Menu

Īss atskats uz aizvadīto gadu

 Euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās 2017. gadā pārtapa stabilā un plašā kāpumā. Iekšzemes kopprodukts palielinājās par 2.5%, un līdz gada beigām pieaugums bija turpinājies 18 ceturkšņu pēc kārtas. Tas bija spēcīgākais kāpums pēdējo 10 gadu laikā un plašākais – pēdējo 20 gadu laikā. Pieauguma tempa dispersija starp euro zonas valstīm sasniedza zemāko līmeni kopš monetārās savienības izveides.

Sakarā ar spēcīgo izaugsmi darba tirgus turpināja strauji atlabt. Nodarbinātības līmenis pieauga par 1.6%, sasniedzot augstāko jebkad novēroto līmeni – to veicināja rekordaugsts sieviešu un vecāku cilvēku līdzdalības līmenis. Bezdarba līmenis saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2009. gada janvāra. Kopumā kopš 2013. gada vidus radīti 7.5 milj. darbvietu, pilnībā kompensējot krīzes laikā zaudētās darbvietas.

Tāpat kā iepriekšējos gados ECB monetārajai politikai šajā atveseļošanās un konverģences stāstā bijusi noteicošā loma. 2017. gadā visā euro zonā pamatā izzuda pagātnē veidojusies monetārās politikas transmisijas asimetrija un nostabilizējās ļoti izdevīgi finansēšanas nosacījumi. Tas veicināja spēcīgāko privātajam sektoram izsniegto kredītu atlikuma pieaugumu kopš krīzes sākuma 2008. gadā.

Tomēr inflācijas dinamika neatbilda pārliecinošajam reālās tautsaimniecības sniegumam. Lai gan kopējā inflācija salīdzinājumā ar iepriekšējo zemo līmeni pieauga, gadā vidēji sasniedzot 1.5%, iekšzemes cenu spiediens joprojām bija ierobežots un pamatinflācija vēl neliecināja par ilgtspējīgu augšupvērstu tendenci.

Atšķirīgās izaugsmes un inflācijas perspektīvas noteica ECB monetārās politikas lēmumus šajā gadā, liekot mainīt aktīvu iegādes programmas raksturlielumus.

Oktobrī Padome pieņēma lēmumu tālāk samazināt aktīvu iegāžu mēneša apjomu no 60 mljrd. euro līdz 30 mljrd. euro, bet pagarināt programmas darbības laiku vismaz par diviem mēnešiem – līdz 2018. gada septembrim. Turklāt 2018. gada martā Padome savā oficiālajā paziņojumā vairs neietvēra skaidru norādi uz gatavību paplašināt aktīvu iegādes programmu, ja perspektīva kļūtu mazāk labvēlīga.

Padomes lēmumi atspoguļoja tās augošo pārliecību par tautsaimniecības perspektīvu, kuras kontekstā nemainīga politikas nostāja kļūtu arvien ekspansīvāka. Bet tajos atspoguļojās arī atziņa, ka vajadzīga pacietība, iekams pieaugs inflācijas spiediens, un monetārajā politikā nepieciešama neatlaidība, lai inflācijas dinamika kļūtu noturīga un pašpietiekama.

Lai gan monetārā politika rada iecerēto ietekmi, tā var izraisīt arī blakusefektus. Tāpēc ECB 2017. gadā turpināja cieši monitorēt finanšu stabilitātes riskus, kas šķita ierobežoti.

Spēcīgāka nominālā izaugsme palīdzēja samazināt riskus, uzlabojot uzņēmumu un mājsaimniecību parāda ilgtspējību. Abu sektoru parāda rādītāji saruka līdz 2008. gada sākuma līmenim, parādot, ka atveseļošanās nav bijusi saistīta ar aizņemto līdzekļu īpatsvara palielināšanās atsākšanos privātajā sektorā. Faktiski pirmo reizi kopš monetārās savienības sākuma privātie tēriņi pieauguši, vienlaikus samazinoties privātā sektora parāda līmenim.

Arī bankām tautsaimniecības apstākļu uzlabošanās radīja iespēju turpmāk nostiprināt savas bilances. Spēcīgāka tautsaimniecība palīdzēja stabilizēt pelnītspēju, augot darījumu apjomam un sarūkot vērtības samazināšanās izdevumiem. Banku šoka absorbētspēja turpināja palielināties, to pirmā līmeņa pamatkapitāla rādītājam 2017. gada 3. ceturksnī sasniedzot 14.5%, un aktīvu kvalitāte uzlabojās.

