Īss atskats uz aizvadīto gadu

ECB 2025. gadā izdevās panākt inflācijas atgriešanos vidējā termiņa 2 % mērķrādītāja līmenī pēc tam, kad vairāku krīžu – pandēmijas, Krievijas nepamatotā iebrukuma Ukrainā radīto ekonomisko seku – rezultātā 2022. gada beigās tā sasniedza rekordaugstu līmeni.

Reaģējot uz paaudzes lielāko inflācijas šoku, ECB īstenoja tās vēsturē straujāko monetārās politikas stingrības palielināšanu, laikā no 2022. gada jūlija līdz 2023. gada septembrim rekordātrā tempā paaugstinot monetārās politikas procentu likmes par 450 bāzes punktiem un apņemoties saglabāt procentu likmes pietiekami ierobežojošas tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams.

Šāda stingrākas monetārās politikas noteikšana deva rezultātu. Inflācija eurozonā strauji saruka, un kopš 2024. gada vidus ECB sāka pakāpeniski mazināt monetārās politikas stingrību. 2025. gada sākumā dezinflācijas process noritēja atbilstoši gaidītajam, un ECB iespēju aplēses rādīja, ka inflācija atgriezīsies mērķrādītāja līmenī.

Taču šajā gadā notika liels ģeopolitisks šoks. Amerikas Savienotās Valstis, kas ir Eiropas lielākais eksporta tirgus, noslēdzās aiz tarifu mūra. Šis solis draudēja negatīvi ietekmēt eurozonas izaugsmi un būtiski palielināja inflācijas perspektīvas nenoteiktību.

Ietekme uz inflāciju tomēr izrādījās ierobežota. Eiropa atturējās no plaša mēroga atbildes pasākumiem, un euro kursa kāpums mazināja importa cenu spiedienu.

Turpinoties prognozētajai inflācijas virzībai, Padome varēja turpināt samazināt monetārās politikas procentu likmes, četras reizes pēc kārtas pazeminot galveno monetārās politikas procentu likmi kopumā par 100 bāzes punktiem un līdz jūnijam sasniedzot 2.00 % līmeni.

Visus šos lēmumus noteica Padomes reakcijas funkcija, kuras pamatā ir trīs elementi – inflācijas perspektīvas novērtējums, pamatinflācijas dinamika un monetārās politikas transmisijas spēks. Padome balstījās uz datiem, pieņemot lēmumus katras sanāksmes ietvaros un iepriekš neapņemoties virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Savukārt eurozonas tautsaimniecība demonstrēja pārsteidzošu noturību sarežģītajā globālajā vidē.

Daļēji tas bija saistīts ar priekšpiegādi, uzņēmumiem cenšoties apsteigt jaunos tirdzniecības šķēršļus gada pirmajos mēnešos, uz laiku kāpinot Eiropas apstrādes rūpniecības izaugsmi. Šis stimuls izzuda, kad stājās spēkā tarifi un ražošana saruka, saskaroties ar konkurētspējas problēmām.

Taču plašākā skatījumā eurozonas tautsaimniecību balstīja patiess iekšzemes pieprasījuma kāpums, kas ar uzviju kompensēja ārējo šoku. Izaugsmi 2025. gadā pilnībā noteica iekšzemes pieprasījums.

Iespējams, vislabvēlīgākā attīstība bija ieguldījumu jomā.

Ieguldījumi uzņēmējdarbībā pieauga stabilā tempā, ko veicināja nemateriālās jomas – mākslīgais intelekts, programmatūra un digitalizācija –, Eiropas uzņēmumiem iepriekš nepieredzētā tempā ieviešot digitālās tehnoloģijas. Un, tuvojoties gada beigām, sāka izpausties Vācijas aizsardzības izdevumu pieauguma ietekme. Tā bija reakcija uz jauno ģeopolitisko vidi.

Eurozonas izaugsme 2025. gadā sasniedza 1.4 %, t. i., tā bija gandrīz par trešdaļu spēcīgāka, nekā tika prognozēts gada sākumā. Tas liecina par tautsaimniecības noturību.

Kopumā tas ļāva Padomei, sākot ar jūliju, apturēt procentu likmju samazināšanu. Inflācijai saglabājoties aptuveni mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī, pastāvot stabilām ilgāka termiņa inflācijas gaidām un pamatā neitrālai monetārās politikas nostājai, Padome bija labā pozīcijā, lai reaģētu uz nākotnes šokiem vienā vai otrā virzienā.

Padome 2025. gadā arī formalizēja pieeju, kā tā interpretēs nākotnes šokus un reaģēs uz tiem, izmantojot monetārās politikas stratēģijas novērtējumu, ko visa Eurosistēma kopīgiem spēkiem pabeidza jūnijā. Šā novērtējuma tvērums bija šaurāks nekā 2021. gadā. Tajā tika ņemtas vērā atziņas, ko sniedza inflācijas vides pārmaiņas un tām sekojošā monetārās politikas reakcija.

Novērtējums vēlreiz apstiprināja, ka simetriskais 2 % inflācijas vidējā termiņa mērķrādītājs ir ECB stratēģijas stūrakmens. Un tas paplašināja šo simetriju, aptverot arī reakcijas funkciju, – lielas, noturīgas novirzes no mērķa jebkurā virzienā ir novēršamas ar pienācīgi spēcīgu vai ilgstošu rīcību. Padome arī uzsvēra, ka ir svarīgi ņemt vērā ne tikai inflācijas un izaugsmes visticamāko attīstības tendenci, bet arī ar to saistītos riskus un nenoteiktību, t. sk., izmantojot scenārijus un jutīguma analīzi.

Papildus monetārās politikai īstenošanai ECB 2025. gadā guva panākumus vairākās citās jomās.

Pastiprinoties debatēm par regulējuma sarežģītības mazināšanu Eiropā, Padome izveidoja Augsta līmeņa darba grupu vienkāršošanas jautājumos, lai izstrādātu priekšlikumus regulatīvā, uzraudzības un pārskatu sniegšanas regulējuma vienkāršošanai. Tuvojoties gada beigām, darba grupa publicēja ieteikumus, ko Eiropas Komisija varētu izmantot, sagatavojot ziņojumu par Eiropas banku sistēmas vispārējo stāvokli.

Būtiskas norises bija vērojamas arī tirgus infrastruktūras un maksājumu jomā.

Jūnijā darbību uzsāka Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēma, aizstājot sadrumstalotās valstu platformas ar vienotu nodrošinājuma pārvaldības sistēmu. Par 132 % palielinājās tādu euro denominēto zibmaksājumu apjoms, kuri veikti, izmantojot TIPS. To izraisīja 2025. gadā spēkā stājušās Zibmaksājumu regulas prasības, kuras noteica, ka maksājumu pakalpojumu sniedzējiem eurozonā jāspēj pieņemt un nosūtīt zibmaksājumus.

Padome arī pārgāja uz digitālā euro projekta nākamo posmu, kurā galvenā uzmanība pievērsta tehniskajai gatavībai, tirgus iesaistei un likumdošanas procesam, lai sagatavotos iespējamam pilotprojektam 2027. gadā un potenciālai ieviešanai 2029. gadā.

Vienlaikus turpinājās darbs pie jauna euro banknošu dizaina izstrādes, atspoguļojot ECB apņemšanos līdztekus digitālajai naudai saglabāt skaidro naudu. Padome izvēlējās motīvus, kas ilustrē divas iespējamās nākamā banknošu izlaiduma tēmas ("Eiropas kultūra – kopīgās kultūrtelpas" un "Upes un putni – noturība daudzveidībā"), un jūlijā uzsāka jauno banknošu dizaina konkursu.

ECB pētījumu kvalitāte joprojām guva plašu starptautisku atzinību, liecinot par mūsu pētnieku izcilību. Saskaņā ar Ekonomisko pētījumu datubāzi, kas ir plaši izmantots ekonomisko pētījumu indekss, ECB monetārās ekonomikas pētījumu jomā tagad ierindojas pirmajā vietā pasaulē.

Gada beigās eurozona bija gatava uzņemt 21. dalībvalsti Bulgāriju, vēlreiz apstiprinot euro pievilcību augošas ģeopolitiskās nenoteiktības apstākļos. Eurozonas iedzīvotāju atbalsts euro pavasarī sasniedza rekordaugstu līmeni (83 %) un saglabājās spēcīgs visu gadu.

Nekas no iepriekš minētā nebūtu iespējams bez ECB darbinieku apņēmības un pieredzes. Šajā gada pārskatā sniegts detalizēts apraksts par viņu darbu 2025. gadā.

Frankfurtē pie Mainas 2026. gada maijā

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)

Prezidente

Gads skaitļos

1. ECB monetārā politika ierobežoja inflācijas spiedienu

Neraugoties uz spēcīgākiem ar tirdzniecību saistītiem kavējošiem faktoriem, pasaules ekonomiskā aktivitāte 2025. gadā saglabājās noturīga. Būtisku ASV tirdzniecības politikas pārmaiņu ietekmi uz globālo izaugsmi mazināja atbalstošā politika, spēcīgi ar mākslīgo intelektu (MI) saistītie ieguldījumi un importa preču priekšpiegāde. Pasaules tirdzniecība paplašinājās, jo augstāku tarifu gaidās imports tika veikts priekšlaikus, bet vēlāk gada gaitā, šai ietekmei izzūdot un īstenojoties augstāku tarifu ietekmei, kāpuma temps palēninājās. Globālā inflācija turpināja pazemināties, lai gan lēnākā tempā un ne tik sinhroni kā iepriekšējos gados. Euro kurss palielinājās nominālajā efektīvajā izteiksmē un būtiskāk attiecībā pret ASV dolāru. Eurozonas tautsaimniecībā 2025. gadā bija vērojama mērena, bet plaša atveseļošanās, kuras laikā darba ražīguma pieaugums kļuva pozitīvs, savukārt nodarbinātības pieaugums nedaudz palēninājās. Izaugsmes dinamiku veicināja mazāk ierobežojoša monetārā politika, bet tautsaimniecība saskārās ar problēmām, kas saistītas ar tirdzniecības tarifu un ģeopolitiskās situācijas nenoteiktību. Lai gan rūpniecībai bija raksturīgs zināms svārstīgums, pakalpojumi joprojām bija stabilāki un palīdzēja uzturēt izaugsmi. Kopējā eurozonas inflācija 2025. gadā turpināja virzīties uz ECB noteikto 2 % vidējā termiņa mērķrādītāju. To noteica iepriekš īstenotie monetārās politikas stingrības palielināšanas pasākumi, sarūkošā enerģijas un neenerģijas izejvielu cenu izraisītā cenu spiediena pārnese, kā arī neliels importa cenu spiediens kopumā. Vairākums pamatinflācijas rādītāju liecināja par turpmāku pakāpenisku mazināšanos 2025. gada gaitā. Tas veicināja kopējās inflācijas tuvošanos mērķrādītāja līmenim. Šajā ekonomiskajā vidē un mazāk ierobežojošas monetārās politikas un reālo ilgtermiņa procentu likmju kāpuma ietekmē eurozonas ienesīguma līknes kļuva stāvākas un akciju cenas būtiski palielinājās. Eurozonas uzņēmumu un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumi gada sākumā turpināja kļūt labvēlīgāki, bet pēc tam kopumā stabilizējās. Tomēr banku kreditēšanas atveseļošanās joprojām bija vāja un plašās naudas pieaugums bija lēns.

1.1. Neraugoties uz pārmaiņām ASV tirdzniecības politikā, globālā izaugsme saglabājās noturīga

Pasaules tautsaimniecība 2025. gadā izrādījās noturīga un turpināja attīstīties mērenā tempā, kurš kopš 2024. gada kopumā nav mainījies un saglabājas 3.4 % līmenī. Gadu raksturoja būtiska ASV ekonomikas politikas prioritāšu maiņa, kuras rezultātā ASV tarifi palielinājās līdz augstākajam līmenim gandrīz gadsimta laikā. Lai gan tirdzniecības partnervalstu ierobežotā reakcija mazināja kopējo ietekmi uz pasaules tautsaimniecību, nākotnes tirdzniecības režīma nenoteiktība joprojām bija liela (1.1. att.) un tādējādi pasliktināja tirdzniecības perspektīvu. Neraugoties uz šiem kavējošajiem faktoriem, globālo aktivitāti veicināja vairāki kompensējoši faktori. Lieli ieguldījumi, kas saistīti ar progresu MI jomā, veicināja ar tehnoloģijām saistītu produktu tirdzniecību un dažās valstīs, īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs, sekmēja kapitāla vērtspapīru tirgus pieaugumu. Turklāt iespējamās tarifu paaugstināšanas gaidās uzņēmumi un mājsaimniecības paātrināja ārvalstu preču iegādi. Tas vismaz īslaicīgi veicināja apstrādes rūpniecības produkcijas izlaidi un eksportu, t. sk. Ķīnā. Kopumā atbalstošs politikas pasākumu kopums lielākajās tautsaimniecībās, īpaši fiskālajā jomā, vēl vairāk mazināja tirdzniecības spriedzes radīto negatīvo ietekmi. Tomēr, tuvojoties gada nogalei, globālās izaugsmes temps līdz ar pārejošo pozitīvo faktoru izzušanu palēninājās, savukārt tirdzniecības šķēršļi un nenoteiktība turpināja nelabvēlīgi ietekmēt konfidenci un ieguldījumus, lai gan mazākā mērā nekā 1. pusgadā.

1.1. attēls

ASV efektīvās tarifu likmes un tirdzniecības politikas nenoteiktība

a) ASV efektīvās tarifu likmes	b) Tirdzniecības politikas nenoteiktība
(preču importa tarifi; %)	(indekss)

Pasaules tirdzniecība 2025. gadā strauji pieauga, palielinoties par 4.7 %. Tas atspoguļoja spēcīgu importa kāpumu 1. pusgadā, kad mājsaimniecības un uzņēmumi, gaidot tarifu paaugstināšanu, pieņēma gan patēriņa, gan ieguldījumu lēmumus. Turklāt tirdzniecības tendences pielāgojās jaunajai tarifu situācija un dažas plūsmas tika novirzītas uz citām valstīm. Tirdzniecību, īpaši eksportu no Āzijas valstīm, veicināja arī augsts tādu preču pieprasījums, kuras ļauj ieviest MI. To noteica lieli ieguldījumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju aprīkojumā Amerikas Savienotajās Valstīs un citās attīstītajās valstīs. Tirdzniecības izaugsme 2. pusgadā būtiski palēninājās, jo vairs neturpinājās iepriekš veiktā priekšpiegāde un īstenojās augstāku tarifu ietekme.

Globālā inflācija 2025. gadā turpināja pazemināties, lai gan ne tik sinhroni kā iepriekšējā gadā. Kopējā patēriņa cenu inflācija (PCI) 2025. gada decembrī saruka līdz 2.2 % (2024. gada decembrī – 3.0 %; 1.2. att.). Sarukumu mazināja preču cenu inflācijas kāpuma atsākšanās, bet pakalpojumu cenu inflācija daudzās valstīs joprojām bija noturīga. Inflācijas norises dažādās valstīs bija atšķirīgas. ASV kopējā inflācija joprojām pārsniedza noteikto mērķrādītāju, jo tarifu pieaugums izraisīja būtisku preču cenu inflācijas kāpumu. Apvienotajā Karalistē inflācija 2025. gada beigās bija augstāka nekā iepriekšējā gada beigās. To noteica augstākas administratīvi regulējamās un pārtikas cenas, kā arī iepriekš novērotā enerģijas cenu krituma ietekmes mazināšanās. Turpretī Ķīnā saglabājās zema inflācija. Tā atspoguļoja vājo iekšzemes pieprasījumu, kas saistīts ar ilgstošo lejupslīdi nekustamā īpašuma nozarē un pastāvīgo rūpniecības jaudas pārpalikumu.

1.2. attēls

Kopējā inflācija un pamatinflācija

a) Globālā kopējā inflācija un tās komponenti	b) Lielāko tautsaimniecību inflācija
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; mēneša dati)

1.3. attēls

Naftas un Eiropas gāzes cenas

(kreisā ass: ASV dolāros par barelu; labā ass: euro par MWh)

Enerģijas cenas 2025. gada beigās bija zemākas nekā iepriekšējā gadā. Tās atspoguļoja gan naftas, gan Eiropas gāzes cenu sarukumu (1.3. att.). Brent naftas cenas samazinājās par 19 %. To noteica gan pieprasījuma, gan piedāvājuma faktori. Pieprasījuma pusē pēc aprīlī uzsāktajiem tarifu strīdiem globālā ekonomiskā aktivitāte pavājinājās. Piedāvājuma pusē secīgais OPEC+ ražošanas kāpums gada beigās tirgū radīja būtisku pārpalikumu. Tomēr jūnijā, valdot paaugstinātai spriedzei Tuvajos Austrumos, cenas bija nedaudz svārstīgas, īpaši pēc Izraēlas un ASV triecieniem Irānā, bet šis nelielais kāpums samazinājās pēc paziņojuma par ASV panākto pamieru Gazā. Salīdzinājumā ar cenām iepriekšējā gada beigās Eiropas gāzes cenas saruka par 42 % un joprojām bija krietni zemākas par 2022. gada rekordaugsto līmeni. Gāzes cenas gada sākumā pieauga sakarā ar Krievijas un Ukrainas tranzīta nolīguma termiņa beigām un bažām par Eiropas gāzes krājumu pietiekamību 2025.–2026. gada ziemā. Pēc tam tās samazinājās. To noteica samērā vājais Eiropas patēriņš, nelielais Āzijas sašķidrinātās dabasgāzes pieprasījums un vēlāk gada gaitā atjaunojušās izredzes izbeigt Krievijas karu pret Ukrainu.

