpeniskas ierobežojošo pasākumu atcelšanas apstākļos liecināja, ka varētu būt sasniegts lejupslīdes zemākais punkts, atveseļošanās līdz šim bija bijusi lēna salīdzinājumā ar rādītāju krituma tempiem iepriekšējos divos mēnešos. Lai gan Eurosistēmas speciālistu 2020. gada jūnija makroekonomiskās iespēju aplēses bija saistītas ar ārkārtīgi lielu nenoteiktību, gada 2. ceturksnī tās prognozēja rekordstrauju ekonomiskās aktivitātes sarukumu. Tika prognozēts, ka cenu spiediens joprojām būs neliels. To noteiks spējš reālā IKP kritums un ar to saistītais nozīmīgais tautsaimniecībā neizmantoto resursu apjoms. 2020. gada jūnija iespēju aplēses ietvēra gan ekonomiskās aktivitātes līmeņa, gan inflācijas perspektīvas būtiskas lejupvērstas korekcijas visā iespēju aplēšu periodā. Konkrēti, iespēju aplēšu perioda beigu inflācija bija samazināta no 1.6% Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs līdz 1.3% 2020. gada jūnija iespēju aplēsēs.

Padome nolēma palielināt PĀAIP kopējo apjomu par 600 mljrd. euro (līdz 1350 mljrd. euro)

Šajos apstākļos Padome pieņēma lēmumu par turpmāku monetārās politikas pasākumu kopumu, lai sniegtu atbalstu tautsaimniecībai aktivitātes pakāpeniskas atjaunošanās laikā un nodrošinātu cenu stabilitāti vidējā termiņā. Proti, tā nolēma palielināt PĀAIP kopējo finansējumu par 600 mljrd. euro (līdz 1350 mljrd. euro), vismaz līdz 2021. gada jūnija beigām pagarināt termiņu neto iegādēm PĀAIP ietvaros un vismaz līdz 2022. gada beigām pagarināt PĀAIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu.[15] PĀAIP pārkalibrēšanas mērķis bija vēl vairāk mazināt monetārās politikas nostājas stingrību, tādējādi atbalstot labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām nozarēm un jurisdikcijām, un galu galā nodrošināt, ka inflācija noturīgi virzās uz Padomes noteikto mērķi.

Vasarā saņemtā informācija liecināja par spēcīgu ekonomiskās aktivitātes atjaunošanos galvenokārt ierobežojošo pasākumu atvieglošanas dēļ. Tomēr atveseļošanās bija asimetriska, un apstrādes rūpniecībā tā bija straujāka nekā pakalpojumu nozarē, bet aktivitāte saglabājās krietni zem līmeņa, kāds bija pirms pandēmijas. Kopējo inflāciju joprojām mazināja zemas enerģijas cenas un vājš cenu spiediens neliela pieprasījuma un būtiska darba tirgus resursu pārpalikuma apstākļos.

Monetārās politikas nostājas pārkalibrēšana decembrī

Pēc spēcīgas, lai gan daļējas un nevienmērīgas aktivitātes atjaunošanās vasarā euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās zaudēja tempu

Rudenī kļuva arvien skaidrāks, ka pēc spēcīgas, lai gan daļējas un nevienmērīgas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās vasaras mēnešos euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās temps sarūk straujāk, nekā iepriekš gaidīts. Jauni koronavīrusa (Covid-19) infekcijas uzliesmojumi un ar tiem saistītie ierobežojošie pasākumi atkal nozīmēja sarežģījumus sabiedrības veselības jomā, kā arī euro zonas un pasaules tautsaimniecības un izaugsmes perspektīvas problēmas. Vāja pieprasījuma un nozīmīga darba un preču tirgu resursu pārpalikuma apstākļos inflācija joprojām bija ļoti zema. Kopumā saņemtie dati liecināja par spēcīgāku pandēmijas īstermiņa ietekmi uz tautsaimniecību un ilgstošāku inflācijas vājumu, nekā iepriekš paredzēts. Tāpēc Padome 2020. gada oktobrī ļāva saprast, ka nākamajā sanāksmē 2020. gada decembrī tā atbilstoši pārkalibrēs savus instrumentus, lai reaģētu uz situācijas attīstību un nodrošinātu, ka finansēšanas nosacījumi joprojām ir labvēlīgi, veicinot tautsaimniecības atveseļošanos un mazinot pandēmijas negatīvo ietekmi uz prognozēto inflācijas attīstību.

2020. gada decembra Padomes sanāksmes laikā saņemtie dati un Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses liecināja par spēcīgāku pandēmijas īstermiņa ietekmi uz tautsaimniecību un ilgstošāku inflācijas vājumu, nekā iepriekš prognozēts. Pandēmijai atkal pastiprinoties, tika būtiski ierobežota globālā un euro zonas ekonomiskā aktivitāte, un 2020. gada 4. ceturksnī bija gaidāms tās sarukums. Bija paredzams, ka kopējā inflācija ilgāk, nekā iepriekš gaidīts, saglabāsies negatīva. Pamatinflācijas rādītāji samazinājās, un bija paredzams, ka inflācijas spiediens saglabāsies mērens. To noteica vājš pieprasījums, mazāks darba samaksas spiediens un euro kursa kāpums 2020. gada pavasarī un vasarā.

Ņemot vērā pandēmijas atjaunošanās ekonomiskās sekas, Padome pārkalibrēja savus monetārās politikas instrumentus.

Padome nolēma palielināt PĀAIP kopējo apjomu par 500 mljrd. euro līdz 1850 mljrd. euro

Padome nolēma palielināt PĀIP kopējo finansējumu par 500 mljrd. euro (līdz 1850 mljrd. euro), vismaz līdz 2022. gada martam pagarināt termiņu neto iegādēm PĀIP ietvaros un vismaz līdz 2023. gada beigām pagarināt PĀIP ietvaros iegādāto un dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu. Iegādes turpinās veikt elastīgi, atbilstoši tirgus apstākļiem un variējot laika gaitā, dažādās aktīvu kategorijās un jurisdikcijās, lai novērstu finansēšanas nosacījumu pasliktināšanos, kas neatbilstu mērķim novērst pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas gaitu, un lai veicinātu monetārās politikas raitu transmisiju. Padome arī paziņoja, ka, ja labvēlīgus finansēšanas nosacījumus būs iespējams saglabāt ar aktīvu izgāžu plūsmām, kas ir mazākas par PĀIP neto iegāžu periodā noteikto kopapjomu, tad visu kopapjomu nav nepieciešams izmantot. Tāpat arī kopapjoms var tikt palielināts, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai, lai palīdzētu novērst pandēmijas šoka ietekmi uz inflācijas dinamiku.

Turklāt Padome nolēma turpināt pārkalibrēt ITRMO III operāciju nosacījumus. Konkrētāk, Padome paziņoja, ka tā par 12 mēnešiem (līdz 2022. gada jūnijam) pagarinās periodu, kurā tiks piemēroti būtiski labvēlīgāki nosacījumi, 2021. gadā veiks trīs papildu operācijas un palielinās darījuma partneriem pieejamo aizņēmumu kopsummu no 50% līdz 55% no to atbilstīgo aizdevumu atlikuma.

Visbeidzot, Padome nolēma pagarināt 2020. gada aprīlī pieņemto nodrošinājuma prasību atvieglojumu kopuma termiņu līdz 2022. gada jūnijam, 2021. gadā piedāvāt vēl četras PĀITRO, līdz 2022. gada martam pagarināt visas pagaidu mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ar ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, kā arī EUREP repo darījumu iespēju centrālajām bankām un turpināt veikt visas regulārās aizdevumu operācijas kā fiksētas procentu likmes izsoles procedūras ar pilnu piešķīrumu atbilstoši konkrētā laika nosacījumiem tik ilgi, cik nepieciešams.

Monetārās politikas pasākumi, kas īstenoti, lai pandēmijas laikā saglabātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus

Kopumā Padomes apstiprināto monetārās politikas pasākumu mērķis bija veicināt labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanu pandēmijas periodā, tādējādi atbalstot kredītu plūsmu uz visiem tautsaimniecības sektoriem, nostiprinot ekonomisko aktivitāti un ļaujot saglabāt cenu stabilitāti vidējā termiņā. Vienlaikus saglabājas liela nenoteiktība, t.sk. par pandēmijas dinamiku un vakcinēšanas uzsākšanas laiku, kā arī par euro kursa dinamiku. Tāpēc Padome ļāva saprast, ka ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz tās mērķi atbilstoši pienākumam ievērot simetriskuma principu.

Apkopjot var teikt, ka, lai novērstu pandēmijas negatīvo ietekmi, 2020. gada laikā tika īstenoti būtiski stimulējošie monetārās politikas pasākumi. Visaptverošais pasākumu kopums un to vēlāka pārkalibrēšana bija izšķirošs tirgus stabilizējošs spēks un palīdzēja atvieglot finanšu nosacījumus, kas šā gada sākumā bija kļuvuši nelabvēlīgāki. Pasākumi efektīvi ierobežoja valdības obligāciju peļņas likmju kāpumu (sk. 15. att.), kas ir mājsaimniecību, uzņēmumu un banku finansējuma izmaksu pamatā. Tie arī visā pandēmijas laikā nodrošināja ļoti labvēlīgas banku finansējuma izmaksas (sk. 16. att.). Turklāt tie nodrošināja arī, ka mājsaimniecības un uzņēmumi bauda šo atbalstošo finansēšanas nosacījumu priekšrocības, aizņēmumu procentu likmēm sasniedzot vēsturiski zemāku līmeni – attiecīgi 1.32% un 1.46% (sk. 17. att.). Tādējādi monetārās politikas reakcija 2020. gadā nodrošināja labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, lai veicinātu tautsaimniecības atveseļošanos un novērstu pandēmijas negatīvo ietekmi uz prognozēto inflācijas dinamiku, veicinot noturīgu inflācijas rādītāja tuvošanos Padomes noteiktajam mērķim.

15. attēls

Euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju peļņas likmju vidējā ar IKP svērtā rādītāja pārmaiņas

(procentu punktos)

Avots: ECB aprēķini.
Piezīmes. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada 31. decembrī. OIS: uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījums.

16. attēls

Kopējās banku parāda finansējuma izmaksas

(noguldījumu un uz nenodrošinātiem tirgus instrumentiem balstīta parāda finansējuma kopējās izmaksas; gadā; %)

Avoti: ECB, Markit iBoxx un ECB aprēķini.
Piezīmes. Noguldījumu kopējās izmaksas aprēķina kā jauno darījumu procentu likmju noguldījumiem uz nakti, noguldījumiem ar noteiktu termiņu un noguldījumiem ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu, kas svērti ar to attiecīgo atlikumu, vidējo rādītāju. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada decembrī.

17. attēls

Nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām banku izsniegto aizdevumu kopējās procentu likmes

(gadā; %)

Avots: ECB.
Piezīmes. Banku izsniegto aizdevumu kopējo procentu likmi aprēķina, agregējot īstermiņa un ilgtermiņa procentu likmes, izmantojot jauno darījumu apjoma 24 mēnešu slīdošo vidējo rādītāju. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2020. gada decembrī.

2.2. Eurosistēmas bilances dinamika sarežģītā laikā

Kopš globālās finanšu krīzes sākuma 2007. un 2008. gadā Eurosistēma veikusi dažādus standarta un nestandarta monetārās politikas pasākumus, kam laika gaitā bijusi tieša ietekme uz Eurosistēmas bilances apjomu un sastāvu. Nestandarta pasākumi ietver refinansēšanas operācijas, lai darījuma partneriem nodrošinātu finansējumu ar sākotnējo termiņu līdz 4 gadiem, kā arī privātā un valsts sektora uzņēmumu emitētu aktīvu iegādes (AIP ietvaros). Reaģējot uz Covid-19 uzliesmojumu, ECB 2020. gadā papildus jau esošajiem nestandarta pasākumiem pieņēma visaptverošu papildu monetārās politikas pasākumu kopumu, kam bija būtiska ietekme uz Eurosistēmas bilanci. ECB 2020. gada martā uz laiku papildināja 2020. gadā AIP ietvaros veikto iegāžu apjomu, kā arī uzsāka PĀAIP programmu, tādējādi palielinot tiešā veidā iegādāto aktīvu turējumus. Turklāt no 2020. gada marta līdz aprīlim ECB noteica labvēlīgākus ITRMO III operāciju nosacījumus (divas reizes) un grozīja nodrošinājuma, kā arī risku kontroles regulējumu. Šo papildu pasākumu rezultātā būtiski palielinājās Eurosistēmas starpniecība.[16] Kopumā 2020. gada laikā Eurosistēmas bilance minēto nestandarta monetārās politikas pasākumu (kuru ietvaros banku sistēmā tika iepludināta papildu likviditātes 2.2 trilj. euro apjomā) ietekmē turpināja palielināties, un līdz 2020. gada beigām tā sasniedza vēsturiski lielāko apjomu (7 trilj. euro), salīdzinājumā ar 2019. gada beigām pieaugot par 49% (2.3 trilj. euro).

2020. gada beigās ar monetāro politiku saistīto aktīvu kopsumma bija 5.5 trilj. euro, veidojot 79% no kopējiem Eurosistēmas bilances aktīviem (2019. gada beigās – 70%). Ar monetāro politiku saistītie aktīvi ietver aizdevumus euro zonas kredītiestādēm, kuri veidoja 26% no kopējiem aktīviem (2019. gada beigās – 13%), un monetārās politikas mērķiem iegādātos aktīvus, kuri veidoja aptuveni 53% no kopējiem aktīviem (2019. gada beigās – 56%; sk. 18. att.). Pārējos finanšu aktīvus bilancē galvenokārt veidoja ārvalstu valūta un zelts Eurosistēmas turējumā un ar monetāro politiku nesaistīti euro denominēti portfeļi.

Pasīvu pusē darījuma partneru rezervju turējumu un izmantotais noguldījumu iespējas apjoms kopumā palielinājās līdz 3.5 trilj. euro (2019. gada beigās – 2 trilj. euro), 2020. gada beigās veidojot 50% no pasīviem (2019. gada beigās – 39%). Apgrozībā esošo banknošu apjoms pieauga straujāk par vēsturisko kāpuma tendenci saistībā ar straujo kāpumu 2020. gada martā un 2020. gada beigās veidoja 21% no pasīviem (2019. gada beigās – 28%). Pārējās saistības, t.sk. kapitāls un pārvērtēšanas konti, palielinājās līdz 2.1 trilj. euro (2019. gada beigās – 1.6 trilj. euro) un veidoja 30% (2019. gada beigās – 34%; sk. 18. att.). Pārējo saistību apjoma pieaugumu lielākoties noteica valdības noguldījumu atlikuma kāpums no 0.2 trilj. euro līdz 0.5 trilj. euro, veidojot 25% no pārējām saistībām (2019. gada beigās – 11%).

18. attēls

Eurosistēmas konsolidētās bilances dinamika

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Pozitīvie skaitļi attiecas uz aktīviem un negatīvie skaitļi – uz pasīviem. Likviditātes pārpalikuma līnija norādīta pozitīvās vērtībās, lai gan to veido šādu pasīvu posteņu summa: pieprasījuma noguldījumu kontu atlikumi, kas pārsniedz rezervju prasības, un izmantotais noguldījumu iespējas apjoms.

AIP un PĀAIP portfeļu termiņš un to dalījums aktīvu grupās un jurisdikcijās

AIP veido četras aktīvas aktīvu iegādes programmas – trešā nodrošināto obligāciju iegādes programma (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programma (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programma (VSAIP) un uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programma (USAIP). PĀAIP tika ieviesta 2020. gadā, un visas AIP atbilstošās aktīvu kategorijas atbilst arī PĀAIP. Iegādēm PĀAIP ietvaros Grieķijas valdības emitētajiem parāda vērtspapīriem tika noteikts atbrīvojums no atbilstības kritērijiem. Turklāt nefinanšu sabiedrību komercvērtspapīru atbilstības kritēriji VSAIP 2020. gada martā tika paplašināti, ietverot vērtspapīrus, kuru atlikušais termiņš ir vismaz 28 dienas.

2020. gada beigās AIP turējumu atlikums bija 2.9 trilj. euro

2020. gada beigās AIP turējumu atlikums bija 2.9 trilj. euro (amortizētās izmaksās). Gada beigās ABSIP veidoja 1% (29 mljrd. euro), NOIP3 – 10% (288 mljrd. euro) un USAIP – 9% (250 mljrd. euro) no kopējā AIP turējumu atlikuma. Runājot par privātā sektora aktīvu iegādes programmām, būtiskāko devumu AIP turējumu atlikuma pieaugumā 2020. gadā veidoja USAIP (neto iegāžu apjoms – 66 mljrd. euro). USAIP ietvaros iegādes veiktas, pamatojoties uz etalonvērtību, kas atspoguļo visu kritērijiem atbilstošo apgrozībā esošo uzņēmumu obligāciju tirgus kapitalizācijas līmeni.

VSAIP veidoja 80% no kopējā AIP turējumu atlikuma

VSAIP 2020. gada beigās veidoja lielāko AIP turējumu daļu – 2.3 trilj. euro jeb 80% no kopējā AIP turējumu atlikuma (2019. gada beigās – 82%). VSAIP ietvaros iegāžu apjomu valstu dalījumā noteica saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu, pamatojoties uz atlikumiem. Turklāt dažas NCB iegādājās ES starpvalstu iestāžu emitētus vērtspapīrus. VSAIP turējumu vidējais svērtais termiņš 2020. gada beigās bija 7.3 gadi – nedaudz ilgāks nekā 2019. gada beigās (7.12 gadi). Bija vērojamas nelielas atšķirības starp valstīm.[17]

2020. gada beigās PĀAIP turējumu atlikums bija 753.7 mljrd. euro

2020. gada beigās PĀAIP turējumu atlikums bija 753.7 mljrd. euro (amortizētās izmaksās). Nodrošināto obligāciju turējumi gada beigās veidoja mazāk nekā 1% (3.1 mljrd. euro), uzņēmumu sektora turējumi – 6% (43.2 mljrd. euro) un valsts sektora turējumi – 94% (707.4 mljrd. euro) no kopējā PĀAIP turējumu atlikuma.

PĀAIP ietvaros veikto valsts sektora vērtspapīru iegāžu sadalījumu starp jurisdikcijām nosaka NCB ieguldījumi ECB kapitālā, pamatojoties uz atlikumiem. Vienlaikus iegādes tika veiktas elastīgi, tādējādi izraisot iegāžu plūsmu svārstības laika, aktīvu grupu un valstu dalījumā. PĀAIP valsts sektora vērtspapīru turējumu vidējais svērtais termiņš 2020. gada beigās bija 7 gadi (bija vērojamas nelielas atšķirības starp valstīm).

Eurosistēma atkārtoti ieguldīja AIP un PĀAIP portfeļos turēto dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumus. Dzēšanas apjoms privātā sektora aktīvu iegādes programmu ietvaros 2020. gadā bija 80.2 mljrd. euro, savukārt VSAIP ietvaros – 229.4 mljrd. euro. VSAIP, USAIP un NOIP3 ietvaros iegādātie aktīvi joprojām bija pieejami vērtspapīru aizdevumiem[18], lai veicinātu obligāciju un atpirkšanas (repo) līgumu tirgus likviditāti.[19] PĀAIP turējumi arī pieejami vērtspapīru aizdevumiem ar tādiem pašiem nosacījumiem, kādi paredzēti AIP ietvaros. Eurosistēma 2020. gada novembrī koriģēja tās vērtspapīru aizdevumu iespēju izmaksu nosacījumus, padarot tos darījuma partneriem labvēlīgākus un nodrošinot, ka tie joprojām kalpo kā efektīvs aizsargmehānisms.

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju norises

Kopš 2019. gada beigām Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums palielinājās par 1.2 trilj. euro (2020. gada beigās – 1.8 trilj. euro). Tas lielā mērā saistīts ar ITRMO III kopuma operācijās piešķirto summu (1.75 trilj. euro) papildus PĀITRO piešķirtajai summai (26.6 mljrd. euro). ITRMO II kopuma brīvprātīgās atmaksas 192 mljrd. euro apjomā un dzēšanas termiņa iestāšanās 303 mljrd. euro apjomā tikai nedaudz kompensēja nepabeigto operāciju pieaugumu. Bankām tika dota iespēja pārfinansēt iepriekšējo ITRMO atlikumu ar 2020. gada jūnija, septembra un decembra ITRMO III. Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikuma vidējais svērtais termiņš palielinājās no aptuveni 1.2 gadiem 2019. gada beigās līdz aptuveni 2.4 gadiem 2020. gada beigās.

ECB nodrošinājuma atvieglojumu pasākumi

ECB pagaidu nodrošinājuma atvieglojumu pasākumi, par kuriem tika paziņots 2020. gada aprīlī un kuru termiņš tika pagarināts 2020. gada decembrī, bija ECB monetārās politikas reakcijas uz pandēmiju pamatā. Viens no galvenajiem pasākumu elementiem bija tas, ka uz laiku kā nodrošinājums tika pieņemtas papildu kredītprasības, īpaši, pamatojoties uz papildu kredītprasību regulējumu iespējamu paplašināšanu. Saskaņā ar pārskatīto pagaidu regulējumu NCB drīkst pieņemt kā nodrošinājumu arī aizdevumus, kas izsniegti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vai pašnodarbinātām personām, kas gūst labumu no valdības garantiju shēmām, kuras saistītas ar Covid-19.

Lai novērstu iespējamu prociklisku kredītreitinga pazemināšanas dinamiku, ECB Padome papildus nolēma uz laiku saglabāt tirgojamo aktīvu un to emitentu, kuri 2020. gada 7. aprīlī izpildīja minimālās kredītkvalitātes prasības, atbilstību. Konkrētāk, Eurosistēma turpina kā nodrošinājumu pieņemt tirgojamos aktīvus, kas atsauces datumā bija atbilstoši likviditātes operācijām, ar nosacījumu, ka to reitings saglabājas virs noteikta kredītkvalitātes līmeņa un tie joprojām atbilst visiem pārējiem atbilstības kritērijiem.

Turklāt ECB nolēma veikt nodrošinājuma novērtējuma diskontu vispārēju pagaidu samazināšanu par 20% (fiksēts īpatsvars) visās atbilstoša nodrošinājuma aktīvu kategorijās, tādējādi uz laiku pieļaujot augstāku risku Eurosistēmas bilancē. Papildus ECB Padome nolēma paaugstināt nenodrošinātu banku obligāciju koncentrācijas limitu no 2.5% uz 10% un pazemināja iekšzemes kredītprasību minimālā apjoma slieksni (slieksnis netiek piemērots vienoti) no 25 000 euro līdz 0 euro, lai veicinātu nelielām komercsabiedrībām izsniegto aizdevumu mobilizēšanu kā nodrošinājumu. Reaģējot uz pandēmijas izraisīto ekonomisko satricinājumu, ECB Padome arī nolēma uz laiku nepiemērot minimālo reitinga prasību Grieķijas valdības emitētiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem.

Tirgojamo atbilstošo aktīvu apjoms palielinājās par 1493 mljrd. euro, 2020. gada beigās sasniedzot 15 657 mljrd. euro (sk. 19. att.). Centrālās valdības vērtspapīri joprojām veidoja lielāko aktīvu kategoriju (8385 mljrd. euro). Citas aktīvu kategorijas ietver nenodrošinātas banku obligācijas (1667 mljrd. euro), nodrošinātas obligācijas (1640 mljrd. euro) un uzņēmumu obligācijas (1872 mljrd. euro). Reģionālo valdību emitētas obligācijas (552 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērstpapīri (584 mljrd. euro) un citi tirgojamie aktīvi (958 mljrd. euro) veidoja samērā nelielu daļu no kopējiem atbilstošajiem aktīviem.

19. attēls

Atbilstošā nodrošinājuma norises

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Nodrošinājuma vērtības ir nominālas summas. Parādīti vidējie mēneša beigu dati par katru periodu.

Mobilizētā nodrošinājuma apjoms būtiski palielinājās no 1543 mljrd. euro līdz 2595 mljrd. euro (sk. 20. att.). Šis pieaugums lielā mērā skaidrojams ar kredītprasībām (t.sk. papildu kredītprasībām), saistībā ar kurām mobilizētais apjoms vairāk nekā divkāršojās no 378 mljrd. euro līdz 825 mljrd. euro. Nodrošinātās banku obligācijas veidoja otru visvairāk nodrošinājumam izmantoto aktīvu kategoriju (629 mljrd. euro). Būtiski mobilizētā nodrošinājuma avoti bija arī centrālās valdības obligācijas (383 mljrd. euro) un ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri (387 mljrd. euro). Nenodrošinātas banku obligācijas, reģionālo valdību obligācijas un uzņēmumu obligācijas izmantotas mazāk – attiecīgi 145 mljrd. euro, 90 mljrd. euro un 78 mljrd. euro.

20. attēls

Mobilizētā nodrošinājuma norises

(mljrd. euro)

Avots: ECB.
Piezīmes. Kopš 2013. gada 1. ceturkšņa "netirgojamie aktīvi" iedalīti "kredītprasībās" un "noguldījumos ar noteiktu termiņu un skaidrās naudas noguldījumos". Attiecībā uz nodrošinājumu parādīti vidējie mēneša beigu dati par katru periodu, un vērtības norādītas pēc novērtējuma un diskonta likmju piemērošanas. Attiecībā uz aizdevumiem izmantoti dienas dati.

2.3. Atbilstošs regulējums noteicis ar PĀAIP un AIP saistīto finanšu risku samazināšanos

AIP un PĀAIP ir papildinoši instrumenti ar atšķirīgiem politikas mērķiem

Galvenais AIP ietvaros veikto neto aktīvu iegāžu mērķis ir veicināt stabilu inflācijas virzību uz Padomes noteikto vidējā termiņa mērķi. AIP tika papildināta ar PĀAIP, kuras mērķis ir novērst nopietnos Covid-19 pandēmijas radītos riskus monetārās politikas transmisijas mehānismam un euro zonas tautsaimniecības perspektīvai.

Risku efektivitāte ir svarīgs Eurosistēmas risku pārvaldības funkcijas princips

Visi monetārās politikas instrumenti, t.sk. tiešās aktīvu iegādes, pēc savas būtības ietver finanšu riskus, ko Eurosistēma pārvalda un kontrolē. Ja ir vairākas iespējas, kā sasniegt politikas mērķus, izvēlētajai iespējai jābūt efektīvai gan no darbības, gan arī no risku viedokļa. Šajā sakarā Eurosistēmas risku pārvaldības funkcija cenšas panākt risku efektivitāti, t.i., politikas mērķu sasniegšanu, pakļaujot Eurosistēmu iespējami mazākam riskam.[20]

Tiešajām aktīvu iegādēm nepieciešams īpašs riska kontroles regulējums

Tiešajām aktīvu iegādēm nepieciešams īpašs finanšu riska kontroles regulējums, kas atkarīgs no politikas mērķiem un iesaistīto aktīvu veidu iezīmēm un riska profiliem. Katrs šāds regulējums ietver atbilstības kritērijus, kredītriska novērtējumu un uzticamības pārbaudes procedūras, cenu noteikšanas regulējumus, etalonvērtības un limitus. AIP un PĀAIP riska kontroles regulējums piemērojams papildu aktīvu iegādēm, dzēšanas termiņu sasniegušo turējumu pamatsummu atkārtotai ieguldīšanai, kā arī turējumiem, kamēr tie ir Eurosistēmas bilancē.

Risku kontroles regulējums ne tikai vērsts uz finanšu risku mazināšanu, bet arī veicina politikas mērķu veiksmīgu sasniegšanu, virzot aktīvu iegādes (cik vien konkrētā mērķa ietvaros tas iespējams) tā, lai tiktu nodrošināts diversificēts un attiecībā pret tirgu neitrāls aktīvu izvietojums. Turklāt riska kontroles regulējuma izstrādē tiek ņemti vērā arī nefinanšu riski (piemēram, juridiskais, darbības un reputācijas risks).

Tālāk aprakstīts pašreizējais finanšu risku kontroles regulējums, kas piemērojams AIP un PĀAIP īstenošanā.[21] 1. tabulā apkopoti piemērojamā regulējuma svarīgākie elementi.

1. tabula

AIP un PĀAIP risku kontroles regulējuma svarīgākie elementi

Avots: ECB.
Piezīmes. ABS – ar aktīviem nodrošināts vērtspapīrs; CAC – kopīgas rīcības klauzula; KKP – kredītkvalitātes pakāpe atbilstoši Eurosistēmas saskaņotajai reitingu skalai (sk. Eurosystem credit assessment framework ("Eurosistēmas kredītnovērtējumu sistēma")).
1) ABS, kuru reitings ir zemāks par 2. kredītkvalitātes pakāpi, jāatbilst papildu prasībām, t.sk.: 1) ABS emisijas brīdī nedrīkst būt nodrošināti ar ienākumus nenesošiem kredītiem, un tādi nedrīkst tikt pievienoti nodrošinājumam ABS termiņa laikā, 2) naudas plūsmu radošie aktīvi, kas nodrošina ABS, nedrīkst būt strukturēti, sindicēti vai izsniegti, izmantojot aizņemtus līdzekļus, un 3) jābūt ietvertiem noteikumiem par apkalpošanas nepārtrauktību.

2) Sk. ECB tīmekļvietnes sadaļu Implementation aspects of the public sector purchase programme (PSPP) ("Valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) īstenošanas aspekti").

Atbilstības prasības tiešajām aktīvu iegādēm

Atbilstības kritēriji piemērojami visām aktīvu grupām

Būtībā tiešajām aktīvu iegādēm potenciāli atbilst tikai tirgojami aktīvi, kurus pieņem kā nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās. Nodrošinājuma atbilstības kritēriji izmantošanai Eurosistēmas kredītoperācijās noteikti monetārās politikas instrumentu vispārīgajā regulējumā. Līdztekus citām prasībām norādīts, ka atbilstošajiem aktīviem jāatbilst augstas kvalitātes standartiem, t.i., tiem jābūt vismaz vienam Eurosistēmas kredītnovērtējuma sistēmā (ECAF) akceptētas ārējas kredītnovērtēšanas institūcijas (ĀKNI) sniegtam kredītreitingam[22], kas kvalificējas kā Eurosistēmas saskaņotās reitingu skalas 3. kredītkvalitātes pakāpe (KKP 3) vai augstāka pakāpe (KKP 1 un KKP 2). Šī prasība attiecībā uz Grieķijas valdības emitētiem tirgojamiem parāda vērtspapīriem uz laiku atcelta PĀAIP ietvaros veiktām iegādēm, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju un saskaņā ar ārkārtas nodrošinājuma atvieglojumu pasākumiem. Turklāt aktīviem jābūt denominētiem euro, un to emisijai un norēķiniem jābūt veiktiem euro zonā.

Papildus minētajiem atbilstības kritērijiem atkarībā no konkrētās iegādes programmas piemērojami specifiski atbilstības kritēriji. Piemēram, VSAIP, USAIP un PĀAIP noteikti minimālā un maksimālā termiņa ierobežojumi. Aktīvi, kurus emitējušas kredītiestādes vai emitenti, kuru mātesuzņēmums ir kredītiestāde, nav atbilstoši iegādēm USAIP ietvaros. Turklāt iegādēm USAIP, NOIP3 un ABSIP ietvaros nekvalificējas likvidēšanas mērķa iestāžu un ieguldījumu pārvaldes sabiedrību emitētie vai iniciētie aktīvi. NOIP 3 programmā aktīviem jāatbilst nepieciešamajiem nosacījumiem, lai tos pieņemtu kā pašu emitētu nodrošinājumu Eurosistēmas kredītoperācijās, t.i., tos kā nodrošinājumu varētu izmantot emitējošā kredītiestāde.[23] Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru gadījumā attiecīgo prasību pamatā esošajiem debitoriem galvenokārt jāatrodas euro zonā.

Kredītriska novērtējums un uzticamības pārbaudes procedūras

Pastāvīgi tiek veikta kredītriska izvērtēšana un uzticamības pārbaudes procedūras

Īstenojot privātā sektora aktīvu iegādes programmas, Eurosistēma pastāvīgi veic pienācīgu iegādājamo aktīvu kopuma kredītriska izvērtēšanu un uzticamības pārbaudes procedūras. Tiek uzturēts monitoringa regulējums, izmantojot noteiktus riska rādītājus. Šie novērtējumi un procedūras balstās uz samērīguma principu, saskaņā ar kuru riskantākie aktīvi pakļauti pamatīgākai analīzei. Ja nepieciešams, var tikt piemēroti papildu riska pārvaldības pasākumi, kas arī tiek veikti atbilstoši samērīguma principam. Šādu pasākumu vidū īpaši jāpiemin iegādes ierobežojumi vai apturēšana un ārkārtas gadījumos pat aktīvu pārdošana. Šajos gadījumos nepieciešams, lai ECB Padome veiktu katra konkrētā gadījuma atsevišķu izvērtēšanu.

