Euro banknošu emisija un apgrozība

Juridiski gan ECB, gan euro zonas valstu centrālajām bankām ir tiesības emitēt euro banknotes. Praksē euro banknotes (kā arī monētas) fiziski emitē un izņem no apgrozības tikai valstu centrālās bankas. ECB nav kases, un tā neveic nekādas darbības ar skaidro naudu. Euro monētu likumīgie emitenti ir euro zonas valstis. Euro zonā visus ar monētām saistītos jautājumus koordinē Eiropas Komisija. Sīkāku informāciju sk. Eiropas Komisijas interneta vietnē.

ECB pārrauga valstu centrālās bankas un organizē turpmāku skaidrās naudas pakalpojumu saskaņošanu euro zonā, savukārt valstu centrālās bankas nodrošina savas valsts skaidrās naudas sadales sistēmu pienācīgu funkcionēšanu. Ar banku sistēmas un – mazākā mērā – ar mazumtirdzniecības tīkla starpniecību tās laiž apgrozībā banknotes un monētas. ECB nevar veikt šādas operācijas, jo tai nav ne šādu funkciju, ne attiecīgā nodrošinājuma, t.i., sadales struktūrvienību, banknošu apstrādes struktūrvienību, seifu utt.

Kopš euro ieviešanas apgrozībā esošo banknošu skaits nepārtraukti pieaudzis. Ikdienas maksājumos visvairāk izmanto zemas un vidējas nominālvērtības banknotes. Lielākas nominālvērtības banknotes galvenokārt izmanto vērtības uzkrāšanai un dārgākiem pirkumiem.

Informāciju par apgrozībā esošo euro banknošu nominālvērtību (un monētu) apjomu sk. statistikas sadaļā.

Apgrozība ārpus euro zonas

Euro banknotes izmanto ne tikai euro zonas iedzīvotāji vien. Euro ir starptautiska valūta, tāpēc daļa euro banknošu nonāk ārpus euro zonas un paliek tur. Tiek lēsts, ka vērtības izteiksmē aptuveni 20% līdz 25% apgrozībā esošo euro banknošu tiek turēti ārpus euro zonas, galvenokārt kaimiņvalstīs. Pieprasījums pēc euro banknotēm strauji pieauga, īpaši ārpus ES esošajās Austrumeiropas valstīs, kad 2008. gadā sākās finanšu krīze un nacionālo valūtu kurss attiecībā pret euro samazinājās. Šīs euro banknotes joprojām ir apgrozībā, kas liek domāt, ka tās atrodas ārpus euro zonas esošo valstu iedzīvotāju turējumā.

Naudas cikls

Banknotēm tautsaimniecībā ir noteikta aprite. Komercbankas tās pasūta no centrālajām bankām un laiž apgrozībā bankomātos. Tad cilvēki tās tērē veikalos, tirgos un citās vietās. Pēc tam mazumtirgotāji un citas personas, pie kā nonāk banknotes, nogulda tās savās bankās. Tad bankas un citi skaidrās naudas apstrādātāji vai nu nosūta tās atpakaļ uz savas valsts centrālo banku, vai pēc īstuma un derīguma pārbaudes atkārtoti laiž apgrozībā. Vairāk par šo procesu sk. video.

Naudas piegādes ķēde dažādās valstīs organizēta atšķirīgi atkarībā no vairākiem faktoriem, pie kuriem pieder:

  • attiecīgās valsts centrālās bankas struktūra, t.sk. filiāļu tīkls;
  • komercbankas un to filiāļu tīkls;
  • tiesiskais regulējums;
  • iedzīvotāju maksāšanas ieradumi;
  • skaidrās naudas pārvadājumu sabiedrības, kas darbojas attiecīgajā tirgū, infrastruktūra;
  • valsts ģeogrāfiskais novietojums, vēsture un tradīcijas.

Neskatoties uz atšķirībām, Eurosistēma turpina tiekties uz euro zonas centrālo banku piedāvāto skaidrās naudas pakalpojumu lielāku konverģenci. Notiek konsultācijas ar ieinteresētajām pusēm, piemēram, komercbankām, skaidrās naudas pārvadājumu sabiedrībām un citām skaidrās naudas apstrādes iestādēm. Lielāka harmonizācija un integrācija palīdzēs ieinteresētajām pusēm gūt lielākas priekšrocības no vienotās valūtas.

Sīkāku informāciju sk. ECB gada pārskatā.

Derīga vai nederīga?

Lai cilvēki uzticētos banknotēm, tām jābūt īstām un jāatbilst augstas kvalitātes prasībām. Tāpēc, lai nodrošinātu, ka banknotes ir autentiskas un derīgas atkārtotai apgrozībai, euro zonas valstu centrālās bankas izmanto pilnībā automatizētas banknošu apstrādes iekārtas.