Salīdzinājumā ar 2024. gada beigām euro kurss palielinājās par 6.8 % nominālajā efektīvajā izteiksmē un par 13.1 % attiecībā pret ASV dolāru. Kāpums attiecībā pret ASV dolāru galvenokārt bija vērojams 1. pusgadā. Šīs pārmaiņas noteica paaugstināta ASV tarifu politikas nenoteiktība, kas nelabvēlīgi ietekmēja ASV dolāra kursu un paātrināja kapitāla plūsmas uz eurozonas aktīviem, kā arī riska ierobežošanas tendenču korekcijas un lielāka eurozonas tautsaimniecības noturība, nekā gaidīts. Turpmākajos mēnešos euro kurss svārstījās samērā šaurā diapazonā, jo lejupvērstais un augšupvērstais spiediens pamatā kompensēja viens otru. Tirgus gaidas par to, cik lielā mērā Federālo rezervju sistēma varētu samazināt monetārās politikas procentu likmi, atkārtoti svārstījās, jo tika saņemti jauni tautsaimniecības dati. Ar tarifiem saistītais augšupvērstais spiediens uz inflāciju veicināja ASV dolāra kursa kāpumu, samazinot procentu likmju pazemināšanas gaidas, bet darba tirgus attīstības krituma pazīmēm bija pretēja ietekme. Turklāt ASV dolāra kursu, visticamāk, nelabvēlīgi ietekmēja regulatīvā un institucionālā nenoteiktība, kā arī bažas par ASV federālās valdības darba apturēšanu. Papildus būtiskajam euro kursa kāpumam attiecībā pret ASV dolāru euro kurss pieauga arī ar tirdzniecības apjomu svērtā izteiksmē. Būtisks kāpums bija vērojams attiecībā pret dažām Āzijas valstu valūtām, t. sk. Japānas jenu (+12.9 %). To sekmēja Japānas fiskālās un monetārās politikas nostājas nenoteiktība. Euro kurss pieauga arī attiecībā pret citām nozīmīgām rezervju valūtām, piemēram, Lielbritānijas sterliņu mārciņu (+5.2 %) un Kanādas dolāru (+7.6 %). Savukārt tas nedaudz samazinājās (–1.0 %) attiecībā pret Šveices franku, kas joprojām tiek uzskatīts par drošu valūtu paaugstinātas nenoteiktības periodos.

1.2. Neraugoties uz augsto globālo nenoteiktību, ekonomiskā aktivitāte joprojām bija spēcīga

Eurozonas reālā IKP kāpums 2025. gadā pieauga līdz 1.4 % (2024. gadā – 0.9 %; 1.4. att.). ECB pakāpeniskajai pārejai no ierobežojošas monetārās politikas nostājas uz neitrālāku, mazāk stingras fiskālās nostājas gaidām un inflācijas kritumam bija svarīga loma mērenas, bet plašas atveseļošanās veicināšanā. Tautsaimniecības vidi spēcīgi ietekmēja arī ģeopolitiskā spriedze un lielā tirdzniecības tarifu nenoteiktība, īpaši ASV, kā arī atsevišķu pasaules daļu svārstīgā ģeopolitiskā situācija, kas ietekmēja konfidenci un ražošanas ķēdes. Apstrādes rūpniecības nozares nelielā atveseļošanās un stabilāka pakalpojumu nozare bija būtiska, lai saprastu, kāpēc, neraugoties uz sarežģīto vidi, eurozonas tautsaimniecība 2025. gadā joprojām bija samērā noturīga.

1.4. attēls

Eurozonas reālais IKP un bruto pievienotā vērtība

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentpunktos)

Rūpniecības reālā bruto pievienotā vērtība pēc sarukuma 2024. gadā par 0.5 % 2025. gadā pieauga par 2.2 %. Kāpuma atjaunošanās galvenokārt sākās 1. ceturksnī. Tā atspoguļoja īslaicīgu ražošanas pieaugumu, kura mērķis bija nodrošināt eksporta preču priekšpiegādi jaunās ASV administrācijas vēlāk noteikto augstāko tarifu gaidās. Tomēr atlikušajā gada daļā izaugsmes dinamika būtiski pavājinājās, atspoguļojot tarifu paaugstināšanu, globālās konkurences pieaugumu, pastāvīgi paaugstinātas enerģijas izmaksas un lielu, kaut arī pakāpeniski sarūkošu ekonomikas politikas nenoteiktību. Lai gan galvenās ECB procentu likmes gandrīz visu 2024. gadu bija augstas, skaidrāki signāli par gaidāmo pazemināšanu 2025. gada sākumā mazināja nenoteiktību un uzlaboja uzņēmumu kreditēšanas nosacījumus. Tas palīdzēja atjaunot ieguldījumus, īpaši apstrādes rūpniecības nozarēs, ko bija ierobežojušas augstās finansēšanas izmaksas. Pakalpojumu reālā bruto pievienotā vērtība 2025. gadā pieauga par 1.2 %. Šis pieaugums bija mazāks par 2024. gada 1.5 %, tomēr palīdzēja uzturēt eurozonas izaugsmi. Pakalpojumu pieauguma tempa palēnināšanās daļēji skaidrojama ar mājsaimniecību piesardzību, kuru atspoguļoja lielie mājsaimniecību uzkrājumi ilgstošu ģeopolitisko risku un augstas ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Vienlaikus digitālie un IT pakalpojumi joprojām bija samērā noturīgi, gūstot labumu no pastāvīgiem uzņēmumu ieguldījumiem automatizācijā, kiberdrošībā un MI integrācijā.

Privātais patēriņš 2025. gadā nedaudz pieauga, t. i., par 1.5 % salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Preču patēriņš palielinājās straujāk gada sākumā, savukārt ar pakalpojumiem saistīto tēriņu pieauguma temps palielinājās ar 2. ceturksni, lai gan 3. ceturksnī tas kļuva lēnāks. Kopumā preču patēriņš pieauga vairāk nekā pakalpojumu patēriņš (1.5. att.). Reālo rīcībā esošo ienākumu kāpums veicināja mājsaimniecību izdevumus, jo nominālās darba samaksas pieaugums joprojām bija stabils, inflācija turpināja samazināties un nodarbinātības kāpums bija noturīgs, lai gan nedaudz vājāks nekā iepriekšējā gadā. Tomēr privātais patēriņš joprojām atpalika no reālo rīcībā esošo ienākumu dinamikas, jo paaugstināto ģeopolitisko risku un ekonomiskās nenoteiktības apstākļos uzkrājumu veidošanas temps joprojām bija augsts.

1.5. attēls

Eurozonas patēriņš, ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi un mājokļos veiktie ieguldījumi

(indeksi: 2022 = 100)

a) Privātais patēriņš

b) Ieguldījumi

Pēc 2024. gada straujā sarukuma, kurš atspoguļoja vājo pieprasījumu un stingrāku finansēšanas nosacījumu novēloto ietekmi, 2025. gadā ieguldījumi mājokļos sāka atjaunoties. Tas lielā mērā atspoguļo finansēšanas nosacījumu uzlabošanos un mājsaimniecību reālo ienākumu kāpuma turpināšanos. Abas norises gada gaitā uzlaboja iegādes iespējas un palīdzēja stabilizēt pieprasījumu pēc mājokļiem. Tomēr ieguldījumi mājokļos joprojām bija vājāki nekā privātais patēriņš un ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi. Tas liecina, ka šo ieguldījumu atjaunošanās ir sākumposmā.

Ar būvniecību nesaistītie ieguldījumi (standarta nacionālo kontu rādītājs ieguldījumiem uzņēmējdarbībā, kas neietver būvniecību, no kopējiem ieguldījumiem, ja nav pieejama statistika par privātajiem un valsts ieguldījumiem) 2025. gadā stabili palielinājās. To noteica augošais pieprasījums un finansēšanas nosacījumu atvieglošana, jo ECB 1. pusgadā turpināja pazemināt galvenās procentu likmes. Gada gaitā bija vērojams būtisks ceturkšņu rādītāju svārstīgums, un 2025. gadā salīdzinājumā ar 2024. gadu šie ieguldījumi kopumā palielinājās par 4.4 %. Neietverot svārstīgos Īrijas nemateriālos ieguldījumus, kurus būtiski ietekmē starptautisko uzņēmumu darbība, ieguldījumi uzņēmējdarbībā 2025. gadā pieauga par 2.2 % (1.5. att.). Šāds iznākums atspoguļo pēdējos gados novērotās materiālo un nemateriālo ieguldījumu dinamikas pastāvīgās atšķirības. Ieguldījumus materiālajos aktīvos, piemēram, mehānismos, iekārtās un transportā, mazināja augstāki tarifi un paaugstināta nenoteiktība. Turpretī nemateriālo ieguldījumu apjoms krietni pieauga, pateicoties progresam digitalizācijā, īpaši MI un programmatūras izstrādes jomā. Turklāt peļņas pieauguma atjaunošanās un plašāka "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programmas ietekme sekmēja ieguldījumus 2025. gadā un palīdzēja kompensēt konkurētspējas zuduma nelabvēlīgo ietekmi. Uzņēmumi ziņoja, ka pagājušajā gadā ieguldījumus kavējis arī apgrūtinošs regulējums.

Eurozonas tirdzniecības norisēm 2025. gadā bija raksturīgs būtisks svārstīgums un strukturālas problēmas. Eurozonas eksports 1. ceturksnī strauji palielinājās. Šo pieaugumu noteica priekšpiegāde pirms gaidītās ASV tarifu paaugstināšanas, un tas galvenokārt atspoguļoja medikamentu sūtījumu (īpaši no Īrijas) strauju kāpumu. Tomēr šis pieauguma temps bija īslaicīgs. Eksports 2. ceturksnī saruka. To noteica augstāki ASV tarifi, spēcīgs euro kurss un neliels globālais pieprasījums. Bija vērojamas krasas medikamentu eksporta svārstības. Palielinoties medikamentu pārdošanas apjomam uz ASV, 3. ceturksnī eksports pieauga, tomēr izaugsmes pamattemps joprojām bija vājš. ASV un ES jūlija tirdzniecības nolīgums, kurš noteica maksimālos ASV tarifus ES precēm (15 %), palīdzēja mazināt joprojām paaugstināto politikas nenoteiktību (1.1. att.). Tomēr uz nākotni vērstie rādītāji liecināja par joprojām vāju apstrādes rūpniecības eksporta pasūtījumu dinamiku. 2025. gadā importa pieaugums bija mērens. To veicināja apjoma pieaugums no Ķīnas, daļēji atspoguļojot tirdzniecības novirzīšanu, kuru izraisīja spriedze starp Ķīnu un ASV, un spēcīgāks euro kurss, kas samazināja importa izmaksas. Aizvien sarūkot enerģijas izejvielu cenu spiedienam, arī eurozonas importa cenas joprojām bija pakļautas lejupvērstam spiedienam. Par konkurētspējīgām cenām pieejamu Ķīnas preču pieplūdums pastāvīga Ķīnas apstrādes rūpniecības jaudas pārpalikuma apstākļos pastiprināja konkurenci ar iekšzemes ražotājiem, savukārt Ķīnas noteiktie kritiski svarīgo izejvielu, piemēram, retzemju metālu, eksporta ierobežojumi liecināja par eurozonas piegādes ķēžu ievainojamību.

Darba tirgus

Pēc darbaspēka uzkrāšanas perioda nodarbinātības kāpums 2025. gadā salīdzinājumā ar pēdējiem gadiem palēninājās un apsekojumu rādītāji liecināja, ka eurozonas darba tirgus aktivitāte gada gaitā turpinājusi mazināties (1.6. att.). Bezdarba līmenis svārstījās no 6.3 % līdz 6.4 % un decembrī bija 6.3 % – viens no zemākajiem reģistrētajiem rādītājiem kopš euro ieviešanas un par 1.2 procentpunktiem zemāk nekā pirms pandēmijas 2020. gada janvārī. Kopējā nodarbinātība un kopējais nostrādāto stundu skaits 2025. gadā palielinājās attiecīgi aptuveni par 0.7 % un 0.6 %, t. i., lēnākā tempā nekā reālais IKP, kas pieauga par 1.5 %. Šīs norises veicināja darba ražīguma kāpuma atjaunošanos. Spēcīgāks darba ražīguma pieaugums liecināja, ka darbaspēka uzkrāšana – process, kurā uzņēmumi saglabā vairāk darbinieku, nekā to pieprasa ražošanas īstermiņa vajadzības, – ir mazinājusies. Par to liecina arī vēl lielāka brīvo darbvietu rādītāja samazināšanās no augstākā līmeņa 2022. gada 2. ceturksnī līdz 2.2 % 2025. gada 4. ceturksnī, t. i., zemāk par līmeni, kāds bija pirms pandēmijas (2.3 %). Būtiska svārstīguma un valstu atšķirību apstākļos vidējais nostrādāto stundu skaits 2025. gadā saruka.^[3] Darbaspēka līdzdalības līmenis 15–74 gadu vecumgrupā 2025. gada 4. ceturksnī palielinājās līdz 66.2 % un bija par 1.6 procentpunktiem augstāks nekā pirms pandēmijas. Šo darbaspēka pieaugumu visvairāk veicinājušas sievietes, gados vecāki darbinieki, personas ar augstāko izglītību un ārvalstu darbinieki.

1.6. attēls

Darba tirgus

(kreisā ass: pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; labā ass: %)

1.3. Nepieciešamība ierobežotas fiskālās telpas periodā par prioritāti noteikt valsts izdevumus

Gaidāms, ka eurozonas valstu valdības budžeta deficīts 2025. gadā nedaudz samazināsies, sasniedzot 3.0 % no IKP (1.7. att.; 2024. gadā – 3.1 % un 2023. gadā – 3.5 %). Būtiskā fiskālā stingrība 2024. gadā skaidrojama ar to, ka pakāpeniski tika atcelti atlikušie valdības pasākumi, kuri tika ieviesti, lai mājsaimniecībām un uzņēmumiem kompensētu augstās enerģijas cenas un inflāciju. Turpretī vien nedaudz stingrāku fiskālo nostāju, kas prognozēta 2025. gadam, nosaka augstāki nodokļi un sociālās apdrošināšanas iemaksas, kuras pilnībā neatbilst lielākam primāro valsts izdevumu kāpumam (t. sk. NPES programmas finansētajiem posteņiem) un procentu maksājumu pieaugumam.

1.7. attēls

Eurozonas budžeta bilance un tās komponenti

(% no IKP)

Gaidāms, ka eurozonas parāda attiecība pret IKP no jau tā augstā līmeņa (2024. gadā – 86.6 % no IKP) 2025. gadā būs palielinājusies līdz 87.3 % no IKP. Tas joprojām krietni pārsniedz līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, proti, 83.6 % 2019. gadā (1.8. att.). Prognozēto parāda rādītāja kāpumu 2025. gadā noteica kopējais sākotnējais deficīts un pozitīvas deficīta-parāda korekcijas, ko tikai daļēji kompensē labvēlīga, bet sarūkoša procentu likmju un izaugsmes starpība.

1.8. attēls

Eurozonas valstu valdības parāds

(% no IKP)

Stratēģisko izdevumu vajadzības, t. sk. aizsardzības, infrastruktūras un digitālās un zaļās pārkārtošanās jomā, kopā ar sabiedrības novecošanu rada augšupvērstu spiedienu uz valsts parādu.^[4] Dažas eurozonas valstis ar zemāku parāda līmeni izmantojušas savas fiskālās telpas iespējas, īpaši aizsardzības izdevumu jomā, tāpēc parāda rādītājs bijis augstāks nekā pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā 2022. gadā. Kopumā pārskatītā ES fiskālās pārvaldības sistēma, kas pieņemta 2024. gada aprīlī, nodrošina zināmu budžeta elastību, lai daļēji mazinātu izdevumu spiedienu. Faktiski vairākas valstis saskaņā ar vidējā termiņa fiskālajiem un strukturālajiem plāniem ir izmantojušas iespēju pagarināt konsolidācijas periodu no četriem līdz septiņiem gadiem apmaiņā pret strukturālajām reformām un ieguldījumiem, tādējādi samazinot gada fiskālo korekciju slogu. Turklāt 11 eurozonas valstīm aktivizētā valsts izņēmuma klauzula piedāvā īslaicīgu elastību lielāku aizsardzības izdevumu dēļ atkāpties no valsts neto izdevumu virzības ar nosacījumu, ka šāda atkāpe neapdraud fiskālo stabilitāti vidējā termiņā.^[5] Tā kā budžeta elastība pilnībā nesegs papildu izdevumus, jāizvēlas papildu ceļi, t. sk. izdevumu efektivitāte un valstu budžetu prioritāšu pārskatīšana.