Cenu noteikšanas regulējums

Cenu noteikšanas regulējums nodrošina iegāžu veikšanu atbilstoši tirgus cenām

AIP un PĀAIP cenu noteikšanas regulējums nodrošina iegāžu veikšanu atbilstoši tirgus cenām, lai maksimāli samazinātu tirgus izkropļojumus un veicinātu riska efektivitātes sasniegšanu. Šis regulējums ņem vērā pieejamās tirgus cenas, šādu cenu kvalitāti un patiesās vērtības. Tiek veiktas arī ex post cenu pārbaudes, lai novērtētu, vai darījumu cenas ir atspoguļojušas tirgus cenas darījuma veikšanas brīdī.

Visās aktīvu iegādes programmās pieļaujams iegādāties kritērijiem atbilstošus parāda instrumentus ar negatīvu procentu likmi līdz pat dzēšanai, t.sk. pēc nepieciešamības arī ar tādu peļņas likmi, kas zemāka par noguldījumu iespējas procentu likmi.

Etalonvērtības

Etalonvērtības izmanto, lai panāktu diversificēšanu

Etalonvērtības izmanto, lai panāktu diversificētu portfeļu veidošanu un veicinātu risku samazināšanu. Privātā sektora aktīvu iegādes programmās izmantotās etalonvērtības nosaka, ņemot vērā iegādājamo aktīvu kopuma tirgus kapitalizācijas rādītājus, t.i., apgrozībā esošo un riska apsvērumiem atbilstošo aktīvu apjomus nominālvērtībā. Ja valsts sektora vērtspapīru iegādes tiek veiktas VSAIP un PĀAIP ietvaros, iegāžu apjomu jurisdikciju dalījumā nosaka saskaņā ar ECB kapitāla atslēgu, pamatojoties uz atlikumiem. Tomēr iegādes PĀAIP ietvaros notiek elastīgi, ļaujot mainīt iegāžu plūsmas laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā.

Limiti

Emisijas limits un emitenta limits ir efektīvs risku koncentrācijas ierobežošanas līdzeklis

Ir noteikts AIP limitu regulējums. Nosakot emisijas daļas limitu un emitenta limitu apjomus[24], tiek ņemti vērā politikas, operacionālie, juridiskie un riska pārvaldības apsvērumi. Limiti tiek precizēti atbilstoši aktīvu veidam, nošķirot valsts sektora aktīvus un privātā sektora aktīvus. Tūlīt pēc PĀAIP izsludināšanas ECB Padome skaidri norādīja, ka tiktāl, ciktāl daži iepriekš noteikti limiti kavēs pasākumus, kuri Eurosistēmai jāveic, lai pildītu savu uzdevumu, ECB Padome apsvērs iespēju tos pārskatīt, ciktāl tas būs nepieciešams, lai nodrošinātu, ka tās rīcība ir proporcionāla pašreizējiem riskiem.

Emisijas daļas un emitentu limiti VSAIP ietvaros tiek piemēroti, lai nodrošinātu tirgus darbību, cenu veidošanos un proporcionalitāti, ierobežotu risku koncentrāciju un garantētu, ka Eurosistēma nekļūst par euro zonas valstu valdību dominējošo kreditoru. VSAIP kritērijiem atbilstošu starpvalstu organizāciju obligāciju emisijas daļas limits ir 50% no apgrozībā esošo attiecīgās emisijas aktīvu apjoma. Visām citām VSAIP kritērijiem atbilstošajām obligācijām emisijas daļas limits ir 33% no apgrozībā esošo attiecīgās emisijas aktīvu apjoma, ikvienā konkrētā gadījumā veicot pārbaudi, vai neveidojas situācija, ka Eurosistēma iegūst bloķējošā mazākuma tiesības kopīgas rīcības klauzulas izpratnē. Citos gadījumos emisijas daļas limits ir 25%. Starpvalstu organizāciju emitentiem noteiktais emitenta limits ir 50% no apgrozībā esošo attiecīgās valsts iestādes emitēto atbilstošo aktīvu apjoma, bet citiem kritērijiem atbilstošajiem emitentiem tas ir 33%.

Attiecībā uz ABSIP, NOIP3 un USAIP Eurosistēmas vienas emisijas vērtspapīru turējumi nedrīkst pārsniegt 70%. USAIP ietvaros dažos konkrētos gadījumos noteikti zemāki emisijas daļas limiti, piemēram, valsts sektora uzņēmumu emitētu aktīvu gadījumā, kad pieeja ir atbilstoša VSAIP ietvaros izmantotajai pieejai. Papildus šiem emisijas daļas limitiem NOIP3 un USAIP ietvaros tiek piemēroti emitenta limiti. USAIP gadījumā šos limitus nosaka, pamatojoties uz etalonvērtības sadalījumu atkarībā no emitentu grupas tirgus kapitalizācijas rādītāja, lai nodrošinātu iegāžu diversificētu sadalījumu. Turklāt, ja nepieciešams, tiek piemēroti zemāki limiti, pamatojoties uz kredītriska novērtējuma un padziļinātas pārbaudes procedūru rezultātiem, kā izklāstīts iepriekš.

2. ielikums
ECB monetārās politikas stratēģijas pārskatīšana

Monetārās politikas stratēģija balstīta uz monetāro iestāžu pieņemtajiem un/vai tām izvirzītajiem politikas mērķiem. Tā nosaka šo mērķu sasniegšanai paredzēto rīcību un atsaucas uz atbilstošu monetārās politikas instrumentu, rādītāju un starpperioda mērķu kopumu. Monetārās politikas stratēģijai ir divi galvenie mērķi: pirmkārt, tā nodrošina saskaņotu analītisku struktūru faktisko vai gaidāmo ekonomisko norišu ietveršanai politikas lēmumos; otrkārt, tā kalpo arī kā saziņas līdzeklis ar sabiedrību. Aplūkojot ilgāku laika periodu, redzams, ka monetārās politikas stratēģijas vienmēr veidojušās pakāpeniski, atbilstoši teorētiskajiem un empīriskajiem sasniegumiem un pieredzei, kā arī atspoguļojot attiecīgā laika monetārās politikas galvenās problēmas.

ECB pašreizējās monetārās politikas stratēģijas pamatprincipi balstīti ECB sākotnējā uz cenu stabilitāti vērstajā stratēģijā, kas tika izziņota 1998. gadā un precizēta pēdējoreiz 2003. gadā veiktajā stratēģijas pārskatīšanā.[25] Šī stratēģija izstrādāta, lai saglabātu euro zonas cenu stabilitāti, tādējādi pildot ar Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu Eiropas Centrālo banku sistēmai piešķirtās pilnvaras. Galvenā mērķa – cenu stabilitātes – izvirzīšana neatkarīgai centrālajai bankai balstīta pārliecībā, ka monetārā politika, kas ticami un ilgstoši saglabā cenu stabilitāti, dos vislabāko kopējo ieguldījumu tautsaimniecības perspektīvu uzlabošanā un dzīves līmeņa celšanā.

Kopš 2003. gada, kad ECB pēdējoreiz pārskatīja stratēģiju, euro zonas un pasaules tautsaimniecībā notikušas būtiskas pārmaiņas. Pēdējos 10 gados vērojams pastāvīgs inflācijas un līdzsvara procentu likmju kritums, atspoguļojot ilgstošo un joprojām notiekošo globalizācijas, digitalizācijas un sabiedrības novecošanas ietekmi, ko pastiprina finanšu krīzes sekas. Ārkārtīgi zemu procentu likmju apstākļos centrālajām bankām ir grūtāk ieviest stimulējošāku monetāro politiku, ja inflācija ir zemāka par noteikto mērķi un ekonomiskā izaugsme ir vāja. Negatīvu monetārās politikas procentu likmju ieviešana pietuvinājusi ECB un citas centrālās bankas šo likmju zemākajai efektīvajai robežai, un turpmāki procentu likmju samazinājumi nespētu nodrošināt papildu ekonomisko stimulu. Šajā kontekstā daudzas centrālās bankas (piemēram, ECB) paplašinājušas savu politikas instrumentu kopumu, piemēram, pieņemot aktīvu iegādes programmas un nodrošinot jaunus ilgtermiņa finansējuma veidus banku sektoram. Visbeidzot, klimata pārmaiņas pēdējā laikā kļuvušas par satraucošu un izplatītu draudu turpmākajai ekonomiskajai un sociālajai labklājībai visā pasaulē; vēl jāparedz iespējamā ietekme uz monetāro politiku.

Ņemot to vērā, Padome 2020. gada janvārī uzsāka stratēģijas pārskatīšanu. Tās mērķis ir padziļināti analizēt šo strukturālo norišu virzītājspēkus un rūpīgi pārdomāt, vai un kā ECB vajadzētu attiecīgi pielāgot savu monetārās politikas stratēģiju, lai tā joprojām atbilstu izvirzītajam mērķim. Pārskatīšanas procesā pašsaprotami tiek izmantotas Līguma piešķirtās pilnvaras. Pandēmijas dēļ pārskatīšana nedaudz aizkavējusies; to paredzēts pabeigt 2021. gada 2. pusgadā.

Pārskatīšanas joma un process

Stratēģijas pārskatīšana būtībā aptver visus svarīgos ECB monetārās politikas pilnvarās ietilpstošos aspektus. Tēmas var sagrupēt atbilstoši ECB galvenajam mērķim un citiem svarīgiem apsvērumiem. Attiecībā uz galveno mērķi pētāmie un apspriežamie jautājumi ir šādi: Kā vislabāk mērīt inflāciju? Kas virza inflācijas norises? Cik efektīvi un lietderīgi ir ECB monetārās politikas instrumenti (gan atsevišķi, gan apvienojumā ar citiem) inflācijas regulēšanā? Kā kvantitatīvi noteikt cenu stabilitātes mērķi? Kā vislabāk izplatīt informāciju par monetāro politiku? Runājot par citiem būtiskiem apsvērumiem, galvenais jautājums ir par to, cik lielā mērā un ar kādiem nosacījumiem monetārajā politikā, īstenojot uz cenu stabilitāti vērstu politiku, var ņemt vērā arī reālās tautsaimniecības norises (t.i., ekonomiskās attīstības ciklu un nodarbinātības apstākļus), finanšu stabilitātes un vides ilgtspējas (klimata pārmaiņas) riskus. Šajā kontekstā pārskatīšana ietver arī monetārās politikas un fiskālās un makroprudenciālās uzraudzības politikas mijiedarbību. Šo galveno jautājumu padziļinātai izpratnei ECB noteikusi 13 darba virzienus (sk. A att.). Tajos cieši sadarbojas ECB un nacionālās centrālās bankas (NCB) pārstāvoši Eurosistēmas darbinieki, lai kopīgi sagatavotu Padomes debatēs izmantojamu analīzi.

A attēls

ECB stratēģijas pārskatīšanas darba virzieni

Avots: ECB.

Uzklausīšana – galvenais pārskatīšanas procesa elements

Lai nodrošinātu plašu monetārās politikas stratēģijas izpratni un atbalstu tai, ECB aicināja dažādas ieinteresētās puses iesaistīties stratēģijas pārskatīšanas procesā. Šajā nolūkā ECB organizēja vairākus viedokļu apmaiņas un uzklausīšanas pasākumus. Stratēģijas pārskatīšanai bija nozīmīga vieta regulārās un ad hoc viedokļu apmaiņās ar Eiropas Parlamenta deputātiem. Notika arī īpašas tikšanās ar akadēmisko aprindu pārstāvjiem, un stratēģijas pārskatīšana kļuva par galveno tēmu daudzās konferencēs un semināros (t.sk. ECB centrālo banku darbībai veltītajā forumā), kuros piedalījās akadēmisko aprindu, tirgus dalībnieku, centrālo banku un plašsaziņas līdzekļu pārstāvji.

Iedzīvotājiem bija iespēja izteikt savu viedokli ECB portālā "ECB uzklausa". Astoņu mēnešu laikā aptuveni 4000 iedzīvotāju izteica savus viedokļus, kas tika apkopoti ziņojumā un iesniegti izskatīšanai Padomē. Iedzīvotāju aplūkotie jautājumi ietvēra cenu stabilitāti un tās nozīmi ikdienas dzīvē, kā arī plašu ekonomikas jautājumu loku – no nevienlīdzības, ietaupījumiem un pensijām, bezdarba un nodarbinātības nestabilitātes līdz tautsaimniecības perspektīvām un klimata pārmaiņām.

Stratēģijas pārskatīšana arī palīdzēja vēl vairāk uzlabot ECB attiecības ar nevalstiskajām organizācijām. Tāpēc pirmo portāla "ECB uzklausa" pasākumu rīkoja ECB prezidente Kristīne Lagarda un ECB Valdes loceklis Filips R. Leins (Philip R. Lane). Šajā virtuālajā pasākumā piedalījās 22 pārstāvji no 18 pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas deviņās dažādās jomās. Vairākas organizācijas atzīmēja, ka pašreizējā krīze sniedz iespēju pārskatīt ECB monetārās politikas stratēģiju, ņemot vērā valdības un pilsoniskās sabiedrības bažas. Kopsavilkums par pilsoniskās sabiedrības organizāciju sniegto informāciju pieejams ECB tīmekļvietnē. Saņemtā informācija kopā ar citos uzklausīšanas pasākumos gūto devumu tiek ņemta vērā regulārajās Padomes apspriedēs.

ECB un NCB turpinās organizēt uzklausīšanas pasākumus ne tikai visā stratēģijas pārskatīšanas procesā, bet arī tam beidzoties. Tādējādi notiks sadarbība ar visām ieinteresētajām pusēm un tiks nodrošināta no tās izrietoša padziļināta izpratne par jauno monetārās politikas stratēģiju.

3. Eiropas finanšu nozare pandēmijas dēļ pakļauta lielākiem riskiem

Finanšu stabilitātes vidi 2020. gadā būtiski ietekmēja Covid-19 pandēmijas izplatība. Pandēmija bija ne tikai sabiedrības veselības jomas krīze – tā izraisīja arī strauju finanšu stabilitātes ievainojamības pieaugumu tirgos un nozarēs. Centrālās bankas, valdības un citas iestādes īstenoja plašus politikas atbalsta pasākumus, kuri palīdzēja ierobežot tūlītējus finanšu stabilitātes riskus. Tomēr vidēja termiņa ievainojamība joprojām bija paaugstināta, un galvenās bažas radīja arvien lielāka neaizsargātība pret aktīvu cenu korekcijām, augošas uzņēmumu, mājsaimniecību un valstu parāda apkalpošanas problēmas, turpmāka banku pelnītspējas samazināšanās, kā arī nebanku kredītriski un likviditātes riski. Šādos apstākļos ECB veica pasākumus, lai mazinātu pandēmijas izraisītos finanšu šokus. Konkrētāk, makroprudenciālās politikas pasākumi bija vērsti uz tautsaimniecības kreditēšanas plūsmas saglabāšanu. Vienlaikus ECB Banku uzraudzība īstenoja mikroprudenciālās uzraudzības pasākumus, lai mazinātu krīzes ietekmi un veicinātu Eiropas banku sektora noturību. ECB 2020. gadā turpināja sniegt ieguldījumu strukturālo jautājumu risināšanā, t.sk. pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi un risinot arvien pieaugošās problēmas, ko euro zonas finanšu sistēmai var radīt ar klimata pārmaiņām saistītais risks.

3.1. Finanšu stabilitātes vide 2020. gadā

Problemātiska finanšu stabilitātes vide bankām un nebankām

Koronavīrusa pandēmija pastiprināja jau esošos finanšu stabilitātes ievainojamības momentus, ko ECB konstatēja iepriekšējos gados. Pandēmija, neskaidrība par tās turpmāko virzību un ietekmi uz tautsaimniecības perspektīvām, kā arī uz valstu, uzņēmumu un mājsaimniecību parādsaistību līmeni bija galvenie faktori, kas ietekmēja finanšu stabilitātes riskus 2020. gadā. Krīzes ekonomiskā ietekme euro zonas valstīs ir bijusi ļoti nozīmīga, neviendabīgi skarot pievienotās vērtības pieaugumu dažādās valstīs un nozarēs laikā, kad nozīmīgi palielinājās uzņēmumu un valstu parādsaistību līmenis, īpaši valstīs ar jau esošu augstu parāda līmeni. Nevienmērīga atveseļošanās dažādās nozarēs un valstīs palielināja sadrumstalotības risku. Arī bankas saskārās ar lielākiem riskiem, kas atspoguļoja aktīvu kvalitātes pasliktināšanās iespēju saistībā ar ekonomiskās aktivitātes samazināšanos. Ārpus banku sektora ieguldījumu fondi (t.sk. naudas tirgus fondi) martā piedzīvoja tik lielas aizplūdes, kādas pēdējo reizi bija vērojamas globālās finanšu krīzes laikā, tādējādi pastiprinot tirgus satricinājumu. Fondi bija kļuvuši arvien neaizsargātāki pret apjomīgām līdzekļu aizplūdēm, jo pēdējos gados, zema ienesīguma vides rosināti, tie bija pievērsušies riskantākiem un nelikvīdākiem aktīviem. Arī apdrošinātāji centās palielināt savu peļņu īpaši sarežģītā vidē, ko raksturoja zemas procentu likmes un augošs atlīdzības pieteikumu skaits sakarā ar pandēmiju.

Tika noteikti četri galvenie finanšu stabilitātes ievainojamības momenti

Īstermiņā pandēmijas izraisītos finanšu stabilitātes riskus ierobežoja apjomīgs un savlaicīgs politikas atbalsts. Tā kā politikas pasākumiem ir liela nozīme pandēmijas ietekmes uz tautsaimniecību un finanšu stabilitāti mazināšanā, vienlīdz svarīgi ir, kā notiks šā atbalsta pārtraukšana. ECB 2020. gadā noteica četrus galvenos euro zonas finanšu stabilitātes ievainojamības momentus divu gadu periodā, un tie aplūkoti ECB Financial Stability Review, ko publicē reizi pusgadā (sk. 1. shēmu).

1. shēma

Galvenie finanšu stabilitātes ievainojamības momenti euro zonā

Avots: ECB.
Piezīmes. Finanšu stabilitātes novērtējums 2020. gada 25. novembrī. ROE – kapitāla atdeve.

  • Pirmkārt, tā kā aktīvu cenas turējās augstā līmenī un atjaunojās vēlme uzņemties risku, daži tirgi kļuva arvien jutīgāki pret korekcijām. Pēc marta satricinājuma vasarā vērotā būtiskā, bet nevienmērīgā atgūšanās finanšu tirgos kontrastēja ar vājiem tautsaimniecības pamatrādītājiem, investoriem, iespējams, gada gaitā piešķirot lielāku svaru vairāk ierobežotajiem lejupvērstajiem ekonomiskajiem riskiem un ekonomiskās politikas atbalsta pasākumu veikšanai. Īpaši dažu kapitāla vērtspapīru tirgu straujā attīstība izraisīja zināmas bažas, ka varētu būt pārtrūkusi tās saikne ar tautsaimniecības pamatrādītāju dinamiku. Obligāciju ienesīguma likmju starpības visā reitingu spektrā atkal samazinājās līdz līmenim, kāds bija vērojams pirms pandēmijas, un, ņemot vērā tautsaimniecības perspektīvas, šķita mazas, īpaši uzņēmumu obligāciju tirgus augsta ienesīguma vērtspapīru segmentā.
  • Otrkārt, palielinājās neaizsargātība nefinanšu privātajā un valsts sektorā. Reaģējot uz pandēmiju, valdības visā euro zonā īstenoja plašu fiskālā atbalsta pasākumu klāstu, kas 2020. gadā radīja būtisku budžeta deficītu. Vienlaikus uzņēmumi izmantoja kredītlīnijas un emitēja lielus obligāciju apjomus, lai apmierinātu likviditātes vajadzības. Tādējādi augstāks valsts un uzņēmumu parāda līmenis varētu atjaunot bažas par parāda atmaksājamību nākotnē. Valdības ieviestās ienākumu atbalsta shēmas noteica to, ka pandēmijas ietekme uz mājsaimniecību bilancēm bija neliela. Tomēr strauja pasākumu pārtraukšana varētu izraisīt mājsaimniecību parāda apkalpošanas spēju samazināšanos un turpmāku jau tā trauslo uzņēmumu pamatrādītāju pasliktināšanos. 2020. gadā pieauga arī mājokļu un komercīpašumu tirgu korekcijas risks, arvien vairāk parādoties pazīmēm, kas liecina par pārāk augstu īpašumu novērtējumu euro zonā kopumā, kā arī strauji un ilgstoši krītoties aktivitātei komercīpašumu tirgū.
  • Treškārt, euro zonas bankas saskārās ar pieaugošām bažām par aktīvu kvalitāti, ilgstošām strukturālām problēmām un pastāvīgu spiedienu uz pelnītspēju. Tika prognozēts, ka banku pelnītspēja saglabāsies vāja un tikai ļoti pakāpeniski atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms pandēmijas uzliesmojuma. Turklāt 2020. gadā tika novērotas pirmās aktīvu kvalitātes pasliktināšanās pazīmes, kas vēlāk izraisīs kredītu zaudējumus un radīs ienākumus nenesošus aizdevumus.
  • Ceturtkārt, atjaunojoties vēlmei uzņemties risku, turpināja padziļināties nebanku finanšu sektora ievainojamības. Pēc tam, kad atjaunojās ieplūdes euro zonas ieguldījumu fondos, tie samazināja likvīdo aktīvu turējumu daļu un palielināja ilgāka termiņa un zemāka reitinga nefinanšu sabiedrību parāda riska darījumus. Tādējādi ieguldījumu fondi kļuva neaizsargāti pret apjomīgām līdzekļu aizplūdēm iespējamu nākotnes satricinājumu gadījumā. Vienlaikus apdrošinātāji saskārās ar pelnītspējas problēmām, kas saistītas ar mazākiem riska parakstīšanas apjomiem un lielākiem atlīdzības pieteikumiem gan saistībā ar pandēmiju, gan ar samērā lielu dabas katastrofu skaitu 2020. gadā.

Iespēja, ka šie ievainojamības momenti varētu īstenoties vienlaikus un varētu pastiprināt cits cita ietekmi, vēl vairāk palielina finanšu stabilitātes riskus.

Nedrīkst aizmirst par ilgāka termiņa riskiem

ECB 2020. gadā papildus īstermiņa un vidēja termiņa ievainojamības momentiem ar iespējamu negatīvu ietekmi uz finanšu nozari norādīja arī uz citiem ievainojamības momentiem, īpaši klimata pārmaiņu noteiktajiem finanšu stabilitātes riskiem (sk. 3. ielikumu) un kiberneaizsargātības izraisītajiem operacionālajiem riskiem.

3. ielikums
ECB un klimata pārmaiņas

Klimata pārmaiņu radīto problēmu risināšana kļuvusi par vienu no galvenajām prioritātēm politikas veidotājiem visā pasaulē, t.sk. centrālajām bankām. Klimata pārmaiņu radīto fizisko un pārejas risku potenciālās sekas ir plašas, tādējādi ietekmējot plašu darbības jomu diapazonu arī ECB un ECB Banku uzraudzībā. ECB pēta visus iespējamos veidus, kā tā saskaņā ar savām pilnvarām varētu palīdzēt ierobežot klimata pārmaiņu radītos riskus. Šajā kontekstā ECB nesen izveidojusi klimata pārmaiņu centru, lai veidotu un koordinētu ECB klimata programmu, ņemot vērā visus centrālo banku darbībai svarīgos aspektus.

ECB ieguldījums politikas diskusijās par klimata pārmaiņām

ECB darbinieki rūpīgi monitorē klimata pārmaiņu ietekmi no vairākiem aspektiem. Uzsākts darbs, lai iekļautu klimata pārmaiņu radītos riskus ECB modeļos un prognozēšanas metodēs un novērtētu to ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu, finanšu stabilitāti, kā arī uz pašas ECB investīciju portfeļiem. ECB aktīvu iegādes programmās lielāku nozīmi ieguvušas zaļās obligācijas, un tiek rūpīgi monitorēti jauni ar klimata pārmaiņām saistīti finanšu instrumentu veidi. Uzraudzības iestādes arī aktīvi sadarbojas ar bankām, lai palielinātu to informētību par klimata pārmaiņu radītajiem riskiem, nodrošinot, ka šie riski tiek pienācīgi ņemti vērā un pārvaldīti banku stratēģijās. Ņemot vērā minēto, šajā ielikumā sniegts pārskats par galvenajiem ECB darba virzieniem saistībā ar šo tematu, kas vieno vairākas darbības jomas, t.i., finanšu stabilitātes un prudenciālās uzraudzības politikas, makroekonomikas analīzes un monetārās politikas, finanšu tirgus operāciju un riska vadības, finanšu tirgus infrastruktūru un maksājumu, pētniecības un statistikas, kā arī ES politikas un finanšu regulējuma politikas pamatjomas. Aprakstītas galvenās darbības, kas notiek iekšēji, Eurosistēmā un starptautiskos forumos, uzsverot arī turpmāk veicamo darbu un galvenos uzdevumus, uz kuriem ECB darbinieki koncentrēsies turpmāko gadu laikā.

Attiecībā uz finanšu stabilitāti ECB kopā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) Finanšu stabilitātes komiteju un ciešā sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK) strādā pie mūsdienīga klimata risku monitoringa un novērtēšanas jautājumiem. Šā darba pamatā ir pirmā darba gada rezultāti, kuri tika publicēti ESRK ziņojumā 2020. gada jūnijā. Otrajā darbības gadā projekta grupas mērķis ir izstrādāt riska monitoringa paneli finanšu starpniekiem, kā arī izpētīt jaunas modelēšanas pieejas, lai parādītu klimata pārmaiņu radīto risku novēršanas ilgtermiņa kompromisus. Finanšu starpnieku pakļautība ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem turpmāk analizēta atsevišķos ECB Financial Stability Review ielikumos. ECB izstrādā arī lejupvērstu tautsaimniecības mēroga klimata pārmaiņu stresa testu, kura pamatā ir ļoti detalizēta informācija par uzņēmumu neaizsargātību pret klimata pārmaiņu radītajiem riskiem un banku riska darījumiem. Rezultāti tiks izmantoti publiskās debatēs par pārejas būtiskumu un fiziskajiem riskiem 30 gadu periodā, pamatojoties uz nākotnes scenārijiem, kā arī kalpos par pamatu vēlākiem makroprudenciālās politikas pasākumiem šajā jomā.

ECB Banku uzraudzība 2020. gada novembrī publicēja ECB Norādījumus par klimata pārmaiņu un vides riskiem, izklāstot tās uzraudzības prasības pašreizējā prudenciālās uzraudzības regulējumā. Norādījumos aprakstītas ECB gaidas attiecībā uz to, kā iestādēm jāņem vērā ar klimata pārmaiņām un vidi saistītie riski, izstrādājot un īstenojot savas uzņēmējdarbības stratēģijas, kā arī pārvaldības un riska vadības regulējumā. Turklāt tajos paskaidrotas ECB gaidas attiecībā uz to, kādā veidā iestāžu darbībai jākļūst caurredzamākai, uzlabojot ar klimata pārmaiņām un vidi saistītās informācijas atklāšanu. ECB arī novērtēja visu tās tiešajā uzraudzībā esošo iestāžu atklāto informāciju par to riskiem saistībā ar klimata pārmaiņām un vidi. Lai gan kopš iepriekšējā gada ir bijuši daži uzlabojumi, ziņojumā secināts, ka atklātie dati reti tiek pamatoti ar attiecīgu kvantitatīvo un kvalitatīvo informāciju un ka lielākā daļa iestāžu vēl nesniedz vispusīgu skaidrojumu par to riska profilu.

ECB strādā arī pie klimata pārmaiņu radīto risku makroekonomiskās ietekmes noteikšanas. Konkrētāk, turpinās darbs, lai izpētītu makroekonomiskos riskus, kuri tieši izriet no klimata pārmaiņām un no politikām, kuras vērstas uz klimata pārmaiņu radīto risku mazināšanu un pielāgošanos. ECB darbinieki izvērtē arī nepieciešamību pielāgot makroekonomiskos modeļus un makroekonomiskās iespēju aplēses, ko izmanto monetārās politikas lēmumu pieņemšanā. ECB ir analizējusi klimata pārmaiņu makroekonomisko ietekmi uz monetārās politikas īstenošanu. Galvenā uzmanība tika pievērsta klimata pārmaiņu ietekmei un ar to saistītajai pārejas politikai attiecībā uz: 1) monetārās politikas transmisiju un kredītu nodrošināšanu; 2) dabisko procentu likmi un monetārās politikas telpu un 3) monetārās politikas īstenošanu paaugstinātas makroekonomisko šoku intensitātes un svārstīguma apstākļos. Monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas kontekstā uzmanība tika pievērsta arī tam, kā klimata pārmaiņas varētu ietekmēt monetārās politikas īstenošanu, ņemot vērā uzdevumu saglabāt cenu stabilitāti un atbalstīt vispārējās ekonomikas politiku Savienībā, lai palīdzētu sasniegt Savienības mērķus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienību 3. pantā. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 11. pantā noteikts: "Nosakot un īstenojot Savienības politiku un darbības, tajās jāparedz vides aizsardzības prasības, lai veicinātu noturīgu attīstību."

ECB arī pārdomā, kā iekļaut ar klimata pārmaiņām saistītos apsvērumus Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanas un riska vadības regulējumā. Šī analīze ir atkarīga no pieejamās informācijas uzlabošanas par tautsaimniecības dalībnieku pakļautību ar klimata pārmaiņām saistītiem riskiem un iespējām. Tomēr pašlaik pieejamie dati ir pretrunīgi, lielā mērā nesalīdzināmi un reizēm neuzticami. Tāpēc ECB ir aicinājusi ar klimata pārmaiņām saistīto informāciju atklāt standartizētāk un plašāk. Šajā kontekstā ECB kā kredītreitingu izmantotāja ir ieinteresēta arī saprast, kā klimata pārmaiņu riski tiek ņemti vērā attiecīgajos reitingu piešķiršanas procesos. Atzīstot, ka kredītreitingu aģentūras ir veikušas dažus pasākumus, lai iekļautu vides riskus kredītreitingos, joprojām ir būtiskas uzlabojumu iespējas, īpaši saistībā ar informācijas atklāšanu par klimata pārmaiņu radīto risku nozīmi un būtiskumu noteiktajos kredītreitingos.

Savā darbinieku pensiju fondā, ko pasīvi pārvalda divi ārējie aktīvu pārvaldītāji, ECB īsteno plašu ilgtspējīgu un atbildīgu ieguldījumu (IAI) politiku, pamatojoties uz selektīvās izslēgšanas un balsošanas pilnvarojuma pamatnostādnēm, kurās iekļauti vides, sociālie un pārvaldības standarti. 2020. gadā visi tradicionālie kapitāla vērtspapīru etalonindeksi, kuriem sekoja darbinieku pensiju fonds, tika aizstāti ar to mazoglekļa ekvivalentiem, kas ievērojami samazināja kapitāla vērtspapīru portfeļu oglekļa pēdu. Turpmāk ECB mērķis ir izpētīt mazoglekļa indeksu iespējamo piemērošanu arī fiksēta ienākuma aktīvu kategorijām. ECB savā pašu kapitāla portfeļa pārvaldībā piemēro tematisku IAI stratēģiju, kuras mērķis ir palielināt zaļo vērtspapīru īpatsvaru. Šo stratēģiju pakāpeniski īsteno, veicot tiešas zaļo obligāciju iegādes otrreizējos tirgos, ko papildinās iegādes, izmantojot citus ieguldījumu instrumentus.