Euro zonas bankas straujāk samazināja ienākumus nenesošo aizdevumu (INA) apjomu, kurš saruka no 8% no aizdevumu kopējā atlikuma 2014. gadā līdz 5.2% 2017. gada 3. ceturksnī. Tikai 2017. gada pirmajos trīs ceturkšņos vien INA atlikums saruka par 119 mljrd. euro. Arvien lielāku daļu no samazinājuma veidoja aizdevumu pārdošana otrreizējā tirgū. To veicināja ECB iniciatīvas uzlabot caurredzamību INA tirgos. Taču joprojām nepieciešami turpmāki centieni samazināt augsto INA līmeni.

ECB arī turpināja monitorēt finanšu tirgu nosacījumus. Tirgi 2017. gadā bija relatīvi mierīgi, bet joprojām neaizsargāti pret krasu riska pārcenošanu un finanšu tirgu svārstīguma kāpumu. Šie riski 2018. gada sākumā īstenojās pasaules kapitāla vērtspapīru tirgos, lai gan līdz šim nav vērojama būtiska negatīva ietekme uz euro zonas kredītu tirgiem un attiecīgi uz finansēšanas nosacījumiem plašākā nozīmē.

2017. gadā bija vērojamas arī svarīgas euro zonas maksājumu arhitektūras norises. Pabeigts migrācijas uz TARGET2 vērtspapīriem noslēdzošais posms, un pēc tam platforma vidēji dienā apstrādāja 556 684 darījumus. Apgrozībā nonāca jaunā 50 euro banknote, uzlabojot maksājumu drošību euro zonas iedzīvotājiem, kuriem skaidrā nauda joprojām ir galvenais maksāšanas līdzeklis tirdzniecības vietās.

Visbeidzot, ECB veica vairākus pasākumus, lai uzlabotu tās caurredzamību un pārskatatbildību ES pilsoņu priekšā. 2017. gadā mēs sniedzām atbildes uz 138 Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem. Mēs atklājām jauno Apmeklētāju centru, un gaidāms, ka tas uzņems 40 000 cilvēku gadā. Mūsu interneta vietni apmeklēja cilvēki no visas pasaules, un tā tika skatīta vairāk nekā 17 milj. reižu.

Raugoties nākotnē, mēs gaidām, ka 2018. gadā saglabāsies spēcīgs ekonomiskā kāpuma temps. Lai gan joprojām esam pārliecināti, ka inflācija vidējā termiņā tuvināsies mūsu mērķim atbilstošam līmenim, vēl arvien valda nenoteiktība par jaudu nepietiekamas izmantošanas pakāpi tautsaimniecībā.

Lai nodrošinātu, ka inflācija atgriežas līmenī, kas atbilst mūsu mērķim, joprojām nepieciešama pacietīga, neatlaidīga un prudenciāla monetārā politika.

Frankfurtē pie Mainas 2018. gada aprīlī

Mario Dragi (Mario Draghi)

Prezidents


Gads skaitļos

 

Stabila un plaša ekonomiskā izaugsme 2.5% Euro zonas iekšzemes kopprodukta pieaugumu salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu veicināja spēcīgāks neto eksports un stabili iekšzemes tēriņi preču un pakalpojumu iegādei. Vērojama inflācijas atveseļošanās tendence 1.5% Vidējais kopējās inflācijas līmenis euro zonā paaugstinājās, galvenokārt atspoguļojot pieaugošās enerģijas un (mazāk) pārtikas cenas. Nodarbinātības līmenis augstāks nekā pirms krīzes 1.6% Darba tirgus atveseļošanās turpinājās, spēcīgam nodarbinātības kāpumam atspoguļojot gan pozitīvo ekonomisko klimatu, gan politikas pasākumu panākumus . 1998: 1.47σ 2017: 0.75σ Ekonomiskās izaugsmes tempu atšķirības dažādās euro zonas valstīs, ko mēra kā bruto pievienotās vērtības standarta novirzes, bija mazākas nekā jebkad monetārās savienības vēsturē. Izaugsmes tempu dispersija vēsturiski zemākajā līmenī

  

 