2025. gada 25. novembrī Eiropas Komisija pieņēma 2026. gada Eiropas pusgada rudens paketi, kurā izklāstītas ekonomikas politikas prioritātes.^[6] Šī pakete ietver Komisijas novērtējumu par dalībvalstu atbilstību ES fiskālās pārvaldības sistēmai, kā arī fiskālās politikas norādījumus 2026. gadam. Pārskatītās pārvaldības sistēmas pilnīga ieviešana pārredzami un bez kavēšanās palīdzēs valdībām ilgtspējīgi samazināt budžeta deficītu un parāda rādītājus. No 17 eurozonas valstīm, kuras bija iesniegušas savus budžeta plānu projektus 2026. gadam, 12 valstis Eiropas Komisija novērtēja kā atbilstošas ES fiskālajai sistēmai.^[7] Piecu valstu plāni tika novērtēti tādi, kuriem ir neatbilstības risks, bet divu valstu plāni – kā tādi, kuriem ir būtiskas neatbilstības risks. Turklāt par sešām eurozonas valstīm, kurās tiek īstenota pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra, t. i., Beļģiju, Franciju, Itāliju, Maltu, Austriju un Slovākiju, Eiropas Komisija izvērtēs situāciju 2026. gada pavasarī, pamatojoties uz 2025. gada fiskālo rezultātu datiem. Eiropas Komisija novembrī arī ierosināja uzsākt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Somijai.

1.4. Gada laikā inflācija tuvojās 2 % vidēja termiņa mērķrādītājam

Eurozonas kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2025. gadā turpināja virzību uz 2 % vidējā termiņa mērķrādītāju (1.9. att.). Gada inflācija 4. ceturksnī un gadā kopumā bija vidēji 2.1 % (2024. gadā – 2.4 %). Ietekme, kuru radīja ECB iepriekš īstenotie monetārās politikas stingrības palielināšanas pasākumi, darba samaksas spiediena mazināšanās, sarūkošā enerģijas un neenerģijas izejvielu cenu izraisītā cenu spiediena pārnese, kā arī kopumā neliels importa cenu spiediens, ko daļēji noteica euro kursa kāpums, veicināja turpmāku dezinflāciju. SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas; SPCIX) visvairāk veicināja kopējās inflācijas sarukumu 2025. gadā. Gada laikā tā pakāpeniski samazinājās, turpmākajos mēnešos stabilizējoties 2.3–2.4 % robežās. To galvenokārt noteica zemāka, tomēr joprojām augsta pakalpojumu cenu inflācija, kura īpaši atspoguļoja darba samaksas spiediena mazināšanos. Turpretī neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija gandrīz visu 2025. gadu saglabājās kopumā stabila un bija aptuveni atbilstoša ilgāka termiņa vidējam līmenim pirms pandēmijas. Ņemot vērā nelielo importa cenu spiedienu, tā acīmredzami samazinājās vien gada pēdējos mēnešos. Kopējo inflāciju mazināja arī zema enerģijas cenu inflācija. To noteica enerģijas izejvielu cenu sarukums un euro kursa kāpums. Turpretī pārtikas cenu inflācija 2025. gada 1. pusgadā paaugstinājās, jūlijā sasniedzot augstāko punktu. To noteica neapstrādātas pārtikas cenu kāpums nelabvēlīgu laikapstākļu un piedāvājuma trūkuma ietekmē. Gada beigās tā samazinājās līdz 2.5 %. Apstrādātās pārtikas cenu inflācija arī veicināja spiedienu, atspoguļojot izejvielu, īpaši kakao un kafijas, cenu agrākā kāpuma nepārtraukto ietekmi.^[8]

1.9. attēls

Kopējā inflācija un tās galvenie komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentpunktos)

Enerģijas cenu inflācija samazinājās 2025. gada sākumā un kopš marta bija negatīva. To galvenokārt noteica naftas un gāzes vairumtirdzniecības cenu kritums ASV dolāros, kā arī euro kursa kāpums. Tomēr nedaudz svārstījās arī patēriņa enerģijas cenu gada pārmaiņu temps, kuru galvenokārt noteica augšupvērstie bāzes efekti, īpaši transporta degvielas komponentā. Pārtikas cenu inflācijas dinamikai 2025. gadā bija raksturīgs kuprveida izliekums. To lielākoties noteica neapstrādātās pārtikas cenas. Gada pirmajos astoņos mēnešos neapstrādātās pārtikas cenu inflācija paaugstinājās. To veicināja augļu un dārzeņu cenu kāpums saistībā ar nelabvēlīgiem laikapstākļiem, kā arī stabili augošās gaļas cenas ar dzīvnieku slimībām daļēji saistītā piedāvājuma trūkuma apstākļos. Kopš septembra, izzūdot laikapstākļu ietekmei uz augļu un dārzeņu cenām, tā sāka mazināties, bet gada beigās atkal nedaudz palielinājās. Apstrādātās pārtikas cenu inflācija gandrīz visu 2025. gadu saglabājās samērā stabila, nepārprotami samazinoties tikai pēdējā ceturksnī, jo saruka cenu spiediena pārnese, kuru radīja pārtikas izejvielu, piemēram, kafijas un kakao, cenas. Kopumā pārtikas cenu inflācija gada laikā saglabājās paaugstināta. Tas atspoguļoja ilgstošo, lai gan vājāko ietekmi, kuru radīja pārtikas izejvielu cenu agrākais kāpums, piedāvājuma un pieprasījuma nelīdzsvarotība dažos segmentos un joprojām paaugstinātais cenu spiediens, kuru noteica dažādi faktori, t. sk. darba samaksa.

Pamatinflācijas rādītāji, kuru mērķis ir atspoguļot pastāvīgo vai kopējo inflācijas komponentu, veicināja kopējās inflācijas tuvošanos mērķrādītāja līmenim. Piemēram, pamatinflācija, ko mēra ar SPCIX, nebija īpaši svārstīga un samazinājās no 2.7 % 2024. gada decembrī līdz 2.3–2.4 % lielākajā daļā mēnešu kopš marta. Pamatinflācijas lejupslīdi galvenokārt noteica pakalpojumu posteņi. Pakalpojumu cenu inflācija samazinājās no 4.0 % 2024. gada decembrī līdz 3.4 % 2025. gada decembrī. Tas atspoguļoja iepriekšējo noteicējfaktoru, īpaši darba samaksas spiediena un gada pārcenošanas ietekmes^[9], pakāpenisko mazināšanos. Pakalpojumu cenu inflācijai aprīlī bija raksturīgas nelielas īstermiņa svārstības, kad Lieldienu laikā īslaicīgi pieauga dažu posteņu cenas, bet atlikušajā gada daļā tā svārstījās samērā šaurā diapazonā.^[10] Neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija 2025. gadā saglabājās samērā nemainīga un turējās diezgan tuvu vidējam līmenim, kāds bija pirms pandēmijas (1999.–2019. gadā – 0.6 %). Tā nedaudz pieauga 3. ceturksnī, tomēr līdz oktobrim bija atgriezusies vidējā līmenī, kāds bija pirms pandēmijas. Tuvojoties gada beigām, zema importa cenu spiediena un euro kursa kāpuma ietekmē tā saruka nedaudz zem šā vidējā līmeņa. Arī citi pamatinflācijas rādītāji 2025. gadā pakāpeniski samazinājās vai saglabājās kopumā stabili.^[11]

Eurozonas iekšzemes cenu spiediens, ko mēra ar IKP deflatora pieaugumu, 2025. gadā samazinājās līdz 2.4 % (2024. gadā – 3.0 %, 1.10. att.). Šo sarukumu noteica nodokļu par vienu produkcijas vienību un vienības darbaspēka izmaksu devuma sarukums. Mazāks vienības darbaspēka izmaksu devums bija saistīts ar viena nodarbinātā atlīdzības pieauguma palēnināšanos un darba ražīguma kāpuma nostiprināšanos. Šo kritumu daļēji kompensēja vienības peļņas devuma pakāpenisks pieaugums atbilstoši cikliskajām norisēm. Viena nodarbinātā atlīdzības pieaugums visu gadu kopumā bija stabils un vidēji sasniedza 3.9 %, savukārt vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas kāpums un algu novirzes rādītājs bija svārstīgi.^[12] Vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums gada laikā būtiski samazinājās, vidēji sasniedzot 2.8 % (2024. gadā – 4.5 %). Tas atspoguļoja darba samaksas pieprasījuma normalizēšanos pēc perioda, kad darba ņēmēji pakāpeniski atguva 2022. gada inflācijas straujā kāpuma laikā zaudēto pirktspēju.^[13] Algu novirzes rādītāja dinamika, kas daļēji saistīta ar 2024. gadā veikto vienreizējo maksājumu statistisko ietekmi, palielināja kopējo darba samaksas kāpumu. Vienības peļņa 2025. gadā nedaudz pieauga un atkal bija ciešāk saskaņota ar ekonomiskās attīstības ciklu, taču turpināja amortizēt darbaspēka izmaksas, lai gan mazākā mērā nekā 2024. gadā.

1.10. attēls

IKP deflators un tā komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentpunktos)

Ilgāka termiņa inflācijas gaidas 2025. gadā kopumā atbilda ECB noteiktajam 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam. Tas veicināja ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos mērķrādītāja līmenī. ECB Survey of Professional Forecasters, kā arī ECB Survey of Monetary Analysts ilgāka termiņa inflācijas gaidas 2025. gadā bija stingri stabilizējušās 2 % līmenī (1.11. att.). Citu apsekojumu, piemēram, Consensus Economics, rādītāji arī liecināja par ilgāka termiņa inflācijas gaidām aptuveni 2 % līmenī. Uz tirgus instrumentiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas kompensācijas rādītāji, piemēram, piecu gadu nākotnes inflācijai piesaistīto mijmaiņas darījumu procentu likme (ILS) pēc pieciem gadiem, saglabājās tuvu 2 % (ar nelielām atšķirībām gada gaitā). Martā bija vērojams neliels ILS procentu likmes kāpums, kuru noteica fiskālās ekspansijas plāni Eiropā, lai gan drīz pēc tam to daļēji kompensēja tirdzniecības spriedzes sekas. Jūnijā bija vērojams turpmāks īslaicīgs kāpums, kurš atspoguļoja enerģijas cenu norises, bet atlikušajā gada daļā ILS procentu likme pēc vasaras beidzot stabilizējās 2.1 % līmenī. Šīs pārmaiņas galvenokārt atspoguļoja augstākas inflācijas riska prēmijas, bet uz modeļiem balstītās aplēses par reālajām ilgāka termiņa inflācijas gaidām (izņemot riska prēmijas) joprojām bija stabilas (1.9–2 %). Patērētāju mediānās inflācijas gaidas nākamajiem trim gadiem visu gadu svārstījās 2.4–2.5 % robežās un decembrī paaugstinājās līdz 2.6 %. Šis noturīgais nedaudz paaugstinātais līmenis, visticamāk, atspoguļoja joprojām paaugstinātu nenoteiktību. ECB Apsekojuma par patērētāju gaidām dati liecina, ka pārtikas cenas būtiski ietekmēja inflācijas uztveri un viena gada perioda gaidas, savukārt to ietekme uz ilgāka termiņa gaidām bija ierobežotāka.

1.11. attēls

Uz apsekojumiem un tirgus instrumentiem balstītie inflācijas gaidu rādītāji

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.5. Neraugoties uz finansēšanas nosacījumu turpmāku atvieglošanu, kredītu atveseļošanās joprojām bija vāja

Īstermiņa procentu likmju kritums un būtisks ilgtermiņa procentu likmju kāpums noteica eurozonas bezriska ienesīguma līknes slīpuma palielināšanos 2025. gadā. Īstermiņa procentu likmju sarukums, kas galvenokārt notika 1. pusgadā, atspoguļoja ECB līdz jūnijam īstenoto monetārās politikas procentu likmju samazināšanu, jo inflācija turpināja noturīgi virzīties uz 2 % vidēja termiņa mērķrādītāju (sk. 2.1. iedaļu). Ilgākā termiņā uz nakti izsniegto kredītu indeksa mijmaiņas darījumu (OIS) 10 gadu procentu likme 2025. gada decembrī bija vidēji 2.8 % (1.12. att.), iezīmējot aptuveni 60 bāzes punktu kāpumu salīdzinājumā ar 2024. gada decembra vidējo rādītāju. Gada pirmajos četros mēnešos bija vērojamas krasas ilgtermiņa procentu likmju svārstības. To noteica aizsardzības un infrastruktūras izdevumu plāni Eiropas valstīs, kā arī paaugstināta ASV tarifu un tirdzniecības politikas nenoteiktība. Kopš aprīļa beigām 10 gadu OIS procentu likme gada atlikušajā daļā pakāpeniski palielinājās aptuveni par 30 bāzes punktiem. Tas galvenokārt atspoguļoja reālās procentu likmes komponenta kāpumu noturīgākas tautsaimniecības ietekmē. Ir svarīgi norādīt, ka eurozonas bezriska ienesīguma līknes slīpuma palielināšanās atspoguļo spēcīgu globālo komponentu, jo līdzīga pārcenošana notika arī citās lielākajās attīstītajās tautsaimniecībās. Atspoguļojot OIS procentu likmes dinamiku, ar IKP svērtā eurozonas valstu valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likme gada laikā pieauga. Decembrī tā sasniedza 3.2 % (aptuveni par 50 bāzes punktiem vairāk nekā pirms gada). Valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes eurozonas valstīs 2025. gada beigās bija augstākas nekā gada sākumā, jo samazinājās starpības salīdzinājumā ar OIS procentu likmi. Aizsardzības izdevumu plānu izziņošana dažās eurozonas valstīs (sk. 1.3. iedaļu) bija nozīmīgs tirgus pārvērtēšanas brīdis. Tas izraisīja strauju Vācijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likmes kāpumu aptuveni par 40 bāzes punktiem, un līdzīgs augšupvērsts spiediens bija arī uz citu eurozonas valstu valdības obligāciju ienesīguma likmēm. Pēc tam eurozonas valstu valdības obligāciju ienesīguma likmes nedaudz samazinājās, lai gan gada beigās lielākā daļa no tām bija augstākas. Izņēmums bija Itālijas valdības 10 gadu obligāciju ienesīguma likme, kura kopumā bija tāda pati kā 2024. gada beigās. To veicināja pastāvīgā Itālijas fiskālās pozīcijas konsolidācija. Turpretī politiskā nenoteiktība Francijā izraisīja tirgus dalībnieku bažas par iespējamu novēlotu fiskālo konsolidāciju, tādējādi radot augšupvērstu spiedienu uz Francijas valdības obligāciju ienesīguma likmēm. Šo norišu rezultātā Itālijas un Francijas obligāciju ienesīguma likmes tuvinājās līdzīgam līmenim, bet ienesīguma likmju dispersija eurozonā sasniedza vēsturiski zemāko līmeni.

1.12. attēls

Ilgtermiņa procentu likmes un aizņemšanās izmaksas uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei

(gadā; %)

2025. gadā akciju cenas, ko mēra ar EURO STOXX indeksu, palielinājās aptuveni par 21 %. Neraugoties uz ilgtermiņa bezriska procentu likmju pieauguma mazinošo ietekmi, kapitāla vērtspapīru cenu kāpumu noteica spēcīgas peļņas gaidas, lielākas dividendes un zemākas kapitāla vērtspapīru riska prēmijas. Kapitāla vērtspapīru cenas palielinājās gan nefinanšu, gan finanšu nozarē, turklāt finanšu nozarē kāpums bija nozīmīgāks. Finanšu nozarē lielāko pieaugumu nodrošināja banku akcijas. Šo kāpumu veicināja arī banku tirdzniecības aktivitātes radītā pelnītspējas uzlabošanās, kreditēšanas nodrošināšana un ienesīguma līknes slīpuma palielināšanās. Līdz 2025. gada beigām eurozonas nefinanšu sabiedrību un banku kapitāla vērtspapīru cenu plašie indeksi bija attiecīgi aptuveni par 12 % un 80 % augstāki nekā 2024. gada beigās. Uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības kopumā samazinājās, izņemot finanšu nozares augsta ienesīguma segmentā emitētās obligācijas un neraugoties uz pārdošanu uzņēmumu obligāciju tirgū pēc ASV tarifu paziņošanas 2. aprīlī. Pēc tam uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpības būtiski saruka. To noteica atjaunota vēlme uzņemties risku un noturīgāka tautsaimniecība.