Kvalitatīva statistika un dati attiecībā uz klimata pārmaiņām ir nepieciešams priekšnoteikums, lai varētu veikt pilnvērtīgu analīzi par klimata pārmaiņu jautājumiem un saistītajiem riskiem, kas nozīmīgi centrālo banku darbībai. Lai apmierinātu šīs vajadzības, ECBS Statistikas komiteja sagatavoja sistemātisku pārskatu par esošajiem datu avotiem, lietotāju vajadzībām, metodoloģiskajām problēmām un trūkstošajiem datiem, kas jānodrošina. Apstākļos, kad lietotāju vajadzības mainās, statistikas darbs galvenokārt būs vērsts uz rādītāju kopuma sākotnēji eksperimentālu izstrādi, aptverot zaļo finanšu instrumentu apjomu, finanšu iestāžu oglekļa pēdu, kā arī to pakļautību ar klimata pārmaiņām saistītiem fiziskiem riskiem.

ECB darbinieki arvien biežāk īsteno pētniecības projektus klimata pārmaiņu jomā. Vairāki pētījumi jau publicēti ECB Pētījumu sērijā, t.sk. pētījums par dabas katastrofu ietekmi uz inflāciju[26], analīze par finanšu tirgu nozīmi pārejā uz zaļo saimniekošanu[27], pētījums par oglekļa nodokļu optimālo izstrādi[28] un analīze par sakarību starp Covid-19 inficēšanās līmeni un vietējām vides iezīmēm[29]. Notiekošais pētniecības darbs ietver arī analīzi par lielo banku pakļautību riskam, banku lomu klimata pārmaiņu veicināšanā, zaļo obligāciju cenu noteikšanu, ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas ietekmi uz uzņēmumu radīto piesārņojumu, klimata pārmaiņu apdrošināšanas nepietiekamību, klimata pārmaiņu ietekmi uz kapitāla vērtspapīru cenu noteikšanu, oglekļa nodokļu ietekmi uz dekarbonizāciju u.c.

Saistībā ar finanšu tirgus infrastruktūrām (FTI) un maksājumiem ECB sadarbībā ar citām euro zonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) uzsāka darbu divos virzienos: pirmā mērķis ir izprast, kā vislabāk izpētīt bezskaidrās naudas maksājumu ietekmi uz vidi, bet otrā mērķis ir izprast klimata pārmaiņu radīto risku iespējamo ietekmi uz FTI, sākotnēji koncentrējoties uz centrālajiem darījuma partneriem. Banknošu jomā ECB kopā ar Eurosistēmas NCB, kā arī akreditētajiem ražotājiem turpināja centienus padarīt euro banknotes "zaļākas". Nākamie saskaņotie mērķi ietver virzību uz videi mazāk kaitīgākām izejvielām un īpašu projektu īstenošanu, lai samazinātu banknošu ietekmi uz vidi to izgatavošanas un izmantošanas laikā, kā arī to aprites cikla beigās.

ECB turpināja veicināt tiesiskā regulējuma attīstību ES un starptautiskajos forumos . Tā sniedza ieguldījumu ES politikas programmā, publicējot visaptverošu Eurosistēmas atbildi Eiropas Komisijas sabiedriskajā apspriešanā par atjaunoto ilgtspējīgu finanšu stratēģiju un nefinanšu informācijas sniegšanas direktīvas pārskatīšanu. Piedaloties Ilgtspējīgu finanšu tehnisko ekspertu grupas un tās pēcteces – Ilgtspējīgu finanšu platformas (Platform on sustainable finance) – darbā, ECB atbalstīja ES politikas iniciatīvas saistībā ar taksonomijas regulējumu un tā lietojamības uzlabošanu banku sektorā. Nesen ECB piedalījās iespējamo ES nefinanšu datu sniegšanas standartu sagatavošanas darbā. ECB arī starptautiskajos forumos (t.sk. G7, G20 un Bāzeles Banku uzraudzības komitejā (BBUK)) ir uzsvērusi, cik svarīgi ir izstrādāt starptautiski saskaņotu tiesisko regulējumu un novērst regulējuma sadrumstalotību.

Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (Network for Greening the Financial System; NGFS) dalībniece ECB aktīvi iesaistījusies raitas pārejas uz mazoglekļa tautsaimniecību veicināšanā, sniedzot svarīgu ieguldījumu visos piecos atsevišķajos darba virzienos, kuros darbojas tīkls (mikroprudenciālais virziens un uzraudzība, makrofinansiālais virziens, zaļā finansējuma apjoma palielināšana, trūkstošo datu nodrošināšana un pētniecība). Atzīstot NGFS aktīvo lomu un ieguldījumu, ECB 2020. gadā pievienojās tīkla izpildinstitūcijai – Vadības komitejai. ECB piedalās arī BBUK augsta līmeņa darba grupa ar klimata pārmaiņām saistīto finanšu risku jautājumos (BCBS high-level Task Force on Climate-related Financial Risks; TFCR), kas strādā pie diviem analītiskiem ziņojumiem – par klimata pārmaiņu radīto risku transmisijas kanāliem un par mērījumu metodoloģijām.

ECB ilgtspēja un veikums vides jomā

ECB 2020. gadā atzīmēja savas sertificētās vides pārvaldības sistēmas 10. gadadienu. Sistēma darbojas saskaņā ar ES Vides vadības un audita sistēmu (EMAS) un ISO 14001. Pēdējo 10 gadu laikā centieni uzlabot ECB veikumu vides jomā ir devuši redzamus rezultātus. No 2008. gada līdz 2019. gadam ECB oglekļa pēda samazinājusies par 38%, lai gan būtiski palielinājies datu sniegšanas apjoms un darbvietu skaits. Tajā pašā periodā emisijas uz vienu darbvietu tika samazinātas par 75%. To galvenokārt noteica enerģijas patēriņa samazinājums, atjaunojamās elektroenerģijas iegāde, kā arī emisiju samazinājums saistībā ar darbinieku pārvietošanos uz darbu un atpakaļ (pirms pārejas uz attālinātā darba vidi 2020. gadā). Sīkāka informācija par ECB ekoloģisko sniegumu pieejama 2020. gada atjaunotajā ECB Vides deklarācijā.

2020. gadā ECB veica vairākus pasākumus, lai uzlabotu ikdienas operāciju ekoloģisko sniegumu, neraugoties uz problēmām, ko radīja Covid-19 pandēmija. Lai vēl vairāk veicinātu bioloģisko daudzveidību ECB teritorijā, tika ierīkoti bišu stropi, kukaiņu viesnīcas, putnu un sikspārņu mājas, kā arī tika pielāgotas apūdeņošanas shēmas, lai vēl vairāk samazinātu ECB ūdens patēriņu. Lai gan higiēnas prasības ir ietekmējušas ECB atkritumu apsaimniekošanas sistēmu, turpināsies centieni samazināt nepārstrādājamo atkritumu apjomu, kur vien iespējams, pārejot uz atkārtoti izmantojamiem risinājumiem un uzlabojot atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūru biroju telpās. Informētības palielināšanas un darbinieku iesaistīšanas pasākumi 2020. gadā tika veikti tikai tiešsaistes formātā ar lekcijām un darbsemināriem par to, kā mazināt ietekmi uz vidi, ko rada darbs no mājām. Šie pasākumi ietvēra dalību Pasaules Dabas fonda Zemes stundā, Zemes pārtēriņa dienā (Earth Overshoot Day), Eiropas Mobilitātes nedēļā un Eiropas Atkritumu samazināšanas nedēļā.

Tā kā pandēmijas dēļ samazinājās darījumu braucieni un notika vairāk tiešsaistes sanāksmju, turpinās diskusijas par to, lai ilgtermiņā saglabātu darījumu braucienu skaita samazināšanos un izstrādātu sistemātisku pieeju ilgtspējīgām sanāksmēm un pasākumiem gan klātienē, gan tiešsaistē.

Raugoties nākotnē, ECB noteiks vēl vērienīgākus vides mērķus saskaņā ar vadošajiem starptautiskajiem centieniem cīņā pret klimata pārmaiņām, vienlaikus turpinot pilnveidot savas metodes, lai ņemtu vērā oglekļa dioksīda emisijas, un kopā ar arvien lielāku skaitu Eiropas iestāžu kompensējot savas atlikušās oglekļa dioksīda emisijas. Visbeidzot, no 2022. gada ECB plāno sniegt visaptverošu pārskatu par tās kopējo ilgtspēju, tādējādi paplašinot savu ekoloģisko sniegumu.

3.2. Makroprudenciālās uzraudzības politika banku sektora procikliskuma mazināšanai un tautsaimniecības atveseļošanās atbalstam

Makroprudenciālās uzraudzības politika ir galvenais finanšu stabilitātes ievainojamības momentu novēršanas instruments

Finanšu sistēmas ievainojamības momentus, kas var radīt sistēmiskus riskus, iespējams novērst ar makroprudenciālās uzraudzības politikas palīdzību. VUM regula ECB šajā jomā piešķīrusi nozīmīgu lomu un īpašas pilnvaras. ECB noteikts uzdevums vērtēt gaidāmajos ES tiesību aktos paredzētos un valstu iestāžu pieņemtos banku makroprudenciālās uzraudzības pasākumus valstīs, kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM), un arī pilnvaras piemērot stingrākus pasākumus, nekā īsteno valstis. Reaģējot uz koronavīrusa uzliesmojumu 2020. gadā, euro zonas valstu iestādes, apspriežoties ar ECB, veica svarīgus makroprudenciālās uzraudzības politikas pasākumus, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un mazinātu pandēmijas izraisītā šoka ekonomisko ietekmi.

Proaktīva makroprudenciālās uzraudzības politika tautsaimniecības atbalstam un finanšu stabilitātes saglabāšanai

ECB proaktīvi atbalstīja makroprudenciālās uzraudzības iestāžu politikas pasākumus visā euro zonā

ECB īstenoja proaktīvu pieeju un ātri rīkojās makroprudenciālās uzraudzības politikas jomā, tādējādi sniedzot būtisku ieguldījumu reālās tautsaimniecības atbalstīšanā, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti. Tā veicināja un atbalstīja makroprudenciālās uzraudzības iestāžu politikas pasākumus visās valstīs, kuras piedalās VUM, nodrošinot banku kapitāla pieejamību zaudējumu absorbēšanai un atbalstot mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu. Šīs valstu iestādes ļāva izmantot vairāk nekā 20 mljrd. euro kapitāla rezervju prasību līdzekļu[30], galvenokārt pilnībā vai daļēji atbrīvojot pretcikliskās kapitāla rezerves.

Lai makroprudenciālās uzraudzības politika būtu efektīva, ļoti svarīgi ir nodrošināt kapitāla rezervju izmantojamību. Šajā nolūkā ECB mudināja bankas izmantot savas kapitāla un likviditātes rezerves kreditēšanai un zaudējumu absorbēšanai, tādējādi palīdzot stabilizēt reālo tautsaimniecību. Rezervju izmantojamība tika atbalstīta arī ar lēmumu ļaut bankām darboties, pilnībā neizpildot apvienoto rezervju prasību, vismaz līdz 2022. gada beigām, automātiski nesākot uzraudzības darbības. Turklāt ECB uzsvēra, ka tā neprasīs bankām sākt papildināt savas kapitāla rezerves, pirms kapitāls maksimāli samazināts, un jebkurā gadījumā ne pirms 2022. gada beigām.

Vēlama makroprudenciālās uzraudzības politikas telpas izveide ar vieglāk atbrīvojamu rezervju palīdzību

Raugoties nākotnē, arvien vairāk kļūst skaidrs, ka vidējā termiņā, lai izveidotu makroprudenciālās uzraudzības politikas telpu, šķiet, vēlams pārbalansēt strukturālo un ciklisko kapitāla rezervju prasības. Norises 2020. gadā parādīja, ka, lai veicinātu zaudējumu absorbēšanu un kreditēšanu lejupslīdes laikā, papildus banku kapitāla vispārējam līmenim ir nozīmīgi, lai būtu iespējams atbrīvot labos laikos uzkrātas rezerves. Pandēmijas sākumā makroprudenciālās uzraudzības politikas telpa bija ierobežota, un pilnībā atbrīvojamās pretcikliskās kapitāla rezerves veidoja tikai nelielu daļu no banku kapitāla euro zonā (0.11% salīdzinājumā ar pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, kas bija 14.9%).[31] Tas galvenokārt atspoguļoja finanšu cikla lēno atgūšanos pēc finanšu un valsts parāda krīzes. Nākotnē, apstākļiem normalizējoties, varētu būt lietderīgi veikt rezervju regulējuma pārskatīšanu, lai novērtētu, vai strukturālo un ciklisko rezervju pārbalansēšana var nodrošināt pietiekamu elastību atbrīvojamu rezervju veidā tautsaimniecības lejupslīdes laikā.

Visbeidzot, ECB turpināja pastiprināt komunikāciju par makroprudenciālās uzraudzības politikas jautājumiem un uzlabot informētību, nodrošinot lielāku atklātību par ECB veikto darbu un uzskatiem šajā jomā.[32] 2020. gada novembra Financial Stability Review ietverta sadaļa, kurā sniegts tālejošs skatījums uz kapitāla rezervju papildināšanu no makroprudenciālās uzraudzības viedokļa. Papildus runām, paziņojumiem presei un citām publikācijām, piemēram, speciālajiem pētījumiem, ECB turpināja divas reizes gadā publicēt Macroprudential Bulletin, prezentējot analītiskos sasniegumus un novērtējumus par aktuāliem makroprudenciālās uzraudzības jautājumiem. Pamatojoties uz krīzes laikā gūto pieredzi, 2020. gada pēdējais izdevums bija veltīts makroprudenciālajām kapitāla rezervēm, sniedzot ieskatu par ietekmi uz kreditēšanu, iespējamiem šķēršļiem rezervju izmantojamībai un makroprudenciālās uzraudzības telpas nozīmīgumu. ECB arī turpināja savā tīmekļvietnē publicēt pārskatu par pašlaik aktīvajiem makroprudenciālās uzraudzības pasākumiem ECB Banku uzraudzībai pakļautajās valstīs.

Makroprudenciālās uzraudzības politikas lēmumi 2020. gadā

ECB saskaņā ar tiesību aktos noteiktajām pilnvarām 2020. gadā novērtēja euro zonas valstu iestāžu paziņojumus par 116 makroprudenciālās uzraudzības politikas lēmumiem attiecībā uz instrumentiem, kas novērš cikliskos un strukturālos sistēmiskos riskus, kā arī citiem pasākumiem, kas paredzēti Kapitāla prasību regulas (KPR) 458. pantā. Tas ietvēra arī Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) un Hrvatska narodna banka paziņojumus gada pēdējā ceturksnī pēc ciešas sadarbības izveides, sākot ar 2020. gada 1. oktobri. Vairākums paziņojumu attiecās uz pretcikliskās kapitāla rezerves noteikšanu vai globālu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) un citu sistēmiski nozīmīgu iestāžu (C-SNI) apzināšanu un attiecīgo kapitāla rezervju lieluma noteikšanu. ECB Padome neiebilda ne pret vienu no 2020. gadā valsts iestāžu paziņotajiem makroprudenciālās uzraudzības politikas lēmumiem.

Pēc koronavīrusa uzliesmojuma daudzu ECB izziņoto pasākumu mērķis bija mazināt pandēmijas izraisītā šoka ietekmi gan uz finanšu sistēmas stabilitāti, gan reālo tautsaimniecību. Tādējādi vairākas valstu iestādes izvēlējās atbrīvot daļu no iepriekšējos gados izveidotajām kapitāla rezervēm.

No septiņām euro zonas valstīm, kuras bija aktivizējušas pretcikliskās kapitāla rezerves, sešas nolēma tās pilnībā vai daļēji atbrīvot un atsaukt iepriekš paziņoto rezervju palielinājumu. Mērķis bija ļaut bankām izmantot atbrīvoto kapitālu, lai turpinātu atbalstīt reālo tautsaimniecību, kreditējot mājsaimniecības un uzņēmumus, kā arī absorbēt iespējamos kredītu zaudējumus. Pārskata sagatavošanas laikā tās euro zonas valstis, kuras joprojām saglabāja pozitīvas pretcikliskās kapitāla rezerves, bija Luksemburga un Slovākija.

Citiem riskiem paredzēto makroprudenciālās uzraudzības instrumentu jomā ECB novērtēja valstu iestāžu lēmumus par C-SNI rezervēm, sistēmiskā riska rezervēm, kā arī saskaņā ar KPR 458. pantu veiktos makroprudenciālās uzraudzības pasākumus. Reaģējot uz koronavīrusa pandēmijas šoku, dažas valstis nolēma pilnībā vai daļēji atbrīvot sistēmiskā riska rezerves un pielāgot C-SNI rezerves bankām, kurām citādi būtu ierobežotas iespējas izmantot sistēmiskā riska rezerves, ņemot vērā mijiedarbību starp abām Kapitāla prasību direktīvas 131. pantā noteiktajām prasībām.

Visbeidzot, dažas valstis izvēlējās atlikt paziņoto pasākumu pakāpenisku vai tūlītēju īstenošanu, piemēram, pakāpenisku C-SNI rezervju ieviešanu un saskaņā ar KPR 458. pantu paziņota pasākuma īstenošanu.

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

ECB turpināja sniegt analītisko, statistikas, loģistikas un administratīvo atbalstu Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) Sekretariātam, kas atbild par ESRK ikdienas darbību. ESRK ir atbildīga par ES finanšu sistēmas makroprudenciālo pārraudzību un sistēmiskā riska novēršanu un mazināšanu.

Gadu iezīmēja Covid-19 pandēmija. Reaģējot uz risku sastāva maiņu, ESRK 2020. gada aprīlī un maijā sāka darboties krīzes režīmā un palielināja savu politikas sanāksmju biežumu. ECBS aktīvi piedalījās un sniedza regulāru ieguldījumu pasākumos, kurus ESRK īsteno, reaģējot uz pandēmiju, un tās veiktajā pastāvīgajā potenciālo sistēmisko risku apzināšanā un monitorēšanā, kā arī nodrošināja vispārēju atbalstu ESRK veiktajā darbā. Piemēram, ECBS aktīvi piedalījās ESRK darbā, kura rezultātā tika īstenoti vairāki pasākumi saistībā ar: 1) aizdevumu garantiju shēmu un citu reālās tautsaimniecības aizsargāšanai domāto fiskālo pasākumu ietekmi uz finanšu sistēmu; 2) tirgus nelikviditāti un tās ietekmi uz aktīvu pārvaldītājiem un apdrošinātājiem; 3) procikliskas obligāciju reitinga pazemināšanas ietekmi uz tirgiem un struktūrām visā finanšu sistēmā; 4) sistēmas mēroga ierobežojumiem attiecībā uz dividenžu maksājumiem, akciju atpirkšanu un citām izmaksām un 5) likviditātes riskiem, kuri izriet no papildu nodrošinājuma pieprasījumiem. Turklāt ECBS piedalījās diskusijās ESRK ietvaros par ilgāka termiņa politikas jautājumiem saistībā ar ES banku nozari, ņemot vērā Covid-19 pandēmiju. Šā darba mērķis bija sniegt pārskatu par dažādām problēmām, ar kurām politikas veidotāji varētu saskarties nākotnē.

Pēc tam, kad vasarā pakāpeniski atsākās regulārais politikas cikls, ECB turpināja sadarbību ar ESRK Sekretariātu darbā, kas saistīts ar reālās tautsaimniecības aizsargāšanai īstenoto fiskālo pasākumu ietekmes uz finanšu stabilitāti monitoringu Covid-19 pandēmijas kontekstā. ESRK Valdes pārraudzībā 2020. gada jūnijā tika izveidota ekspertu grupa. Tā ir pilnvarota veikt regulāru ES mēroga monitoringu par ietekmi uz finanšu stabilitāti, ko rada pagaidu pasākumi, kurus valdības īsteno, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu un starpnozaru ietekmei.

ECB veicināja arī nebanku riska mērīšanas kritēriju nepārtrauktu attīstību. Šis darbs ietvēra dalību EU Non-bank Financial Intermediation Risk Monitor piektā izdevuma sagatavošanā, kurā sniegts pārskats par norisēm nebanku finanšu nozarē, galveno uzmanību pievēršot iespējamo finanšu stabilitātes risku novērtēšanai.

Turklāt ECB kopā ar ESRK strādāja, lai sagatavotu un ieviestu dažādu klimata pārmaiņu scenāriju iespējamās ietekmes uz ES finanšu sektoru izpētei nepieciešamo metodoloģiju. 2020. gada jūnijā ESRK publicēja ziņojumu, kas arī nodrošināja dažādu metodoloģiju shematisko attēlojumu, datu pieejamības novērtējumu un to finanšu iestāžu riska darījumu veidu apskatu, kuri jāanalizē, veicot ar klimata pārmaiņām saistīto risku analīzi.

ECB aktīvi piedalījās arī ESRK Eiropas sistēmisko kiberdrošības risku darba grupā (European Systemic Cyber Group), kas izstrādā kiberdrošības risku novērtēšanas analītisko regulējumu.

ECB vadīja arī darba grupu, kuras uzdevums bija sagatavot ESRK ieteikumu par juridiskās personas identifikatora (Legal Entity Identifier; JPI) pieņemšanu ES. Darbs tika veiksmīgi pabeigts 2020. gada septembrī, pieņemot ESRK ieteikumu par juridisko personu identificēšanu.

Visbeidzot, ECB vadīja ESRK Stresa testu darba grupu, kas sagatavoja nelabvēlīgās attīstības scenārijus Eiropas Banku iestādes un Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes veiktajiem stresa testiem. Šajā nolūkā vairāki ECB ģenerāldirektorāti nodrošināja ESRK darba grupai svarīgu tehnisko atbalstu un palīdzību modelēšanā.

Sīkāka informācija par ESRK sniegta tās tīmekļvietnē un tās gada pārskatos.

3.3. Mikroprudenciālās uzraudzības darbības atsevišķu banku stabilitātes nodrošināšanai

Bulgārija un Horvātija kļuva par pirmajām ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas banku uzraudzībai

Vienotajam uzraudzības mehānismam 2020. gadā pievienojās divas jaunas dalībnieces. Bulgārija un Horvātija kļuva par pirmajām ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm, kuras pievienojās Eiropas banku uzraudzībai saskaņā ar VUM regulā paredzēto ciešas sadarbības regulējumu ārpus euro zonas esošajām dalībvalstīm. Pamatojoties uz Padomes lēmumiem izveidot ciešu sadarbību[33] ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku)[34] un Hrvatska narodna banka[35], palielinājās ECB tiešā uzraudzībā esošo nozīmīgo iestāžu skaits, 2020. gada oktobrī sarakstam pievienojot piecas Bulgārijas bankas un astoņas Horvātijas bankas.[36] ECB atbild arī par mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzību un kopīgām procedūrām attiecībā uz visām uzraudzītajām iestādēm abās valstīs. Bulgārijas Nacionālajai bankai un Hrvatska narodna banka ir pa vienam pārstāvim ECB Uzraudzības valdē ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā visiem pārējiem locekļiem, t.sk. balsstiesībām.

ECB Banku uzraudzība ieviesa efektīvāku organizatorisko struktūru un uzlaboja caurredzamību

ECB Banku uzraudzība gada laikā kļuva par nobriedušāku un caurredzamāku organizāciju. Konkrētu banku uzraudzība tika reorganizēta atbilstoši banku uzņēmējdarbības modeļiem, un tās atbalstam izveidotas riska vai konkrētas tēmas ekspertu grupas. Tika ieviesta otra aizsardzības līnija – uzraudzības riska funkcija, lai veiktu stratēģisko plānošanu, bet klātienes uzraudzības funkcija kļuva strukturāli neatkarīga. Jaunā organizatoriskā struktūra tika veidota kā vairāk uz risku vērsta uzraudzība, vienlaikus nodrošinot uzraudzības rezultātu konsekvenci. Reorganizācija stiprināja gan ECB kā apdomīga, efektīva un caurredzama uzrauga lomu, gan tās sadarbību ar valstu kompetentajām iestādēm VUM ietvaros.

Lai uzlabotu caurredzamību, ECB pirmo reizi publicēja apkopotos uzņēmējdarbības modeļu datus un informāciju par atsevišķu banku 2. pīlāra prasībām, t.i., vienu gadu agrāk, nekā noteikts pārskatītajā Kapitāla prasību regulā. Atsevišķu banku 2. pīlāra prasību publicēšanas mērķis bija noskaidrot Eiropas banku stāvokli, vienlaikus palīdzot bankām salīdzināt savu stāvokli ar tām līdzīgu banku stāvokli un nodrošināt investoriem lielāku caurredzamību.

Turklāt ECB uzsāka sabiedrisko apspriešanu par Norādījumu par uzraudzības pieeju konsolidācijai banku sektorā projektu. Šiem norādījumiem būtu jāuzlabo uzraudzības darbību caurredzamība un paredzamība un jāpalīdz kredītiestādēm izstrādāt prudenciāli ilgtspējīgus projektus.

Eiropas banku uzraudzība ātri reaģēja uz Covid-19 krīzes sākumu, sagatavojot uzraudzības atvieglojumu pasākumu kopumu

Koronavīruss izraisīja vēl nebijušu pasaules līmeņa šoku, tomēr, pateicoties VUM pēdējo gadu aktīvajai iesaistei, šīs krīzes sākumā Eiropas banku kapitāla un likviditātes stāvoklis bija daudz spēcīgāks un to aktīvu kvalitāte – daudz labāka. ECB strauji reaģēja, pieņemot vairākus uzraudzības atvieglojumu pasākumus, lai ļautu bankām absorbēt zaudējumus un turpināt reālās tautsaimniecības kreditēšanu. Piemēram, ECB mudināja uzraudzītās iestādes pilnībā izmantot kapitāla un likviditātes rezerves, t.sk. sniedzot ieteikumus par 2. pīlāru, vienlaikus signalizējot tirgiem, ka tiem nevajadzētu sodīt bankas par nodrošinātās elastības izmantošanu.[37] Tika ieviesta uzraudzības elastība attiecībā uz ienākumus nenesošiem aizdevumiem, īpaši, lai ļautu bankām pilnībā izmantot valsts iestāžu noteiktās garantijas un moratorijus.[38] ECB pieņēma pragmatisku (t.i., vienkāršotu) pieeju 2020. gada uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (UPNP) ciklam.[39] Jaunā pieeja samazināja uzraudzīto banku slogu, vienlaikus joprojām nodrošinot skaidru un pareizu priekšstatu par to stabilitāti. Turklāt bankas tobrīd tika mudinātas izlīdzināt procikliskumu, kas ietverts 9. SFPS attiecībā uz uzkrājumu veidošanas modeļiem aizdevumu zaudējumu segšanai, un, ja tas vēl nebija izdarīts, sākt piemērot 9. SFPS pārejas grafiku, kas pieejams saskaņā ar Kapitāla prasību regulu.[40] ECB arī pagarināja termiņus dažiem mazāk būtiskiem uzraudzības pasākumiem un datu pieprasījumiem, kā arī to koriģējošo pasākumu īstenošanai, kuri noteikti klātienes pārbaužu un iekšējo modeļu pārbaužu rezultātā.

Pēc Eiropas banku ievainojamības momentu analīzes Covid-19 krīzes pirmajās nedēļās ECB pārskatīja dažus savus lēmumus. Piemēram, tās sākotnējā ieteikuma bankām par dividenžu sadali un akciju atpirkšanu izpildes termiņš tika pagarināts līdz 2021. gada 1. janvārim. Vēlāk ECB aicināja bankas atturēties no dividenžu izmaksas vai to ierobežot līdz 2021. gada 30. septembrim. Turklāt, lai atvieglotu monetārās politikas īstenošanu, ECB ļāva bankām no sviras rādītāja izslēgt noteiktus centrālo banku riska darījumus.[41]

Visi uzraudzības atvieglojumu pasākumi tika paziņoti bankām un sabiedrībai efektīvā un caurredzamā veidā, izmantojot dažādus kanālus, t.sk. vēstules, uzraudzības dialogu ar kopējām uzraudzības komandām, BUJ, paziņojumus presei, blogus un runas.

Covid-19 krīzes sākumā ECB piešķīra zināmu darbības elastību iestādēm, kas gatavojās breksitam, bet vēlāk atsākās un pastiprinājās dialogs par uzraudzību. Daudzas bankas vai nu panāca būtisku progresu vai arī virzījās saskaņā ar plānu izveidot mērķu vadības modeļus darbībai pēc breksita, kuri ļaus tām tirgoties, reģistrēt un pārvaldīt risku ES tādā veidā, kas nodrošina prudenciālu riska vadību un efektīvu uzraudzību. ECB turpināja norādīt, ka pārejas perioda beigās bankām jābūt gatavām visiem iespējamiem rezultātiem. Būtiska uzmanība uzraudzības jomā tika pievērsta arī tam, lai nodrošinātu, ka uzraudzītās bankas izveido savus plānotos darbības modeļus iepriekš noteiktajos termiņos. Tas nodrošinātu, ka visi neatrisinātie vidēja termiņa riski saistībā ar breksitu tiktu konsekventi un efektīvi novērsti.

Eiropas banku uzraudzība turpināja uzlabot savus instrumentus

Visbeidzot, pēc sabiedriskās apspriešanas ECB pabeidza izstrādāt norādījumus, kuros parādīts, kā ECB novērtē banku darījuma partneru kredītriska modeļu atbilstību regulatīvajām prasībām. Tie ir būtiski bankām, kuras iesniedz pieteikumu, lai paplašinātu vai mainītu savus iekšējos modeļus, kā arī lai ECB veiktu pastāvīgu šādu modeļu monitorēšanu vai iekšējo modeļu pārbaudes. ECB pieņēma un publicēja arī Pamatnostādni par kavētu kredītsaistību būtiskuma novērtēšanas robežvērtību mazāk nozīmīgām iestādēm, kas nodrošina atbilstību noteikumiem, kurus piemēro nozīmīgām iestādēm.[42]

Sīkāka informācija par ECB Banku uzraudzību pieejama tās tīmekļvietnē un ECB 2020. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

3.4. ECB ieguldījums Eiropas politikas iniciatīvās

Pēc pasaules finanšu krīzes veiktās regulējuma reformas uzlaboja finanšu nozares noturību

Pēc globālās finanšu krīzes 10 gadus tika veiktas būtiskas regulējuma reformas, kas palīdzēja nodrošināt, ka finanšu sistēma ir labi sagatavota Covid-19 pandēmijas izraisīto šoku pārvarēšanai. Lai gan ir vērojams būtisks progress, joprojām pastāv nozīmīgas juridiskas un institucionālas problēmas, kas jāatrisina, lai Eiropas bankas varētu darboties patiesi integrēta regulējuma ietvaros, kas ir arī finanšu pakalpojumu lietotāju interesēs. Nepieciešami arī turpmāki centieni, lai attīstītu kapitāla tirgus, vienlaikus stiprinot nebanku finanšu sektora regulējošo un uzraudzības regulējumu. 2020. gads bija arī iepriekš nepieredzētu Eiropas Savienības pasākumu gads ekonomikas politikas jomā. ES valstu vadītāji 2020. gada jūlijā vienojās, ka pirmo reizi tās vēsturē Savienība emitēs kopīgus parāda vērtspapīrus, reaģējot uz kopīgu tautsaimniecības šoku. 4. ielikumā sniegts pārskats par ES mēroga reakciju uz krīzi un tās ietekmi uz reālo tautsaimniecību un finanšu nozari.

Banku savienības izveides pabeigšana

ECB veicināja pārrunas par banku savienības izveides pabeigšanu

Pēc tam, kad Eiropas noguldījumu apdrošināšanas sistēmas (ENAS) augsta līmeņa darba grupas priekšsēdētājs 2019. gada decembrī publicēja vēstuli Eurogrupas priekšsēdētājam, ECB turpināja piedalīties pārrunās par banku savienības izveides pabeigšanu Eiropas forumos.

Sanāksmē 2020. gada novembra beigās Eurogrupa panāca būtisku vienošanos par pārskatīto Līgumu, ar ko izveido Eiropas Stabilitātes mehānismu, un par kopīgā finanšu atbalsta mehānisma Vienotajam noregulējuma fondam pirmstermiņa ieviešanu.

Šajā sakarā ECB turpināja piedalīties kopīgo monitoringa ziņojumu par risku samazināšanu sagatavošanā (sk. jūnija un novembra izdevumu) kopā ar Eiropas Komisiju un Vienoto noregulējuma valdi. 2020. gada novembra ziņojumā bija sniegta arī papildu analīze par ienākumus nenesošajiem kredītiem (INK) un minimālajām prasībām attiecībā uz pašu kapitāla un atbilstīgo saistību (MREL) pozīcijām. Pamatojoties uz 2020. gada novembra ziņojumu un saņemot pozitīvu riska samazināšanas novērtējumu, Eurogrupa vienojās par kopīgā finanšu atbalsta mehānisma pirmstermiņa ieviešanu.