Uzlabojusies banku maksātspēja 14.5% Euro zonas banku maksātspējas rādītāji turpināja uzlaboties, pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājam 2017. gada 3. ceturksnī sasniedzot 14.5%. Straujāks ienākumus nenesošo aizdevumu sarukums –119 mljrd. euro Euro zonas banku ienākumus nenesošo aizdevumu kopējais atlikums gada pirmo triju ceturkšņu laikā būtiski samazinājās. Augošs T2V darījumu skaits 556 684 dienā Migrācijas uz TARGET2 vērtspapīriem pabeigšana bija būtisks solis ceļā uz Eiropas vērtspapīru norēķinu infrastruktūras integrāciju – par to liecina pēc migrācijas noslēdzošā posma vidēji dienā veikto darījumu skaits. 138 ECB prezidents Mario Dragi sniedza atbildes uz vairāk nekā 130 Eiropas Parlamenta deputātu jautājumiem, atspoguļojot ECB augstos pārskatatbildības un caurredzamības standartus. Eiropas Parlamentam sniegtas daudzas atbildes


ECB politika un pasākumi 2017. gada ekonomiskajos un finanšu apstākļos

Euro zonas ekonomisko atveseļošanos veicināja labvēlīgas norises un monetārā politika

Euro zonas tautsaimniecības uzplaukums, kas sākās 2013. gadā, turpinājās 2017. gadā, piemērojoties esošajiem nenoteiktības apstākļiem. Produkcijas izlaides kāpums nostabilizējās un kļuva plašāks, un gan valstu, gan nozaru pieauguma tempa atšķirības 20 gadus bija zemākajā līmenī. Atveseļošanās turpināja labvēlīgi ietekmēt euro zonas darba tirgus. Nodarbinātība sasniedza augstāko līmeni kopš euro zonas izveidošanas, bet bezdarba līmenis saruka līdz pēdējo reizi 2009. gada 1. ceturksnī novērotajam līmenim.

Euro zonas atveseļošanos pozitīvi ietekmēja vairāki labvēlīgi cikliskie un strukturālie faktori. Globālā ražošanas apjoma pieaugums kļuva straujāks un veicināja eksporta pieprasījumu, un euro zonā kļuva jūtami bilanču korekcijas, iestāžu darba uzlabošanas un strukturālo reformu gadu rezultāti. Turklāt vispārējā fiskālās politikas nostāja bija kopumā neitrāla. ECB monetārās politikas pasākumi joprojām pozitīvi ietekmēja naudas un kredītu atlikuma dinamiku un, nodrošinot zemas procentu likmes un ilgstoši labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, noteica gan mājsaimniecību patēriņa, gan uzņēmumu investīciju pieaugumu.

Neraugoties uz stabilo ekonomisko atveseļošanos, inflācijas dinamikā vēl nebija jaušamas pārliecinošas ilgtspējīgas augšupvērstas korekcijas iezīmes virzībai uz vidējā termiņa līmeni, kas zemāks par 2%, bet ir tuvu tam saskaņā ar ECB cenu stabilitātes definīciju. Pamatā esošais inflācijas spiediens joprojām bija neliels, saglabājoties būtiskam darba tirgus atslābumam. Bija nepieciešams laiks, lai novērotie darba tirgus uzlabojumi pārtaptu dinamiskākā algu kāpumā. Turklāt bija svarīgi ņemt vērā īstermiņa inflācijas datu svārstīgumu, kam bija (ja vispār) ierobežota saistība ar cenu stabilitātes vidējā termiņa perspektīvu.

Stabilie un plašie izaugsmes rezultāti deva iemeslu pārliecībai, ka ar laiku inflācijas dinamika kļūs spēcīgāka. Šajā sakarā ECB Padome uzsvēra, ka nepieciešama pacietība, neatlaidība un piesardzība, jo gaidāms, ka šis process prasīs laiku un joprojām ir atkarīgs no ļoti stimulējošiem monetārās politikas pasākumiem.

Globālās ekonomiskās izaugsmes temps kļuva straujāks

2017. gadā turpinājās globālās tautsaimniecības cikliskais uzplaukums (sk. 1. att.). Atveseļošanās aptvēra arī plašāku valstu un komponentu loku. Galvenais globālās izaugsmes virzītājs joprojām bija patēriņš, bet pieprasījums pēc investīcijām, īpaši attīstītajās valstīs, atjaunojās. Pasaules tirdzniecības atveseļošanās notika vienlaikus ar uzņēmēju noskaņojuma uzlabošanos un pieprasījuma pārvirzi uz reģioniem, īpaši Eiropu, kur importa izmantošana bija spēcīgāka.