Eurozonas uzņēmumu finansēšanas nosacījumi 1. pusgadā turpināja kļūt labvēlīgāki, bet pēc tam atbilstoši banku finansējuma izmaksu dinamikai kopumā stabilizējās. Kopējo banku parāda finansējuma izmaksu sarukums gada sākumā atspoguļoja monetārās politikas procentu likmju pazemināšanas ietekmi, savukārt sekojošo stabilizēšanos noteica tirgus procentu likmju dinamika un mazākas gaidas attiecībā uz turpmāku procentu likmju samazināšanu. Uzņēmumu aizņemšanās nominālo izmaksu kritums salīdzinājumā ar 2023. gada rekordaugsto līmeni daļēji atspoguļo banku piesardzību kreditēšanā kopš monetārās politikas stingrības mazināšanas cikla sākuma. Šis cikls ir saistīts ar aizdevumu pārdali par labu zemāka riska aizņēmējiem, kuriem nosaka izdevīgākas aizdevumu cenas. Mājsaimniecību aizņemšanās izmaksu sarukums 2025. gadā bija mazāks, un jauno hipotekāro kredītu procentu likmes lielā mērā atspoguļoja tirgus ilgtermiņa procentu likmju pieaugumu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto banku aizdevumu kopējā procentu likme decembrī bija 3.6 % (aptuveni par 80 bāzes punktiem zemāka nekā 2024. gada beigās), savukārt atbilstošā mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto aizdevumu procentu likme samazinājās aptuveni par 10 bāzes punktiem (līdz 3.3 %; 1.12. att.). Tādējādi uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu procentu likmju starpība, kas bija palielinājusies stingrākas monetārās politikas ieviešanas posmā, būtiski saruka. Samazinājās arī uzņēmumu aizdevumu procentu likmju dispersija dažādās valstīs, savukārt mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu procentu likmju dispersiju turpināja ietekmēt aizdevumu termiņstruktūru atšķirības dažādās valstīs.

Monetārās politikas stingrības mazināšanās ietekmē banku aizdevumu apjoms turpināja atjaunoties, lai gan pakāpeniskāk, nekā liecina vēsturiskās tendences (1.13. att.). Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu atlikums 2025. gada 2. pusgadā stabilizējās, un pieauguma temps saglabājās krietni zem vēsturiskā vidējā rādītāja, ņemot vērā to, ka kopējais pieprasījums bija mērens un bankas, neraugoties uz spēcīgajām kapitāla pozīcijām, aktīvu kvalitātes nelielo pasliktināšanos un joprojām augsto pelnītspēju, bija piesardzīgas pret riskiem. Saskaņā ar eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojumu banku kreditēšanas standarti (t. i., iekšējās pamatnostādnes vai aizdevumu apstiprināšanas kritēriji) uzņēmumiem 2025. gada 3. un 4. ceturksnī kļuva stingrāki. Kā liecina apsekojums par finansējuma pieejamību uzņēmumiem, mazākiem un riskantākiem uzņēmumiem aizdevumu pieejamība pasliktinājās īpaši krasi. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps decembrī bija 3.0 % (no 1999. gada janvāra līdz 2025. gada decembrim – vidēji 4.3 %). Kopējā kredītu atlikuma, t. sk. nebanku finanšu starpnieku finansējuma, kāpums saglabājās ierobežots. To noteica arī lielā ekonomikas politikas nenoteiktība, kā liecina oktobrī publicētais ECB bloga ieraksts.^[15] Augstāks kotēto akciju novērtējums veicināja uzņēmumu ārējā finansējuma neto pieaugumu (1.14. att.). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikums turpināja atjaunoties. Gada pieauguma temps decembrī sasniedza 3.0 % (arī daudz zemāk par ilgtermiņa vidējo rādītāju 4.2 % apmērā), un to galvenokārt noteica hipotekārie kredīti. Šī dinamika atbilst banku veiktās kreditēšanas apsekojumā ziņotajam noturīgajam pieprasījumam pēc aizdevumiem mājokļa iegādei, kā arī Apsekojumā par patērētāju gaidām ziņotajiem stabilajiem mājokļa iegādes nodomiem. Vienlaikus to mājsaimniecību īpatsvars, kuras Apsekojumā par patērētāju gaidām norādīja uz kredītu pieejamības pasliktināšanos, pieauga salīdzinājumā ar to mājsaimniecību īpatsvaru, kuras ziņoja par uzlabojumiem. Mājsaimniecībām ar zemākiem ienākumiem šis īpatsvars bija lielāks. Saskaņā ar banku veiktās kreditēšanas apsekojumu patēriņa kredītiem, kurus 2025. gadā pastāvīgi izmantoja mājsaimniecības ar zemākiem ienākumiem, visu gadu piemēroja stingrākus kreditēšanas standartus.

Plašās naudas (M3) gada pieauguma temps gada sākumā bija stabilizējies gandrīz 4 % apmērā, bet 2025. gada beigās kļuva mērenāks. To veicināja stabila mājsaimniecību un uzņēmumu aizdevumu un noguldījumu atlikuma dinamika (1.13. att.). M3 gada pieauguma temps decembrī bija 2.8 % (2024. gada decembrī – 3.4 %). Samazinājums lielā mērā atspoguļoja pastāvīgo likviditātes kritumu, kuru noteica Eurosistēmas aktīvu portfeļu apjoma sarukums un mazākas neto ārvalstu ieplūdes, kas, šķiet, zaudējušas spēku un salīdzinājumā ar 2024. gadu kļuvušas svārstīgākas, savukārt banku veiktās valdības obligāciju iegādes veicināja naudas pieaugumu spēcīga obligāciju piedāvājuma apstākļos.

1.13. attēls

M3 pieaugums un uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

1.14. attēls

Uzņēmumu ārējā finansējuma neto plūsmas

(gada plūsmas; mljrd. euro)

1. ielikums
Bulgārija kļūst par 21. eurozonas valsti

2026. gada 1. janvārī Bulgārija ieviesa euro un kļuva par eurozonas 21. dalībvalsti. Eiropas Komisijas Konverģences ziņojumā un ECB Konverģences ziņojumā izklāstītie pozitīvie novērtējumi pavēra ceļu euro ieviešanai valstī. Eiropas Savienības Padome to apstiprināja 2025. gada jūlijā. Bulgārijas kļūšana par dalībvalsti iezīmē turpmāku eurozonas paplašināšanos pēc Horvātijas pievienošanās 2023. gadā un apliecina, ka dalība eurozonā joprojām ir pievilcīgs un uzticams politikas pamats, t. sk. paaugstinātas nenoteiktības un ģeopolitiskās spriedzes apstākļos.^[16]

Euro ieviešana Bulgārijā ir nozīmīgs atskaites punkts tās plašākā Eiropas integrācijas procesā. Valsts virzība uz dalību eurozonā uzsver tās apņemšanos stiprināt ekonomiskās un institucionālās saites ar pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Kopš pievienošanās ES 2007. gadā Bulgārija ir panākusi būtisku progresu Māstrihtas kritērijos noteikto vienotās valūtas ieviešanas prasību izpildē. Šo virzību veicināja visaptverošas strukturālās reformas un politiskā apņemšanās saskaņot iekšzemes politiku ar eurozonas ekonomiskajiem un monetārajiem standartiem. Pirms Covid‑19 pandēmijas novērotā makroekonomiskā nelīdzsvarotība tika pakāpeniski novērsta, īstenojot uzticamus politikas pasākumus un piesardzīgu fiskālo politiku. Šajā laikā Bulgārija panākusi arī būtisku reālo konverģenci ar eurozonas tautsaimniecību, turklāt IKP uz vienu iedzīvotāju ir palielinājies no aptuveni 35 % no eurozonas vidējā rādītāja 2006. gadā līdz nedaudz virs 60 % 2025. gadā.

Bulgārijas ceļš uz euro ieviešanu balstījās uz skaidri definētu un cieši uzraudzītu sagatavošanās posmu kopumu (A shēma). Bulgārija 2018. gadā pauda stingru apņemšanos pievienoties valūtas kursa mehānismam (VKM II). Tas ir būtisks solis euro ieviešanas procesā.^[17] Bulgārijas iestādes un VKM II iesaistītās puses vienojās par rīcības plānu, t. sk. par visaptverošu politikas pasākumu kopumu, kas jāīsteno pirms pievienošanās. Šīs iepriekšējās saistības tika izstrādātas, lai risinātu galvenās strukturālās problēmas un veicinātu atbilstību ES konverģences kritērijiem. 2020. gadā Bulgārija oficiāli lūdza pievienot to VKM II. Bulgārijas leva pievienojās VKM II 2020. gada jūlijā kopā ar Horvātijas kunu, un Bulgārijas valdība vienlaikus apņēmās īstenot pēc dalības uzsākšanas paredzēto pasākumu kopumu, lai stiprinātu valsts nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas regulējumu, uzlabotu tās nebanku finanšu nozares uzraudzību, pilnveidotu valsts uzņēmumu pārvaldību un reformētu maksātnespējas regulējumu. Vienlaikus, cieši sadarbojoties ECB un Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālajai bankai), 2020. gada oktobrī Bulgārija pievienojās banku savienībai, tādējādi saskaņojot banku uzraudzību ar eurozonas standartiem un stiprinot finanšu stabilitāti.

Bulgārijas euro ieviešanas procesa pēdējais posms sākās 2025. gadā. Bulgārijas iestādes 2025. gada februārī oficiāli pieprasīja Eiropas Komisijai un ECB veikt ad hoc konverģences novērtējumu. 2025. gada 4. jūnijā publicētajos 2025. gada Konverģences ziņojumos tika sniegts pozitīvs novērtējums par Bulgārijas konverģences līmeni. Pamatojoties uz to, Eiropas Komisija ierosināja ES Padomei atļaut Bulgārijā ieviest euro. Padome 8. jūlijā oficiāli apstiprināja Bulgārijas pievienošanos eurozonai un noteica, ka Bulgārijas levas neatsaucami fiksētais konversijas kurss attiecībā pret euro ir 1.95583. Šis kurss atbilda centrālajam kursam, kuru piemēroja, kad Bulgārija pievienojās VKM II, kā arī fiksētajam valūtas kursam, kuru piemēroja ilgstošās valūtas padomes vienošanās laikā, tādējādi nodrošinot nepārtrauktību un stabilitāti pārejā uz vienoto valūtu.

A shēma

Galvenie atskaites punkti Bulgārijas ceļā uz euro ieviešanu

Pēc ES Padomes oficiālā lēmuma tika veikta tehniskā sagatavošanās skaidrās naudas nomaiņai. Vienlaikus norisinājās arī Bulgārijas Nacionālās bankas integrācija Eurosistēmā. ECB atbalstīja šos sagatavošanās darbus, un tie aptvēra plašu darbības, loģistikas un institucionālo aspektu loku. Tie ietvēra detalizētu euro banknošu un monētu izgatavošanas un izplatīšanas plānošanu, plašas sabiedrības informēšanas un izpratnes veidošanas kampaņas, kā arī Bulgārijas finanšu iestāžu piesaistīšanu eurozonas maksājumu un norēķinu sistēmām. Vienlaikus Bulgārijas Nacionālā banka tika integrēta Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanā un valūtas operācijās, kā arī vienotajās analītiskajās sistēmās, t. sk. makroekonomisko iespēju aplēšu sagatavošanā. Kopā šie pasākumi nodrošināja raitu skaidrās naudas nomaiņu un Bulgārijas efektīvu dalību eurozonā ar pirmo dalības dienu.

Paredzams, ka euro ieviešana Bulgārijai sniegs acīmredzamas ekonomiskās priekšrocības. Galvenie iespējamie ieguvumi ir tirdzniecības un ārvalstu tiešo ieguldījumu palielināšana, kuru veicina valūtas konvertēšanas izmaksu likvidēšana, labāka cenu pārredzamība un salīdzināmība, lielāka ieguldītāju uzticēšanās, kā arī uzlabota piekļuve Eiropas kapitāla tirgiem. Gaidāms, ka tautsaimniecību pozitīvi ietekmēs arī zemākas aizņemšanās izmaksas, kas atspoguļo mazāku valsts riska prēmiju un stabilas inflācijas gaidas. Papildus šai ietekmei dalība eurozonā nodrošina svarīgu priekšrocību ekonomiskās drošības un stabilitātes ziņā. Mazas, ļoti integrētas tautsaimniecības dalība eurozonā vairo iestāžu uzticamību, novērš jebkādu atlikušo valūtas kursa risku attiecībā pret galvenajām ārpus eurozonas esošajām tirdzniecības partnervalstīm un uzlabo spēju absorbēt ārējos satricinājumus, padziļinot finanšu integrāciju. Visbeidzot, euro ieviešana ļauj Bulgārijai pilnībā piedalīties eurozonas lēmumu pieņemšanā un sniegt tiešu devumu kopējās ekonomikas un monetārās politikas veidošanā.

Gaidāms, ka ar euro ieviešanu saistītās izmaksas un riski būs ierobežoti un lielākoties vienreizēji. Galvenās izmaksas rada praktiskā sagatavošanās skaidrās naudas nomaiņai un iespējamība, ka cenas nepamatoti pieaugs, kad tās konvertēs euro. Sabiedrības atbalsts euro ieviešanai Bulgārijā pirms pārejas uz euro bija samērā neliels. Tas atspoguļoja bažas par iespējamo cenu kāpumu. Par to liecināja arī agrākie euro ieviešanas gadījumi, kad sabiedrības atbalsts pēc ieviešanas parasti palielinājās.^[18] Lai kliedētu šīs bažas, Bulgārijas iestādes īstenoja visaptverošu pasākumu kopumu, t. sk. pastiprinātu cenu uzraudzību un inspekcijas, lai atturētu no ļaunprātīgas prakses, kā arī cenu obligātu dubultu norādīšanu ilgākā laikposmā no 2025. gada 8. augusta līdz 2026. gada 8. augustam. Saskaņā ar pieejamām aplēsēm pārejas ietekme uz kopējo cenu līmeni, šķiet, bijusi ierobežota un vienreizēja, pamatā atbilstoša iepriekšējo euro ieviešanas gadījumu pieredzei.^[19] Turklāt Bulgārijas iekšzemes monetārie nosacījumi pirms euro ieviešanas jau bija cieši saskaņoti ar eurozonas monetārajiem nosacījumiem, jo valstij bija ilgstoša valūtas padomes vienošanās ar fiksētu euro valūtas kursu. Tāpēc euro ieviešana nemazina, bet gan stiprina valsts faktisko suverenitāti, palielinot tās ietekmi eurozonas lēmumu pieņemšanā.

Euro ieviešana sniedz nozīmīgas iespējas, taču, lai pilnībā izmantotu tās priekšrocības, būs vajadzīgi turpmāki politikas pasākumi un reformas. Piesardzīga, izaugsmei labvēlīga fiskālā politika, ko veicina spēcīga valstu fiskālā sistēma, būs svarīga gan makroekonomiskās stabilitātes saglabāšanai, gan nelīdzsvarotības veidošanās novēršanai. Turklāt, lai veicinātu reālo ekonomisko konverģenci eurozonā, ar pastāvīgām strukturālajām reformām būs jāuztur darba ražīguma kāpums. Konkrētāk, nesenā spēcīgā darba samaksas dinamika saspringtos darba tirgus apstākļos varētu mazināt konkurētspēju, ja tā neatbildīs ilgstošam darba ražīguma pieaugumam. Turklāt, lai uzturētu ilgtermiņa izaugsmi, palielinātu noturību un novērstu makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanos, iestāžu nostiprināšanai, infrastruktūras modernizēšanai un kvalificēta darbaspēka piedāvājuma paplašināšanai, ko veicina efektīva ES fondu izmantošana, kā arī dziļākai finanšu attīstībai un pastiprinātai finanšu integritātei būs izšķiroša nozīme ilgtermiņa izaugsmes uzturēšanā, noturības palielināšanā un makroekonomiskās nelīdzsvarotības veidošanās novēršanā.

2. Procentu likmju noteikšana katrā sanāksmē atsevišķi, pamatojoties uz datiem

2025. gada 1. pusgadā, turpinot 2024. gadā uzsākto procesu, Padome četras reizes samazināja trīs galvenās ECB procentu likmes. Padome lēma par procentu likmju samazināšanu, ņemot vērā konsekventus pierādījumus tam, ka inflācija turpināja noturīgi virzīties uz 2 % vidēja termiņa mērķrādītāju. Trīs galvenās ECB procentu likmes kopumā tika samazinātas par 100 bāzes punktiem, noguldījumu iespējas procentu likmei līdz jūnijam sasniedzot 2.00 %. Padome pieņēma lēmumus katrā sanāksmē atsevišķi, pamatojoties uz datiem un iepriekš nesolot izvēlēties kādu konkrētu procentu likmju virzību. Mazāk ierobežojoša monetārā politika kopā ar stabilu darba tirgu, reālo ienākumu kāpumu un stabilām privātā sektora bilancēm veicināja eurozonas tautsaimniecības noturību pret spriedzi globālajā tirdzniecībā un pret ģeopolitisko nenoteiktību.