Turklāt ECB piedalījās pārrunās par banku grupu pārrobežu integrāciju. Šajā sakarā kopīgā bloga ierakstā divas ECB amatpersonas izteica konkrētus priekšlikumus, lai veicinātu likviditātes resursu efektīvu sadali banku grupās, vienlaikus nodrošinot drošības mehānismus saņēmējām iestādēm.[43]

Pievēršoties krīzes pārvaldības regulējuma pārskatīšanai, ECB atbalstīja centienus nodrošināt, ka regulējums sniedz labākās prakses instrumentus darbam ar mazākām noguldījumus pieņemošām bankām. ECB atbalstīja agrīnās iejaukšanās pasākumu regulējuma uzlabošanu, lai atvieglotu tā praktisko īstenošanu.[44] ECB uzsvēra arī to, cik svarīgi ir nodrošināt, lai bankas, kuras atzītas par tādām, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, saprātīgā termiņā varētu aiziet no banku tirgus. Turpināsies darbs pie krīzes pārvarēšanas politikas. Šajā sakarā svarīgi atzīmēt, ka Eiropas Komisija uzsākusi banku krīzes pārvaldības un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma pārskatīšanu.

Turpmāka kapitāla tirgu savienības pilnveide

ECB aicināja atjaunot centienus, lai veicinātu kapitāla tirgu savienības pilnveidi

ECB 2020. gadā aicināja atjaunot centienus pilnveidot kapitāla tirgu savienību (KTS), ņemot vērā daudzās ES risināmās problēmas.[45] Tās ietver tautsaimniecības atveseļošanas finansēšanu pēc Covid-19, pārejas nodrošināšanu uz mazoglekļa tautsaimniecību, euro starptautiskās nozīmes palielināšanu un breksita ietekmes uz finanšu pakalpojumiem pārvarēšanu, kā uzsvērts ECB 2020. gada novembra Financial Stability Review.

ECB atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas jauno Rīcības plānu KTS izveidei, kas publicēts 2020. gadā, un uzsvēra, ka nepieciešami konkrēti pasākumi un patiesa politiskā griba un vērienīgums, lai panāktu būtisku progresu. ECB uzsvēra vairākas politikas prioritātes kapitāla tirgu stimulēšanai, t.sk. tās, kuru mērķis ir palielināt kapitāla vērtspapīru finansējumu, lai atbalstītu izaugsmi un inovācijas.[46] Prioritātes saistītas ar saskaņošanu konkrētās uzņēmumu maksātnespējas noteikumu un ieturēto nodokļu un korporatīvo darbību pēctirdzniecības posma apstrādes jomās. Lai nodrošinātu vienotā noteikumu kopuma konsekventu īstenošanu visā Eiropas Savienībā, būtiska nozīme būs virzībai uz uzraudzības konverģenci, t.sk. ierosinot pasākumus stingrākai uzraudzības koordinēšanai vai tiešai uzraudzībai, ko veic Eiropas uzraudzības iestādes. Turklāt iniciatīvas attiecībā uz finanšu izglītību vai pensiju uzkrājumu iespējām palīdzētu iedzīvotājiem izmantot KTS sniegtās priekšrocības.

ECB turpināja sniegt būtisku ieguldījumu KTS attīstībā, atbalstot Eiropas finanšu tirgu infrastruktūru attīstību un integrāciju (sk. 4.3. sadaļu).

Banku un nebanku prudenciālās uzraudzības regulējuma pārskatīšana

Stabils nebanku finanšu iestāžu uzraudzības regulējums ir absolūti nepieciešams

Nebanku finanšu sektora daļas, t.sk. naudas tirgus fondi un daži ieguldījumu fondi, marta tirgus satricinājuma laikā piedzīvoja ievērojamu spriedzi. Laikā, kad lielāka nebanku finanšu starpniecības pakalpojumu nozīme tautsaimniecības finansēšanā ir viens no KTS mērķiem, šā sektora efektīva monitorēšana joprojām ir būtiski svarīga.

Lai pienācīgi novērstu sistēmiskos riskus, kas varētu rasties šajā nozarē, obligāti jāuzlabo nebanku finanšu sektora noturīgums tā, lai tas atspoguļotu makroprudenciālās uzraudzības skatījumu. Tādējādi ECB 2020. gadā turpināja atbalstīt makroprudenciālās uzraudzības reformas nebanku finanšu nozarē un sniedza lielu ieguldījumu ar to saistītajās tehniskajās pārrunās ES un starptautiskos forumos.

ECB atbalstīja iniciatīvas, lai nodrošinātu banku noturību

Attiecībā uz banku nozares prudenciālās uzraudzības regulējumu ECB, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, atbalstīja Eiropas Komisijas priekšlikumu mērķtiecīgiem grozījumiem KPR. ECB konstatēja, ka tie papildina ECB veiktos riska mazināšanas uzraudzības pasākumus, un sniedza viedokli savā juridiskajā atzinumā. Konkrēti, ECB apstiprināja pārmaiņas attiecībā uz pārejas kārtību, lai mazinātu 9. SFPS paredzēto uzkrājumu ietekmi uz kapitāla pietiekamību, pagaidu pagarinājumu attiecībā uz preferenciālo režīmu INK, kam piešķirtas valsts valdību vai citu valsts iestāžu garantijas, un sviras rādītāja rezerves piemērošanas atlikšanu globāli sistēmiski svarīgām bankām.

ECB ieteica arī veikt korekcijas mehānismā, ar kuru noteikti riska darījumi ar centrālajām bankām tiek uz laiku izslēgti no sviras rādītāja aprēķina, lai palielinātu to monetārās politikas pasākumu efektivitāti, kurus izmanto, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko ietekmi un atbalstītu banku veikto mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu. Turklāt atbilstoši Bāzeles Banku uzraudzības komitejas standartam ECB uzsvēra, ka kompetentajām iestādēm ir vajadzīga lielāka elastība, novērtējot tirgus riska iekšējos modeļus, lai saglabātu kredītiestāžu spēju nodrošināt tirgus likviditāti un uzturēt tirgu, tādējādi atbalstot reālo tautsaimniecību.

4. ielikums
ES fiskālā reakcija uz krīzi un tās ietekme uz banku nozari un Eiropas integrāciju

Krīzes ietekme, un kāpēc bija vajadzīga Eiropas reakcija uz to

Koronavīrusa pandēmija Eiropas tautsaimniecībām 2020. gadā radīja vēl nebijušus izaicinājumus. Ekonomiskā šoka mērogs un kopīgais raksturs uzstājīgi liecināja par labu kopīgai reakcijai: lai gan koronavīrusa pandēmija skāra visas ES dalībvalstis, krīze draudēja izraisīt sadrumstalotību un potenciāli dārgas atšķirības starp valstīm ilgākā termiņā, kas kaitētu vienotajam tirgum, negatīvi ietekmējot visas dalībvalstis.

Tāpēc 2020. gada aprīlī Eurogrupa vienojās par pirmo pasākumu kopumu – t.s. trijiem drošības tīkliem –, lai palīdzētu dalībvalstīm risināt jautājumu par nepieciešamo ierobežojošo pasākumu tūlītējo ietekmi uz to tautsaimniecību. Pandēmijas krīzes atbalsts no Eiropas Stabilitātes mehānisma, EIB grupas Viseiropas garantiju fonda un Eiropas instrumenta pagaidu atbalstam bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) kopā veido līdz 540 mljrd. euro aizdevumu un garantiju veidā, kas pieejamas Eiropas valstu, uzņēmumu un strādājošo atbalstam.

Krīzei turpinoties, kļuva arvien skaidrāks, ka šoka apjoms un ilgums prasīs turpināt ārkārtas atbalstu. 2020. gada jūlija beigās ES valstu vai valdību vadītāji vienojās, ka vienlaikus ar ES budžetu tiks izveidots vienreizējs atveseļošanas fonds "Nākamās paaudzes ES" (NGEU) 750 mljrd. euro apjomā, kas tiks finansēts ar kopīgiem ES aizņēmumiem. ECB atbalstīja kopīgu Eiropas ekonomisko reakciju uz krīzi agrīnā posmā un saskaņā ar Līgumā piešķirto kompetenci piedalījās pārrunās ES forumos, nodrošinot savlaicīgu informāciju par Eiropas tautsaimniecības perspektīvām un paredzamajām finansējuma vajadzībām.

Atveseļošanas un noturības mehānisma galvenās iezīmes

NGEU atveseļošanas instruments galvenokārt paredzēts krīzes vissmagāk skarto valstu atbalstam. Lielākā NGEU programma, Atveseļošanas un noturības mehānisms (RRF), nodrošinās dotācijas līdz pat 312.5 mljrd. euro apjomā un aizdevumus ES dalībvalstīm līdz pat 360 mljrd. euro apjomā, lai finansētu iepriekš noteiktus ieguldījumus un reformas. Maksājumi tiks veikti pēc iepriekš noteiktu starpposmu mērķu un galamērķu veiksmīgas sasniegšanas, un ieguldījumi un reformas būs jāīsteno vēlākais līdz 2026. gada beigām. Šādi finansētiem ieguldījumiem un reformām jābūt vērstām uz tautsaimniecību noturības, izaugsmes un nodarbinātības potenciāla palielināšanu, īstenojot konkrētām valstīm adresētos ieteikumus, kas katru gadu noteikti Eiropas semestra ietvaros. Ieguldījumiem un reformām arī jāpalīdz paātrināt "zaļo" un digitālo pāreju, un vismaz 37% no visa RRF finansējuma ir paredzēti ar klimatu saistītiem izdevumiem, bet 20% – digitalizācijas projektiem.

Atbalsts reālās tautsaimniecības atveseļošanai un ietekme uz valsts parādu

Fiskālais atbalsts gan valstu, gan ES līmenī ir bijis būtisks, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz tautsaimniecību. Lai gan īslaicīgā dziļā ekonomiskā lejupslīde bija neizbēgama sakarā ar izolācijas pasākumiem, bija svarīgi samazināt jebkādu pastāvīgu kaitējumu tautsaimniecībai, aizsargājot ražošanas jaudas un darbvietas. Eiropas fiskālā reakcija veicina vienlīdzīgus noteikumus attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem un mājsaimniecībām, atbalstot dalībvalstis, kuras krīze ir skārusi īpaši smagi un kuras tā pārsteidza ar jau paaugstinātu valsts parāda līmeni. "Nākamās paaudzes ES" var nodrošināt būtisku makroekonomisko atbalstu gandrīz 5% apmērā no euro zonas IKP, ja to izmanto pilnībā. Paredzams, ka aptuveni 2/3 no NGEU piešķirtajām dotācijām euro zonas valstīm tiks novirzītas sešām valstīm, kuru parāda attiecība pret IKP pārsniedz 100%.

Eiropas fiskālie pasākumi arī mazina lielo slogu, ko krīze rada valstu publiskajām finansēm. Automātisko fiskālo stabilizatoru darbība, fiskālie stimuli un likviditātes atbalsta pasākumi – tie visi veicina strauju valsts parāda un finansējuma vajadzību pieaugumu. Eiropas drošības tīkli un īpaši vērienīgais Eiropas atveseļošanas plāns kopā ar atbalstošiem monetārās politikas pasākumiem palīdzēja nomierināt finanšu tirgus un saglabāt ļoti labvēlīgus aizņemšanās nosacījumus valstīm, neraugoties uz valsts parāda straujo pieaugumu. ES piešķirtie fiskālie resursi varētu segt aptuveni 1/3 no krīzes izraisītajām valstu finansējuma vajadzībām euro zonas valstīs ar augstu parāda līmeni un līdz 2026. gadam samazināt to reģistrēto parādu vidēji aptuveni par 6% no IKP.

Izvairīšanās no nelabvēlīgas ietekmes uz banku nozari

Lai gan Covid-19 krīzes galīgās sekas banku nozarē joprojām ir neskaidras, euro zonas bankas Covid-19 uzliesmojuma laikā bija daudz atšķirīgākā situācijā nekā 2008. gada finanšu krīzes sākumā. Banku savienībā ietilpstošo banku kapitāla resursi un likviditātes rādītāji ir būtiski palielinājušies, uzlabojot nozares noturību. Turklāt banku savienības politikas instrumentu kopums un pārvaldības regulējums ļāva ECB Banku uzraudzībai ātri pieņemt svarīgus politiskus lēmumus, kas būtiski ietekmēja banku spēju izturēt iespējamos zaudējumus, vienlaikus turpinot apkalpot reālo tautsaimniecību. Šie pasākumi ietvēra dividenžu sadales ierobežojumus un iespēju izmantot kapitāla un likviditātes rezerves.

2020. gadā fiskālais atbalsts reālajai tautsaimniecībai lielā mērā pasargāja bankas no realizētajiem zaudējumiem. Būs ļoti svarīgi nodrošināt šā atbalsta nepārtrauktu efektivitāti, jo pasākumos, kas ieviesti, reaģējot uz Covid-19 krīzi, nav paredzēts atbalsts finanšu nozarei. Saskaņā ar ECB pārskatu COVID-19 Vulnerability Analysis banku nozare kopumā ir pietiekami kapitalizēta, lai izturētu pandēmijas izraisīto stresu. Vienlaikus iestādēm ir jābūt gatavām veikt turpmākus pasākumus, ja īstenotos ļoti nelabvēlīgais scenārijs.

Nozīme Eiropas integrācijā

Lai gan "Nākamās paaudzes ES" veidots kā pagaidu instruments, šādu instrumentu aktivizēšanas iespēja turpmākajās krīzēs jau tagad nosaka lielas pārmaiņas ES politikas instrumentu kopumā. Pirmo reizi Eiropa uz laiku nodrošina finansējumu, izmantojot kopīgus aizņēmumus, lai papildinātu fiskālo politiku valstu līmenī. Tas potenciāli paver iespēju nākotnē izmantot līdzīgus pasākumus, ja rastos līdzīgi ārkārtēji apstākļi.

Kopīgā pagaidu parāda vērtspapīru emisija NGEU ietvaros vienlaikus ar kopīgo parāda vērtspapīru emisiju, kas jau uzsākta saistībā ar SURE, ir arī nākamais solis ceļā uz droša Eiropas aktīva izveidi, kas ir izšķirošs solis ceļā uz euro lomas stiprināšanu pasaules finanšu tirgos un palīdzēs turpināt attīstīt kapitāla tirgu savienību. "Nākamās paaudzes ES" veiksmīga īstenošana turklāt būtiski atbalstītu izaugsmi un konverģenci un tādējādi veicinātu turpmāku fiskālo integrāciju nākotnē.

4. Tirgus infrastruktūras un maksājumu raita darbība

Viens no Eurosistēmas pamatuzdevumiem ir nodrošināt maksājumu sistēmu raitu darbību. Šis uzdevums ir cieši saistīts ar Eurosistēmas atbildību monetārās politikas un finanšu stabilitātes jomā. Eurosistēmai ir centrālā loma tādu tirgus infrastruktūru un pasākumu, kuri veicina drošu un efektīvu maksājumu, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu euro zonā, attīstīšanā, darbībā un pārraudzībā. Tā arī darbojas kā maksājumu un vērtspapīru tirgus inovāciju un integrācijas katalizators.

4.1. TARGET pakalpojumi

Eurosistēmas TARGET servisi ietver trīs norēķinu servisus: TARGET2, kas ir reālā laika bruto norēķinu sistēma (real-time gross settlement system; RTGS) tādiem maksājumu darījumiem euro, kuri saistīti ar Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, banku savstarpējiem darījumiem un komercdarījumiem, TARGET2 vērtspapīriem (T2V), kas ir vienotā Eiropas platforma vērtspapīru norēķiniem, un TARGET ātro maksājumu norēķinus (TARGET Instant Payment Settlement; TIPS), kas ļauj maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piedāvāt klientiem iespēju veikt līdzekļu ātros pārvedumus visu diennakti katrā gada dienā.

Vairāk nekā 1000 banku izmanto TARGET2, lai uzsāktu darījumus euro savā vai savu klientu vārdā. Ņemot vērā filiāles un meitasuzņēmumus, ar TARGET2 starpniecību var sasniegt vairāk nekā 44 000 banku visā pasaulē. TARGET2 2020. gadā vidēji dienā apstrādāti 345 006 maksājumi ar vidējo dienas apjomu 1.8 trilj. euro.

2022. gadā TARGET2 aizstājama ar T2

Tehnoloģiju attīstības, jaunu regulatīvo prasību un lietotāju pieprasījuma pārmaiņu ietekmē maksājumu ekosistēma pēdējos 10 gados būtiski mainījusies. Tāpēc Eurosistēma plāno aizstāt TARGET2 ar T2, ko veidos jauns RTGS komponents un centrālās likviditātes pārvaldības komponents, kas ļaus optimizēt visu TARGET pakalpojumu likviditātes pārvaldību. T2 izmantos ziņojumu sūtīšanas standartu ISO 20022 un spēs nodrošināt daudzvalūtu maksājumus.

Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītās grūtības un SWIFT pārrobežu maksājumu globālās migrācijas uz ISO 20022 pārcelšanu, šā Eurosistēmas projekta termiņš pēc diskusijām ar Eiropas finanšu kopienu pagarināts līdz 2022. gadam (iepriekš – 2021. gads). 2020. gadā uzsākts projekta programmatūras iekšējās testēšanas posms (t.s. "Eurosistēmas pieņemšanas testēšana"). 2020. gada beigās tika publicēta RTGS lietotāju rokasgrāmata.

T2V tapšanas iniciatīva radās, meklējot risinājumu ļoti sadrumstalotas Eiropas vērtspapīru norēķinu vides problēmai. T2V ieviešanas rezultātā vairs nav jāveic sarežģītas pārrobežu norēķinu procedūras un ir atrisinātas ar dažādu valstu norēķinu prakses atšķirībām saistītās problēmas.

Pašlaik T2V platformai pievienojies 21 centrālo vērtspapīru depozitārijs (CVD) no 20 Eiropas tirgiem, nodrošinot vērtspapīru norēķinus euro un Dānijas kronās. T2V 2020. gadā vidēji dienā apstrādāja 687 476 darījumus ar vidējo dienas apjomu 672.53 mljrd. euro.[47] No marta sākuma līdz aprīļa vidum Covid-19 pandēmijas radītās tirgus nenoteiktības apstākļos bija vērojams neparasts apstrādāto maksājumu skaita kāpums, kas augstāko punktu (1 088 815 darījumu) sasniedza 16. martā.

2020. gada novembrī T2V tika ieviesta soda mehānisma funkcija, lai atbalstītu CVD to pienākumu izpildē saskaņā ar CVD regulā paredzēto norēķinu disciplīnas režīmu. Gatavojoties attiecīgo Regulas noteikumu spēkā stāšanās brīdim 2022. gada februārī, jaunās, sarežģītās funkcionalitātes testēšana turpināsies visu 2021. gadu.

TIPS servisam, kas darbību uzsāka 2018. gada novembrī, 2020. gada beigās bija pievienojušies deviņi euro zonas tirgi, un tā ietvaros sasniedzami vairāk nekā 3800 maksājumu pakalpojumu sniedzēju. ECB 2020. gada jūlijā paziņoja, ka tā īstenos nozīmīgus pasākumus, lai līdz 2021. gada beigām ar TIPS starpniecību nodrošinātu ātro maksājumu pieejamību visas Eiropas mērogā. Turklāt, palielinot TIPS daudzvalūtu funkcionalitāti, Sveriges Riksbank un Eurosistēma parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru Zviedrijas centrālā banka ar 2022. gada maiju drīkst piedāvāt Zviedrijas lietotājiem jaunu ātro maksājumu servisu Zviedrijas kronās (RIX-INST) uz TIPS platformas pamata. 2020. gadā Danmarks Nationalbank pieteicās dalībai T2, kā arī izteica interesi par pievienošanos TIPS vēlākais līdz 2025. gadam.

2020. gadā tika apstiprināta turpmākā T2 cenu politika un pārskatīta TIPS cenu politika.

Eurosistēmas tirgus infrastruktūrā Covid-19 krīzes laikā neradās nekādi būtiski darbības traucējumi. Tomēr gada laikā fiksēti darbības traucējumi citu iemeslu dēļ. Tāpēc, lai novērstu šādu darbības traucējumu atkārtošanos, nepieciešams veikt turpmākus pasākumus. Pēc TARGET2 traucējuma 2020. gada 23. oktobrī ECB paziņoja par neatkarīgu izvērtēšanu, kurā tiks ņemti vērā arī citi traucējumi, kas 2020. gadā skāra TARGET servisu darbību. Galvenie izvērtēšanas secinājumi tiks darīti zināmi tirgus dalībniekiem un publiskoti līdz 2021. gada 2. ceturksnim.

Papildus trijiem minētajiem norēķinu servisiem Eurosistēma izstrādā jaunu TARGET servisu – Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (Eurosystem Collateral Management System; ECMS). Šā servisa mērķis ir nodrošināt vienotu nodrošinājuma pārvaldības sistēmu ar kopīgu funkcionalitāti, kas ļauj pārvaldīt aktīvus, kuri izmantoti kā Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošinājums visās euro zonas jurisdikcijās. 2020. gadā noslēdzās projekta specifikācijas posms. Ņemot vērā tirgus dalībnieku bažas par to, ka pašreizējie nelabvēlīgie apstākļi varētu kavēt sagatavošanās darbus, tika pieņemts lēmums pagarināt T2 projekta termiņu par gadu, sistēmas darbības uzsākšanu pārceļot uz 2023. gada novembri.

4.2. Pārraudzība un emitētājas centrālās bankas loma

Lai nodrošinātu finanšu tirgus infrastruktūras un maksājumu drošību un efektivitāti, Eurosistēmas mērķi ir izklāstīti konkrētos pārraudzības noteikumos, standartos, vadlīnijās un ieteikumos, un tās pārraudzības uzdevumi tiek īstenoti, apkopojot informāciju, novērtējot to saskaņā ar pārraudzības mērķiem un, ja nepieciešams, veicinot pārmaiņas.

Eurosistēma 2020. gadā turpināja pārraudzīt sistēmiski nozīmīgas maksājumu sistēmas (SNMS), izvērtējot to darbības nepārtrauktību, tajās ieviestās pārmaiņas un to noturību pret kiberuzbrukumiem. Papildus TARGET2, EURO1, STEP2-T un CORE(FR) kā SNMS tika identificēta arī Mastercard klīringa vadības sistēma (Mastercard Clearing Management System). Izsludinot sabiedrisko apspriešanu, tika uzsākta SNMS regulas pārskatīšana, lai skaidri noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem identificējamas Eurosistēmas centrālās bankas, kurām jāuzņemas kompetentās iestādes pienākumi SNMS pārraudzības jomā.

Jauns elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru (MLSP) pārraudzības regulējums

Eurosistēma turpināja arī tādu maksājumu sistēmu, kuras nav SNMS, t.sk. ātro maksājumu sistēmu un maksājumu shēmu, pārraudzību. Lai noteiktu racionālākus, nākotnei atbilstošākus un saskaņotākus elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru pārraudzības principus, ECB publiskoja ierosināto jauno Eurosistēmas elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru (MLSP) pārraudzības regulējumu sabiedriskajai apspriešanai.

Pamatojoties uz pastāvīgu krāpšanas ar maksājumu kartēm monitoringu, Eurosistēma publiskoja sesto ziņojumu par krāpšanu ar maksājumu kartēm. Saskaņā ar šo ziņojumu no 2014. gada līdz 2018. gadam krāpšanā ar maksājumu kartēm joprojām dominēja attālināti darījumi, t.i., krāpšana tiešsaistē, kā arī krāpšana pa pastu un tālruni.

Eurosistēma turpināja stiprināt finanšu tirgu infrastruktūru noturību pret kiberuzbrukumiem, atbalstot kiberincidentu informācijas un izlūkošanas datu apmaiņas iniciatīvas CIISI-EU izveidi un "Eiropas sarkanās komandas apdraudējuma datu vākšanas nolūkos veiktas pārbaužu sistēmas" (European framework for Threat Intelligence-based Ethical Red Teaming; TIBER-EU) turpmāku ieviešanu un īstenošanu.

Attiecībā uz vērtspapīru norēķiniem pirmais visaptverošais T2V platformas darbības pārraudzības novērtējums tika papildināts ar novērtējumu par sistēmas operatora panākumiem, novēršot atsevišķās jomās konstatētos trūkumus. Turklāt, ņemot vērā CVD regulā noteikto norēķinu disciplīnas režīmu, tika izvērtēta soda mehānisma funkcijas, kas atbalsta T2V CVD, ieviešana (sk. arī 4.1. sadaļu).

Runājot par darbības rezultātiem, Eurosistēma īpaši pārraudzīja 2020. gadā novērotos TARGET servisu darbības traucējumus, aktīvi sadarbojoties ar sistēmas operatoru, lai vispusīgi novērtētu incidentus un pasākumus, kas veikti, lai nepieļautu to atkārtošanos. Darbības rezultātu izvērtēšana arī nākamajā gadā būs Eurosistēmas pārraudzības prioritāte.

Runājot par darbības rezultātiem Covid-19 krīzes laikā, finanšu tirgus infrastruktūrās netika konstatēti būtiski darbības traucējumi saistībā ar pandēmijas situāciju. Tomēr 2020. gada 1. pusgadā laiku pa laikam tika konstatētas problēmas ar piegādes ķēdēm saistībā ar trešām pusēm smagi skartajos reģionos. Turklāt brīdī, kad pandēmijas uzliesmojums bija sasniedzis visaugstāko punktu, nedaudz aizkavējās pakalpojumu sniegšana un samazinājās norēķinu efektivitāte saistībā ar lielāku apstrādes apjomu nekā parasti.

Pandēmija un ar to saistītais tirgus svārstīgums ietekmēja arī maksājumu un norēķinu dinamiku. Centrālo darījuma partneru (CDP) papildu nodrošinājuma pieprasījumu apjoms būtiski palielinājās. Tāpēc tirgus dalībnieki, kuri likviditātes pārvaldības ziņā bija mazāk sagatavoti saspringtajiem apstākļiem, dažkārt saskārās ar likviditātes grūtībām.

Veicot centrālās bankas funkciju emitēt euro, Eurosistēma piedalās CVD atļauju izsniegšanā, kā arī regulārās CVD pārbaudēs un izvērtēšanā saskaņā ar CVD regulu. Eurosistēma 2020. gadā sniedza ieguldījumu sešos atļauju izsniegšanas un 12 pārbaužu īstenošanas un izvērtēšanas procesos. Eurosistēma ir vienīgā iestāde, kas iesaistīta visu euro zonas CVD atļauju izsniegšanā un pārbaudēs, un tā palīdz nodrošināt konsekventas pieejas piemērošanu šajā jomā. Tādējādi Eurosistēmai ir galvenā loma vērtspapīru norēķinu drošības un efektivitātes nodrošināšanā.

Attiecībā uz CDP Eurosistēma, ņemot vērā tai noteikto centrālās bankas funkciju emitēt euro, piedalījās uzraudzības kolēģijās un krīzes pārvaldības grupās. ECB pievienojās jaunajai CDP uzraudzības komitejai un CDP politikas komitejai, ko izveidoja Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, un deva ieguldījumu jaunā CDP uzraudzības regulējuma izstrādē saskaņā ar pārskatīto Eiropas Tirgus infrastruktūras regulu (EMIR 2), īpaši ņemot vērā breksita situāciju. ECB analizēja arī tirgus svārstīguma prociklisko ietekmi uz CDP un to dalībniekiem, nodrošinot informatīvu pamatu notiekošajām politikas diskusijām. Ņemot vērā pieņemto ES tiesisko regulējumu par CDP sanāciju un noregulējumu, Eurosistēma, pamatojoties uz tai noteikto centrālās bankas funkciju emitēt euro, sāka sagatavošanās darbus dalībai noregulējuma kolēģijās. ECB koordinēs Eurosistēmas pieeju, jo atsevišķu CDP sanācijas un noregulējuma plānošanai nepieciešams koordinēts sistēmisko risku novērtējums.

4.3. Tirgus infrastruktūras un maksājumu inovācija un integrācija

Inovācija un digitalizācija noteikušas būtiskas finanšu nozares pārmaiņas. Neliela apjoma maksājumu tirgū ienākuši jauni tirgus dalībnieki, kā arī izveidojušies jauni maksājumu pakalpojumu piekļuves kanāli un maksājumu iniciēšanas veidi. Jaunie tirgus dalībnieki, kas nepārstāv finanšu nozari un/vai atrodas ārpus Eiropas, konkurē ar līdzšinējiem tirgus dalībniekiem. Lai gan atvērtība globālajai konkurencei ir būtiska inovāciju veicināšanai, pārmērīga atkarība no ārvalstu maksājumu risinājumiem un tehnoloģijām rada riskus – Eiropas maksājumu tirgus kļūst jutīgāks pret ārējiem traucējumiem, piemēram, kiberdraudiem, un samazinās tā spēja atbalstīt vienoto tirgu un vienoto valūtu. Turklāt maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuriem ir ietekme pasaules tirgū, ne vienmēr darbojas Eiropas tirgus dalībnieku interesēs.

Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģija ietver tūlītējus maksājumus, Eiropas mēroga maksājumu risinājumu un iespējamu digitālo euro

Izmantojot digitalizācijas inovāciju potenciālu un novēršot augošo Eiropas maksājumu tirgus suverenitātes apdraudējumu, Eurosistēma izstrādājusi visaptverošu neliela apjoma maksājumu stratēģiju. Tās galvenie elementi ir tūlītēju maksājumu ieviešana, Eiropas mēroga maksājumu risinājuma izstrāde un iespējamas digitālā euro ieviešanas izpēte (sk. 5. ielikumu).

Lai ātrie maksājumi būtu pieejami visiem iedzīvotājiem un uzņēmumiem ne tikai valsts, bet visas Eiropas līmenī, SEPA ātro kredīta pārvedumu sistēmai jāpiesaista vairāk maksājumu pakalpojumu sniedzēju un jānodrošina pilnīga sasniedzamība visā Eiropā (sk. 4.1. sadaļu par Eurosistēmas pasākumiem ātro maksājumu pieejamības nodrošināšanai Eiropas mērogā).

Eurosistēma atbalsta arī pasākumus, kuru mērķis ir novērst galalietotāju risinājumu sadrumstalotību maksājumu iniciācijas un POI (point-of-interaction) maksājumu (t.i., POS (point-of-sale) un e-komercijas maksājumu) jomā. Eurosistēma īpaši veicina tādu maksājumu risinājumu izstrādi, kuri atbilst pieciem galvenajiem 2019. gadā izvirzītajiem mērķiem: Eiropas mēroga sasniedzamība un nevainojama klientu apkalpošana, ērta lietošana un zemas izmaksas, drošums un drošība, Eiropas zīmols un pārvaldība, kā arī atzīšana visā pasaulē, īpašu uzmanību pievēršot pārrobežu maksājumu uzlabošanai (īpaši starp ES valstīm).

ECB 2020. gadā arī turpināja analizēt kriptoaktīvus, īpašu uzmanību pievēršot privātā sektora emitēto stabilo kriptomonētu ietekmei uz monetāro politiku, finanšu stabilitāti, tirgus infrastruktūru un maksājumiem, kā arī banku uzraudzībai. Ņemot vērā šo analīzi, ECB mērķis ir izstrādāt un īstenot visaptverošu politikas reakciju, lai mazinātu stabilo kriptomonētu iespējamo negatīvo ietekmi uz ES maksājumiem un finanšu vidi, vienlaikus nodrošinot iespēju īstenot stabilas iniciatīvas, kas sniegtu labumu Eiropas patērētājiem un uzņēmumiem. ECB atbalsta starptautiskās sabiedrības darbu, t.i., Finanšu stabilitātes padomes publicēto G20 ceļvedi virzībā uz ātrākiem, lētākiem, caurredzamākiem un iekļaujošākiem pārrobežu maksājumiem, kas pašlaik bieži ir neefektīvi un necaurredzami.

Lai atbalstītu turpmāku finanšu tirgu integrāciju Eiropā, Eurosistēma 2020. gadā turpināja veicināt tirgus mēroga saskaņošanu pēctirdzniecības pakalpojumu jomā. Attiecībā uz nodrošinājuma pārvaldības saskaņošanu Eurosistēma līdz gada vidum bija saņēmusi pielāgošanas plānus no visiem Eiropas tirgiem, uz kuriem attiecas vienotās Eiropas nodrošinājuma pārvaldības rokasgrāmatas (Single Collateral Management Rulebook for Europe; SCoRE) standarti. Turklāt Eurosistēma sāka monitorēt un novērtēt panākumus atbilstības SCoRE standartiem nodrošināšanā. Ņemot vērā Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmas (ECMS) projekta īstenošanas plāna maiņu (sk. 4.1. sadaļu), SCoRE ieviešana pārcelta no 2022. gada novembra uz 2023. gada novembri.