 

1. attēls

Globālais reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; ceturkšņa dati)

-2 0 2 4 6 8 10 12 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 attīstītās valstis, neietverot euro zonu izejvielas eksportējošās jaunās tirgus ekonomikas valstis izejvielas importējošās jaunās tirgus ekonomikas valstis

Avoti: Haver Analytics, valstu avoti un ECB aprēķini.
Piezīmes. IKP koriģēts, izmantojot pirktspējas paritātes (PP) svarus. Attīstītās valstis ir Austrālija, Kanāda, Japāna, Jaunzēlande, Norvēģija, Zviedrija, Šveice, Apvienotā Karaliste un ASV. Preču eksportētājvalstis ir Argentīna, Brazīlija, Čīle, Kolumbija, Indonēzija, Malaizija, Meksika, Krievija, Saūda Arābija, Dienvidāfrika un Venecuēla. Preču importētājvalstis ir Honkonga, Indija, Koreja, Singapūra, Taivāna, Taizeme un Turcija.

Pasaules ekonomisko atveseļošanos atbalstīja vairākas labvēlīgas norises attīstītajās valstīs, bet spēcīgie izaugsmi kavējošie faktori jaunajās tirgus ekonomikas valstīs mazinājās. Attīstītajās valstīs, kur izaugsmes avotus arvien vairāk noteica iekšējie (endogēnie) faktori, gan ražošanas jaudu nepilnīgā izmantošana, gan darba tirgu atslābums turpināja mazināties. Attīstīto valstu stimulējošā politika un gan uzņēmēju, gan mājsaimniecību konfidences uzlabošanās stiprināja ekonomisko aktivitāti. Jauno tirgus ekonomikas valstu grupā stimulējošā politika joprojām veicināja stabilu izaugsmi izejvielu importētājvalstīs, bet izejvielu eksportētājvalstīs izaugsme atjaunojās augstāku izejvielu cenu un kapitāla ieplūžu atsākšanās ietekmē.

 

2. attēls

OECD darba tirgus norises

(ceturkšņa dati)

5.0 5.5 6.0 6.5 7.0 7.5 8.0 8.5 9.0 0.0 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3.0 3.5 4.0 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 bezdarba līmenis (%; invertēts rādītājs; labā ass) atlīdzība vienam nodarbinātajam

Avoti: Haver Analytics, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (Organisation for Economic Co-operation and Development; OECD) un ECB aprēķini.
Piezīme. Kompensāciju vienam darbiniekam aprēķina kā vienības darbaspēka izmaksu un darba ražīguma pārmaiņu sezonāli izlīdzinātu summu.

Nacionālā pieprasījuma kāpums un esošais bezdarba sarukums vēl nav atspoguļojies algu pieaugumā (sk. 2. att.) un augstākā pamatinflācijas līmenī vairākumā lielāko valstu. Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu globālā inflācija (neietverot pārtiku un enerģiju) saglabājusies kopumā stabila. Tomēr globālā kopējā inflācija paaugstinājās izejvielu augošo cenu dēļ (sk. 3. att.).

 

3. attēls

OECD inflācija

(gada pārmaiņas; %; mēneša dati)

0 1 2 3 4 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017 visi komponenti neietverot enerģiju un pārtiku

Avoti: Haver Analytics, OECD un ECB aprēķini.

Izejvielu cenu kāpums paaugstināja globālo inflāciju

Pēc 1. pusgadā novērotās lejupslīdes no 56 ASV dolāriem par barelu janvārī līdz 44 ASV dolāriem par barelu jūnijā, galvenokārt atspoguļojot šaubas par Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un lielāko OPEC neietilpstošo naftas ražotājvalstu 2016. gadā par produkcijas izlaides samazināšanu noslēgtā līguma efektivitāti spēcīga ASV naftas piedāvājuma apstākļos, Brent jēlnaftas cenas 2017. gada 2. pusgadā atkal paaugstinājās (sk. 4. att.). Ietekmējot globālās inflācijas norises, cenas pieauga līdz 67 ASV dolāriem par barelu decembra beigās, norādot uz tirgus līdzsvara atjaunošanu sakarā ar spēcīgāku, nekā gaidīts, pieprasījumu 2017. gadā, 2017. gada maijā noteikto OPEC un OPEC neietilpstošo valstu produkcijas izlaides ilgāku samazināšanu un ražošanas pārtraukumiem dažās ražotājvalstīs, tādējādi arvien vairāk sarūkot naftas krājumiem. Gada beigās cenu dinamiku vēl vairāk ietekmēja ģeopolitiskā spriedze, gaidas par OPEC un OPEC neietilpstošo valstu piegāžu samazinājuma līguma tālāku pagarināšanu, ko apstiprināja 2017. gada 30. novembra faktiskais līguma pagarinājums līdz 2018. gada beigām, kā arī spēcīgais globālais naftas pieprasījums.

 

4. attēls

Galvenās izejvielu cenu norises

(dienas dati)