Eurosistēmas bilance 2025. gadā saruka par 0.1 trilj. euro, gada beigās tai sasniedzot 6.3 trilj. euro un turpinoties 2022. gadā sāktajam normalizēšanas procesam (sk. 2.2. iedaļu). Šo sarukumu noteica monetārās politikas portfeļu samazināšanās, jo Eurosistēma vairs neveica atkārtotu ieguldīšanu savu aktīvu iegādes programmu ietvaros. Lai gan likviditātes pārpalikums samazinājās, Eurosistēmas refinansēšanas operāciju popularitāte joprojām bija neliela. Tas atspoguļoja joprojām augsto likviditāti un relatīvi zemākas tirgus finansējuma alternatīvu izmaksas. Tādu aktīvu kopuma apjoms, kurus var izmantot kā nodrošinājumu Eurosistēmas refinansēšanas operācijās, pieauga līdz 20.3 trilj. euro.

Eurosistēma 2025. gadā pilnveidoja savu riska pārvaldības sistēmu, lai nodrošinātu riska ziņā efektīvu monetārās politikas īstenošanu. Pārmaiņas galvenokārt attiecās uz nodrošinājuma politiku, un to mērķis bija nodrošināt ilgstošu un stabilu pieeju nodrošinājuma aktīvu kredītkvalitātes novērtēšanai, diskonta likmju aprēķināšanas pilnveidošanai dažām aktīvu kategorijām un nodrošinājuma regulējuma pielāgošanai, lai mazinātu ar klimata pārmaiņām saistīto nenoteiktību. Vairākām Eurosistēmas centrālajām bankām, t. sk. ECB, 2025. gadā joprojām bija zemi vai negatīvi ienākumi. ECB zaudējumi tiks norakstīti no nākotnes peļņas (sk. 2.3. iedaļu un ECB 2025. gada finanšu pārskatus).

2.1. Padome samazināja trīs galvenās ECB procentu likmes par 100 bāzes punktiem

Monetārās politikas virzību 2025. gadā joprojām noteica Padomes apņemšanās nodrošināt ilgtspējīgu inflācijas stabilizēšanos 2 % vidēja termiņa mērķrādītāja līmenī. Padome īstenoja uz datiem balstītu pieeju, katrā sanāksmē atsevišķi nosakot atbilstošu monetārās politikas nostāju. Tā iepriekš nenoteica kādu konkrētu politikas procentu likmju virzību un joprojām bija gatava pēc vajadzības koriģēt savus instrumentus, lai īstenotu savas pilnvaras un nodrošinātu raitu monetārās politikas transmisiju.

Padome lēmumus par procentu likmēm pieņēma, pamatojoties uz inflācijas perspektīvas un to apdraudošo risku novērtējumu un ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Pamatojoties uz šo visaptverošo novērtējumu, Padomei prognozē, ka inflācija vidējā termiņā nemainīgi tuvināsies 2 % mērķrādītājam. Tāpēc Padome turpināja 2024. gadā uzsākto procentu likmju pazemināšanu. Laikā no janvāra līdz jūnijam katrā monetārās politikas sanāksmē trīs galvenās ECB procentu likmes tika pazeminātas kopumā par 100 bāzes punktiem (2.1. att.). Pēc Padomes jūnija sanāksmes noguldījumu iespējas, galveno refinansēšanas operāciju un aizdevumu iespējas uz nakti procentu likme saglabājās nemainīga (attiecīgi 2.00 %, 2.15 % un 2.40 %).

2.1. attēls

Galvenās ECB procentu likmes

(%)

Gada pirmajā monetārās politikas sanāksmē Padome secināja, ka dezinflācijas process joprojām turpinās. Inflācija mainījās atbilstoši jaunākajām speciālistu iespēju aplēsēm, un bija gaidāms, ka gada laikā tā atkal sasniegs 2 % vidēja termiņa mērķrādītāju. Vairums pamatinflācijas rādītāju liecināja, ka inflācija atgriezīsies un ilgtspējīgi stabilizēsies mērķrādītāja līmenī, lai gan pēc iepriekšējā inflācijas lēciena joprojām bija vērojama augsta iekšzemes inflācija, ko noteica novēlota darba samaksas un dažu pakalpojumu cenu korekcija. Darba samaksas kāpuma palēnināšanās pazīmes un peļņas ietekme, tai ierobežojot inflācijas spiedienu, papildus apstiprināja Padomes viedokli, ka dezinflācija turpinās atbilstoši prognozēm, kad dod pamatu izmantot mazāk ierobežojošu monetārās politikas nostāju. Tāpēc Padome nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem.

Padome ņēma vērā, ka nesenā procentu likmju pazemināšana pakāpeniski mazina jaunu aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām. Tomēr saglabājās stingri finansēšanas nosacījumi, kas atbilst joprojām ierobežojošajai monetārajai politikai. Lai gan eurozonas tautsaimniecība joprojām saskārās ar šķēršļiem, gaidāms, ka reālo ienākumu kāpums un esošo monetārās politikas ierobežojumu ietekmes izzušana laika gaitā veicinās pakāpenisku pieprasījuma atjaunošanos. Tomēr izaugsmes riski joprojām bija lejupvērsti, palielinoties nesaskaņām globālajā tirdzniecībā un ģeopolitiskajai nenoteiktībai, t. sk. saistībā ar neattaisnojamo Krievijas karu pret Ukrainu un traģisko konfliktu Tuvajos Austrumos, kas varēja izraisīt enerģijas piegāžu pārrāvumus un vēl vairāk nelabvēlīgi ietekmēt globālo tirdzniecību.

Lai sekmētu ilgstošu uzlabošanos tautsaimniecībā, Padome uzsvēra fiskālās un strukturālās politikas nozīmi produktīvākas, konkurētspējīgākas un noturīgākas eurozonas tautsaimniecības veicināšanā. Tā atzinīgi novērtēja Eiropas Komisijas Konkurētspējas kompasu un uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi nekavējoties veikt turpmākus pasākumus, kas ietver turpmāku konkrētu un vērienīgu strukturālo politiku, reaģējot uz Mario Dragi (Mario Draghi) priekšlikumiem par Eiropas konkurētspējas uzlabošanu un Enriko Letas (Enrico Letta) priekšlikumiem par vienotā tirgus veicināšanu. Valdības tika mudinātas pilnībā īstenot savas saistības saskaņā ar ES ekonomiskās pārvaldības sistēmu, par prioritāti nosakot izaugsmi veicinošas reformas un investīcijas.

Pēc tam, kad Padome bija izbeigusi atkārtotu ieguldīšanu pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros 2024. gada beigās un aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros 2023. gada jūlijā, tā norādīja, ka AIP un PĀAIP portfeļu apjoms mērenā un prognozējamā tempā samazinājās (sk. 2.2. iedaļu par izmaiņām portfeļos). Turklāt bankas 2024. gada decembrī bija atmaksājušas atlikušās summas, kuras tās bija aizņēmušās ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijās (ITRM), tādējādi noslēdzot šo bilances normalizēšanas procesa posmu.

ECB speciālistu marta makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai ietvēra nelielu kopējās inflācijas augšupēju korekciju – paredzams, ka vidējā inflācija 2025. gadā būs 2.3 % galvenokārt spēcīgākas, nekā gaidīts, enerģijas cenu dinamikas dēļ. Neraugoties uz šo korekciju, vairākums pamatinflācijas rādītāju joprojām liecināja, ka inflācija ilgtspējīgi stabilizēsies aptuveni 2 % vidēja termiņa mērķrādītāja līmenī. Darba samaksas kāpums, kā gaidīts, turpināja palēnināties, bet peļņa joprojām mazināja inflācijas spiedienu. Ņemot vērā šīs norises, Padome martā nolēma vēl par 25 bāzes punktiem samazināt trīs galvenās ECB procentu likmes.

Padome norādīja, ka monetārā politika kļūst izteikti mazāk ierobežojoša, jo procentu likmju sarukums mazināja aizņēmumu dārdzību uzņēmumiem un mājsaimniecībām un veicināja aizdevumu plašāku izmantošanu. Tomēr kreditēšana kopumā saglabājās lēna. Speciālistu ekonomiskās izaugsmes iespēju aplēses 2025. gadam tika koriģētas, tās samazinot līdz 0.9 %. To noteica vājāks eksports un gausākas investīcijas laikā, kad pastāvēja lielāka tirdzniecības un politikas nenoteiktība. Reālo ienākumu kāpums un zemākas aizņemšanās izmaksas līdztekus stingrākas monetārās politikas sarūkošajai ietekmei joprojām bija galvenie faktori, kam laika gaitā būtu jāveicina pakāpeniska pieprasījuma atjaunošanās.

Augošas nenoteiktības laikā Padome vēlreiz apstiprināja savu apņemšanos lēmumus par monetārās politikas nostāju pieņemt, balstoties uz datiem un katrā sanāksmē atsevišķi. Padome vēlreiz uzsvēra, ka tā iepriekš nelemj par kādu konkrētu procentu likmju virzību un joprojām ir gatava pēc vajadzības koriģēt savus instrumentus, lai izpildītu uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti.

Tā kā turpināja palielināties konfidence, ka inflācija noturīgi atgriezīsies mērķrādītāja līmenī, Padome aprīlī nolēma atkal par 25 bāzes punktiem pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes. Inflācija turpināja stabili samazināties, martā sarūkot gan kopējai inflācijai, gan pamatinflācijai. Pakalpojumu cenu inflācija bija ievērojami kritusies, un vairākums pamatinflācijas rādītāju liecināja par inflācijas stabilu atgriešanos ECB 2 % vidēja termiņa mērķrādītāja līmenī. Darba samaksas kāpums turpināja samazināties, un peļņa joprojām daļēji absorbēja lielākā darba samaksas kāpuma ietekmi uz inflāciju, veicinot iekšzemes cenu spiediena mazināšanos.

Padome norādīja, ka, reaģējot uz augošo spriedzi tirdzniecības jomā, eurozonas izaugsmes perspektīva ir pasliktinājusies. Šī spriedze palielināja nenoteiktību un apdraudēja mājsaimniecību un uzņēmumu konfidenci. Turklāt nelabvēlīgajai un svārstīgajai tirgus reakcijai uz spriedzi tirdzniecības jomā, visticamāk, būs ierobežojoša ietekme uz finansēšanas nosacījumiem, kas vēl vairāk mazinās eurozonas izaugsmes perspektīvas. Vienlaikus eurozonas tautsaimniecība ir nedaudz palielinājusi noturību pret globālajiem satricinājumiem. Tika gaidīts, ka spēcīgs darba tirgus, reālo ienākumu pieaugums un atbalstoša monetārā politika veicinās izdevumus, savukārt valstu un ES līmeņa iniciatīvas aizsardzības izdevumu un infrastruktūras investīciju jomā veicinās ražošanas aktivitāti. Ņemot vērā lielo ģeopolitisko risku, Padome atkārtoti uzsvēra fiskālās un strukturālās politikas nozīmi eurozonas produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanā, aicinot ātri pieņemt priekšlikumus, kuru mērķis ir vienkāršot tiesisko regulējumu un pabeigt uzkrājumu un investīciju savienības izveidi. Ņemot vērā šo ārkārtējo nenoteiktību, Padome vēlreiz apliecināja savu apņemšanos pieņemt lēmumus par procentu likmju virzību, balstoties uz datiem un katrā sanāksmē atsevišķi.

Gada gaitā Padome guva arvien lielāku pārliecību, ka inflācijas dinamika atbilst noteiktajam mērķim un tautsaimniecība pakāpeniski atveseļojas. Padome jūnijā nolēma pazemināt trīs galvenās ECB procentu likmes vēl par 25 bāzes punktiem. Inflācija tagad ir aptuveni noteiktā mērķrādītāja līmenī. Jaunākajās Eurosistēmas speciālistu iespēju aplēsēs kopējā inflācija gan 2025., gan 2026. gadam ir samazināta – galvenokārt zemāku enerģijas cenu un spēcīgāka euro dēļ. Inflācijas (neietverot enerģiju un pārtiku) prognozes kopumā nemainījās, darba samaksas kāpumam acīmredzami palēninoties. Tas veicināja inflācijas noturīgu atgriešanos mērķrādītāja līmenī. Tautsaimniecības izaugsmi 1. ceturksnī veicināja uzņēmumi, kas veica eksporta preču priekšpiegādi pirms gaidāmās tarifu paaugstināšanas. Tomēr izaugsmi veicināja arī spēcīgs iekšzemes pieprasījums.

Padome norādīja, ka tirdzniecības saspīlējumu apstākļos aprīlī vērojamās bažas par finanšu tirgus svārstīguma ierobežojošo ietekmi ir mazinājušās. Šo stabilizāciju veicināja pozitīvākas ziņas par pasaules tirdzniecības politiku un globālā riska noskaņojuma uzlabošanos. Uzņēmumu aizņemšanās nosacījumi turpināja uzlaboties, aizdevumu procentu likmēm un uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmju starpībām sarūkot laikā, kad kapitāla vērtspapīru cenas palielinājās. Turklāt ir palielinājies gan uzņēmumiem, gan mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoms.

Neraugoties uz šīm labvēlīgajām norisēm, Padome secināja, ka izaugsmes riski joprojām ir lejupvērsti. To nosaka spriedze globālajā tirdzniecībā un ģeopolitiskā nenoteiktība. Tomēr Padome uzsvēra, ka labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un lielākas valdības investīcijas vidējā termiņā, kā gaidāms, veicinās noturību. Inflācijas perspektīva bija nenoteiktāka nekā parasti, tam atspoguļojot svārstīgo pasaules tirdzniecības vidi, kas radīja divējādus riskus. Konkrētāk, Padome brīdināja, ka inflācija varētu izrādīties zemāka, ja augstāki tarifi mazinātu pieprasījumu pēc eurozonas eksporta un liktu valstīm, kurām ir jaudas pārpalikums, pārvirzīt eksporta plūsmas uz eurozonu. Tika uzskatīts, ka tirdzniecības spriedze varētu izraisīt lielāku svārstīgumu un vēlmi izvairīties no riska finanšu tirgos. Tas vājinātu iekšzemes pieprasījumu un tādējādi arī pazeminātu inflāciju. Turpretī inflācija varētu būt augstāka, ja globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība paaugstinātu importa cenas un palielinātu jaudas ierobežojumus iekšzemes tautsaimniecībā.

Sākoties 2. pusgadam, Padome jūlijā nolēma nemainīt procentu likmes. Inflācija atbilda ECB 2 % vidēja termiņa mērķrādītājam, un saņemtie dati pamatā neatšķīrās no Padomes iepriekšējā inflācijas perspektīvas novērtējuma. Samazinoties darba samaksas kāpumam, iekšzemes cenu spiediens turpināja sarukt. Neraugoties uz sarežģītajiem globālajiem apstākļiem, eurozonas tautsaimniecība joprojām kopumā bija noturīga, ko veicināja stabili darba tirgus apstākļi, reālo ienākumu kāpums un labvēlīgi finansēšanas nosacījumi. Lēmums saglabāt stabilas procentu likmes atspoguļoja Padomes augošo pārliecību, ka procentu likmes sasniegušas atbilstošu līmeni, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas tuvināšanos noteiktajam mērķrādītājam.

Saskaroties ar situāciju, kas ir līdzīga jūlijā vērotajai, Padome septembrī nolēma atkal nemainīt procentu likmes. Aktualizētās ECB speciālistu iespēju aplēses liecināja, ka kopējā inflācija 2025. gadā vidēji bija 2.1 % – tas bija nedaudz vairāk, nekā iepriekš prognozēts, tomēr 2026. gadā tā samazināsies līdz 1.7 % un 2027. gadā līdz 1.9 %. Izaugsmes iespēju aplēse 2025. gadam tika koriģēta un paaugstināta līdz 1.2 %. Tas atspoguļoja spēcīgāku, nekā gaidīts, iekšzemes pieprasījumu. Savukārt prognoze 2026. gadam tika nedaudz pazemināta, jo gaidāms, ka pašreizējā globālā nenoteiktība negatīvi ietekmēs ekonomisko aktivitāti. Septembrī pieņemtais lēmums uzsvēra, ka ilgstošas globālās nenoteiktības apstākļos Padome nosaka procentu likmes katrā sanāksmē atsevišķi, balstoties uz datiem.