ECB Konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā 2020. gadā turpināja atbalstīt kapitāla tirgu savienības izveidi. Tā sniedza konkrētus ieteikumus Augsta līmeņa forumam par kapitāla tirgu savienību attiecībā uz nodokļu ieturēšanu un uzņēmumu darbības procesiem.

5. ielikums
Digitālais euro

Finanšu nozares digitālā transformācija (sk. 4.3. sadaļu) ietekmē arī maksāšanas līdzekļus. Digitalizācijas laikmetā pastāv vairāki scenāriji, kuros centrālās bankas varētu nolemt emitēt digitālo valūtu, lai ikviens iedzīvotājs un uzņēmums to varētu izmantot maksājumu veikšanai.

ECB un euro zonas nacionālās centrālās bankas rūpīgi pēta digitālā euro emisijas ekonomisko, stratēģisko, tehnoloģisko un sociālo ietekmi. Plašai sabiedrībai pieejams digitālais euro varētu veicināt Eiropas finanšu tirgu un kopējās ES tautsaimniecības digitalizāciju, stiprinot to stratēģisko neatkarību. To varētu lietot papildus skaidrajai naudai kā maksāšanas līdzekli, īpaši, ja skaidrās naudas izmantošana turpinātu samazināties. Tas varētu arī atrisināt problēmas, kas varētu rasties privātajā sektorā emitēto naudas formu un/vai citu centrālo banku emitēto digitālo valūtu dēļ.

Eurosistēma pēta potenciālā digitālā euro iespējas, problēmas un izstrādes elementus, tomēr tā vēl nav uzņēmusies nekādas saistības vai pieņēmusi lēmumu par tā emisiju. Digitālais euro skaidro naudu papildinātu, nevis to aizstātu. Skaidrā nauda joprojām būs pieejama ikvienam, kas vēlas to izmantot. Digitālais euro nodrošinātu iedzīvotājiem piekļuvi vienkāršiem, bezriska un uzticamiem digitāliem maksāšanas līdzekļiem, kuru pamatfunkcijas maksājumu veicēji varētu bez maksas izmantot visā euro zonā.

Pašlaik tiek identificēti iespējamā digitālā euro izstrādes elementi. Lai kādi būtu šie elementi, tiem jāatbilst vairākiem principiem un prasībām, piemēram, pieejamības, stabilitātes, drošības, efektivitātes un privātuma principiem un prasībām, vienlaikus nodrošinot atbilstību attiecīgajam tiesiskajam regulējumam. Izstrādājot digitālo euro, nepieciešams novērst iespējamas ar tā emisiju saistītas nevēlamas sekas. Digitālā euro emisijai vajadzētu sniegt ieguvumu euro zonai, nodrošinot efektivitātes kāpumu, vienlaikus samazinot negatīvo ietekmi uz monetāro politiku un finanšu stabilitāti, kā arī banku sektora pakalpojumu sniegšanu. Iespējamos riskus varētu mazināt ar tādiem instrumentiem kā vairāku līmeņu atlīdzības sistēma vai digitālā euro turējumu ierobežojumi, un šo jautājumu nepieciešams izpētīt detalizētāk.

2020. gada oktobrī tika uzsākta sabiedriskā apspriešana par digitālo euro, lai apkopotu gan plašākas sabiedrības, gan speciālistu viedokļus un nodrošinātu, lai jebkāda jaunu naudas un maksājumu veidu ieviešana Eurosistēmā joprojām būtu balstīta sabiedrības uzticībā. Vienlaikus Eurosistēma turpina izpēti, t.sk. tehnisko risinājumu testēšanu. 2021. gadā tā lems par digitālā euro projekta uzsākšanu.

5. Tirgus darbības atbalsta pasākumi un citām iestādēm sniegtie finanšu pakalpojumi

Reaģējot uz Covid-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju, ECB 2020. gada martā un aprīlī izveidoja vairākas mijmaiņas darījumu līnijas ar citām centrālajām bankām, lai nodrošinātu likviditāti nozīmīgākajās starptautiskajās valūtās, un vasarā ieviesa papildu mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas, lai uzlabotu euro likviditātes nodrošināšanu. Tā neveica intervences valūtas tirgos, un tas atspoguļots arī kopš 2020. gada maija publiskotajos ceturkšņa datos par ECB īstenotajām valūtas intervencēm.

ECB sniegusi ieguldījumu etalonlikmju reformā, izstrādājot euro īstermiņa procentu likmi (€STR), kuras publiskošanas pirmais gads sekmīgi noslēdzās 2020. gada oktobrī. €STR pakāpeniski aizstāj euro uz nakti izsniegto kredītu vidējās procentu likmes indeksu (EONIA). ECB 2020. gadā turpināja iesaistīties vērtīgā dialogā ar finanšu tirgus dalībniekiem tirgus kontaktgrupās, un gūtās atziņas par tirgu ir ļāvušas padarīt ECB monetārās politikas īstenošanu efektīvāku un lietderīgāku.

ECB 2020. gadā joprojām bija atbildīga par dažādu finanšu operāciju administrēšanu ES vārdā un turpināja pildīt vispārējos koordinatora pienākumus saistībā ar Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu sistēmu.

5.1. Tirgus operāciju norises

Euro un ārvalstu valūtas likviditātes līnijas

Likviditātes līnijas palīdz ECB sasniegt tās cenu stabilitātes mērķi, novērst euro likviditātes nepietiekamību un veicināt euro izmantošanu darījumos visā pasaulē

Nodrošinot euro finansējuma pieejamību darījuma partneriem ārpus euro zonas, Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līgumi[48] palīdz ECB sasniegt tās cenu stabilitātes mērķi, nodrošina, lai euro likviditātes nepietiekamība ārpus euro zonas neradītu finanšu stabilitātes riskus, un veicina euro izmantošanu finanšu darījumos un komercdarījumos visā pasaulē.[49] Tie veicina raitu monetārās politikas transmisiju euro zonā, finanšu satricinājumu laikā novēršot iespējamu kreditēšanas sarukumu euro zonā kopumā vai tās daļā un tādējādi labvēlīgi ietekmējot visu Eiropas tautsaimniecību un visus tās iedzīvotājus. Ārvalstu valūtas nodrošināšana euro zonas darījuma partneriem samazina spiedienu globālajos finansējuma tirgos, ļaujot mazināt šādu saspīlējumu radīto ietekmi uz kredītu piedāvājumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem gan euro zonā, gan ārvalstīs.

Svarīgi ņemt vērā, ka mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas darbojas kā atbalsta mehānisms – nodrošinot euro likviditāti euro zonā neietilpstošo valstu rezidentiem, tām nevajadzētu konkurēt ar privātā finansējuma tirgiem vai tos aizstāt. Tomēr piesardzības nolūkos panāktās vienošanās par likviditātes nodrošināšanu varētu mazināt satraukumu tirgos un palīdzēt saglabāt netraucētu tirgus darbību.

2. shēma

Pārskats par ECB likviditātes līnijām

Avots: ECB.

Mijmaiņas darījumu līnijas līgumi starp lielākajām centrālajām bankām nodrošina savstarpēju piekļuvi katras centrālās bankas valūtai, lai gan praksē lielākā daļa šo līgumu pašlaik netiek izmantoti vai tiek izmantoti tikai vienā virzienā. Divpusējās mijmaiņas darījumu līnijas starp ECB un euro zonā neietilpstošo valstu centrālajām bankām ļauj šīm centrālajām bankām nodrošināt euro to iekšzemes darījuma partneriem. Darījumu summa parasti ir ierobežota, un tiek uzskatīts, ka mijmaiņas darījumu līniju riskus zināmā mērā mazina saņemtie maksājumi. ECB, rīkojoties saskaņoti kopā ar citām lielākajām centrālajām bankām (Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu un Šveices Nacionālo banku), 2020. gada 15. martā paziņoja, ka tā reizi nedēļā piedāvās likviditāti palielinošas operācijas ASV dolāros ar termiņu 84 dienas (papildus operācijām ar termiņu 1 nedēļa) un samazinās visu ASV dolāros veikto operāciju cenas. Pēc šā paziņojuma ECB piedāvāja veikt operācijas ar termiņu 7 dienas un 84 dienas un koriģēja šo operāciju biežumu (reizi dienā, nedēļā vai mēnesī) atkarībā no finanšu tirgus vides.

ECB 2020. gada 20. martā paziņoja, ka tā atsāks esošo divpusējo mijmaiņas darījumu līniju ar Danmarks Nationalbank un palielinās tās apjomu līdz 24 mljrd. euro. Aprīlī tā arī vienojās par jaunām divpusējām mijmaiņas darījumu līnijām ar Hrvatska narodna banka un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku), kas ļauj abām centrālajām bankām nodrošināt euro iekšzemes darījuma partneriem līdz maksimālajai pieļaujamai summai 2 mljrd. euro (katrā gadījumā).

2020. gada laikā ECB izveidoja divpusējas repo līnijas ar vairākām euro zonā neietilpstošo valstu centrālajām bankām (sk. 2. tabulu), un 25. jūnijā tā izveidoja Eurosistēmas repo darījumu iespēju (EUREP), kas veido vispārēju sistēmu, kura pieejama plašam euro zonā neietilpstošo valstu centrālo banku lokam. Šīs darījumu iespējas ietvaros centrālās bankas var aizņemties euro likviditāti pret atbilstošu nodrošinājumu, ko veido euro zonas valstu centrālo valdību un starpvalstu institūciju emitēti euro denominēti tirgojami parāda vērtspapīri.

2. tabula

Pārskats par 2020. gadā izveidotajām divpusējām repo līnijām

Avots: ECB.

ECB ieguldījums etalonlikmju reformēšanā

ECB turpināja sniegt nozīmīgu ieguldījumu euro zonas etalonlikmju reformā divos galvenajos veidos: pirmkārt, nodrošinot stabilu un uzticamu etalonu – euro īstermiņa procentu likmi (€STR) – un, otrkārt, veicinot tirgus iniciatīvu, izveidojot privātā sektora euro bezriska procentu likmju darba grupas sekretariātu.

€STR publiskošana tika uzsākta 2019. gada 2. oktobrī. €STR atspoguļo euro zonas banku izmaksas, veicot starpbanku beznodrošinājuma aizņēmumus uz nakti euro, un tās pamatā ir tikai saskaņā ar Regulu par naudas tirgus statistiku katru dienu savākta konfidenciāla statistiskā informācija par naudas tirgus darījumiem.

Pēc gadu ilgas likmes publiskošanas ECB pārskatīja tās aprēķināšanas metodoloģiju saskaņā ar €STR pamatnostādnes 15. panta 2. punktu, kas paredz, ka ECB vismaz reizi gadā pārbauda, vai pamatā esošā tirgus pārmaiņu dēļ nav nepieciešams mainīt procentu likmi un tās aprēķināšanas metodoloģiju. Pārskatīšanas ietvaros tika apsvērts, vai procentu likme pareizi atspoguļo pamatā esošā tirgus dinamiku, vai tā ir balstīta uz pietiekami apjomīgiem datiem un vai tā ir objektīva. Tā secināja, ka metodoloģija ļauj pareizi novērtēt definēto pamatā esošo procentu likmi un beznodrošinājuma aizņēmumu uz nakti izmaksu novērtēšanas pamats joprojām ir atbilstīgs.

Ņemot vērā €STR stabilitāti un reprezentatīvo raksturu, tirgus dalībnieki tiek aicināti to izmantot gan skaidrās naudas, gan atvasināto finanšu instrumentu produktiem, jo EONIA publiskošana tiks pārtraukta 2022. gada 3. janvārī. Lai veicinātu un atbalstītu plašāku €STR lietojumu, t.sk. attiecībā uz līgumos paredzētajiem atkāpšanās nosacījumiem, pamatojoties uz euro starpbanku piedāvājuma procentu likmēm (EURIBOR), ECB nolēma publicēt salikto €STR vidējo procentu likmi un salikto indeksu.[50]

Vienlaikus euro bezriska procentu likmju darba grupa, kuras uzdevumi ir 1) vadīt tirgus dalībnieku pāreju uz €STR no plaši izmantotās EONIA un 2) sniegt ieteikumus par piemērotām EURIBOR rezerves procentu likmēm, devusi būtisku ieguldījumu neparedzētu gadījumu plānošanā, ja EURIBOR publiskošana tiktu pilnībā pārtraukta. Gaidāms, ka pēc divām sabiedriskajām apspriešanām par EURIBOR rezerves procentu likmēm un EURIBOR rezerves procentu likmju izraisītājnotikumiem darba grupa 2021. gada 2. ceturksnī publiskos ieteikumus par katrai aktīvu kategorijai vispiemērotākajām EURIBOR rezerves procentu likmēm, kā arī vispārēji piemērojamu EURIBOR rezerves procentu likmju izraisītājnotikumu kopumu. Tirgus dalībnieki tiek aicināti iepazīties ar ieteikumiem un ņemt tos vērā, plānojot rezerves pasākumus.

Tirgus kontaktgrupas

Finanšu tirgus 2020. gadā saskārās ar īpašām problēmām un negaidītām norisēm. Šajos paaugstinātas nenoteiktības apstākļos ECB augstu novērtēja strukturēto mijiedarbību ar finanšu tirgus dalībniekiem tirgus kontaktgrupās. Vairākos gadījumos Obligāciju tirgus kontaktgrupa, Valūtas tirgus kontaktgrupa, Naudas tirgus kontaktgrupa un ECB Operāciju vadītāju grupa tika aicinātas piedalīties ad hoc sanāksmēs, lai apmainītos ar viedokļiem par notiekošo finanšu tirgu attīstību un tirgus darbību. Tirgus dalībnieki tika aicināti diskusijās atklāti izteikt viedokli, un viņu paustās bažas palīdzēja ECB noteikt iespējamos finanšu sistēmas vājos aspektus un novērtēt tās noturību (īpaši 2020. gada pavasarī, kad Eiropu skāra koronavīrusa uzliesmojums). Gūtās atziņas bija noderīgas centienos palielināt ECB monetārās politikas īstenošanas efektivitāti un lietderību.

Pārskatu sniegšana par valūtas intervencēm

ECB Padome 2019. gada septembrī nolēma publicēt papildu datus par ECB īstenotajām valūtas intervencēm. Kopš 2020. gada maija šie dati publicēti tabulā ECB tīmekļvietnē, kā arī Statistisko datu noliktavā. Šie dati tiek atjaunināti reizi ceturksnī ar viena ceturkšņa nobīdi. Ceturkšņa tabulās publicētā informācija apkopota arī gadu griezumā ECB gada pārskatā (sk. 3. tabulu). Ja attiecīgajā ceturksnī valūtas intervence nav veikta, tas ir skaidri norādīts.

ECB 2020. gadā neveica intervences valūtas tirgū. Kopš euro ieviešanas ECB veikusi divas intervences valūtas tirgū – 2000. un 2011. gadā.

3. tabula

ECB īstenotās valūtas intervences

Avots: ECB.

Ziņošanas sistēma aptver valūtas intervences, ko ECB veic vienpusēji un koordinēti ar citām iestādēm, kā arī intervences, kas tiek veiktas valūtas kursa mehānisma (VKM II) ietvaros, sasniedzot svārstību koridora robežu.

5.2. ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB apstrādā maksājumus dažādu ES aizdevumu programmu ietvaros

ECB ir atbildīga par ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu vidēja termiņa finanšu palīdzības (VTFP) iespējas,[51] Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma (EFSM)[52] un Eiropas pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (Support to mitigate Unemployment Risks in an Emergency; SURE[53]) ietvaros.

ECB 2020. gadā veica VTFP ietvaros piešķirto aizdevumu procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šīs darījumu iespējas ietvaros 2020. gada 31. decembrī bija 200 milj. euro. ECB 2020. gadā veica arī dažādu EFSM ietvaros piešķirtu aizdevumu maksājumu un procentu maksājumu apstrādi. Kopējais atlikums šā mehānisma ietvaros 2020. gada 31. decembrī bija 46.8 mljrd. euro. ECB arī apstrādāja 2020. gadā dalībvalstīm izsniegto SURE aizdevumu maksājumus. Kopējais atlikums šīs darījumu iespējas ietvaros 2020. gada 31. decembrī bija 39.5 mljrd. euro.

Līdzīgi ECB ir atbildīga par to maksājumu administrēšanu, kuri saistīti ar Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF)[54] un Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM)[55] operācijām. ECB 2020. gadā veica divu EFSF ietvaros piešķirtu aizdevumu dažādu procentu maksājumu un komisijas maksas maksājumu apstrādi.

Visbeidzot, ECB ir atbildīga par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevuma iespējas līgumu Grieķijai.[56] Kopējais atlikums šā līguma ietvaros 2020. gada 31. decembri bija 52 193.75 mljrd. euro.

5.3. Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Vairākas Eurosistēmas centrālās bankas sniedz pakalpojumus ERPP sistēmas ietvaros

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2020. gadā joprojām tika piedāvāts daudzpusīgs finanšu pakalpojumu klāsts. Dažas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem un nosacījumiem un saskaņā ar vispārējiem tirgus standartiem šīs sistēmas ietvaros sniedz finanšu pakalpojumus ārpus euro zonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām. ECB veic vispārējo koordināciju, monitorē servisu netraucētu darbību, veicina ar sistēmas uzlabošanu saistītas pārmaiņas un sagatavo attiecīgos pārskatus ECB Padomei.

ERPP sistēmā 2020. gada beigās bija 260 klientu kontu (2019. gada beigās – 273 klientu konti). ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu (t.sk. skaidrās naudas aktīvu un vērtspapīru turējumu) kopapjoms 2020. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu palielinājās aptuveni par 1.7%.

ERMS tiesiskais regulējums tika atjaunināts 2020. gadā, lai pastiprinātu stimulus, kas vērsti uz ziņojumu pārskatāmības un informācijas apmaiņas uzlabošanu Eurosistēmā saistībā ar ERMS pakalpojumu sniegšanu.

6. Vairāk banknošu un vēsturiski zems viltojumu līmenis

ECB un euro zonas valstu centrālās bankas (NCB) ir atbildīgas par euro banknošu emisiju euro zonā, skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu un sabiedrības uzticēšanās euro saglabāšanu. Neraugoties uz pandēmijas ietekmi uz patēriņu un maksājumu paradumiem, apgrozībā esošo euro banknošu skaits turpināja strauji augt, savukārt no apgrozības izņemto viltoto banknošu skaits samazinājās līdz vēsturiski zemam līmenim.

6.1. Pieprasījums pēc euro banknotēm turpināja palielināties

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība palielinājās kopš 2002. gada, turklāt kopumā ātrākā tempā nekā ekonomiskā izaugsme

2020. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga aptuveni par 10%. Gada beigās apgrozībā atradās 26.5 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība bija 1435 mljrd. euro (sk. 21. un 22. att.). 50 euro banknotes veidoja gandrīz pusi no apgrozībā esošo euro banknošu skaita un vērtības. 2020. gada marta vidū pēc Covid-19 pandēmijas pasludināšanas pāris nedēļu bija vērojams ļoti liels skaidrās naudas, īpaši 200 un 500 euro banknošu, pieprasījuma kāpums, jo palielinājās pieprasījums pēc skaidrās naudas turējumiem piesardzības nolūkos. Turpmākajos mēnešos izolācijas pasākumu un maksājumu paradumu maiņas ietekmē sekoja kredītiestāžu veiktās regulāras skaidrās naudas izņemšanas un pieņemšanas NCB gadījumu skaita kritums, tādējādi 2020. gadā skaidrās naudas aprites cikla apjoms samazinājās aptuveni par 20% salīdzinājumā ar 2019. gadu. Tomēr visu 2020. gadu apgrozībā esošo banknošu apjoms turpināja augt, un to galvenokārt noteica krīzes situācijās vērojamā nenoteiktības palielināšanās un vispārēja tieksme krāt naudu.

21. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: mljrd.)

Avots: ECB.

22. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu vērtība nominālvērtību dalījumā

(mljrd. euro)

Avots: ECB.

Vērtības izteiksmē būtiska euro banknošu daļa tiek turēta ārpus euro zonas

Vienā no jaunākajiem pētījumiem konstatēts, ka 30–50% no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības tiek izmantoti ārpus euro zonas. Pētījumā sniegti pierādījumi tam, ka šīs banknotes izmanto uzkrājumu veidošanai un darījumu norēķinos.

Euro banknošu izgatavošanu kopīgi veic euro zonas NCB, kurām 2020. gadā kopā bija iedalīta aptuveni 5.7 mljrd. banknošu izgatavošana.

Kopējais apgrozībā esošo euro monētu skaits 2020. gadā palielinājās par 2% (gada beigās – 138 mljrd.). Apgrozībā esošo monētu vērtība pieauga līdz 30 mljrd. euro (par 1.4% vairāk nekā 2019. gada beigās).

2020. gadā kredītiestādes noguldīja euro zonas NCB aptuveni 25.0 mljrd. banknošu, kuru kopējā vērtība bija 800 mljrd. euro. Lai saglabātu apgrozībā esošo banknošu augsto kvalitāti, 12.0% šo banknošu (t.i., 3.0 mljrd.) tika aizstātas ar jaunām banknotēm.

6.2. Iedzīvotāji izmanto skaidro naudu

Pētījums par skaidrās naudas izmantošanu euro zonā

ECB 2019. gadā veica otro pētījumu par patērētāju maksāšanas paradumiem euro zonā (Study on the payment attitudes of consumers in the euro area; SPACE), lai vērtētu, kā patērētāji izmanto skaidrās naudas un bezskaidrās naudas maksāšanas līdzekļus. Pētījuma rezultāti liecināja, ka 73% no visiem tirdzniecības vietās un starppersonu darījumu norēķinos veiktajiem maksājumiem kā maksāšanas līdzeklis izmantota skaidrā nauda. Vērtības izteiksmē skaidrās naudas darījumi veidoja 48% no darījumu kopējās vērtības (karšu maksājumi – 41%).

Skaidrās naudas nozīmīgums turpmāk saglabāsies

Uz jautājumu par skaidrās naudas nozīmīgumu 55% no respondentiem atbildēja, ka viņiem ir svarīgi vai ļoti svarīgi, lai nākotnē saglabātos iespēja norēķināties ar skaidro naudu. 34% no respondentiem arī norādīja, ka glabā skaidro naudu darījumu norēķiniem vai uzkrājumu veidošanai.

Rezultāti, kas tika iegūti ECB 2020. gada jūlijā visās euro zonas valstīs veiktajā apsekojumā, liecināja, ka Covid-19 pandēmijai bijusi būtiska ietekme uz patērētāju maksāšanas paradumiem, jo 40% no šā apsekojuma respondentiem atbildēja, ka mazāk izmantojuši skaidro naudu. Visbiežāk minētais pandēmijas izraisītās maksāšanas paradumu maiņas iemesls bija bezskaidrās naudas norēķinu ērtības palielināšanas pasākumi.

Euro skaidrās naudas pieejamības un pieņemšanas saglabāšana

Eurosistēmas 2030. gada skaidrās naudas stratēģijas mērķis ir nodrošināt labu piekļuvi skaidrajai naudai un tās kā maksāšanas līdzekļa pieņemšanu

Lai saglabātu uzticēšanos euro banknotēm un monētām un patērētāju izvēles brīvību attiecībā uz maksāšanas metodi, ECB Padome 2020. gadā pieņēma jaunu skaidrās naudas stratēģiju. 2020. gada decembrī publicētajā Eurosistēmas stratēģijā "Skaidrā nauda 2030" ir noteiktas turpmāko gadu prioritātes un stratēģiskie mērķi, un tā izstrādāta, lai nodrošinātu, ka visiem euro zonas iedzīvotājiem un uzņēmumiem joprojām ir laba piekļuve skaidrās naudas pakalpojumiem un skaidrā nauda saglabā savas pozīcijas kā vispārēji pieņemts maksāšanas līdzeklis. Arī euro banknošu ekoloģiskās pēdas samazināšana un turpmāka inovatīvu un drošu banknošu izstrāde ir svarīgi jautājumi, kas tiks risināti.

Lai sasniegtu šos mērķus, Eurosistēma sākusi analizēt kredītiestāžu skaidrās naudas pakalpojumu punktu ģeogrāfisko aptvērumu un kredītiestāžu klientiem par banknošu un monētu iemaksu un izmaksu noteiktās standarta maksas dinamiku. Turklāt ECB un NCB izveidojušas ciešu dialogu ar banku nozares pārstāvjiem un citām skaidrās naudas aprites ciklā iesaistītajām pusēm par atbilstīgu skaidrās naudas pakalpojumu sniegšanu, jo kredītiestādēm arī turpmāk būs galvenā loma neliela apjoma skaidrās naudas sadales sistēmas funkcionēšanā un apgrozībā esošo banknošu autentiskuma un kvalitātes pārbaudē. Pēc pandēmijas uzliesmojuma ECB un NCB ciešā sadarbībā ar visām skaidrās naudas aprites ciklā iesaistītajām pusēm pielika īpašas pūles, lai risinātu ar izolācijas pasākumiem saistītās problēmas un mazinātu graujošo ietekmi uz valsts skaidrās naudas aprites cikliem.

Varbūtība, ka koronavīruss izplatās ar banknošu starpniecību, ir maza

Inficēšanās ar Covid-19 risks, maksājumiem izmantojot skaidro naudu, ir nenozīmīgs

Kopš Covid-19 uzliesmojuma ECB cieši sadarbojās ar vairākām laboratorijām, lai noteiktu, kā skaidrās naudas izmantošana var veicināt vīrusa izplatību. Tika izvērtēti divi savstarpēji saistīti, bet dažādi aspekti: pirmkārt, cik ilgi vīruss spēj izdzīvot uz banknošu un monētu virsmas (izturība); otrkārt, kādā daudzumā vīruss var tikt pārnests no skaidrās naudas uz rokām (pārnesamība). Šo pārbaužu rezultāti apstiprina daudzu vadošo organizāciju iepriekš paustos viedokļus, ka vīrusa izplatības risks, izmantojot skaidro naudu, ir zems. Pārbaudes parādīja, ka vīrusa daudzums, kādu iespējams pārnest, izmantojot skaidro naudu maksājumiem, ir tik zems, ka inficēšanās risks ir neliels.

6.3. Viltoto euro banknošu skaits ir vēsturiski zemā līmenī

Viltoto euro banknošu skaits 2020. gadā sasniedza zemāko līmeni kopš 2003. gada. No apgrozības tika izņemti aptuveni 460 000 viltojumu. Salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto euro banknošu skaitu viltoto banknošu īpatsvars sasniedza vēsturiski zemāko līmeni (17 no 1 milj.; sk. 23. att.).

23. attēls

Viltoto banknošu skaits uz 1 milj. īsto apgrozībā esošo euro banknošu

(skaits uz 1 milj.)

Avots: ECB.

Naudas viltotāji galvenokārt izgatavoja 20 euro un 50 euro banknošu viltojumus, kas kopā veidoja vairāk nekā divas trešdaļas no kopējā 2020. gadā no apgrozības izņemto viltojumu skaita. Palielinājies viltoto 20 euro banknošu īpatsvars, attiecīgi samazinoties viltoto 50 euro banknošu īpatsvaram. Pieaudzis arī zemas kvalitātes viltoto banknošu daudzums. Šos viltojumus var viegli konstatēt, jo tiem nav pretviltošanas elementu vai tajos izmantoti ļoti slikti pretviltošanas elementu atdarinājumi.

ECB iesaka sabiedrībai saglabāt modrību, saņemot banknotes, un atcerēties tās pārbaudīt, aptaustot, apskatot un pagrozot

Lai gan viltojumu kvalitāte pazeminās, ECB joprojām iesaka sabiedrībai saglabāt modrību, saņemot banknotes, un atcerēties tās pārbaudīt, aptaustot, apskatot un pagrozot, un nepaļauties tikai uz vienu pretviltošanas elementu. Turklāt profesionālajiem skaidrās naudas apstrādātājiem gan Eiropā, gan ārpus tās pastāvīgi tiek piedāvāta apmācība, un sabiedrībai pieejami aktuāli informatīvie materiāli, lai atbalstītu Eurosistēmas cīņu pret naudas zīmju viltošanu. Ar šādu mērķi ECB sadarbojas arī ar Eiropolu, Interpolu un Eiropas Komisiju.

7. Statistika

Ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata plašu statistisko un citu datu klāstu, kas nepieciešami ar ECB monetāro politiku un finanšu stabilitāti saistītu uzdevumu un citu Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi, kā arī plašāka sabiedrība, tādējādi palīdzot ECB uzlabot tās darbības caurredzamību.

Šajā nodaļā aplūkotas banku datu sniegšanas sloga ierobežošanas iespējas, kas vienlaikus nodrošina statistisko datu kvalitāti. Aplūkota arī jaunu euro zonas statistisko datu sniegšana, kā arī statistisko un citu datu sniegšana Covid-19 pandēmijas laikā. Divi ielikumi veltīti euro īstermiņa procentu likmes (€STR) atbilstībai Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (International Organisation of Securities Commissions; IOSCO) izstrādātajiem principiem un pārskatam par starptautiskajiem statistikas standartiem, aplūkojot norises, kas būtiski ietekmē centrālo banku politiku un funkcijas.

7.1. Datu sniegšanas stratēģija – izmaksu samazināšana un kvalitātes uzlabošana

ECBS iesniedza priekšlikumus attiecībā uz datu sniegšanas sloga samazināšanu un datu kvalitātes uzlabošanu, kā arī procesu sinhronizāciju IReF jomā

Eiropas Banku iestādes (EBI) priekšizpētes ziņojumā par integrētu datu sniegšanas sistēmu bankām (tiks publicēts) ECBS skaidroja banku datu vākšanas stratēģiju (sk. 3. att.) un ierosināja samazināt banku datu sniegšanas slogu statistikas, noregulējuma un prudenciālās datu sniegšanas jomās, nezaudējot informatīvo saturu, kas nepieciešams monetārās politikas, noregulējuma un pārraudzības uzdevumu izpildei.[57]

To var panākt:

  • izmantojot vienotu standarta datu vārdnīcu un vienotu datu modeli statistikas, noregulējuma un prudenciālās uzraudzības informācijas prasību izpildē;
  • veicot procedurālus uzlabojumus, piemēram, novēršot datu pieprasījumu dublēšanos un uzlabojot informācijas apmaiņu starp iestādēm;
  • pastiprinot sadarbību starp Eiropas iestādēm, kā arī starp iestādēm un banku nozari, lai izveidotu vienotu datu modeli un pārdomātākas procedūras.

ECBS arī ierosināja sinhronizēt procesus ar darbu ECBS Vienotās pārskatu sniegšanas sistēmas (Integrated Reporting Framework; IReF) jomā.

3. shēma

ECBS stratēģija datu vākšanai no bankām

Avots: ECB.
Piezīme. BIRD: Banku integrētās pārskatu sniegšanas vārdnīca; VUM: Vienotais uzraudzības mehānisms; VNM: Vienotais noregulējuma mehānisms.

7.2. Jauna un pilnveidota euro zonas statistika

Neraugoties uz COVID-19 pandēmiju, ECB īstenoja plānus attiecībā uz jaunas statistikas nodrošināšanu

ECB 2020. gada 7. aprīlī pirmo reizi publiskoja saskaņotu euro zonas maksājumu bilances statistiku un euro zonas sektoru kontu datus, tādējādi veicinot divu minēto datu kopu kopīgu izmantošanu analītiskiem mērķiem.

Euro efektīvais kurss un saskaņoti konkurētspējas rādītāji, kā arī pamatā esošie tirdzniecības svari tika aktualizēti 2020. gada 1. jūlijā.

ECB 2020. gadā izstrādāja jaunus saziņas līdzekļus, lai atvieglotu plašākas sabiedrības piekļuvi ECB datiem un statistikas produktiem. ECB publicēja pirmo interaktīvo digitālo publikāciju "Ieskati statistikā – nauda, kreditēšana un centrālo banku procentu likmes". Publikācijā apkopoti vizuāli materiāli, saprotamā valodā izklāstīts teksts un interaktīvi grafiki 23 ES valodās. Publikācijā ietvertie euro zonas un valstu statistiskie dati tiek aktualizēti reālajā laikā līdz ar katru jauno datu publiskojumu. Augstas kvalitātes statistisko un citu datu stratēģiskā vērtība ECB politikas veidošanā skaidrota ECB Valdes locekles Izabelas Šnābeles (Isabel Schnabel) bloga rakstā, kas tika publicēts Pasaules statistikas dienā.