Ekonomiskā aktivitāte kumulatīvā izteiksmē 2025. gada 1. pusgadā pieauga par 0.7 %, ko veicināja stabili patērētāju tēriņi un investīcijas. Tika gaidīts, ka augstāku tarifu, globālās konkurences un spēcīgāka euro kursa kavējošie faktori gada atlikušajā daļā vājinās izaugsmi. Tomēr tika prognozēts, ka šī ietekme 2026. gadā izzudīs, finansēšanas nosacījumu atvieglošanai un turpmākai darba tirgus stabilitātei labvēlīgi ietekmējot patērētāju tēriņus un uzņēmumu investīcijas. Inflācija saglabājās stabila tuvu ECB noteiktajam mērķrādītāja līmenim. Iekšzemes cenu spiediens turpināja mazināties. To veicināja mērenāks darba samaksas pieaugums un darba ražīguma uzlabojumi, kas sekmēja lēnāku darbaspēka izmaksu kāpumu.

Padome novērtēja, ka izaugsmes riski ir līdzsvarotāki nekā gada sākumā. Lai gan spriedze tirdzniecības jomā un ģeopolitiskā nenoteiktība saglabājās, nesenie tirdzniecības nolīgumi mazināja dažus riskus, kas negatīvi ietekmēja globālo pieprasījumu un konfidenci. Lielāki, nekā gaidīts, izdevumi aizsardzībai un infrastruktūrai, kā arī produktivitāti veicinošas reformas sniegs papildu atbalstu izaugsmei vidējā termiņā. Vienlaikus Padome joprojām uzskatīja, ka inflācijas perspektīva ir nenoteiktāka, nekā parasti (tādu pašu iemeslu dēļ kā iepriekšējās sanāksmēs).

Oktobrī notika Padomes gadskārtējā izbraukuma sanāksme ārpus Frankfurtes, ko Banca d'Italia rīkoja Florencē. Padome atkal nolēma nemainīt procentu likmes, jo inflācija joprojām bija tuvu vidēja termiņa mērķrādītājam (2 %) un inflācijas perspektīvas novērtējums kopumā nemainījās.

Ekonomiskās aktivitātes kāpums 3. ceturksnī bija mērens. To noteica spēcīgs pakalpojumu, īpaši tūrisma un digitālo pakalpojumu, sektors, kas kompensēja vājumu apstrādes rūpniecībā, kura turpināja saskarties ar augstāku tarifu un globālās konkurences radītajiem apgrūtinājumiem. Tika gaidīts, ka iekšzemes pieprasījums saglabāsies noturīgs un patērētāju tēriņus veicinās reālo ienākumu kāpums, valdības investīcijas infrastruktūrā un aizsardzībā, kā arī labvēlīgi finansēšanas nosacījumi. Tomēr, samazinoties preču eksportam un turpinoties nenoteiktībai tirdzniecības jomā, ārējais pieprasījums saskārās ar problēmām. Gada inflācija septembrī nedaudz paaugstinājās (līdz 2.2 %), ko galvenokārt noteica enerģijas cenu svārstīgums. Vienlaikus tika gaidīts, ka darba samaksas kāpuma palēnināšanās un darba ražīguma uzlabojumi turpinās mazināt iekšzemes cenu spiedienu, un ilgāka termiņa inflācijas gaidas joprojām bija ļoti stabilas.

Padome atkārtoja, ka tā ir apņēmusies nodrošināt centrālo banku gatavību neliela apjoma un liela apjoma darījumu veikšanai digitālajā laikmetā. Tāpēc tā nolēma uzsākt digitālā euro projekta nākamo posmu, lai nodrošinātu tehnisko gatavību potenciālai emisijai, tiklīdz būs pieņemti tiesību akti, un atbalstītu Eiropas digitālo suverenitāti (sk. 4. ielikumu).

Padome noslēdza gadu ar vēl vienu lēmumu nemainīt procentu likmes. Saskaņā ar Eurosistēmas speciālistu decembra iespēju aplēsēm inflācija 2025. gadā būs vidēji 2.1 %, 2026. gadā – 1.9 %, 2027. gadā – 1.8 % un 2028. gadā – 2.0 %. Inflācijas prognoze 2026. gadam tika paaugstināta – galvenokārt tāpēc, ka speciālisti gaidīja, ka pakalpojumu cenu inflācija kritīsies lēnāk, nekā prognozēts iepriekšējās iespēju aplēsēs. Augstāka, nekā gaidīts, inflācijas dinamika salīdzinājumā ar septembra prognozēm un gaidāmā samazināšanās līdz mērķrādītāja līmenim līdz 2028. gadam vēl vairāk pamatoja monetārās politikas procentu likmju saglabāšanu. Turklāt, neraugoties uz pasaules tirdzniecības problēmām un ģeopolitisko spriedzi, eurozonas tautsaimniecība joprojām bija noturīga, ko veicināja stabili darba tirgi, reālo ienākumu kāpums un valdības tēriņi.

Kreditēšanas nosacījumi tautsaimniecībā kopumā bija stabili, un eurozonas bankas joprojām bija noturīgas. To veicināja augsti kapitāla un likviditātes rādītāji, stabila aktīvu kvalitāte un noturīga pelnītspēja. Tika uzskatīts, ka ģeopolitiskā nenoteiktība un pēkšņas pārcenošanas iespēja pasaules finanšu tirgos rada riskus finanšu stabilitātei eurozonā, un Padome atkārtoti uzsvēra, ka makroprudenciālās uzraudzības politika joprojām ir pirmā aizsardzības līnija pret finanšu neaizsargātības pastiprināšanos, kas uzlabo noturību un saglabā makroprudenciālās uzraudzības telpu.

Padome vēlreiz apstiprināja apņemšanos noteikt monetārās politikas nostāju katrā sanāksmē atsevišķi, balstoties uz datiem.

2.2. Eurosistēmas bilances normalizēšanās turpinājās

2025. gadā noturīgi turpinājās Eurosistēmas bilances pakāpeniskā normalizēšanās, kas sākās 2022. gadā. Līdz gada beigām bilances vērtība bija samazinājusies līdz 6.3 trilj. euro (2024. gada beigās – 6.4 trilj. euro). Šo sarukumu galvenokārt noteica ilgstošais vērtspapīru turējuma apjoma sarukums AIP un PĀAIP portfeļos.

Monetārās politikas nolūkos turēto vērtspapīru apjoms 2025. gada beigās bija 3.7 trilj. euro (par 0.5 trilj. euro mazāk nekā 2024. gada beigās). Šie vērtspapīri veidoja 60 % no kopējā aktīvu apjoma (salīdzinājumā ar 67 % iepriekšējā gadā). Aizdevumu apjoms eurozonas kredītiestādēm saistībā ar Eurosistēmas refinansēšanas operācijām joprojām bija ierobežots (aptuveni 37 mljrd. euro, 2024. gada beigās – 34 mljrd. euro). Savukārt pārējo bilances finanšu aktīvu (ārvalstu valūtās denominētu aktīvu, zelta un ar monetāro politiku nesaistītu euro denominētu portfeļu) apjoms palielinājās par 0.4 mljrd. euro. Šo pieaugumu galvenokārt noteica zelta cenu kāpums.

Pasīvu pusē kredītiestāžu rezervju turējumu (t. sk. noguldījumu iespējas izmantotā apjoma) summa 2025. gada beigās samazinājās līdz 2.6 trilj. euro (2024. gada beigās – 3.0 trilj. euro). Tas atbilda 41 % no kopējām saistībām salīdzinājumā ar 47 % iepriekšējā gadā. Apgrozībā esošo banknošu apjoms faktiski nemainījās (1.6 trilj. euro) un veidoja 26 % no kopējām saistībām (pieaugums no 25 % gadu iepriekš). Pārējās saistības, t. sk. valdības noguldījumi, citi ar monetāro politiku nesaistīti noguldījumi, pārvērtēšanas konti, kapitāls un rezerves, palielinājās par 0.2 mljrd. euro.

2.2. attēls

Eurosistēmas konsolidētās bilances dinamika

(mljrd. euro)

AIP un PĀAIP portfeļu izmaiņas

Atbilstoši Padomes lēmumiem Eurosistēmas monetārās politikas portfeļi 2025. gadā turpināja samazināties. Pēc tam, kad Padome bija izbeigusi atkārtotu ieguldīšanu AIP ietvaros 2023. gada jūlijā un PĀAIP ietvaros 2024. gada beigās, 2025. gads kļuva par pirmo gadu kopš programmu sākuma, kurā Eurosistēma neveica ar monetāro politiku saistītas aktīvu iegādes.

AIP ietvaros dzēsto vērtspapīru apjoms bija 351.4 mljrd. euro, un līdz gada beigām portfeļa turējumu apjoms samazinājās līdz 2.3 trilj. euro (amortizētajās izmaksās). Lielākais dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru apjoms bija valsts sektora aktīvu iegādes programmā (VSAIP). Tā rezultātā VSAIP turējumu vērtība saruka līdz 1.9 trilj. euro (80 % no AIP portfeļa). VSAIP turējumu vidējais svērtais termiņš 2025. gada beigās kopumā nemainījās (6.8 gadi). Ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri veidoja mazāk nekā 1 % no AIP portfeļa (3 mljrd. euro), savukārt nodrošinātās obligācijas veidoja 9 % (210 mljrd. euro) un uzņēmumu sektora vērtspapīri – 11 % no portfeļa (249 mljrd. euro).

PĀAIP ietvaros 2025. gadā veiktās dzēšanas apjoms bija 185.9 mljrd. euro, portfeļu turējumu apjomam līdz gada beigām sarūkot līdz 1.4 trilj. euro (amortizētajās izmaksās). Valsts sektora vērtspapīri gada beigās veidoja 97 % no PĀAIP portfeļa (1.4 trilj. euro), un to vidējais svērtais termiņš bija 7.0 gadi. Uzņēmumu sektora vērtspapīri veidoja 3 % no portfeļa (41 mljrd. euro), savukārt segto obligāciju īpatsvars tajā bija mazāks par 1 % (5 mljrd. euro). Pārskatāmais publicēšanas grafiks, kas 2025. gada janvārī tika ieviests attiecībā uz PĀAIP dzēšanu, veicināja organizētu turējumu izbeigšanu. Grafiks ļāva saskaņot PĀAIP datu publiskošanu, t. sk. retrospektīvos un prospektīvos atmaksāšanas portfeļus, nodrošinot abu portfeļu konsekvenci un prognozējamību.

Apvienoto AIP un PĀAIP turējumu atlikums 2025. gadā samazinājās par 537.3 mljrd. euro, un kopējā monetārās politikas vērtspapīru portfeļa vērtība gada beigās sasniedza 3.7 trilj. euro. Gada laikā Eurosistēmas veiktā pilnīgā pāreja uz pasīvu bilances samazināšanu noritēja raiti, un nekas neliecināja par negatīvu ietekmi uz tirgus darbību. Likviditātes nosacījumu darbība saglabājās sakārtota, repo līgumu tirgi darbojās efektīvi, un privātā sektora investori joprojām nodrošināja stabilu pieprasījumu pēc eurozonas parāda vērtspapīriem.

Kopumā 2025. gada norises apstiprina, ka, kā gaidīts, monetārās politikas portfeļu turējumu sarukums turpinās. Pasīvās samazināšanas režīms ir nodrošinājis stabilu pamatu turpmākai Eurosistēmas bilances normalizācijai. Šāda pieeja ir veicinājusi raitu un pārredzamu pāreju uz zemāku virsrezervju līmeni, vienlaikus saglabājot stabilus apstākļus tirgū.

Izmaiņas Eurosistēmas refinansēšanas operācijās

2025. gada beigās Eurosistēmas refinansēšanas operāciju atlikums bija 36.7 mljrd. euro (neliels palielinājums par 2.5 mljrd. euro salīdzinājumā ar 2024. gada beigām). Šo operāciju izmantošanas apjoms bija neliels – tas atspoguļoja būtisku likviditātes pārpalikumu un lielākas Eurosistēmas finansējuma izmaksas, nekā uz tirgus instrumentiem balstītām alternatīvām. Gada beigās galveno refinansēšanas operāciju un ilgāka termiņa (3 mēnešu) refinansēšanas operāciju atlikums bija attiecīgi 25.0 mljrd. euro un 11.7 mljrd. euro. ECB decembrī aicināja bankas vismaz reizi gadā pārbaudīt savu piekļuvi galvenajām refinansēšanas operācijām un/vai ilgāka termiņa trīs mēnešu refinansēšanas operācijām, pēc saviem ieskatiem nosakot piedāvājuma summu un izmantojot nodrošinājumu saskaņā ar Eurosistēmas vispārējo nodrošinājuma regulējumu.^[20]

Atbilstīgo tirgojamo aktīvu un mobilizētā nodrošinājuma izmaiņas

Eurosistēmas refinansēšanas operāciju nodrošinājuma kritērijiem atbilstošo tirgojamo aktīvu nominālā vērtība 2025. gadā palielinājās par 939 mljrd. euro, gada beigās sasniedzot 20.3 trilj. euro (2.3. att.). Atbilstīgā nodrošinājuma vērtības pieaugumu lielākoties ietekmēja plašāka valdības obligāciju emisija. Centrālās valdības vērtspapīri joprojām bija lielākā aktīvu kategorija (10.9 trilj. euro). Citas nozīmīgas aktīvu kategorijas ietvēra nenodrošinātas banku obligācijas (2.3 trilj. euro), uzņēmumu obligācijas (2.1 trilj. euro) un nodrošinātas banku obligācijas (2.0 trilj. euro). Savukārt tādas aktīvu klases kā reģionālo valdību emitēti vērtspapīri (688 mljrd. euro), ar aktīviem nodrošināti vērtspapīri (669 mljrd. euro) un citi tirgojamie aktīvi (1.7 trilj. euro) veidoja mazāku daļu no kopējiem atbilstīgajiem aktīviem.

2.3. attēls

Atbilstīgu tirgojamo aktīvu dinamika

(trilj. euro)

Mobilizētais nodrošinājums 2025. gadā palielinājās par 53 mljrd. euro, līdz gada beigām sasniedzot 1.6 trilj. euro (2.4. att.). Vienlaikus Eurosistēmas refinansēšanas operāciju apjoms visu gadu saglabājās zems, kā rezultātā izveidojās vēsturiski zema Eurosistēmas kredītu atlikuma attiecība pret kopējā mobilizētā nodrošinājuma apjomu, kas gada beigās bija tikai 1.4 %. Nodrošinātās banku obligācijas, kredītprasības un ar aktīviem nodrošinātie vērtspapīri joprojām bija visbiežāk izmantotā aktīvu klase. Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru izmantošana 2025. gadā nedaudz palielinājās, savukārt vislielākais izmantošanas kritums tika novērots kredītprasību klasē. Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanas regulējumā 2025. gadā tika veiktas vairākas izmaiņas saistībā ar kredītnovērtējumu un riska kontroles regulējumu aktīviem, kurus var izmantot kā nodrošinājumu (sk. 2.3. iedaļu).

2.4. attēls

Mobilizētā nodrošinājuma dinamika

(mljrd. euro)

2.3. Eurosistēma turpināja nostiprināt savu finanšu risku pārvaldības sistēmu

Eurosistēma pastāvīgi pārvalda ar monetārās politikas operāciju īstenošanu saistītos finanšu riskus. Tās riska pārvaldības funkcijas mērķis ir panākt riska efektivitāti, ierobežojot risku uzņemšanos līdz līmenim, kas nepieciešams monetārās politikas mērķu īstenošanai.

Galvenās pārmaiņas Eurosistēmas riska pārvaldības regulējumā 2025. gadā bija saistītas ar nodrošinājuma politiku un ietvēra: 1) ārējo reitingu izmantošanas pārmaiņas dažu nodrošinājuma aktīvu kredītkvalitātes novērtēšanai, 2) mērķtiecīgu uzlabojumu ieviešanu riska kontroles sistēmā konkrētiem nodrošinājuma aktīviem, 3) "klimata faktora" ieviešanu dažu mobilizēto nodrošinājuma aktīvu novērtēšanā, lai atspoguļotu ar klimata pārmaiņām saistīto nenoteiktību, un 4) klimata pārmaiņu risku iekļaušanu valstu centrālo banku iekšējo kredītnovērtējuma sistēmu (ICAS) reitingos. Ar AIP un PĀAIP portfeļiem saistītie riski joprojām tika pārvaldīti saskaņā ar izveidoto riska kontroles regulējumu.

Vairākām Eurosistēmas centrālajām bankām, t. sk. ECB, 2025. gadā joprojām bija zemi vai negatīvi neto ienākumi. Lai gan galvenās ECB procentu likmes tika samazinātas, saistību izmaksas lielākās daļas Eurosistēmas centrālo banku bilancēs pārsniedza AIP un PĀAIP vērtspapīru portfeļu radītos ienākumus, kā rezultātā neto procentu ienākumi bija negatīvi. Turklāt ārvalstu valūtas kursa kritums attiecībā pret euro negatīvi ietekmēja dažu centrālo banku ārējo rezervju portfeļus. Šādi zaudējumi neietekmēs Eurosistēmas darbības efektivitāti un tās spēju izpildīt cenu stabilitātes nodrošināšanas mērķi. Ja centrālās bankas ienākumi ir negatīvi, tā var izmantot iepriekšējos gados uzkrātās finanšu drošības rezerves, lai tos kompensētu vai iekļautu savā bilancē nolūkā kompensēt, izmantojot nākotnes peļņu. Turklāt Eurosistēmas finanšu rezervju būtisks pieaugums, ko ietekmēja augstākas pārvērtēšanas konti, īpaši tie, kas saistīti ar zelta turējumiem, ir būtiski palielinājis tās finansiālo noturību.

Eurosistēmas finanšu riska pārvaldības sistēmas izmaiņas

2025. gadā Eurosistēmas finanšu riska pārvaldības sistēmā tika veiktas vairākas izmaiņas.

Pirmkārt, 2025. gada februārī Padome nolēma grozīt noteikumus par ārējo kredītreitingu izmantošanu privātā sektora aktīviem, plānojot tos ieviest ne agrāk kā 18 mēnešus pēc paziņošanas datuma. Izmaiņas attiecas uz ārēju kredītu novērtēšanas institūciju (ĀKNI) noteiktajiem reitingiem privātā sektora aktīviem, piemēram, nenodrošinātām banku obligācijām, nodrošinātām banku obligācijām un nefinanšu sabiedrību emitētiem aktīviem, kā arī ietver ārpus eurozonas esošo valstu publiskā sektora aktīvus, ko var izmantot kā nodrošinājumu Eurosistēmas monetārās politikas operācijās. Kad izmaiņas būs ieviestas, no atzītu ĀKNI noteiktajiem reitingiem šādiem aktīviem tiks izmantots otrais labākais reitings, lai noteiktu, vai tos var izmantot kā nodrošinājumu, kā arī piemērojamās diskonta likmes. Grozītajos noteikumos tiek labāk izmantota pieejamā ārējā kredītreitingu informācija. Aktīviem, kuriem pieejams tikai viens atzītu ĀKNI izsniegts kredītreitings, pieejamajam reitingam piemēro viena punkta samazinājumu, lai noteiktu nodrošinājumam atbilstošo kredītreitingu. Eurozonas publiskā sektora (piemēram, eurozonas centrālo, reģionālo un vietējo valdību, starptautisku un starpvalstu emitentu eurozonā, kuru akcionāri atrodas ES, kā arī ECB atzītu aģentūru) emitētos vai garantētos aktīvus turpinās novērtēt, pamatojoties uz pašreizējo pirmā labākā reitinga noteikumu. Šiem aktīviem Eurosistēma regulāri izmanto visu pieejamo kredītkvalitātes informāciju, kā arī piemēro padziļinātas pārbaudes procedūras. Ar aktīviem nodrošinātiem vērtspapīriem otrā labākā emisijas reitinga noteikums, kas jau tiek izmantots, nemainīsies.

Otrkārt, Eurosistēma 2025. gadā pārskatīja savu riska kontroles regulējumu nodrošinātām kredītoperācijām. Eurosistēma riska kontroles pasākumus piemēro aktīviem, kuri ir tās kredītoperāciju pamatā, lai pasargātu Eurosistēmu no finansiālu zaudējumu riska, ja aktīvi jārealizē darījuma partnera saistību neizpildes dēļ. Pārskatīšanas mērķis bija nodrošināt, ka regulējums arī turpmāk ir aizsargājošs, konsekvents un riska ziņā līdzvērtīgs visām aktīvu klasēm. Viens riska kontroles pasākums ir novērtējuma diskonti, kas samazina summu, kuru par konkrētu nodrošinājuma vērtību var aizņemties monetārās politikas kredītoperācijās. Pēc pārskatīšanas Eurosistēma nolēma ieviest mērķtiecīgus diskontu metodikas uzlabojumus, īpašu uzmanību pievēršot pašu izmantotajām nodrošinātajām obligācijām, paturētajiem un ar aktīviem nodrošinātajiem vērtspapīriem un atsevišķām kredītprasībām. Šo izmaiņu īstenošana ir plānota ne agrāk kā 2026. gada novembrī.

Treškārt, cenšoties novērst ar klimata pārmaiņām saistītos riskus, Padome jūlijā nolēma nodrošinājuma regulējumā ieviest "klimata faktoru". Klimata faktors, ko paredzēts īstenot no 2026. gada 15. jūnija, var samazināt vērtību, kas piešķirta dažiem tirgojamiem aktīviem, kuri ieķīlāti kā nodrošinājums, atkarībā no tā, cik lielā mērā tos ietekmē ar klimata pārmaiņām saistīta nenoteiktība. Pasākums ir izstrādāts tā, lai tas darbotos kā nodrošinājums pret finansiālo ietekmi, ko rada ar klimata pārmaiņām saistīti pārejas satricinājumi. Tas papildinās Eurosistēmas esošo riska pārvaldības sistēmu, ietverot uz nākotni vērstu klimata scenāriju analīzi un tādējādi uzlabojot Eurosistēmas monetārās politikas īstenošanas noturību. Klimata faktors būs vērsts uz nefinanšu sabiedrību un ar tām saistīto uzņēmumu emitētiem tirgojamiem aktīviem un tiks pielāgots, lai citstarp saglabātu pietiekamu nodrošinājuma pieejamību. Klimata faktoru, t. sk. tā tvērumu un kalibrēšanu, regulāri pārskatīs Padome. Novēršot nenoteiktību, kas saistīta ar nelabvēlīgiem notikumiem zaļās pārkārtošanās dēļ, Eurosistēma stiprinās savu spēju mazināt ar klimata pārmaiņām saistītos finanšu riskus.

2025. gadā visi ICAS kredītnovērtējumi ietvēra klimata pārmaiņu riskus saskaņā ar 2024. gada beigās ieviestajiem kopējiem Eurosistēmas standartiem. Pēc tam, kad ECB 2021. gada jūlijā paziņoja par savu klimata rīcības plānu, Eurosistēma 2022. gadā vienojās par vienotu minimālo standartu kopumu attiecībā uz to, kā ICAS savos reitingos būtu jāiekļauj klimata pārmaiņu riski. ICAS ir svarīgs kredītprasību kredītriska novērtējuma avots. Vienotie standarti paredz, ka ICAS reitingu noteikšanas procesos jānošķir pārejas riski un fiziskie riski, kā arī jāņem vērā dažādie klimata pārmaiņu risku nodošanas kanāli. ICAS veic ar klimata pārmaiņām saistīto risku novērtējumu uzņēmumu līmenī, ja ar to pietiek un ja ir pieejami uzticami dati, lai noteiktu, vai klimata pārmaiņu risks ietekmē to nefinanšu sabiedrību kredītspēju, kurām noteikts reitings, un kādā mērā tas to ietekmē.

AIP un PĀAIP portfeļu aktīvu turējumu risku pārvaldība

AIP un PĀAIP portfeļi 2025. gadā pakāpeniski un prognozējami saruka, Eurosistēmai izbeidzot atkārtotu ieguldīšanu šajos portfeļos. Šo programmu finanšu riskus turpina pārvaldīt, izmantojot iepriekš izveidotās riska kontroles sistēmas. Abas programmas ietver dažādas aktīvu kategorijas, t. i., publiskā sektora un uzņēmumu sektora parāda vērtspapīrus, kā arī ar aktīviem nodrošinātos vērtspapīrus un nodrošinātās obligācijas. Risku regulējumā ir ņemti vērā katras programmas politikas mērķi un tajās ietverto dažādo aktīvu kategoriju riska profili. Šis regulējums ietver atbilstības kritērijus, kredītriska novērtējumus un padziļinātas pārbaudes procedūras, cenu noteikšanas regulējumu, etalonvērtības un limitus.

3. Eiropas finanšu sektors: paaugstināto ģeopolitisko un tirgus risku mazināšana strukturālu problēmu apstākļos

Pieaugošās ģeopolitiskās spriedzes, tirdzniecības sadrumstalotības un globālās politikas nenoteiktības apstākļos eurozonā 2025. gadā saglabājās paaugstināti finanšu stabilitātes riski. Tarifu izraisīti šoki un vājāks ārējais pieprasījums negatīvi ietekmēja uzņēmumu pelnītspēju un palielināja kredītrisku. Valstu ievainojamību izraisīja augsts parāda līmenis, aizsardzības izdevumu paaugstināšanas iespējamība un investīciju vajadzības, kā arī ietekme, ko radīja bažas par globālo fiskālo ilgtspēju. Banku spēcīgā kapitalizācija un pelnītspēja turpināja sekmēt to noturību, neraugoties uz augošo kredītrisku un tirgus risku, kā arī pastāvošo neaizsargātību nebanku finanšu starpniecības (NBFI) jomā, ko noteica sviras efekts, likviditātes neatbilstība un savstarpējā saistība. Tomēr, neraugoties uz šo ievainojamību, NBFI nozare kopumā ir bijusi noturīga. Makrouzraudzības politika bija vērsta uz noturības saglabāšanu, uzturot un dažos gadījumos palielinot kapitāla rezerves un turpinot uz aizņēmējiem vērstus pasākumus. Saistībā ar mikrouzraudzību tika panākts progress arī vienkāršošanas un digitālās darbības noturības jomā un ar klimata pārmaiņām un dabu saistītu risku iekļaušanā uzraudzības darba programmā, savukārt stresa testi apstiprināja banku stabilitāti. Gada laikā ECB arī izstrādāja Eiropas regulatīvā, uzraudzības un ziņošanas regulējuma vienkāršošanas priekšlikumus. Turpinājās svarīgu likumdošanas iniciatīvu, t. sk. galīgo "Bāzele III" reformu, īstenošana, ES krīžu pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas regulējuma reforma un uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveide.

3.1. Finanšu stabilitātes vide 2025. gadā

Finanšu stabilitātes ievainojamība eurozonā 2025. gadā joprojām bija paaugstināta laikā, kad pastāvēja lielāka ģeopolitiskā spriedze un pieauga bažas par ģeoekonomisko sadrumstalotību. Globālās ekonomikas politikas nenoteiktība strauji palielinājās, ko lielā mērā noteica pārmaiņas ASV tirdzniecības vidē un regulatīvā un fiskālā politika, kā arī bažas par vispārēju multilaterālisma mazināšanos. Paziņojums par augstākiem, nekā gaidīts, ASV importa tarifiem 2025. gada aprīļa sākumā izraisīja būtisku tirgus svārstīguma palielinājumu dažādās aktīvu kategorijās un riskantāku aktīvu masveida pārdošanu. Tas atspoguļoja investoru globālās izaugsmes perspektīvu pārvērtēšanu un dziļākas ģeoekonomiskās sadrumstalotības risku. Vēlāk gada gaitā tirdzniecības nolīgumi starp ASV un vairākiem tās galvenajiem tirdzniecības partneriem, t. sk. ES, mazināja tirdzniecības politikas nenoteiktību un nomierināja tirgus. Tomēr kā ļoti atvērta tautsaimniecība, kas dziļi integrēta globālajās vērtības ķēdēs, eurozona joprojām ir īpaši pakļauta ģeoekonomiskās sadrumstalotības riskiem.

Eurozonas valstu ievainojamību izraisīja joprojām paaugstinātais parāda līmenis dažās valstīs, augošas emisijas vajadzības un investoru pieprasījuma maiņa. Eurosistēmas samazinātā ietekme obligāciju tirgos apvienojumā ar lielākām valdības finansējuma vajadzību gaidām noteica eurozonas ienesīguma līknes kāpumu gada gaitā. Tas atspoguļo arī globālās bažas par ASV ilgtermiņa parāda atmaksājamību un ārējo finansējumu, kas nepieciešams ASV dubultā deficīta finansēšanai. Lai gan spēcīgi kredītu pamatrādītāji un reitinga paaugstināšana vairākās eurozonas valstīs palīdzēja samazināt valdības obligāciju ienesīguma likmju starpības, tās palielinājās valstīs, kuras saskaras ar fiskālajām problēmām un kredītreitinga pazemināšanu. Vienlaikus lielāko attīstīto valstu fiskālā nestabilitāte, t. sk. ASV budžeta strupceļš un īslaicīga ASV valdības darba apturēšana, palielināja bažas par globālā valsts parāda atmaksājamību un risku, ka eurozonā notiks valsts parāda risku plašāka pārvērtēšana. Turklāt nepieciešamība reaģēt uz paaugstinātu ģeopolitisko spriedzi un hibrīddraudiem uzsver, ka eurozonas NATO valstīm steidzami jāpalielina aizsardzības izdevumi, lai līdz 2035. gadam sasniegtu jauno NATO mērķi – 5 % no IKP. Tomēr lielāki aizsardzības izdevumi un plānotās liela mēroga infrastruktūras un ar klimatu saistītas investīcijas nozīmē ievērojamas papildu finansējuma vajadzības vidējā termiņā. Dažās eurozonas valstīs tas varētu radīt bažas par valsts parāda atmaksājamību, un to izraisītais valdības obligāciju ienesīguma likmju pieaugums varētu ietekmēt uzņēmumu un finanšu sektora finansēšanas nosacījumus augstāku riska prēmiju un iespējama kredītreitinga pazemināšanas dēļ.

Eurozonas uzņēmumu sektora ievainojamība 2025. gadā joprojām bija paaugstināta, jo tarifu kāpums un ilgstošs tirdzniecības attiecību saspīlējums radīja lielāku ietekmi. Lai gan bilances iepriekšējos gados bija nostiprinājušās un kopējais parāda līmenis bija zemāks nekā pirms globālās finanšu krīzes, pelnītspēju mazināja vājais ārējais pieprasījums, paaugstinātās parāda apkalpošanas izmaksas un darbaspēka izmaksu kāpums. Spēcīgāks euro kurss un tarifu paaugstināšana eurozonas eksportam mazināja eurozonas uzņēmumu cenu konkurētspēju globālajos tirgos. Tas izraisīja tirgus daļas samazināšanos, ko vēl vairāk saasināja Ķīnas eksportētāju spēcīgā konkurence, kas daļēji atspoguļoja vājo iekšzemes pieprasījumu Ķīnā. Daudzās nozarēs un valstīs palielinājās maksātnespējas gadījumu skaits. Tas atspoguļoja joprojām vājo un nenoteikto uzņēmējdarbības vidi un palielināja plašākas makrofinansiālās ietekmes risku, īpaši nozarēs, ko izteikti ietekmē tarifi, un uz eksportu orientētās nozarēs.

Mājsaimniecību bilances gada laikā nostiprinājās. To veicināja aktīvie darba tirgi, reālās darba samaksas kāpums un turpmāks parāda attiecības pret IKP sarukums, kas uzlaboja parāda apkalpošanas spēju un nodrošināja rezerves pret nelabvēlīgiem šokiem. Šo noturību sekmēja arī lielais uzkrājumu apjoms, kas izveidojies iepriekšējos nenoteiktības periodos un ko uztur ilgstoši augstie uzkrājumu veidošanas rādītāji. Tomēr šī labvēlīgā situācija varētu pavērsties pretējā virzienā, ja ar tirdzniecību saistītā uzņēmumu ievainojamība izpaustos spēcīgāk. Bankrotu skaita pieaugums un atlaišana no darba nozarēs, kas īpaši pakļautas tarifu ietekmei, varētu pasliktināt apstākļus darba tirgū, negatīvi ietekmēt darba samaksas pieaugumu un iedragāt patērētāju konfidenci, tādējādi negatīvi ietekmējot mājsaimniecību patēriņu un aizņēmēju noturību.

Eurozonas banku sektora noturība 2025. gadā joprojām bija galvenais finanšu sistēmu stabilizējošais faktors. Banku kapitāla un likviditātes rādītāji bija krietni augstāki par regulatīvajām prasībām. Spēcīgi neto procentu ienākumi, kā arī stabili neto komisijas maksu ienākumi veicināja par 9 % lielāku atdevi no kapitāla 2025. gadā. Turklāt tirgus noskaņojuma uzlabošanās saistībā ar šo sektoru vienlaikus ar noturīgas peļņas gaidām un rekordlielu peļņas sadali dividenžu un akciju atpirkšanas veidā palielināja banku akciju cenas. Tas pēc globālās finanšu krīzes līdz rekordaugstam līmenim paaugstināja cenu un uzskaites vērtības attiecību, pakāpeniski samazinot starpību ar līdzīgu ASV instrumentu rādītājiem.

Nozīmīgu iestāžu kopējā ienākumus nenesošo kredītu (INK) attiecība 2025. gadā saglabājās tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Vienlaikus banku aizdevumu portfeļu kredītriski nedaudz palielinājās attiecībā uz aizdevumiem maziem un vidējiem uzņēmumiem un patēriņa kredītiem. Turklāt slikto makrofinansiālo apstākļu, iepriekšējā procentu likmju kāpuma novēlotās ietekmes un tirdzniecības attiecību saspīlējuma saasināšanās kombinācija padarīja kredītriska perspektīvu attiecībā uz riska darījumiem ar uzņēmumiem un mājsaimniecībām par lejupvērstu. Bankas, kuru riska darījumi koncentrējas nozarēs, kas atkarīgas no ES ārējās tirdzniecības, vai tiek veikti ar reģioniem, kurus tirdzniecības nesaskaņas skar vairāk, varētu saskarties ar lielāku spiedienu uz aktīvu kvalitāti, ja tirdzniecības sadrumstalotība pastiprinātos vai tautsaimniecības apstākļi vēl vairāk vājinātos. Šādā scenārijā vajadzība veidot lielākus uzkrājums varētu negatīvi ietekmēt banku pelnītspēju, lai gan to kapitāla rezerves sniedz ievērojamu buferi pret zaudējumiem.