7.3. Datu un statistisko datu sniegšana pandēmijas laikā

ECB bija jāpielāgojas, lai nodrošinātu Covid-19 krīzes apstākļos nepieciešamos statistiskos datus

Covid-19 pandēmija radījusi nepieredzēti sarežģītus uzdevumus politikas veidotājiem, jo nepieciešams monitorēt tautsaimniecības aktivitātei pietuvinātus augstas regularitātes rādītājus, kā arī standarta statistiskos rādītājus, lai lielas nenoteiktības apstākļos būtu iespējams kalibrēt ECB monetārās politikas atbildes reakciju reālajā laikā. Turklāt pandēmija radījusi dažādus nopietnus izaicinājumus gan datu sniedzējiem, gan statistikas apkopotājiem.

ECB un Eurostat kopīgi identificēja galvenās maksājumu bilances statistisko datu sagatavošanas problēmas, kas ietver, piemēram, uz robežām veikto apsekojumu pārtraukšanu, zemākus tiešo datu sniedzēju, īpaši nefinanšu sabiedrību, atsaucības rādītājus un datu sniegšanas kavējumus, kā arī zemāku administratīvo datu (piemēram, PVN deklarāciju) un gada finanšu pārskatu kvalitāti un novēlotu piekļuvi šiem datiem. Tika apspriesti vairāki alternatīvi avoti, kurus varētu izmantot iztrūkstošo datu aizstāšanai, kā arī tika izveidots pamats labākai datu vācēju sadarbībai un partnerībai.

Šajā kontekstā bija būtiski saglabāt ECBS un Eiropas Statistikas sistēmas (ESS) statistisko datu un uzraudzības datu sniegšanas nepārtrauktību.

Izšķiroša loma bija sadarbībai ar datu sniedzējiem, NCB, ESS un Eurostat

ECB aprīlī koriģēja dažas datu sniegšanas prasības un aicināja NCB un datu sniedzējus rast pragmatiskus risinājumus esošā tiesiskā regulējuma ietvaros, lai saglabātu datu sniegšanas prasības, kuras datu sniedzēji spēj izpildīt, nodrošinot statistiskās informācijas kvalitāti mērķim atbilstošā līmenī.[58] ECB arī cieši sadarbojās ar NCB, Eurostat un valstu statistikas iestādēm, izstrādājot vienotu riska samazināšanas pieeju attiecībā uz datu avotiem un aplēšu metodēm, lai līdz minimumam samazinātu kvalitātes zudumus un iespējamas datu salīdzināmības problēmas starp valstīm un reģioniem.

ECB savāktie mikrodati sniedza iespēju veikt detalizētu un savlaicīgu analīzi

Arī ECB un NCB vākto mikrodatu nodrošinātais elastīgums veicināja vairāku ECB Padomes apstiprināto pandēmijas ietekmes mazināšanas politikas pasākumu izstrādi. ECB arī pielāgoja datu apstrādi tā, lai būtu iespējams pienācīgi kalibrēt ECB monetārās politikas atbildes pasākumus, t.sk., piemēram:

  • tādu kreditēšanas datu apstrādi, ko sniegušas bankas, kuras piedalās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās;
  • euro zonas valstu valdības emitēto obligāciju bruto emisijas, dzēšanas apjoma un atlikuma ikdienas datu sagatavošanu ECB aktīvu iegāžu programmu kalibrēšanai.

6.  ielikums
€STR atbilstība IOSCO principiem

Atbilstība Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) izstrādātajiem finanšu etalonlikmju principiem nodrošina labākās starptautiskās prakses ievērošanu euro īstermiņa procentu likmes (€STR) kontroles sistēmā.

2020. gada 30. septembrī ECB publicēja paziņojumu par €STR atbilstību IOSCO principiem. Šo paziņojumu ārējās revīzijas ietvaros neatkarīgi apliecinājusi auditorsabiedrība PricewaterhouseCoopers.

ECB pārvaldības, kvalitātes un pārskatatbildības procesos saistībā ar €STR (attiecīgos un piemērotos gadījumos) tiek izmantoti IOSCO principi, lai nodrošinātu efektīvas un caurredzamas kontroles sistēmas darbību saskaņā ar labāko starptautisko praksi €STR noteikšanā izmantotā procesa integritātes un neatkarības aizsardzībai. Paziņojumā ietverts pārskats par ECB veikto €STR pārvaldību, sniegts pašnovērtējums par tās atbilstību katram IOSCO principam, kā arī aplūkotas attiecīgās sistēmas un procedūras.

7. ielikums
Pārskats par starptautiskajiem statistikas standartiem

ECB un NCB speciālisti sniedz ieguldījumu divu starptautisku rokasgrāmatu aktualizēšanas procesā. Šīs rokasgrāmatas veltītas nacionālo kontu un maksājumu bilances statistikas metodoloģiskajiem pamatprincipiem, un tās ir nozīmīgs instruments, īstenojot centrālo banku politiku un funkcijas.

Starptautiskie statistikas standarti ir saskaņots jēdzienu, definīciju, klasifikāciju, uzskaites noteikumu un citu saistītu vadlīniju kopums. Pamatojoties uz tiem, tiek apkopoti oficiālie tautsaimniecības statistikas dati, lai tie būtu piemēroti politikas veidošanas, analīzes un pētniecības vajadzībām. Saskaņā ar šiem standartiem tiek noteikts, kuras ekonomiskās plūsmas un pozīcijas tiek atspoguļotas makroekonomiskajos rādītājos, piemēram, IKP, parāda līmenī vai tekošajā kontā, un kā tās tiek fiksētas.

Tā kā šie standarti aptver visas tautsaimniecības statistikas jomas un ir pieejami datu vācējiem visā pasaulē, tie veicina datu salīdzināmību dažādās statistikas jomās, kā arī dažādās tautsaimniecības jomās gan valsts, gan starptautiskā līmenī. Šie standarti ir visu ECB izmantoto tautsaimniecības datu un statistikas pamatā.

Kompetentās starptautiskās institūcijas – Apvienoto Nāciju Organizācijas Statistikas komisija un SVF Maksājumu bilances statistikas komiteja – 2020. gada martā nolēma uzsākt divu standartu sistēmas rokasgrāmatu – Nacionālo kontu sistēmas un Maksājumu bilances un starptautisko investīciju bilances rokasgrāmatas – pārskatīšanu. Pārskatīšanas ietvaros tiks aplūkoti tādi aspekti kā globalizācija, digitalizācija, jaunas finanšu starpniecības formas un klimata pārmaiņas, nosakot minētajiem aspektiem atbilstošu statistisko apstrādi. Šīs norises būtiski ietekmē centrālo banku politiku un funkcijas, un to ietekme tiek aplūkota, piemēram, pašreizējās ECB monetārās politikas stratēģijas izvērtēšanas kontekstā.

Ņemot vērā standartu nozīmību ECBS, ECB un NCB speciālisti kopā ar starptautisko organizāciju, statistikas biroju un citu valstu iestāžu ekspertiem sniedz ieguldījumu procesa aktualizēšanā. Plānots, ka jaunie standarti tiks pabeigti līdz 2025. gadam, un pēc tam tiks iekļauti Eiropas Savienības, t.sk. ECB, statistikas tiesību aktos.

8. ECB pētniecības prioritātes

Covid-19 pandēmija 2020. gadā ietekmēja arī pētniecisko darbu, veicinot tādu pētījumu izstrādi, kuri veltīti ekonomisko apstākļu reāllaika novērtēšanai izmantojamo instrumentu pilnveidei un politikas risinājumu vērtējumam. Vienlaikus darbu turpināja esošie pētniecības tīkli un darba grupas. Pandēmija sākotnēji ierobežoja sadarbību ar akadēmiskajām aprindām, bet 2020. gada 2. pusgadā tā paplašinājās.

8.1. Ar Covid-19 saistītie pasākumi

Tika pieliktas pūles ekonomisko un finansiālo apstākļu reāllaika novērtēšanai izmantojamo instrumentu pilnveidei

Covid-19 pandēmija pastiprināja centienus uzlabot ekonomisko un finansiālo apstākļu uzraudzības instrumentus labākai ātri mainīgo apstākļu izpratnei reālajā laikā.

Kā piemēru var minēt saimnieciskās darbības rādītāju izstrādi par katru mēnesi un nedēļu. Lai gan pēdējo 10 gadu laikā mēneša rādītāji kļuvuši par ekonomisko prognožu standarta instrumentu, analīzes veikšanas biežums tagad ir palielināts. To veic katru nedēļu, izmantojot dažādus jaunus datus, t.sk. arī tīmekļa resursos pieejamos datus (sk. 8. ielikumu).

Tāpat arī finanšu spriedzes rādītāji ir precizēti, lai reizi nedēļā novērtētu euro zonas finanšu sadrumstalotības riskus. Šie rādītāji liecina, ka Covid-19 pandēmija sākotnēji radīja izteiktu fragmentāciju, un tie atradās tuvu līmenim, kāds bija vērojams 2008. gada globālās finanšu krīzes un 2012. gada euro zonas valstu parāda krīzes laikā.[59] Tomēr ātrā ekonomikas politikas reakcija un noturība, ko nodrošināja pēdējo 10 gadu laikā īstenotie finanšu atbalsta mehānismi un reformas, ļāva euro zonas finansiālajai sadrumstalotībai kopumā atgriezties līmenī, kāds bija pirms krīzes, līdz 2020. gada septembra vidum.

Jauns tiešsaistes apsekojums par patērētāju gaidām sniedza informāciju par mājsaimniecību noskaņojumu un darba tirgus apstākļiem

Vēl viens svarīgs informācijas avots bija ECB Apsekojums par patērētāju gaidām (CES) – jauns 2020. gada sākumā uzsākts tiešsaistes apsekojums, kas joprojām ir izmēģinājuma posmā. Šis apsekojums sniedz regulāru informāciju par mājsaimniecību noskaņojumu un gaidām, patēriņa un uzkrājumu plāniem un darba tirgus apstākļiem. Tam raksturīgs augsts savlaicīguma un harmonizācijas līmenis visās euro zonas valstīs, īpaši četrās lielākajās no tām.[60]

Apsekojumā konstatētas dažādu valstu mājsaimniecību finanšu bažu atšķirības...

Jaunais apsekojums bija ļoti noderīgs mājsaimniecību sektora monitorēšanā
Covid-19 uzliesmojuma laikā. Piemēram, mājsaimniecībām tika uzdots jautājums par pandēmijas radīto finansiālo seku nopietnību. Atbildes sniedz priekšstatu par dažādu valstu mājsaimniecību finanšu bažu atšķirībām (sk. 24. att.). Piemēram, Spānijas un (mazāk) Itālijas mājsaimniecības salīdzinājumā ar Vācijas un Nīderlandes mājsaimniecībām informēja par nopietnākām finansiālām sekām.

24. attēls

Mājsaimniecību bažas par Covid-19 izraisītajām finanšu sekām

(vidējie bažu rādītāji)

Avots: ECB.
Piezīmes. Attēlā redzams mājsaimniecību vidējais rādītājs, atbildot uz jautājumu "Cik lielas ir jūsu bažas par koronavīrusa (Covid-19) ietekmi uz jūsu mājsaimniecības finansiālo situāciju?". Attēlu veido 11 pakāpju atbilžu skala diapazonā no 0 ("Nav nekādu bažu") līdz 10 ("Ļoti lielas bažas"). Tajā atspoguļoti 2020. gada aprīļa, jūlija un oktobra rezultāti.

... un atkarību no mājsaimniecību demogrāfiskajām un ekonomiskajām iezīmēm

Turklāt apsekojums liecina, ka mājsaimniecības, kuru locekļi ir gados jauni cilvēki ar zemiem ienākumiem, pagaidu darba līgumiem vai ierobežotu piekļuvi kredītiem, ir neaizsargātākas pret Covid-19 šoku. Mājsaimniecības, kurām ir lielākas bažas par finansēm, parasti proporcionāli vairāk samazina savus izdevumus. Šādas mājsaimniecības arī mēdz izlietot mazāk iespējamo pārskaitījumu, ko tās varētu saņemt valdības atbalsta programmu ietvaros. Šie rezultāti var liecināt par ļoti mērķtiecīgo un konkrēto fiskālās politikas pasākumu lielo nozīmi makroekonomisko apstākļu stabilizēšanā pandēmijas laikā.

8.2. Pētniecības tīkli

Pētniecības klasteri turpināja ierasto darbību

Regulārie pētniecības tīkli turpināja koordinēt pētniecības darbības Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECBS) un uzturēja attiecības ar akadēmiskajiem pētniekiem. Konkrēti, trīs ECBS pētniecības kopas, kas darbojas euro zonas valstu monetārās politikas, finanšu stabilitātes un strukturālo jautājumu jomā, organizēja seminārus par visneatliekamākajiem risināmajiem jautājumiem to kompetences jomās. Nākotnē šie klasteri plāno prioritārā kārtā veikt pētījumus, lai risinātu problēmas, ko rada zems izaugsmes līmenis, zema inflācija, klimata pārmaiņas un finanšu tehnoloģiju inovācijas.

Monetārās politikas, makroprudenciālās uzraudzības regulējuma un finanšu stabilitātes pētniecības darba grupa panākusi nozīmīgu progresu

2020. gadā Monetārās politikas, makroprudenciālās uzraudzības regulējuma un finanšu stabilitātes darba grupa īstenoja virkni projektu par makroprudenciālās uzraudzības politikas ietekmi. Viens no pētījumu virzieniem bija uz kredītņēmēju datiem balstīto makroprudenciālās uzraudzības pasākumu ietekme uz nevienlīdzību.[61] Lai gan šādi pasākumi varētu palielināt nevienlīdzību, ierobežojot iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem aizņemšanās iespējas, krīzes laikā tie var šo nevienlīdzību arī samazināt, vājinot krīzes ietekmi uz mazāk aizsargātām iedzīvotāju grupām. Otrās projektu grupas ietvaros tika pētīts, kā makroprudenciālās uzraudzības politika, ietekmējot finanšu stabilitāti un līdzsvara procentu likmi, iedarbojas uz monetārās politikas transmisiju un kā monetārā politika, iedarbojoties uz finanšu starpnieku riska uzņemšanos, ietekmē makroprudenciālās uzraudzības politikas nepieciešamību. Trešā virziena pētījumos uzmanība tika pievērsta guvumiem, ko sniedz monetārās un makroprudenciālās uzraudzības politikas koordinēšana.

PRISMA pētniecības tīkls pētīja atsevišķu cenu pārmaiņu biežumu un jautājumus saistībā ar patēriņa cenu mērīšanu

Cenu noteikšanas mikrodatu analīzes tīkls (PRISMA) pēta atsevišķu uzņēmumu un mazumtirgotāju cenu noteikšanas praksi, izmantojot cenu mikrodatu kopas. Inflācijas procesa labākai izpratnei šī grupa 2020. gadā analizēja atsevišķu cenu pārmaiņu biežumu, atjauninot informāciju, ko 2000. gadu sākumā sniedza Inflācijas noturības organizācija (Inflation Persistence Network; IPN). Tā pievērsās arī oficiālo patēriņa cenu indeksu aprēķināšanas pamatā esošajiem datiem.

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa tīkls publicēja apsekojumu par 2017. gadu

Mājsaimniecību finanšu un patēriņa tīkls 2020. gada martā publicēja Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma (MFPA) trešā (2017. gada) posma rezultātus. Lai gan euro zonas mājsaimniecību neto aktīvu mediānas vērtība no 2014. gada līdz 2017. gadam kopumā joprojām bija stabila, mājsaimniecībās bija plaši vērojams ienākumu kāpums, mediānas ienākumiem palielinoties par 4.1%. Turklāt neto aktīvu koncentrēšanās euro zonas bagātāko mājsaimniecību rokās šajā periodā nemainījās, savukārt visvairāk parādos slīgstošajās euro zonas mājsaimniecībās finansēšanas spiediens, iespējams, samazinājās. Šie dati arī palīdzēs izprast monetārās politikas transmisijas un mājsaimniecību finansiālā spiediena neviendabīgumu.

CompNet pētīja, kā Eiropas uzņēmumi konkurē globālajā vidē, kurā tie saskaras ar Covid-19 radītajām problēmām

ECBS uztur arī saikni ar neatkarīgiem pētniecības tīkliem, piemēram, Konkurētspējas izpētes tīklu (CompNet), kas ir konkurētspējas un produktivitātes izpētes un politikas analīzes centrs. CompNet 2020. gadā organizēja divas virtuālās konferences attiecīgi sadarbībā ar Národná banka Slovenska un ECB. Pirmajā konferencē tika aplūkoti ilgtspējīgas attīstības, uzņēmumu darbības un mazu atvērtu tautsaimniecību konkurētspējas politikas jautājumi. Otrā konference pievērsās Covid-19 pandēmijas ietekmei uz starptautisko tirdzniecību un kapitāla plūsmām, kā arī šo norišu ietekmei uz Eiropas uzņēmumiem. CompNet uzņēmuma 2020. gada ražīguma pārskatā publicēja arī jaunu pētījumu par ražīguma jomā.

8.3. Konferences un publikācijas

Konferenču organizēšana 2020. gada 1. pusgadā apsīka, bet pēc tam atsākās jaunā veidolā

Sadarbību ar akadēmiskajām aprindām 1. pusgadā ierobežoja pandēmija, un daudzas regulārās konferences tika atceltas vai atliktas, t.sk. ECB centrālo banku forums, kuram jūnijā/jūlijā vajadzēja notikt Sintrā, bet tas tika aizstāts ar tiešsaistes pasākumu novembrī. Konferenču darbība atsākās 2020. gada 2. pusgadā virtuālo pasākumu veidā; īpaši jāmin ECB gadskārtējā pētniecības konference un monetārās politikas konference. Abās konferencēs tika apspriesta politikas reakcija uz Covid-19, kā arī sniegta informācija par inovatīviem pētījumiem, kas saistīti ar monetārās politikas transmisiju un finanšu tirgus struktūrām.

Covid-19 neietekmēja pētījumu publicēšanu

2020. gadā ECB Working Paper Series publicēts 161 ECB speciālistu izstrādāts pētījums. Turklāt vairāki metodoloģiski pētījumi, kuru ievirze bija vairāk politiska, tika publicēti ECB Occasional Paper Series, Statistics Paper Series un Discussion Paper Series. Daudzu ECB pētniecības pasākumu rezultātā tapa pētījumi, kuri tika publicēti akadēmiskajos žurnālos, savukārt daži materiāli bija paredzēti plašākai auditorijai, t.sk. 13 rakstu, kas publicēti ECB Research Bulletin.

8. ielikums
Tautsaimniecības pārraudzība reālajā laikā

Tautsaimniecības esošā stāvokļa novērtējums bijis ilglaicīgs ekonomiskās analīzes uzdevums. Oficiālie ceturkšņa IKP dati pirmo reizi tiek publicēti aptuveni četru nedēļu laikā pēc attiecīgā ceturkšņa beigām. Vienlaikus ekonomistiem jānovērtē saimnieciskā aktivitāte, izmantojot dažādus mēneša rādītājus, piemēram, rūpnieciskās ražošanas rādītājus vai uzņēmējdarbības un patērētāju apsekojumus. Šajā novērtējumā svarīga nozīme ir statistikas metožu izmantošanai, lai informāciju ietilpinātu attiecīgajos rādītājos.

Covid-19 pandēmija pastiprināja nepieciešamību novērtēt saimniecisko darbību reālajā laikā. ECB pētnieki un nacionālās centrālās bankas arvien vairāk izmanto augstas regularitātes datus savlaicīgākai saimnieciskās darbības novērtēšanai. Lai gan tradicionālie rādītāji pieejami katru mēnesi, lielo datu revolūcija tagad piedāvā saimnieciskās darbības rādītājus, kas pieejami katru nedēļu vai pat katru dienu, piemēram, tiešsaistes maksājumu dati, satiksmes dati (kravas automašīnu maksas ceļu nodevas), elektrības patēriņš, gaisa piesārņojums, Google meklēšanas dati utt.[62]

Šie rādītāji lieti noder, vērtējot tautsaimniecību pandēmijas laikā. Piemēram, A attēlā redzamais indekss kopā ar ceturkšņa IKP līmeņiem atspoguļo euro zonas saimnieciskās darbības nedēļas novērtējumu reālajā laikā. Tas panākts, apvienojot nedēļas datu kopu ar tradicionālajiem mēneša rādītājiem. Indekss normalizēts līdz 2019. gada decembra līmenim, kas vienāds ar 100. Nedēļas indekss liecina, ka euro zonas tautsaimniecību 2020. gada marta 1. nedēļā, kad tika ieviesti ierobežojošie pasākumi, skāra dziļa recesija, kas aprīļa pēdējā nedēļā sasniedza zemāko līmeni, bet pēc šo pasākumu atcelšanas tautsaimniecība pakāpeniski atveseļojās. Saimnieciskā darbība pārējā gada laikā bija stabila.

A attēls

Euro zonas nedēļas aktivitātes līmeņa reģistrators un ceturkšņa IKP

(indekss: 2019. gada decembris = 100)

Avoti: ECB, Google, Eurostat, Markit un valstu statistikas iestādes.
Piezīmes. Zilā līnija apzīmē reģistratora iknedēļas līmeni. Sarkanā līnija atspoguļo ceturkšņa IKP līmeni. Aktivitātes reģistrators standartizēts līdz līmenim, kurā 2019. gada decembris = 100, savukārt IKP standartizēts līdz līmenim, kurā 2019. gada 4. ceturksnis = 100.

9. Juridiskās darbības un pienākumi

Šajā nodaļā aplūkota Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB un sniegta informācija par ECB atzinumiem un gadījumiem, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par tās kompetencē esošu tiesību aktu projektiem, kā arī informācija par ECB īstenoto monetārās finansēšanas un privileģētas piekļuves aizlieguma ievērošanas monitoringu.

9.1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

Tiesa bija vienisprātis ar ECB, ka Padomei ir plaša rīcības brīvība, saglabājot tās apspriežu rezultātu konfidencialitāti

Eiropas Savienības Tiesa 2019. gada 19. decembrī un 2020. gada 21. oktobrī apelācijas tiesvedībā pasludināja divus spriedumus par Padomes apspriežu rezultātu konfidencialitāti (attiecīgi lietas C-442/18 P un C-396/19 P). Šo lietu pamatā ir divi pieprasījumi nodrošināt publisku piekļuvi ECB Padomes lēmumam apturēt kredītiestādes Banco Espírito Santo piekļuvi monetārās politikas kredīta instrumentiem. ECB bija atteikusi piekļuvi Padomes protokola daļai, kurā minēts aizdevuma apjoms, kas piešķirts Banco Espírito Santo ar monetārās politikas operāciju starpniecību, pamatojoties arī uz Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (ECBS Statūtu) 10.4. pantu un Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta pirmo ievilkumu. Apelācijas sūdzībā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma ECB argumentus un atcēla Vispārējās tiesas sprieduma apstrīdēto daļu. Abi spriedumi rada svarīgus precedentus attiecībā uz publisko piekļuvi Padomes apspriedes iznākumam. Eiropas Savienības Tiesa uzskata, ka apspriedes iznākums, tāpat kā pašas apspriedes, ir un paliek konfidenciāls, ja vien Padome nav nolēmusi savas apspriedes iznākumu pilnībā vai daļēji darīt zināmu plašai sabiedrībai. Apspriežu rezultātu izpaušana ir "kompetence, kas [..] piešķirta vienīgi Padomei". Atsakoties publiskot dokumentus, kuros norādīts apspriežu iznākums, ECB pamatojums, ka pieprasītais dokuments ir protokola daļa, ir pietiekami pamatots. Uz atteikšanos izpaust apspriežu iznākumu neattiecas papildu nosacījums, saskaņā ar kuru ECB būtu jāpierāda, kā apspriežu iznākuma izpaušana "var kaitēt sabiedrības interešu aizsardzībai".

VUM pamatregula būtībā paredz lēmumu par sankciju piemērošanu neanonimizētu publiskošanu

Vispārējā tiesa 2020. gada 8. jūlijā pieņēma pirmos četrus spriedumus saistībā ar ECB lēmumiem par sankciju piemērošanu. Lietā T-203/18 (VQ pret ECB) Vispārējā tiesa noraidīja visas prasītāja izvirzītās iebildes. Konkrētāk, Vispārējā tiesa lēma, ka, piemērojot sankciju un publicējot uzlikto naudas sodu, ECB nav pārkāpusi samērīguma principu. Vispārējā tiesa arī paskaidroja, ka tiesiskais regulējums nosaka pienākumu publicēt lēmumus par sankcijām, principā tos neanonimizējot, pirms prasības atcelt tiesību aktu termiņa beigām. Trijās citās lietās (T-576/18, T-577/18 un T-578/18) Vispārējā tiesa daļēji atcēla trīs ECB lēmumus par sankciju piemērošanu Crédit Agricole S.A. un diviem tā meitasuzņēmumiem. Vispārējā tiesa konstatēja, ka prasītāji ir pārkāpuši Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 3. punktu, saskaņā ar kuru kredītiestāde klasificē kapitāla instrumentus kā savus pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentus tikai pēc tam, kad saņemta kompetento iestāžu atļauja. Tomēr tā atcēla sankcijas, pamatojoties uz to, ka apstrīdētajos lēmumos nav sniegta pietiekama informācija par ECB piemēroto sodu apmēra noteikšanas metodoloģiju. Prasītāji ir pārsūdzējuši šos spriedumus Eiropas Savienības Tiesā (lietas C-456/20 P, C-457/20 P un C-458/20 P).

Eiropas Savienības Tiesa apstiprināja ECB publiskās piekļuves režīma izņēmuma "telpa pārdomām" plašo tvērumu

Eiropas Savienības Tiesa 2020. gada 17. decembrī pilnībā noraidīja Fabio De Mazi (Fabio De Masi) un Jaņa Varufaka (Yanis Varoufakis) iesniegto apelācijas sūdzību pret Vispārējās tiesas spriedumu (C-342/19 P). Minētais 2019. gada 12. marta spriedums apstiprināja, ka ECB ir tiesīga balstīt savu lēmumu nenodrošināt publisku piekļuvi 2015. gadā sniegtam ārējam juridiskam atzinumam, pamatojoties uz izņēmumu par "pārdomu telpu" saskaņā ar Lēmuma ECB/2004/3 (2004/258/EK) 4. panta 3 punkta 1) apakšpunktu. Eiropas Savienības Tiesa lēma, ka izņēmums par "pārdomu telpu" neattiecas tikai uz dokumentiem, kas saistīti ar konkrētu lēmumu pieņemšanas procesu, bet tas saistīts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 130. pantā noteikto centrālo banku neatkarības principu. Tiesa ņēma vērā, ka ECB jāspēj efektīvi sasniegt tās uzdevumos noteiktos mērķus, neatkarīgi īstenojot īpašās pilnvaras, kas šajā nolūkā ir piešķirtas saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem. Turklāt tā apstiprināja, ka uz dokumentu var attiekties vairāki Lēmumā ECB/2004/3 noteiktie izņēmumi un ka Lēmuma ECB/2004/3 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā noteiktajam juridisko konsultāciju izņēmumam nav lex specialis rakstura attiecībā pret relatīvi plašo izņēmumu par "pārdomu telpu". Visbeidzot, Eiropas Savienības Tiesa skaidroja, ka, lai piemērotu izņēmumu par "pārdomu telpu", ECB nav jākonstatē, ka attiecīgā dokumenta publiskošana būtiski kaitētu tās lēmumu pieņemšanas procesam.

Eiropas Savienības Tiesa paziņoja, ka, izņemot dokumentus Banka Slovenije telpās, Slovēnija pārkāpa ECB arhīvu neaizskaramības principu

Eiropas Savienības Tiesa (Virspalāta) 2020. gada 17. decembrī lietā par Eiropas Komisijas prasību pret Slovēniju sakarā ar pienākumu neizpildi (C-316/19) konstatēja, ka Slovēnija, 2016. gada jūlijā Banka Slovenije telpās vienpusēji izņemot ar ECBS un Eurosistēmas pienākumu izpildi saistītos dokumentus, nav izpildījusi tās pienākumu ievērot Eiropas Savienības arhīvu neaizskaramības principu saskaņā ar Protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 2. un 22. pantu. Ņemot vērā ļoti integrēto sistēmu, kas raksturo ECB darbību, Eiropas Savienības tiesas interpretācijā Eiropas Savienības arhīvi ietver visus dokumentus, kurus izveidojušas, apstrādājušas un nosūtījušas ECB vai NCB saistībā ar ECBS un Eurosistēmas pienākumu izpildi neatkarīgi no tā, vai tos glabā ECB vai NCB. Tāpēc valstu iestādes nedrīkst izņemt šādus dokumentus no NCB telpām, iepriekš to nesaskaņojot ar ECB. Papildus Eiropas Savienības Tiesa paziņoja, ka, pienācīgi nesadarbojoties ar ECB, lai novērstu minētā tiesību pārkāpuma prettiesiskās sekas, Slovēnija nav izpildījusi arī lojālas sadarbības pienākumu.

9.2. ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jāapspriežas par visiem ECB kompetencē esošiem ierosinātajiem ES tiesību aktu vai nacionālo tiesību aktu projektiem. Visi ECB atzinumi tiek publicēti EUR-Lex tīmekļvietnē. ECB atzinumi par ierosinātajiem ES tiesību aktiem tiek publicēti arī Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. ECB 2020. gadā pieņēma sešus atzinumus par ierosinātajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un 31 atzinumu par tās kompetencē esošajiem nacionālo tiesību aktu projektiem.

Skaidri un nopietni nekonsultēšanās gadījumi

Tika konstatēti pieci gadījumi, kad netika ievērota prasība konsultēties ar ECB par tiesību aktu projektiem[63]. Viens gadījums attiecas uz Eiropas Savienības tiesību aktiem. Četri gadījumi tiek uzskatīti par skaidriem un nopietniem. Divi no šiem gadījumiem attiecas uz Slovēnijas tiesību aktiem par atliktiem aizdevumu maksājumiem un par Slovēnijas tautsaimniecībai nepieciešamās likviditātes nodrošināšanas pasākumiem saistībā ar Covid-19. Šie gadījumi tika uzskatīti par skaidriem un nopietniem, ņemot vērā to iespējamo ietekmi uz nacionālo centrālo banku, Slovēnijas kredītiestāžu kapitāla un likviditātes pozīcijām, Eurosistēmas monetārās politikas operācijām un atbilstību monetārās finansēšanas aizliegumam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 123. pantu. Vēl viens gadījums, kas tika uzskatīts par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā ietekmi uz maksāšanas līdzekļiem, īpaši skaidro naudu, bija saistīts ar Itālijas likumprojektu par līdzekļu atmaksas mehānismu attiecībā uz iegādēm, kuras veiktas, izmantojot elektroniskos maksāšanas līdzekļus. Ar Eiropas Savienības tiesību aktiem saistītais gadījums attiecībā uz Regulu, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma, tika uzskatīts par skaidru un nopietnu gadījumu, ņemot vērā tā iespējamo ietekmi uz ECB un NCB saistībā ar SURE aizdevumu administrēšanu. ECB pilnībā saprot ārkārtējo steidzamību, kas bija nepieciešama likumdošanas procesa pabeigšanai abos Slovēnijas gadījumos un ES SURE gadījumā, ņemot vērā pandēmijas radīto ārkārtas situāciju, t.sk. – SURE gadījumā – nepieciešamību ātri nodrošināt SURE darbību triju Eurogrupas saskaņoto īstermiņa drošības mehānismu ietvaros.

ECB sniedza atzinumus par ierosinātajiem ES tiesību aktiem

ECB sniedza atzinumus par ES priekšlikumiem par grozījumiem prudenciālās uzraudzības un vērtspapīrošanas regulējumā, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, un atzinumu pēc savas iniciatīvas par ECB un NCB veikto aizdevumu administrēšanu saskaņā ar SURE. ECB sniedza atzinumu par ES priekšlikumu attiecībā uz konkrētu trešo valstu valūtu etalonu atbrīvojumu un konkrētu pārtraucamu etalonu aizstājējetalonu izraudzīšanu. Tā arī pieņēma atzinumus par ES ieteikumu par valūtas kursa jautājumiem attiecībā uz CFA franku un Komoru Salu franku un par jauna ECB Valdes locekļa iecelšanu amatā.

ECB sniedza atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem

ECB sniedza atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem attiecībā uz nacionālajām centrālajām bankām, t.sk. par ierosināto visaptverošo Sveriges Riksbank reformu; par Hrvatska narodna banka institucionālo un finansiālo neatkarību; par grozījumiem attiecībā uz kritērijiem iecelšanai Banco de Portugal prezidenta un pārējo direktoru padomes locekļu amatos, par kārtību, kādā ieceļ amatā De Nederlandsche Bank lēmējinstitūciju locekļus, par Eesti Pank padomes un Sveriges Riksbank padomes reformām; par ciešas sadarbības izveidi starp ECB un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un ECB un Hrvatska narodna banka Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, par Eesti Pank lomu aizsardzības situācijās un Latvijas Bankas padomes locekļu atbrīvošanu no militārā dienesta, par Hrvatska narodna banka lomu nacionālās atsauces likmes aprēķināšanā attiecībā uz vidējām Horvātijas banku sektora finansēšanas izmaksām, par Bank Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland iecelšanu par noteiktu finanšu sabiedrību faktisko īpašumtiesību reģistra reģistratoru; par Banco de España lomu, uzraugot virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzēju reģistrācijas prasību izpildi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas un pretterorisma finansēšanas jomā; par Bank of Greece lomu, nodrošinot atbilstību noteiktām Vienotās euro maksājumu telpas (SEPA) prasībām; par De Nederlandsche Bank lomu Nīderlandes Finanšu stabilitātes komitejā; par Lietuvos bankas sniegto ārkārtas likviditātes palīdzību; par Banca Naţională a României nodrošināto īstermiņa likviditāti banku noguldījumu garantiju fondam; par Danmarks Nationalbank veikto datu vākšanu un apmaiņu ar datiem, par kredītiestāžu maksātnespējas administratoru un likvidatoru tiesībām turēt līdzekļus kontā Latvijas Bankā un par Bank of Greece, Banca d’Italia, Central Bank of Malta un Oesterreichische Nationalbank nodrošināto finansējumu attiecīgo dalībvalstu saistību pret Starptautisko Valūtas fondu izpildei.

ECB sniedza atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības jomā, t.sk. vienu atzinumu par ciešas sadarbības izveidi starp ECB un Hrvatska narodna banka Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, divus atzinumus par ciešas sadarbības izveidi ar Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālo banku) un vienu atzinumu par Luksemburgā reģistrētas kredītiestādes izsniegtu līdzdalības sertifikātu kapitāla procedūru.

ECB sniedza atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem attiecībā uz maksāšanas līdzekļiem, t.sk. par skaidrās naudas maksājumu ierobežojumiem saistībā ar pasta maksājumiem Beļģijā, par skaidrās naudas pakalpojumu obligātā līmeņa nodrošināšanu Ungārijā un Zviedrijā un par maksājumu skaidrā naudā ierobežojumiem Dānijā.

ECB sniedza atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem banku un finanšu regulējuma un finanšu stabilitātes jomā, t.sk. par valsts atbalstu saistībā ar noguldījumu garantiju mehānismiem Luksemburgā, par īpašās nodevas atcelšanu atsevišķām finanšu iestādēm Slovākijā, par to, kā finanšu iestādes identificē un sniedz datus par krājkontos noguldīto summu dalījumu Beļģijā un par pasākumiem mājokļu īpašuma kredītu makroprudenciālā riska ierobežošanai Vācijā.

ECB sniedza atzinumu par Bulgārijas tiesību aktu projektu attiecībā uz Bulgārijas levas oficiālo maiņas kursu VKM II ietvaros.

ECB sniedza atzinumu par Austrijas nacionālo tiesību aktu projektu attiecībā uz maksājumu bilances statistikas pārskatu sniegšanu.

9.3 Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES nacionālās centrālās bankas (NCB) ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93 un Nr. 3604/93 noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES institūcijām vai struktūrām, kā arī iegādāties šo institūciju emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES institūcijām vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs monitorē Eiropas Komisija.

ECB monitorē arī ES valstu centrālo banku veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus emitē iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES institūcijas un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumu daļu valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai. Šādas iegādes nedrīkst kļūt par valsts sektora netiešas monetārās finansēšanas veidu.

Līguma 123. un 124. pantā noteiktie aizliegumi kopumā tika ievēroti

2020. gadā ECB veiktais monitorings apstiprina, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tika ievēroti.

Monitoringa rezultāti atklāja, ka vairākumā NCB 2020. gadā bija noteikta atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem politika, kas pilnībā ievēroja atlīdzības maksimālās robežas. Tomēr dažām NCB jānodrošina, lai atlīdzības par valsts sektora noguldījumiem procentu likme nepārsniegtu maksimālo robežu.

ECB turpinās monitorēt Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gada novembrī joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Bank Ceannais na hÉireann/Central Bank of Ireland 2020. gadā veiktā aktīvu samazināšana saistībā ar Īrijas Banku noregulējuma iestādi (Irish Bank Resolution Corporation), pārdodot ilgtermiņa mainīgas procentu likmes parādzīmes, ir solis nepieciešamās šo aktīvu pilnīgas atsavināšanas virzienā. Pārdošanas turpināšana atbilstošā tempā varētu vēl vairāk mazināt pastāvošās nopietnās bažas par monetāro finansēšanu.

10. ECB ES un starptautiskajā kontekstā

ECB 2020. gadā uzturēja ciešu dialogu ar Eiropas un starptautiskajām sadarbības institūcijām. Tā pievērsa lielu uzmanību komunikācijai saistībā ar pienākumu sniegt pārskatus Eiropas Parlamentam, lai izskaidrotu Covid-19 pandēmijas kontekstā veiktos līdz šim nepieredzētos pasākumus. ECB konstruktīvi iesaistījās dialogā ar G20 valstīm un aktīvi atbalstīja Starptautiskajā Valūtas fondā (SVF) notikušās diskusijas, īpaši par pandēmijas ietekmi. Tā turpināja arī sadarboties ar jauno tirgus ekonomikas valstu centrālajām bankām.

10.1. ECB pārskatatbildība

Neatkarība un pārskatatbildība ir vienas monētas divas puses

ECB Covid-19 pandēmijas laikā spējusi nodrošināt spēcīgu politikas reakciju, un to daļēji noteica ECB spēja darboties pilnīgi neatkarīgi. Tā ECB noteikta demokrātiska procesa ceļā un ļauj tai veikt savus uzdevumus, nepakļaujoties īstermiņa politiskajam spiedienam.[64] Neatkarība savukārt balstās uz efektīviem pārskatatbildības mehānismiem, lai nodrošinātu, ka ECB īsteno savas pilnvaras. ECB pastāvīgi centusies īstenot efektīvu pārskatatbildības praksi un izskaidrot savas darbības visas Eiropas iedzīvotājiem un viņu pārstāvjiem Eiropas Parlamentā. Tāpēc šī prakse nodrošinājusi stingrāku pārskatatbildību, nekā paredz Līguma par Eiropas Savienības darbību 284. panta 3. punktā noteiktās prasības. To papildina arī Eiropas Savienības Tiesas veiktā pārbaude.

Kad, pandēmijai uzliesmojot, ECB veica iepriekš nepieredzētus pasākumus, ECB prezidente rīkoja ad hoc viedokļu apmaiņu ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas (ECON) pārstāvjiem. Turklāt 2020. gadā notika četras regulārās šīs komitejas sanāksmes, kurās prezidente arī sīki iztirzāja galvenos efektīvas pārskatatbildības prakses nodrošināšanas kritērijus. ECB un Eiropas Parlaments nolēma ciešāk sadarboties ECB stratēģijas izvērtējuma ietvaros.

ECB prezidente 2020. gada februārī piedalījās arī plenārsesijas debatēs par ECB 2018. gada pārskatu, un ECB viceprezidents 2020. gada maijā iepazīstināja ECON ar ECB 2019. gada pārskatu. Saistībā ar šo notikumu ECB publicēja atsauksmes par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts, izdodot rezolūciju par ECB 2018. gada pārskatu. Papildus regulārajām sanāksmēm ECB Valdes loceklis Fabio Paneta (Fabio Panetta) 2020. gada februārī piedalījās arī Eiropas parlamentārajā nedēļā, lai pārrunātu Ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanu un paplašināšanu, savukārt 2020. gada jūlijā iesaistījās viedokļu apmaiņā ar ECON par euro starptautisko lomu un 2020. gada oktobrī – par digitālo euro. ECB 2020. gadā sniedza arī atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu 48 rakstiskiem jautājumiem (būtisks pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu).

Saskaņā ar jaunāko Eurobarometer apsekojumu 75% euro zonas respondentu atbalsta euro un 40% uzticas ECB.[65] Šie rezultāti liecina, ka uzticība ECB joprojām ir neaizsargāta pret ekonomiskajiem rezultātiem, iespējams, arī tiem, kurus tā nevar ietekmēt, un ka ECB ir turpmāk jāveido konstruktīvs dialogs ar Eiropas Parlamentu un iedzīvotājiem, lai izskaidrotu savus lēmumus un uzklausītu viņu bažas.

10.2. Starptautiskās attiecības

G20 valstis

ECB konstruktīvi iesaistījās G20 valstu iniciatīvās, kuru mērķis ir pienācīgi reaģēt uz Covid-19 krīzi

Uzliesmojot Covid-19 pandēmijai, G20 valstis apstiprināja visaptverošu rīcības plānu, kas paredz ārkārtas politikas īstenošanu, lai mazinātu krīzes radītās ekonomiskās sekas, aizsargātu globālo finanšu sistēmu un atbalstītu nabadzīgās valstis. Kopā ar Parīzes klubu tās vienojās arī par pagaidu parāda apkalpošanas maksājumu atlikšanas iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt nabadzīgās valstis, un ārpus tās apstiprināja vienotu parādu atmaksas kārtību. Ņemot vērā jaunos krīzes radītos izaicinājumus, intensīvāks darbs tika veikts arī infrastruktūras un finansiālās iekļautības jomā. Attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar finanšu sektoru, sadarbībā ar Finanšu stabilitātes padomi G20 valstis sagatavoja ziņojumu par kredītreitingu aģentūru procikliskuma ietekmi uz finanšu stabilitāti un izstrādāja plānu pasaules mēroga pārrobežu maksājumu kārtības uzlabošanai. G20 valstis iesaistījās arī diskusijās par globālajām stabilajām kriptomonētām, un aktīvāks darbs pie šā jautājuma paredzēts 2021. gadā. Dialogs par digitālajiem nodokļiem tiks veidots 2021. gadā.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

SVF nekavējoties reaģēja uz krīzi, veicot analīzi un izsniedzot ārkārtas aizdevumus

ECB turpināja aktīvi piedalīties SVF un citos forumos notikušajās diskusijās par starptautisko monetāro un finanšu sistēmu, tādējādi veicinot centrālās bankas viedokļa ietveršanu vienotajā Eiropas Savienības vai euro zonas valstu nostājā. Šajās diskusijās liela uzmanība tika pievērsta Covid-19 pandēmijas ietekmei.

SVF bija galvenā loma starptautiskās sabiedrības reakcijā uz krīzi, īpaši tās veiktajā ekonomiskās un finansiālās situācijas analīzē. Tas arī nekavējoties īstenoja vairākus pasākumus, t.sk. piešķīra ārkārtas finansējumu nepieredzēti lielam skaitam valstu, apstiprināja jauno elastīgo kredītlīniju piešķiršanu, noteica parādu atvieglojumus nabadzīgākajām valstīm un ieviesa jaunu kreditēšanas instrumentu – īstermiņa likviditātes līniju. Aizdevumi krīzes seku mazināšanai tika izsniegti no SVF esošajai aizdevumu programmai atvēlētajiem līdzekļiem (aptuveni 1 trilj. ASV dolāru). Resursu apjoms nākamajos gados saglabāsies pašreizējā līmenī, dubultojot SVF "Jaunās aizņemšanās kārtības” (stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī) ietvaros pieejamo resursu apjomu un nosakot jaunu divpusējo aizņēmumu kārtu. Tomēr pieprasījums pēc SVF resursiem ir pastāvīgi rūpīgi jāpārskata. ECB uzskata, ka SVF, kam ir pietiekami daudz resursu, ir pasaules finanšu drošības tīkla galvenais komponents.

Ņemot vērā pandēmijas ietekmi uz parāda situāciju daudzās valstīs, SVF daudz aktīvāk iesaistījās parāda situācijas uzlabošanas programmas īstenošanā. Tas uzsāka diskusiju par parāda krīzes risināšanas starptautiskās arhitektūras uzlabošanu un paziņoja par plāniem turpināt ar valsts parādu saistītās politikas pārskatīšanu. SVF turpināja arī visaptverošu uzraudzības pārbaudi, kuru veic reizi piecos gados un kuras ietvaros tiks noteiktas uzraudzības prioritātes 2020.–2025. gadam, kā arī finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) pārskatīšanu. Attiecībā uz šo programmu ECBS Starptautiskās attiecību komitejas sagatavotais pārskats aktivizēja starptautiskās debates un ietvēra ieteikumus FSNP pasākumu īstenošanas veicināšanai.

Starptautiskā centrālo banku sadarbība ar jaunajām tirgus ekonomikas valstīm

ECB turpināja sadarboties ar jauno tirgus ekonomikas valstu centrālajām bankām

Neraugoties uz līdz šim nepieredzēto situāciju, ECB turpināja sadarbību ar ārpus ES esošo valstu centrālajām bankām, īpaši, balstoties uz pastāvošajiem divpusējiem Saprašanās memorandiem, ar nozīmīgāko Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstu centrālajām bankām, un veidoja strukturētu sadarbību ar reģionālajām centrālo banku organizācijām un SVF. Šī sadarbība atspoguļo pasaules mēroga interesi par ECB politiku, viedokli, analītisko struktūru un darba procesiem. Darbinieku un politikas veidotāju diskusijās tika apspriesta ECB politika un galvenie uzdevumi, kā arī tehniskie un pārvaldības jautājumi. Īpaši liela interese tika izrādīta par tematiem, kas saistīti ar Covid-19, klimata pārmaiņām un digitalizāciju no centrālo banku viedokļa. Turklāt ECB kā ES institūcija turpināja iesaistīties ES paplašināšanas procesā, organizējot mērķtiecīgas apspriedes ar to Rietumbalkānu reģiona valstu centrālajām bankām, kuras plāno pievienoties ES.

9. ielikums
VKM II norises

Bulgārijas leva un Horvātijas kuna 2020. gada 10. jūlijā tika iekļautas Valūtas kursa mehānismā (VKM II) atbilstoši to tālaika valūtas kursam. Valūtu iekļaušana VKM II notika saskaņā ar Eiropadomes 1997. gada 16. jūnija rezolūcijā izklāstīto procedūru, ņemot vērā arī pamatfaktorus, piemēram, banku savienības izveidi. Pirms pieteikšanās dalībai VKM II Bulgārijas un Horvātijas iestādes jau agrāk bija izpildījušas vairākas politikas saistības. Saistību izpildi monitorēja un novērtēja ECB un Eiropas Komisija – katra savā kompetences jomā, t.i., ECB banku uzraudzības un makroprudenciālās uzraudzības politikas jomā un Eiropas Komisija strukturālās politikas jomā. Saskaņā ar iepriekšējo praksi Bulgārija un Horvātija, pievienojoties VKM II, uzņēmās papildu politikas saistības, lai nodrošinātu ilgtspējīgu konverģenci virzībā uz euro zonu.[66] Pievienojoties VKM II, abas centrālās bankas izveidojušas ciešu sadarbību ar ECB uzraudzības jomā.[67] Valsts dalība VKM II ir viens no euro ieviešanas priekšnoteikumiem. Valstij vismaz divus gadus jāpiedalās VKM II bez nopietnām problēmām, īpaši nemazinot savas valūtas kursu attiecībā pret euro. Pēc visu konverģences kritēriju izpildes novērtēšanas lēmumu par pievienošanos euro zonai pieņem Eiropas Savienības Padome saskaņā ar attiecīgajiem Līguma nosacījumiem.[68]

11. Komunikācijas pilnveide un informatīvās darbības paplašināšana

"Laba komunikācija ir ECB uzticamības stūrakmens un nodrošina tās lēmumu leģitimitāti to cilvēku acīs, kuriem tā kalpo."
ECB prezidente Kristīne Lagarda

Kā vienu no daudzajiem koronavīrusa pandēmijas negatīvajiem efektiem var minēt nepieredzēti augsto nenoteiktības līmeni ne tikai attiecībā uz tautsaimniecību un sabiedrību kopumā, bet arī uz katru iedzīvotāju, jo tas rada trauksmi un nereti pat apjukumu. Šādos apstākļos uzticama, uz faktiem balstīta, savlaicīga un skaidra valsts iestāžu komunikācija ir būtiska, lai sniegtu svarīgu informāciju un radītu uzticēšanos. Tāpēc ECB 2020. gadā pielāgoja un uzlaboja komunikāciju un paplašināja informatīvo darbību. Tā sniedza tirgiem un plašākai sabiedrībai savlaicīgu un viegli pieejamu informāciju par tautsaimniecības perspektīvas un saskaņoto politikas pasākumu novērtējumu. Svarīgi, ka ECB ieguldīja pūles, lai skaidrotu, kāpēc tās darbības ir nozīmīgas, kāda ir to gaidāmā ietekme un kādus konkrētus guvumus tās sniegs euro zonas iedzīvotājiem, uzņēmumiem, bankām un valdībām.

11.1. Komunikācija pandēmijas laikā

ECB pielāgoja savu komunikācijas stratēģiju pandēmijas ierobežojumiem un lielākoties izmantoja tiešsaistes saziņas iespējas

Pandēmija likusi ECB izvēlēties jaunus veidus, kā uzrunāt dažādas auditorijas. Izmantojot inovatīvas komunikācijas formas, tā joprojām pievērsusi lielu uzmanību komunikācijai un informējusi savu auditoriju. ECB ir pārliecinājusies, ka finanšu tirgi un eksperti labi izprot tās pasākumu tehniskās detaļas, kā arī ātri sniegusi atbildes uz visiem jautājumiem. Viegli pieejama informācija par ECB darbību publicēta tīmekļvietnē, kas veltīta ECB pasākumiem, kuri veikti, reaģējot uz koronavīrusa pandēmiju.

Jaunā komunikācijas pieeja lielā mērā ietvēra pāreju no klātienes sanāksmēm uz tiešsaistes pasākumiem, semināriem un sarunām. Tā kā ECB Valdes locekļi pandēmijas sākumā mazāk uzstājās ar runām un sniedza mazāk interviju, ECB paplašināja komunikācijas instrumentu klāstu, izveidojot ECB blogu. Tas sniedz ieskatu nesen pieņemtajos politikas lēmumos un tendencēs, kas saistītas ar euro zonas tautsaimniecību un citām norisēm. Visus rakstus sagatavojuši ECB politikas veidotāji. 2020. gadā tika publicēti 19 bloga ierakstu, un daudzos no tiem tika iztirzāta ECB reakcija uz krīzi. Vēl viens svarīgs plašākas sabiedrības uzrunāšanas kanāls ir 2019. gadā izveidotais ECB raidieraksts. 2020. gadā tika publicēti deviņi raidījumi, kuros aplūkota pandēmijas ietekme uz ECB, tās politiku un darbību, centrālo banku loma cīņā ar klimata pārmaiņām un digitālā euro ieviešanas iespējamība.

Arī centrālo banku darbībai veltītais ECB forums, kura temats bija "Centrālo banku loma mainīgajā pasaulē", 2020. gadā notika tiešsaistē. Jaunais formāts, kas nodrošina studijas iekārtojumu, interaktīvus elementus un tiešraidi, piesaistīja vairāk skatītāju un veicināja aktīvāku iesaistīšanos sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos. Īpašu uzmanību piesaistīja prezidentes runa par monetāro politiku pandēmijas izraisītajos ārkārtējos apstākļos. Tāpat kā iepriekšējos gados, arī jauno ekonomistu konkurss veicināja piekļuvi forumam un ieinteresēja jaunāku auditoriju.

ECB Apmeklētāju centram, kas parasti pulcē daudz skolēnu un augstskolu studentu, kuri vēlas uzzināt vairāk par ECB un tās politiku, bija jāpārtrauc klātienes apmeklējumi. Vienlaikus ECB padarīja Apmeklētāju centru pieejamu tiešsaistē, piedāvājot to izstaigāt virtuāli. Ekskursija ar virtuālās realitātes brillēm sniedz vēl īpašāku un spilgtāku pieredzi.

Digitālajiem kanāliem pandēmijas laikā bijusi galvenā nozīme komunikācijā. ECB tiešsaistes piedāvājuma paplašināšana un daudz lielāka aktivitāte ECB, tās prezidentes un citu ECB Valdes locekļu sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos palīdzējusi ECB izvērst informatīvo darbību un piesaistīt arvien vairāk tās kontu sekotāju (2.8 milj. ierakstu sociālajos plašsaziņas medijos). Gados jaunākai mērķauditoriju visvairāk piesaistīja īpaši tiešsaistes formāti, piemēram, Eiropas Jaunatnes dienu ietvaros organizētais dialogs. Šajā pasākumā, kas sadarbībā ar Eiropas Parlamentu tika organizēts 2020. gada maijā, prezidente Kristīne Lagarda sniedza atbildes uz Eiropas jauniešu jautājumiem saistībā ar bažām par karjeras izaugsmi, Eiropas nākotni, digitalizāciju un klimata pārmaiņām. Līdzīgi ECB centieni sadarboties ar pieredzējušām organizācijām vai viedokļa līderiem, piemēram, Finanzfluss, kas ir YouTube finanšu pratības veicināšanas kanāls, palīdzējuši tai turpmāk piesaistīt jaunākas auditorijas un uzklausīt to bažas.

11.2. Komunikācija kā divvirzienu process: ECB uzklausa

ECB uzklausa, lai nodrošinātu, ka tās darbība atbilst Eiropas iedzīvotāju izpratnei un gaidām

ECB, izvērtējot savu stratēģiju, izvērtē arī savu komunikācijas praksi. Ieinteresētajām personām jāizprot un jāatbalsta ECB mērķi, stratēģija un politiskie lēmumi. Tāpēc ECB nolēma uzrunāt ne tikai tehniskos ekspertus un analītiķus, bet arī plašāku sabiedrību. Tā ir apņēmusies uzklausīt Eiropas iedzīvotāju gaidas, labāk izprast viņu ekonomiskās bažas un vajadzības un to, kā ECB tās varētu apmierināt.

Pirmo pasākumu "ECB uzklausa" 2020. gada oktobrī vadīja prezidente Kristīne Lagarda un galvenais ekonomists Filips R. Leins (Philip R. Lane). Šis virtuālais pasākums pulcēja 22 pārstāvjus no 18 pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas darbojas deviņās dažādās nozarēs, t.sk. vides aizsardzības, ilgtspējas, sociālās labklājības, uzņēmējdarbības, reliģijas, kultūras un caurredzamības jomā.

Dalībnieki sarunā iesaistījās attālināti, atrodoties septiņās dažādās valstīs. Pasākuma ietvaros notika divas sesijas: viena tika veltīta ECB monetārās politikas un komunikācijas ietekmei, savukārt otrā tika aplūkotas nākotnē gaidāmās globālās problēmas. Diskusijas notika atklātā un godīgā gaisotnē.

Līdzīgi euro zonas valstu nacionālo centrālo banku organizēti pasākumi sniedza dziļāku izpratni par euro zonas iedzīvotāju bažām un gaidām.

Lai smeltos idejas un uzklausītu dažādu ieinteresēto pušu viedokļus, ECB izveidoja arī tiešsaistes portālu "ECB uzklausa" ar mērķi labāk izprast iedzīvotāju skatījumu uz euro zonas tautsaimniecību un to, ko viņi gaida no ECB. Portālā 2020. gadā tika sniegts vairāk nekā 4000 komentāru par ECB monetārās politikas stratēģiju.

ECB portālā "ECB uzklausa", pasākumā "ECB uzklausa" un nacionālo centrālo banku organizētajos pasākumos sniegtie komentāri un gūtās atziņas 2021. gadā tiks izmantoti stratēģijas izvērtēšanā.

Turklāt ECB kopā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām uzsāka vebināru sēriju. Pirmais vebinārs par Covid-19 ietekmi uz euro zonas tautsaimniecību un ECB politikas reakciju notika 2020. gada septembrī.

12. Organizatoriskā noturība un pārvaldība

ECB apņēmusies iedvesmot savus darbiniekus, veicināt viņu attīstību un iesaisti. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas radītajiem papildu izaicinājumiem, ECB 2020. gadā turpināja piesaistīt un saglabāt talantīgus darbiniekus un veicināt viņu pastāvīgu izaugsmi, kā arī panāca turpmāku uzlabojumu darbā pie vairākām darbinieku iniciatīvām un procesiem. ECB kolēģi dalās pieredzē saistībā ar 2020. gadā piedzīvotajiem īpašajiem apstākļiem un izaicinājumiem sadaļā "Iepazīstieties ar mūsu darbiniekiem".

ECB pilnībā apņēmusies nodrošināt augstākā līmeņa integritāti un pārvaldības standartus. Uzlabotas trauksmes celšanas sistēmas izveide 2020. gadā vairo tās uzticību kopīgajām vērtībām un mudina darbiniekus ar pilnu pārliecību paust savu viedokli.

12.1. Darbinieku izcilības veicināšana ārkārtējos apstākļos

ECB darbojas cilvēku labā

Covid-19 pandēmija radīja ECB jaunus izaicinājumus. 2020. gadā tās galvenā prioritāte bija rūpēties par darbinieku veselību un drošību, vienlaikus sniedzot viņiem atbalstu darba un privātās dzīves līdzsvarošanā un dodot viņiem iespēju paveikt darbu vislabākajā veidā.

ECB veica vairākus piesardzības pasākumus, lai aizsargātu savus darbiniekus un nodrošinātu, ka tā turpina īstenot savas pilnvaras. Pandēmijas sākumā ECB aicināja savus darbiniekus, izņemot tos, kuriem darba pienākumu izpildei obligāti jāatrodas ECB ēkās, strādāt attālināti. ECB arī pārcēla dažus darbiniekus uz jomām, kurās jānodrošina īpaši svarīgo funkciju nepārtraukta izpilde un tāpēc nepieciešams papildu atbalsts.

ECB pastāvīgi pielāgoja savu darba vidi, noteikumus un politiku, lai vairotu darbinieku labklājību, veicinātu viņu profesionālo izaugsmi un nodrošinātu iekļaujošu vidi, īpaši tādos ārkārtējos apstākļos kā Covid-19 krīze. Piemēri ietver regulāru komunikāciju un izpratnes vairošanu organizācijā, lielāku emocionālo atbalstu, piedāvājot medicīniskās un psiholoģiskās konsultācijas, kā arī elastīgu darba laiku un atbalstu bērnu aprūpes jomā. ECB arī īslaicīgi pagarināja atsevišķu līgumu termiņu, jo tas tuvojās beigām. Jauni darbinieki, kas uzsāka darbu ECB, galvenokārt darbā tika pieņemti attālināti.

ECB 2020. gadā turpināja centienus veicināt karjeras izaugsmi. 2020. gada janvārī tika ieviesta jauna karjeras izaugsmes sistēma, kas darbiniekiem organizācijas ietvaros atviegloja amatu maiņas iespējas gan horizontāli, gan ieņemot augstāku amatu. ECB darbiniekiem nodrošināja arī attālinātas profesionālās izaugsmes iespējas, piemēram, mācību sesijas un kursus, izmantojot videosakarus. Lai attīstītu līderības prasmes, kam ir būtiska nozīme ECB cilvēkresursu vadībā, ECB ieguldīja līdzekļus vadītāju un komandas koordinatoru attālinātajā sagatavošanā un izglītošanā par to, kā tikt galā ar Covid-19 krīzi un kā vadīt virtuālās vai hibrīdās (virtuālās un klātienes) komandas. Darbinieki tika informēti arī par citu organizāciju ieteikumiem un labāko praksi, un ECB iekšējās platformās tika izveidota īpaša sadaļa, kurā darbinieki un vadītāji varēja apmainīties viedokļiem un uzdot jautājumus.

ECB ir apņēmusies būt tāda darbavieta, kas veicina atvērtību, cieņu, daudzveidību un iekļaušanu, un 2020. gadā turpināja darbu šajā virzienā. Tā veicināja darbinieku iekļaujošu rīcību, kurai ir būtiska nozīme darba vidē, kas lielākoties kļuvusi virtuāla. Kas attiecas uz dzimumu līdzsvaru, ECB 2020. gadā pieņēma jaunu stratēģiju, kas ietver jaunus dzimumu dažādības mērķus un dzimumu daudzveidības veicināšanas papildu pasākumu kopumu. Pirmo reizi šie mērķi attiecas gan uz sieviešu pieņemšanu darbā un pārcelšanu augstākā amatā, gan kopējo ECB nodarbināto sieviešu īpatsvaru.

4. attēls

Mērķi attiecībā uz sieviešu pieņemšanu darbā un pārcelšanu augstākā amatā un kopējo ECB nodarbināto sieviešu īpatsvaru

Avots: ECB.
Piezīme. Nodarbināto sieviešu īpatsvars tiek noteikts attiecībā pret darbinieku skaitu ar darba līgumiem uz nenoteiktu un noteiktu laiku.

Neraugoties uz Covid-19 pandēmiju, ECB turpināja īstenot izpratnes vairošanas pasākumus daudzveidības un iekļaušanas jomā. Šajā sakarā tā ar darbinieku tīklu atbalstu atzīmēja vairākas nozīmīgas svētku dienas, piemēram, Starptautisko holokausta upuru piemiņas dienu, Starptautisko sieviešu dienu, Starptautisko dienu pret homofobiju, bifobiju, interfobiju un transfobiju (IDAHOBIT), Starptautisko rasu diskriminācijas izskaušanas dienu un Starptautisko dienu cilvēkiem ar invaliditāti. ECB 2020. gadā arī atzinīgi novērtēja jauna darbinieku tīkla "Vecāku tīkls" izveidošanu ar mērķi vairot darbinieku izpratni par jautājumiem, kas aktuāli vecākiem, un veicināt tādas organizācijas kultūras izkopšanu, politikas īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu, kas vislabāk atbilst vecāku un topošo vecāku interesēm un vajadzībām.

Lai monitorētu darbinieku labklājību un izprastu viņu vajadzības un bažas pašreizējos ārkārtējos apstākļos, ECB nolēma veikt regulāras darbinieku pulsa pārbaudes. Tās turpināsies Covid-19 pandēmijas laikā un ļaus ECB veikt atbilstošus pasākumus, lai atbalstītu savus darbiniekus, saglabātu viņu labklājību un iesaistīšanos un veicinātu iekļaujošu darba kultūru.

12.2. Iepazīstieties ar mūsu cilvēkiem

Masimo Antolīni (Massimo Antolini), Informācijas sistēmu ģenerāldirektorāta padomnieks

Strādāju Tiešo lietotāju pakalpojumu nodaļā, kas nodrošina un sagatavo darbam klēpjdatorus un telefonus, sagādā visai ECB ziņojumapmaiņas un sadarbības rīkus un videokonferenču pakalpojumus, tādējādi nodrošinot, ka kolēģi var strādāt un sazināties neatkarīgi no atrašanās vietas. Mēs sniedzam arī konsultācijas Valdes locekļiem un to birojiem jebkādos ar IT saistītos jautājumos.

Kopā ar citām Infrastruktūras un operāciju pakalpojumu nodaļas komandām mēs nodrošinām attālinātu piekļuvi visiem ECB IT pakalpojumiem. Attālināta piekļuve ECB kolēģiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma ļāvusi pielāgoties darbam no mājām, tādējādi samazinot vīrusa izplatības risku mūsu telpās. Lai gan tehnoloģijas nevar pilnībā aizstāt fiziskas klātbūtnes un klātienes kontaktu priekšrocības, tās, kopš ieviesti ar koronavīrusu saistītie ierobežojumi, ir palīdzējušas nodrošināt darbības nepārtrauktību un saglabāt organizatorisko noturību.

To kolēģu vajadzībām, kuri joprojām strādā klātienē, mēs arī aprīkojām vairākas sanāksmju telpas ar uzlabotu videokonferenču aprīkojumu, un mēs vienmēr esam bijuši gatavi sniegt saviem lietotājiem pastāvīgu atbalstu. Šie centieni jau devuši rezultātus: darbinieki un Valdes locekļi apguvuši jaunas prasmes un tagad ar pārliecību izmanto šo moderno infrastruktūru virtuālajām sanāksmēm un dažādiem preses un starpiestāžu videopasākumiem. Ierobežota mobilitāte veicinājusi šādu pasākumu organizēšanu, un iespējams, ka ECB nekad nav bijusi sabiedrībai tik sasniedzama un pieejama, kā šajā periodā.

Šani Kopolo (Shani Kopolo), stažieris Cilvēkresursu ģenerāldirektorātā

Es nesen Edinburgas Universitātē ieguvu maģistra grādu starptautiskajā cilvēkresursu vadībā. Esmu no Somijas un Zambijas, bet uzaugu Vīnē, apmeklējot starptautisko skolu. Saskārusies ar tik daudzām dažādām kultūrām, es ļoti priecājos uzsākt darbu ECB. Kā stažieris Talantu vadības nodaļas darba kultūras komandā strādāju arī projektos, kas saistīti ar daudzveidību un iekļaušanu. Mūsu iniciatīvu mērķis ir nodrošināt, ka ECB ir tāda darbavieta, kurā katrs kolēģis jūtas novērtēts, cienīts, iekļauts un spējīgs veikt savu darbu. Tas vienmēr bijis svarīgs nosacījums, bet Covid-19 pandēmijas ietekmē tam piešķirta vēl lielāka nozīme, un es to izjutu personiski. Pievienošanās ECB komandai pandēmijas vidū ir sagādājusi zināmas problēmas attiecībā uz integrāciju kolektīvā, norādījumu saņemšanu un jaunu lietu apguvi, jo tradicionālās klātienes saziņas formas vienkārši nebija iespējamas. Tomēr iespēja sazināties ar kolēģiem, biežāk izmantojot videozvanu, nevis e-pastu, iekļaušanās laikā bija ļoti noderīga. Mana komanda arī pielika visas pūles, lai es tajā iekļautos. Tas parādīja, ka attālinātā darba laikā mūsu darbs pie iekļaušanas ir būtisks, lai darbinieki šādā ārkārtas situācijā kā Covid-19 pandēmija justos labi.

Jūlija Kērdinga (Julia Körding), Riska vadības direktorāta galvenā finanšu risku eksperte

Es uzsāku darbu ECB 2006. gadā pēc doktora grāda teorētiskajā matemātikā iegūšanas un pēcdoktorantūras pētniecības, jo vēlējos izveidot saikni ar reālo pasauli un uzlabot cilvēku dzīvi. Ikdienas motivāciju man sniedz ECB mērķis strādāt visu Eiropas iedzīvotāju labā. 2020. gada sākumā strādāju Sekretariāta ģenerāldirektorātā, kur koordinēju Padomes sanāksmes un ECB 2019. gada pārskata sagatavošanu. Kad ECB reakcijas uz Covid-19 pandēmiju atbalstīšanai bija nepieciešami resursi, 2020. gada aprīlī īsā laikā pārgāju uz Riska vadības direktorātu. Liekot lietā savas zināšanas matemātikā, palīdzēju komandai izvērtēt jaunus kredītnovērtējuma avotus un izstrādāt atbilstošus riska mazināšanas pasākumus. Tas ļautu bankām izmantot vairāk aizdevumu kā nodrošinājumu monetārās politikas operācijās, tādējādi atbalstot reālās tautsaimniecības finansēšanu. Daudzus mēnešus es savus jaunos kolēģus satiku tikai virtuāli. Ne vienmēr bija viegli diskutēt par sarežģītiem tehniskiem jautājumiem no mājas biroja, izmantojot klēpjdatoru, bet, lieliskās komandas atbalsts ļāva man gūt ļoti vērtīgu pieredzi. Esmu lepna, ka varēju sniegt kaut nelielu devumu, lai mazinātu pandēmijas ietekmi uz euro zonas iedzīvotājiem.

Belena Peresa Esteve (Belén Pérez Esteve), Komunikācijas ģenerāldirektorāta vecākā sabiedrības informēšanas eksperte

Lai pildītu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, ECB jāskaidro sava darbība ne tikai tirgus dalībniekiem, bet arī Eiropas iedzīvotājiem. Tas īpaši attiecas uz tādiem ārkārtējiem apstākļiem kā koronavīrusa pandēmija. Darbojoties Ārējās iesaistīšanas komandā, es palīdzu skaidrot ECB darbību plašākai sabiedrībai, īstenojot iniciatīvas Eiropas jauniešiem. Tā kā jaunieši ir viena no tām iedzīvotāju grupām, kuras pandēmijas ekonomiskā ietekme skārusi visvairāk, mēs 2020. gadā pielikām lielas pūles, lai piedāvātu ietekmīgas plānoto klātienes pasākumu tiešsaistes alternatīvas, kā arī piemērotu šai auditorijai inovatīvu formātu. Viena šāda pandēmijas ietekmē tiešsaistē organizēta pasākuma ietvaros jaunieši varēja iesaistīties dialogā, kas tika rīkots tiešsaistē Eiropas Jaunatnes dienu ietvaros ar prezidenti Kristīni Lagardu, iesūtot jautājumus tieši viņai. Mūsu komanda organizēja arī vairākas intervijas ar YouTube finanšu pratības veicināšanas kanālu Finanzfluss, kā arī sociālo mediju kampaņu ar Eiropas Jaunatnes forumu, lai ECB stratēģijas izvērtēšanas ietvaros uzklausītu Eiropas jauniešus. Komunikācijas tendenču un auditorijas prioritāšu ievērošana digitālajā laikmetā un pandēmijas apstākļos ir sarežģīts uzdevums, taču man ir liels gandarījums, veicinot izpratni par mūsu darbību un piesaistot jaunas auditorijas.

Olivjē Strube (Olivier Strube), Banknošu direktorāta galvenais eksperts banknošu emisijas jautājumos

Mans darba uzdevums ir plānot euro banknošu piegādi no deviņām spiestuvēm, kur tās tiek izgatavotas, uz 19 nacionālajām centrālajām bankām (NCB), kuras tās nodrošina iedzīvotājiem. Parasti vairākus mēnešus iepriekš, balstoties uz prognozēto skaidrās naudas pieprasījumu un izmantojot optimizācijas programmatūru efektīvai atbilstības starp piedāvājumu un pieprasījumu nodrošināšanai, es visām NCB izveidoju mēneša piegādes grafiku konkrētam gadam. 2020. gada martā pirms izolācijas pasākumu noteikšanas pandēmijas pirmā viļņa laikā bija vērojams nepieredzēti liels pieprasījums pēc banknotēm, un pēc tam daļēji un/vai pilnīgi tika slēgtas spiestuves un par atkārtotai laišanai apgrozībā atbilstošu banknošu šķirošanu atbildīgie skaidrās naudas apstrādes centri, kas attiecīgi izraisīja neparedzētu banknošu piedāvājuma sarukumu. Šis retais kopējais pieprasījuma un piedāvājuma šoks man lika pilnībā pārveidot piegādes grafiku un uzsākt vairāk nekā 20 ad hoc banknošu sūtījumu visā Eiropā no mūsu banknošu stratēģiskajiem krājumiem. Man bija cieši jāmonitorē banknošu krājumi un piedāvājums un jāsadarbojas ar NCB, lai nodrošinātu, ka nevienā euro zonas valstī neveidojas banknošu iztrūkums. Šo problēmu mums palīdzēja risināt arī iekšēji izveidota lietotne, atvieglojot dažādu piedāvājuma/pieprasījuma scenāriju prognozēšanu. Es darbojos patiesi Eiropas garā, jo visas 19 NCB šajā grūtajā periodā cita citai pragmatiski palīdzēja, lai nodrošinātu, ka ikvienam pilsonim ir iespēja piekļūt skaidrajai naudai, kad un kur tas nepieciešams.

Anne van der Grāfa (Anne van der Graaf), Absolventu programmas dalībniece, Tirgus operāciju ģenerāldirektorāts

Savā otrajā Absolventu programmas gadā es pievienojos Euro zonas obligāciju tirgu nodaļas komandai, un mans galvenais uzdevums ir palīdzēt NCB aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros īstenot uzņēmumu sektora aktīvu iegādes. Es tiešā veidā palīdzu nodrošināt, ka, neraugoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajiem ārkārtējiem apstākļiem, uzņēmumiem joprojām var piedāvāt labvēlīgus finansējuma nosacījumus. Man ir paveicies, ka varēju gūt personisku pieredzi ECB tirdzniecības telpā. Tā kā ir pastiprinājušies ierobežojumi attiecībā uz cilvēku skaitu telpās, koronavīrusa pandēmija būtiski mainījusi manu darbadienu, un man nācās uzraudzīt euro zonas obligāciju tirgus no mājām. Mana dzīvokļa visādi citādi mājīgā viesistaba kļuvusi par kabinetu, kurā dzīvokļa biedra bungas blakus manam darba galdam pilda "biroja mēbeļu" lomu.

Stefans Vredenborgs (Stefan Wredenborg), Makroprudenciālās uzraudzības politikas un finanšu stabilitātes ģenerāldirektorāta vecākais grupas vadītājs un Finanšu stabilitātes komitejas sekretārs

Komiteju struktūru iesaistīšana ir svarīga ECB, nacionālo centrālo banku un uzraudzības iestāžu sadarbības forma. Viena no tādām struktūrām ir Finanšu stabilitātes komiteja, kas 2020. gadā pandēmijas ietekmē darbojās aizvien aktīvāk. Lai apspriestu finanšu stabilitātes norises un makroprudenciālās uzraudzības politikas lēmumus, biežāk tika organizētas virtuālās sanāksmes. 2020. gadā es pārņēmu komitejas sekretāra pienākumus, un man bija nekavējoties jāķeras pie darba. To padarīja iespējamu raitais mana priekšteča organizētais pienākumu pārņemšanas process, brīnišķīgie sekretariāta kolēģi un komitejas priekšsēdētāja atbalsts.

Arī komitejas locekļiem tas bija izaicinājumu pilns gads, jo mums visiem bija jāpierod pie jauniem sadarbības veidiem, vienlaikus tiekot galā ar lielāku darba slodzi. Es uzskatu, ka mums to paveikt ļāva spēcīgais komandas gars, teicamā valsts iestāžu un ECB ekspertu analīze un IT kolēģu atbalsts, kas mums palīdzēja tikt galā ar jauno virtuālo realitāti. Nedaudz paradoksāli, es domāju, ka mēs kā komiteja šajā gadā satuvinājāmies, pat neraugoties uz to, ka netikāmies klātienē. Videosanāksmēs redzot visu ES valstu pārstāvjus strādājam savos mājas birojos, nevis sēžot ap lielu galdu, radās sajūta, ka šis sarežģītais periods mūs visus patiešām vieno. Tomēr mums visiem pietrūka periodisku tikšanos klātienē un neformālu sarunu sanāksmju pārtraukumos.

12.3. Integritātes un pārvaldības standartu stiprināšana

Uzlabota trauksmes celšanas sistēma un politika aizsargā ECB integritāti, veicina labu korporatīvo pārvaldību un ļauj darbiniekiem ar pārliecību paust savu viedokli

Lai aizsargātu ECB integritāti un veicinātu labu korporatīvo pārvaldību, 2020. gadā tika ieviesta uzlabota iekšējā trauksmes celšanas sistēma un politika. Jaunā sistēma ietver iekšēju instrumentu, kas ļauj vienkāršā un drošā veidā anonīmi ziņot par iespējamiem pārkāpumiem profesionālo pienākumu veikšanā, neatbilstošu rīcību vai citām neatbilstībām, un sniedz trauksmes cēlējiem un lieciniekiem iespēju atbilstoši mūsdienīgiem standartiem pieprasīt aizsardzību pret atriebību. Turklāt politikas darbības diapazons tika paplašināts, ietverot visas ECB augstākā līmeņa amatpersonas. Trauksmes celšanas sistēma papildina ECB esošo ziņošanas par pārkāpumiem mehānismu, kas galvenokārt tiek izmantots ārējai ziņošanai par banku uzraudzības jautājumiem.

ECB tika izstrādātas jaunas iniciatīvas un komunikācijas kampaņas, lai darbiniekus informētu par ētikas noteikumiem un normām, un visi jaunie darbinieki apguva obligāto e-mācību kursu "Rīkoties ētiski". Atbilstības un pārvaldības birojs 2020. gadā sniedza atbildes uz aptuveni 1900 pieprasījumu, pievēršoties dažādām tēmām. Vērojams vienāds sadalījums starp centrālo banku un banku uzraudzības jomas darbinieku iesniegtajiem pieprasījumiem. Gandrīz 60% pieprasījumu bija saistīti ar darbinieku privātajiem finanšu darījumiem, nākamie skaita ziņā bija jautājumi par ārējām darbībām un interešu konfliktiem (sk. 25. att.). Atbilstības pārbaudes, kas veiktas ar ārējā pakalpojumu sniedzēja atbalstu, apstiprināja ECB darbinieku un ECB augstākā līmeņa amatpersonu vispārējo atbilstību privāto finanšu darījumu nosacījumiem.

25. attēls

Pārskats par 2020. gadā saņemtajiem ECB darbinieku pieprasījumiem

(pieprasījumu skaits)

Avots: ECB.

Pēc Ētikas un atbilstības koordinatoru darba grupas (ĒAKDG) izveidošanas Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros turpinājās valstu centrālo banku un nacionālo kompetento iestāžu sadarbība, galveno uzmanību veltot dažādās iestādēs spēkā esošo ētikas pamatnostādņu saskaņošanai.

Starptautiskā līmenī ECB pievienojās Daudzpusēju organizāciju ētikas tīklam (DOĒT) – forumam, kas tika izveidots ar mērķi dalīties informācijā un pieredzē, veicināt sadarbību kopīgo interešu integritātes jautājumos un noteikt augstākus prakses standartus. Dalība DOĒT apliecina ECB apņemšanos risināt ētikas un labas pārvaldības jautājumus.

ECB Ētikas komiteja saskaņā ar vienoto ECB augstākā līmeņa amatpersonu ētikas kodeksu novērtēja Valdes, Padomes un Uzraudzības valdes locekļu iesniegtās interešu deklarācijas publicēšanai ECB tīmekļvietnēs. Ētikas komiteja 2020. gadā sniedza arvien vairāk atzinumu, no kuriem lielākā daļa bija saistīti ar privātām darbībām un pēcnodarbinātības pasākumiem.

Lai turpmāk palielinātu caurredzamību, Padome nolēma ECB tīmekļvietnē publicēt Ētikas komitejas sniegtos atzinumus, kas adresēti pašreizējiem un turpmākajiem ECB Valdes, Padomes un Uzraudzības valdes locekļiem attiecībā uz interešu konflikta gadījumiem un ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām.

ECB 2020. gadā atbildēja uz 67 ES pilsoņu pieprasījumiem par ECB dokumentu pieejamību un nodrošināja vairāk nekā 190 dokumentu pieejamību (dažos dokumentos ietvertā informācija atklāta daļēji).

ECB Audita komiteja[69] pārskatīja savas pilnvaras (to veic reizi trijos gados) un ieviesa papildu nosacījumus, lai atsauktos Eiropas Parlamenta un nevalstisko organizāciju aicinājumiem turpināt tās locekļu neatkarības stiprināšanu un aizsardzību. Audita komiteja sniedz Padomei konsultācijas par korporatīvās pārvaldības galvenajiem aspektiem ECB centrālās bankas darbības un uzraudzības funkciju jomā un Eurosistēmā. Tā tika regulāri informēta par ECB veiktajiem pasākumiem un iniciatīvām Covid-19 pandēmijas radīto finanšu un darbības risku novēršanai un turpināja veicināt atklātu audita ieteikumu savlaicīgu īstenošanu.

Gada finanšu pārskati

https://www.ecb.europa.eu/pub/annual/annual-accounts/html/ecb.annualaccounts2020~0508aea2f9.lv.html

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2020. gada 31. decembrī

https://www.ecb.europa.eu/pub/annual/balance/html/ecb.eurosystembalancesheet2020~0da47a656b.lv.html

Statistikas sadaļa (pieejama tikai angļu valodā)

https://www.ecb.europa.eu/pub/pdf/annrep/ecb.ar_annex2020_statistical_section~ae79ac8ab8.en.pdf

© Eiropas Centrālā banka, 2021

Pasta adrese 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis +49 69 1344 0

Tīmekļvietne www.ecb.europa.eu

Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.

Šajā pārskatā iekļautie dati atbilst stāvoklim 2021. gada 25. februārī (izņēmumi ir skaidri norādīti).

Terminus un saīsinājumus sk. ECB Glossary (pieejams tikai angļu valodā).

HTML ISBN 978-92-899-4646-9, ISSN 1830-298X, doi: 10.2866/154498, QB-AA-21-001-LV-Q

  1. 2020. gada beigās perspektīva paredzēja medicīniska pandēmijas risinājuma rašanu un plašu vakcinēšanu, sākot no 2021. gada vidus.
  2. 1.2. sadaļa atspoguļo 2021. gada 9. martā publicētos Eurostat otrās aplēses datus.
  3. Sk. ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 ielikumu "Pandēmijas ilgtermiņa ietekme: vadošo uzņēmumu apsekojumā gūtās atziņas".
  4. Sk. ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 5 ielikumu A preliminary assessment of the impact of the COVID-19 pandemic on the euro area labour market ("Provizorisks Covid-19 pandēmijas ietekmes uz euro zonas darba tirgu novērtējums").
  5. Sk. ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 raksta The impact of COVID-19 on potential output in the euro area ("COVID-19 ietekme uz euro zonas potenciālo izlaidi") 2. ielikumu.
  6. Fiskālā nostāja atspoguļo uz tautsaimniecību vērsto fiskālās politikas stimulu virzienu un apjomu papildus valsts finanšu automātiskajai reakcijai uz ekonomiskās attīstības ciklu. Šajā gadījumā to mēra kā cikliski koriģētas sākotnējās bilances rādītāja pārmaiņas, neietverot valdības atbalstu finanšu sektoram. Sīkāk par euro zonas fiskālās nostājas jēdzienu sk. ECB 2016. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 rakstā The euro area fiscal stance ("Euro zonas fiskālā nostāja").
  7. Sk. Eiropas Komisijas 2020. gada rudens ekonomiskās prognozes.
  8. Sīkāku informāciju sk. ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 1 rakstā The initial fiscal policy responses of euro area countries to the COVID-19 crisis ("Euro zonas valstu sākotnējā fiskālās politikas reakcija uz Covid-19 krīzi").
  9. Sk. Eiropas Komisijas 2020. gada rudens ekonomiskās prognozes.
  10. 1.4. sadaļa atspoguļo 2021. gada 9. martā publicētos Eurostat otrās aplēses datus.
  11. Pārtikas cenu īslaicīgo kraso kāpumu noteicošie faktori sīkāk aplūkoti ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 5 ielikumā Recent developments in euro area food prices ("Jaunākā euro zonas pārtikas cenu dinamika").
  12. Grūtības, kas pandēmijas laikā radušās patēriņa cenu mērīšanā, iztirzātas ECB "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 ielikumā Consumption patterns and inflation measurement issues during the COVID-19 pandemic ("Patēriņa modeļi un inflācijas mērīšanas jautājumi Covid-19 pandēmijas laikā").
  13. Sīkāku informāciju sk. ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 ielikumā "Saīsinātā darba laika programmas un to ietekme uz algām un rīcībā esošajiem ienākumiem" un ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 ielikumā "Vai vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas dati var būt noderīgi, vērtējot darba samaksas dinamiku Covid-19 pandēmijas laikā?".
  14. Sīkāku informāciju par veiktajiem uzraudzības pasākumiem, lai bankām nodrošinātu kapitāla un operatīvās palīdzības sniegšanu, sk. 3.3. sadaļā un ECB 2020. gada pārskatā par uzraudzības darbību.
  15. Padome paziņoja arī, ka jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstīgās monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem. Šī atkārtotas ieguldīšanas stratēģija attiecībā uz PĀAIP mazinās nepamatoti stingrāku finanšu nosacījumu risku.
  16. Eurosistēma arī nodrošināja likviditātes aizsargmehānismu – vispirms martā, īstenojot papildu ITRO, un pēc tam aprīlī, uzsākot septiņu PĀITRO kopumu.
  17. Eurosistēmas mērķis ir attiecībā pret tirgu neitrāls aktīvu sadalījums, veicot visu kritērijiem atbilstošo termiņu vērtspapīru iegādes visās valstīs tā, lai atspoguļotu euro zonas valstu valdības obligāciju tirgus sastāvu.
  18. Sīkāku informāciju par vērtspapīru aizdevumu iespējām dažādu aktīvu iegāžu programmu ietvaros sk. rakstā Securities lending of holdings under the asset purchase programme (APP) and the pandemic emergency purchase programme (PEPP) ("Turējumu vērtspapīru aizdevumi AIP un PĀAIP ietvaros") ECB tīmekļvietnē.
  19. ECB reizi mēnesī publicē datus par Eurosistēmas VSAIP ietvaros aizdoto vērtspapīru mēneša kopējo vidējo atlikumu un saņemtā skaidrās naudas nodrošinājuma mēneša kopējo vidējo apjomu.
  20. Sk. The financial risk management of the Eurosystem's monetary policy operations ("Finanšu risku pārvaldība Eurosistēmas monetārās politikas operācijās"), ECB, 2015. gada jūlijs.
  21. Sk. arī ECB tīmekļvietnes sadaļu Asset purchase programmes ("Aktīvu iegādes programmas").
  22. Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem jābūt vismaz diviem ĀKNI sniegtiem kredītreitingiem.
  23. Sk. Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 19. decembra Pamatnostādnes (ES) 2015/510 par Eurosistēmas monetārās politikas regulējuma īstenošanu (ECB/2014/60) 138. panta 3. punkta b) apakšpunktu (OV L 91, 02.04.2015., 3. lpp.).
  24. Emitenta limits attiecas uz maksimālo apgrozībā esošo viena emitenta vērtspapīru daļu, kāda var būt Eurosistēmas turējumā.
  25. Sk. ECB 1999. gada janvāra "Mēneša Biļetena" rakstu The stability-oriented monetary policy strategy of the Eurosystem ("Eurosistēmas uz stabilitāti orientētā monetārās politikas stratēģija") un ECB 2003. gada jūnija "Mēneša Biļetena" rakstu The outcome of the ECB's evaluation of its monetary policy strategy ("ECB monetārās politikas stratēģijas novērtējuma rezultāti").
  26. Sk. Parker, M. The impact of disasters on inflation. Working Paper Series, No 1982, ECB, 2016. gada novembris.
  27. Sk. De Haas, R., Popov, A. Finance and carbon emissions. Working Paper Series, No 2318, ECB, 2019. gada septembris.
  28. Sk. Benmir, G., Jaccard, I., Vermandel, G. Green asset pricing. Working Paper Series, No 2477, ECB, 2020. gada oktobris.
  29. Sk. Agnoletti, M., Manganelli, S., Piras, F. Covid-19 and rural landscape: the case of Italy. Working Paper Series, No 2478, ECB, 2020. gada oktobris.
  30. Sk. ECB 2020. gada novembra Financial Stability Review.
  31. Sk. ECB 2020. gada novembra Financial Stability Review.
  32. Sk., piemēram, COVID-19 Vulnerability Analysis. ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 28. jūlijs, un Budnik, K. et al. Banking euro area stress test model. Working Paper Series, No 2469, ECB, 2020. gada septembris.
  33. Pēc attiecīgo lūgumu par ciešu sadarbību ar ECB saņemšanas 2019. gadā tika veikts Bulgārijas banku visaptverošais novērtējums, bet 2020. gadā – Horvātijas banku visaptverošais novērtējums.
  34. Sk ECB establishes close cooperation with Bulgaria’s central bank, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 10. jūlijs.
  35. Sk. ECB establishes close cooperation with Croatia’s central bank, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 10. jūlijs.
  36. Sk. ECB lists Bulgarian and Croatian banks it will directly supervise as of October 2020, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 11. septembris.
  37. Sk. ECB Banking Supervision provides temporary capital and operational relief in reaction to coronavirus, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 12. marts.
  38. Sk. ECB Banking Supervision provides further flexibility to banks in reaction to coronavirus, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 20. marts.
  39. Sk. McCaul, E. A pragmatic SREP delivers appropriate supervision for the crisis, The Supervision Blog, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 12. maijs.
  40. Sk. ECB Banking Supervision provides further flexibility to banks in reaction to coronavirus, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 20. marts.
  41. Sk. ECB allows temporary relief in banks' leverage ratio after declaring exceptional circumstances due to pandemic, paziņojums presei, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 17. septembris. Kapitāla prasību regula, kurā izdarīti pagaidu grozījumi, ļauj banku uzraudzības iestādēm pēc apspriešanās ar attiecīgo centrālo banku atļaut bankām izslēgt centrālo banku riska darījumus no to sviras rādītāja.
  42. Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.06.2013., 1. lpp.), un īpaši tās 178. panta 2. punkts.
  43. Sk. Enria, A., Fernandez-Bollo, E. Fostering the cross-border integration of banking groups in the banking union, The Supervision Blog, ECB Banku uzraudzība, 2020. gada 9. oktobris.
  44. Sk. Eiropas Centrālās bankas 2017. gada 8. novembra atzinumu par pārmaiņām Savienības krīzes pārvaldības regulējumā (CON/2017/47) (OV C 34, 31.1.2018, 17. lpp.).
  45. Sk., piemēram, de Guindos, L., Panetta, F., Schnabel, I. Europe needs a fully fledged capital markets union – now more than ever, The ECB Blog, ECB, 2020. gada 2. septembris.
  46. Sk. Financial Integration and Structure in the Euro Area, ECB, 2020. gada marts.
  47. 2020. gada janvārī tika apstiprināti jauni T2V statistikas principi. Svarīgāko pārmaiņu un to ietekmes uz T2V rādītājiem apskatu sk. T2S Annual Report 2019 ("T2V 2019. gada pārskats") ielikumā Changes in the T2S statistical framework ("T2V statistikas principu pārmaiņas").
  48. Repo darījumu līgumi ir vienošanās, kuru ietvaros aizdevēja centrālā banka nodrošina piekļuvi līdzekļiem savā valūtā citai centrālajai bankai, pieņemot attiecīgajā valūtā denominētus aktīvus, kuri kalpo kā nodrošinājums tam, ka aizņēmēja centrālā banka atmaksās tai izsniegtos līdzekļus.
  49. Sk. arī Panetta, F., Schnabel, I. The provision of euro liquidity through the ECB's swap and repo operations, The ECB Blog, ECB, 2020. gada 19. augusts.
  50. Sk. ECB 2021. gada 18. marta paziņojumu presei ECB starts publishing compounded euro short-term rate (€STR) average rates on 15 April 2021 ("ECB 2021. gada 15. aprīlī sāks publicēt salikto €STR vidējo īstermiņa procentu likmi").
  51. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 141. panta 2. punktu, ECBS Statūtu 17., 21.2., 43. un 46.1. pantu un Padomes 2002. gada 18. februāra Regulas (EK) Nr. 332/2002 9. pantu.
  52. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktu un 132. panta 1. punktu, ECBS Statūtu 17. un 21. pantu un Padomes 2010. gada 11. maija Regulas (ES) Nr. 407/2010 8. pantu.
  53. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar Padomes 2020. gada 19. maija Regulas (ES) 2020/672, ar ko izveido Eiropas pagaidu atbalsta instrumentu bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE) pēc Covid-19 uzliesmojuma, 10. pantu).
  54. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar EFSF Pamatlīguma 3. panta 5. punktu).
  55. Saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21. pantu (kopā ar ESM Finanšu palīdzības līgumu vispārējo noteikumu 5.12.1. pantu).
  56. Saskaņā ar vienošanos par aizdevuma iespēju starp dalībvalstīm, kuru valūta ir euro (izņemot Grieķiju un Vāciju), un Kreditanstalt für Wiederaufbau (kas darbojas valsts interesēs un pakļauta Vācijas Federatīvās Republikas rīkojumiem un izmanto tās garantijas) kā aizdevējiem un Grieķijas Republiku kā kredītņēmēju un Bank of Greece kā kredītņēmēja aģentu un saskaņā ar ECBS Statūtu 17. un 21.2. pantu un 2010. gada 10. maija Lēmuma ECB/2010/4 2. pantu.
  57. Saskaņā ar Kapitāla prasību regulas 430.c pantu Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome nosaka pienākumu EBI veikt priekšizpētes ziņojumu, ņemot vērā ECBS ieguldījumu.
  58. Sk. ECB communication to reporting agents on the collection of statistical information in the context of COVID-19 ("ECB paziņojums datu sniedzējiem par statistiskās informācijas vākšanu Covid-19 apstākļos"), ECB, 2020. gada 15. aprīlis, un ECB communication to reporting agents on the extension of deadlines for the reporting of statistical information in the context of COVID-19 ("ECB paziņojums datu sniedzējiem par statistiskās informācijas sniegšanas termiņu pagarināšanu Covid-19 apstākļos"), ECB, 2020. gada 29. aprīlis.
  59. Sk. ECB 2020.gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 rakstu European financial integration during the COVID-19 crisis ("Eiropas finanšu integrācija Covid-19 krīzes laikā").
  60. Apsekojums tiek veikts katru mēnesi un pašlaik aptver sešas lielākās euro zonas valstis – Vāciju, Spāniju, Franciju un Itāliju, kurās izlasi veido aptuveni 2000 respondentu, un Beļģiju un Nīderlandi, kurās izlasi veido 1000 respondentu.
  61. Uz kredītņēmēju datiem balstītie pasākumi ietver, piemēram, ierobežojumus attiecībā uz aizdevuma attiecību pret nodrošinājumu un parāda attiecību pret ienākumiem.
  62. Sk., piemēram, 2020. gada 16. oktobra tiešsaistes semināru Tracking the economy with high frequency data; Eraslan, S., Götz, T. An unconventional weekly economic activity index for Germany. Technical Paper Series, No 2, Deutsche Bundesbank, 2020, un Delle Monache, D., Emiliozzi, S., Nobili, A. Tracking economic growth during the Covid-19: a weekly indicator for Italy. Note Covid-19, Banca d'Italia, 27 January 2021.
  63. Konsultēšanās prasību neizpildes gadījumi ietver: 1) gadījumus, kad nacionālā iestāde nav konsultējusies ar ECB par tās kompetences jomām atbilstošu tiesību aktu projektu nosacījumiem, un 2) gadījumus, kad nacionālā iestāde formāli konsultējusies ar ECB, bet nav devusi tai pietiekami daudz laika tiesību akta projekta nosacījumu analīzei un atzinuma sniegšanai pirms šo noteikumu pieņemšanas.
  64. Sk. Dall'Orto Mas, R., Vonessen, B., Fehlker, C., Arnold, K. The case for central bank independence: a review of key issues in the international debate. Occasional Paper Series, Nr. 248, 2020. gada oktobris.
  65. Situācijas saistībā ar iedzīvotāju uzticēšanos ECB un atbalstu euro, tās attīstību un iedzīvotāju sociāli demogrāfisko profilu iztirzājumu sk. ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 4 rakstā Citizens' attitudes towards the ECB, the euro, and Economic and Monetary Union ("Iedzīvotāju attieksme pret ECB, euro un Ekonomikas un monetāro savienību").
  66. Sk. ECB tīmekļvietni, kurā pieejami VKM II paziņojumi (par Bulgāriju un Horvātiju), šo valstu (Bulgārijas un Horvātijas) pieteikuma vēstules un to saistību saraksts, kuras izpildītas pirms dalības uzsākšanas un izpildāmas pēc tās.
  67. Sīkāku informāciju sk. ECB 2020. gada pārskata par uzraudzības darbībām 4.1. sadaļā.
  68. Vairāk informācijas sk. ECB 2020. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8. rakstā The European exchange rate mechanism (ERM II) as a preparatory phase on the path towards euro adoption – the cases of Bulgaria and Croatia ("Eiropas Valūtas kursa mehānisms (VKM II) kā sagatavošanās posms ceļā uz euro ieviešanu – Bulgārijas un Horvātijas gadījums").
  69. Jannis Sturnars (Yannis Stournaras) 2020. gada februārī uzņēmās Audita komitejas priekšsēdētāja pienākumus.