Eurozonas un globālajos finanšu tirgos 2025. gadā bija vērojami paaugstināta svārstīguma uzplūdi, īpaši pēc ASV tarifu paziņošanas aprīļa sākumā, kas izraisīja riskantāku aktīvu krasu pārcenošanu un masveida pārdošanu. Lai gan tirgus eurozonā kopumā joprojām darbojās labi un pēc paziņojuma par tarifu piemērošanas pagaidu apturēšanu un turpmākiem tirdzniecības nolīgumiem svārstīgums mazinājās, dažās aktīvu kategorijās vērtējums joprojām bija paaugstināts. Tas izraisīja tirgu neaizsargātību pret jaunām, krasām, pēkšņām korekcijām, ja pasliktinātos likviditāte. Vienlaikus bažas par ASV fiskālajiem pamatrādītājiem un institucionālo uzticamību vājināja ASV Valsts kases un ASV dolāra kā droša ieguldījuma statusu, tā palielinot risku, ka pēkšņas globālo kapitāla plūsmu pārmaiņas un haotiskas valūtas kursa svārstības varētu ietekmēt finanšu apstākļus eurozonā.

NBFI sektora ietekme uz tirgu 2025. gadā turpināja palielināties, atbalstot dziļākus un daudzveidīgākus kapitāla tirgus reālās tautsaimniecības finansēšanai. Neraugoties uz paaugstināto politikas nenoteiktību un atkārtotiem tirgus svārstīguma periodiem, sektors kopumā bija noturīgs. Vienlaikus vairākos NBFI segmentos saglabājās likviditātes neatbilstības, ko vēl vairāk palielināja augsts parāda līmenis, īpaši atsevišķās ieguldījumu fondu segmenta daļās. Šī strukturālā nestabilitāte izraisīja nelabvēlīgu cenu pārmaiņu, straujas līdzekļu aizplūšanas un drošības rezervju un nodrošinājuma pieprasījumu skaita strauja pieauguma ietekmi uz NBFI sektoru, iespējams, izraisot prociklisku aktīvu pārdošanu un pastiprinot spriedzi tirgū. Saiknes ar eurozonas bankām turpināja pakļaut gan NBFI sektoru, gan banku sektoru ietekmes riskam pa kredītu un finansējuma kanāliem.

Lai gan eurozonas finanšu sistēma 2025. gadā izrādījās noturīga, kopumā finanšu stabilitātes riski joprojām bija paaugstināti. Papildus cikliskajam spiedienam, ko rada vājāka izaugsme un tirdzniecības attiecību saspīlējums, risku perspektīvu joprojām negatīvi ietekmēja vairāki strukturālie faktori. Arvien sarežģītākā ģeopolitiskajā situācijā kiberdrošības nepilnības un hibrīddraudi kļuva jūtamāki. Mākslīgā intelekta straujā izplatīšanās ne tikai uzlaboja efektivitāti, bet arī radīja jaunus darbības riska un tirgus traucējumu kanālus.

Regulējuma arvien lielākā sadrumstalotība globālā līmeni un jauni aicinājumi atcelt regulējumu, visticamāk, veicinās pārrobežu arbitrāžu un neaizsargātības palielināšanos ārpus regulējuma jomas.

Raugoties nākotnē, paredzams, ka ar sabiedrības novecošanos saistītās demogrāfiskās tendences, kā arī notiekošā pāreja uz mazoglekļa ekonomiku ietekmēs izaugsmes perspektīvas. Lai gan pārkārtošanās ir saistīta ar izmaksām, tā arī rada ekonomiskas iespējas. Abi šie faktori varētu mijiedarboties ar pašreizējo ciklisko un strukturālo ievainojamību veidos, kas apdraud finanšu stabilitāti. Ja vairāki no šiem riskiem īstenotos vienlaikus, tie varētu kļūt viens otru pastiprinoši un būtiski palielināt spriedzi finanšu sistēmā.

3.2. Makrouzraudzības politika: noturības saglabāšana nenoteiktā vidē

ECB uzdevums ir novērtēt valsts iestāžu ieteiktos makrouzraudzības kapitāla pasākumus bankām tajās valstīs, kuras piedalās Vienotajā uzraudzības mehānismā (VUM). Svarīgi, ka ECB ir arī pilnvarota nepieciešamības gadījumā piemērot stingrākus kapitāla pasākumus. ECB veiktās rūpīgās valstu makrouzraudzības politikas nostāju monitorēšanas laikā 2025. gadā netika konstatēts, ka tas būtu nepieciešams, jo vairākas valstis jau bija ieviesušas makrouzraudzības pasākumus, lai stiprinātu savu banku sistēmu noturību pret jau radušos ievainojamību un lejupvērstiem riskiem.

Galvenā prioritāte joprojām ir finanšu sistēmas noturības saglabāšana

Padome 2025. gada jūlijā nāca klajā ar paziņojumu, kurā valstu makrouzraudzības iestādes aicināja saglabāt pašreizējās kapitāla rezervju prasības, lai uzturētu banku sektora noturību un garantētu rezervju pieejamību gadījumā, ja pasliktinātos situācija banku sektorā vai makrofinansiālie apstākļi. Paziņojumā norādīts uz paaugstinātiem finanšu stabilitātes riskiem, ko izraisa straujš globālās ģeopolitiskās nenoteiktības pieaugums. Šajā sakarā Padome pauda pilnīgu atbalstu tām valstu iestādēm, kuras plānoja palielināt kapitāla rezervju prasības, lai novērstu ievainojamību, savukārt, pašreizējie apstākļi banku sektorā ierobežoja procikliskuma risku. Padome arī aicināja valstu iestādes nemainīt esošos uz aizņēmējiem vērstos pasākumus, lai saglabātu pārdomātus un ilgtspējīgus kreditēšanas standartus. Paziņojumā norādīts, ka makrouzraudzības pasākumu mērķtiecīgu pārkalibrēšanu vai vienkāršošanu varētu apsvērt tad, kad sistēmiskā riska avoti ir pastāvīgi mainījušies un ja šādu darbību rezultātā netiktu samazināta banku sektora vispārējā noturība. Visbeidzot, Padome norādīja, ka, ņemot vērā augsto nenoteiktības līmeni, makrouzraudzības politikai arī turpmāk jābūt elastīgai un jāpielāgojas mainīgajiem apstākļiem.

Ņemot vērā iepriekš minēto, dažas valstu iestādes 2025. gadā turpināja pastiprināt makrouzraudzības politiku, lai uzlabotu banku noturību. Konkrētāk, divas iesaistītās valstis paziņoja par pretcikliskās kapitāla rezerves normas paaugstināšanu, bet cita – par sistēmiskā riska rezerves ieviešanu.^[21] Līdz gada beigām visās iesaistītajās valstīs bija atbrīvojamas kapitāla rezerves. Tomēr dažas valstis nolēma vai nu deaktivizēt, vai samazināt sistēmiskā riska rezerves zemāka sistēmiskā riska dēļ tādās nozarēs, kurās iepriekš bija vērojama ievainojamības uzkrāšanās.^[22] Turklāt dažas valstis koriģēja rezerves līmeni atsevišķām globāli sistēmiski nozīmīgām iestādēm (G‑SNI) un rezervi citām sistēmiski nozīmīgām iestādēm (C‑SNI). C‑SNI to noteica pilnveidotas zemākās robežvērtības metodikas pakāpeniska ieviešana C‑SNI rezervju novērtēšanai ar 2025. gada janvāri.^[23] Visbeidzot, papildus uz kapitālu balstītiem pasākumiem viena valsts paziņoja, ka īstenos uz aizņēmējiem vērstus pasākumus. Tādējādi to valstu skaits, kurās šādi pasākumi ieviesti, palielinājās līdz 18.^[24]

ECB 2025. gadā publiskoja savu viedokli par makrouzraudzības politikas jautājumiem. Maija "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" tā pauda atbalstu ES makrouzraudzības regulējuma pārskatīšanai, kuras mērķis ir uzlabot tā efektivitāti, racionalizēt procesus un panākt konsekvenci dažādās jurisdikcijās.^[25] Tāpēc ECB norādīja, ka, ņemot vērā sarežģīto mijiedarbību starp uzraudzības un noregulējuma sistēmām, izšķiroša nozīme ir makrouzraudzības rezervju lietojamības un atbrīvošanas nodrošināšanai. Novembra "Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ECB uzsvēra, ka makrouzraudzības politikai arī turpmāk stingri jākoncentrējas uz finanšu stabilitātes aizsardzību, lai sniegtu labumu tautsaimniecībai, neapdraudot banku sektora konkurētspēju, ko nosaka peļņas efektivitāte. Lai gan tika apgalvots, ka augstākas kapitāla prasības ierobežo kredītu piedāvājumu un vājina banku konkurētspēju, ECB norādīja, ka jaunākie empīriskie pierādījumi neatbilst šādam uzskatam.^[26]

Sadarbība ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju

ECB nodrošina Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas (ESRK) sekretariāta darbu un sniedz tam analītisku, statistisku, loģistisku un administratīvu atbalstu.^[27] ECB prezidente ir ESRK Valdes priekšsēdētāja, un Valdes locekļi tiekas reizi ceturksnī, lai apspriestu pašreizējos finanšu stabilitātes apdraudējumus un iespējamos risinājumus. ECB darbinieki ir aktīvi iesaistīti šo sarunu sagatavošanā – viņi kopīgi vada dažādas darba grupas, kā arī veic pētījumus un analītisko darbu. Konkrētāk, ECB sniedz būtisku atbalstu ESRK datu analīzes darbā, ļaujot tai izmantot plašu datu kopumu, īpaši par atsevišķiem darījumiem ar atvasinātajiem instrumentiem. Vēl viena ciešas sadarbības joma ir nelabvēlīgu scenāriju izstrāde stresa testiem, kurus pieņem ESRK un kuriem jābūt gan smagiem, gan ticamiem. Šādu scenāriju izstrādei nepieciešams uz modeļiem balstīts ECB ieguldījums. ESRK, cieši sadarbojoties ar attiecīgajām Eiropas uzraudzības iestādēm, 2025. gadā vienojās par nelabvēlīgiem scenārijiem attiecībā uz ES mēroga stresa testiem banku sektorā, pensiju fondos un naudas tirgus fondos.

Turklāt ECB darbinieki sniedza svarīgu analītisko ieguldījumu vairāku ESRK ziņojumu sagatavošanā, un divi no šiem ziņojumiem ir ļoti svarīgi banku riska pārvaldībai: i) maijā publicētais ziņojums, kurā aplūkota ietekme uz finanšu stabilitāti, ko radīja 2021. gadā notikusī vienkāršu, pārredzamu un standartizētu (VPS) kritēriju attiecināšana uz bilances vērtspapīrošanu saskaņā ar grozīto ES Vērtspapīrošanas regulu^[28], un ii) novembrī publicētais ziņojums par kredītriska mijmaiņas darījumiem. Šajā ziņojumā uzsvērtas dažas tirgus nepilnības, kuras varētu kavēt efektīvu kredītriska mijmaiņas darījumu procentu likmju starpību cenu atklāšanu, kas ir plaši izmantots kredītriska rādītājs. ECB un ESRK darbinieki arī sadarbojās divu aktuālu ziņojumu sagatavošanā i) par ģeoekonomiskiem riskiem un finanšu stabilitāti un ii) par saiknēm starp bankām un nebanku finanšu starpniekiem ES. Otrajā ziņojumā izcēla gan banku svarīgo lomu likviditātes pārvaldībā, gan sviras nodrošināšanā nebanku finanšu starpniekiem, gan arī finanšu stabilitātes riskus, kas var izrietēt no šādām saiknēm.

ECB 2025. gada aprīlī iesniedza Eiropas Savienības Padomei neoficiālu dokumentu par ES un trešo valstu stabilo kriptomonētu multiemisiju, uzsverot finanšu stabilitātes riskus, kas rodas, kad vienu stabilu kriptomonētu emisijai vienlaikus apstiprina gan iestāde, kurai atļauja izsniegta saskaņā ar Regulu par kriptoaktīvu tirgiem (MiCAR)^[29], gan cita struktūra, kura atrodas trešās valsts jurisdikcijā. Krīzes gadījumā ES emitenta turētās rezerves varētu strauji samazināties, ja stabilo kriptomonētu turētāji būtu mazāk aizsargāti saskaņā ar trešās valsts regulējumu. Daļu no sava ziņojuma par kriptoaktīvu sistēmiskajiem riskiem ESRK veltīja padziļinātai multiemisijas risku analīzei. Turklāt tā nāca klajā ar ieteikumu par trešo valstu multiemitentu stabilās kriptovalūtas shēmām^[30], aicinot Eiropas Komisiju precizēt, ka saskaņā ar MiCAR nav pieļaujama multiemisija ar trešo valstu emitentiem, un izstrādāt atbilstošus aizsardzības pasākumus, lai novērstu, ka multiemisija rada sistēmisku risku.

3.3. Mikrouzraudzības darbības atsevišķu banku stabilitātes nodrošināšanai

2025. gadā ECB uzraudzībā esošās bankas bija īpaši noturīgas sarežģītā ekonomiskajā un ģeopolitiskajā vidē. Kopumā eurozonas banku sektora kapitalizācija joprojām bija laba. 2025. gada 3. ceturksnī kopējais pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs bija 16.1 %, savukārt nozīmīgo iestāžu kopējais INK rādītājs saglabājās stabils (1.9 %) un ievērojami zemāks nekā pēdējos desmit gados.^[31]

ECB kopā ar VUM iesaistītajām valstu kompetentajām iestādēm 2025. gadā virzīja uz priekšu vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt banku uzraudzības efektivitāti, lietderību un uzsvaru uz risku.^[32] Tās ietvēra turpmāku virzību uzraudzības pārbaudes un novērtēšanas procesa (SREP) reformas īstenošanā, īpaši vairāku gadu pieejas un pieļaujamā riska līmeņa regulējuma plašāku pieņemšanu un izmantošanu. Tā rezultātā uzraudzības lēmumi tika pieņemti mērķtiecīgāk un savlaicīgāk. Vienlaikus ECB uzsāka "Nākamā līmeņa uzraudzības" projektu, ieviešot iniciatīvu kopumu, lai vienkāršotu un racionalizētu Eiropas banku uzraudzību, mazinātu nevajadzīgu sarežģītību un nodrošinātu, ka uzraudzības iestādes saglabā spēju novērst jaunus un topošus riskus. Galvenās jomas ietver lēmumu pieņemšanu, iekšējo modeļu uzraudzību, stresa testus, ar kapitālu saistītus lēmumus, pārskatu sniegšanu un klātienes pārbaudes. Turklāt ECB ieviesa uzraudzības kultūras iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt kopīgu uzraudzības kultūru, kas saskaņota ar stratēģiskajiem mērķiem, un atbalstīt reformu konsekventu un efektīvu īstenošanu Eiropas banku uzraudzībā. Tā arī izstrādāja sistēmu savu uzraudzības darbību efektivitātes novērtēšanai. Raugoties nākotnē, ECB 2026. gadā sāks savu uzraudzības rokasgrāmatu un citu paziņojumu pārskatīšanu, lai uzlabotu pārskatāmību par savām gaidām un uzraudzības pieejām. ECB arī pārskatīs proporcionalitātes principa piemērošanu mazāk nozīmīgu iestāžu uzraudzībā. Šīs iniciatīvas papildina Padomes ieteikumus Eiropas Komisijai, pamatojoties uz priekšlikumiem, ko iesniedza ECB Augsta līmeņa darba grupa vienkāršošanas jautājumos.

Gada laikā ECB pastiprināja koncentrēšanos uz digitālās darbības noturību, savos norādījumos par mākoņpakalpojumu nodošanu ārpakalpojumā mākoņpakalpojumu sniedzējiem, kuros ir iekļauts arī novērotās paraugprakses kopums mākoņpakalpojumu riska pārvaldībai, kad tie ir nodoti ārpakalpojumā, nosakot, kā uzraudzības ziņā vajadzētu īstenot Digitālās darbības noturības akta (DORA)^[33] prasības. Turklāt pārstrādātajā Rokasgrāmatā par iekšējiem modeļiem ECB precizēja mašīnmācīšanās metožu izmantošanu.

ECB 2025. gadā veica sistēmas mēroga stresa testu, kas apstiprināja, ka eurozonas banku sektors joprojām ir noturīgs pret nopietnu, bet ticamu tautsaimniecības lejupslīdi.^[34] Neraugoties uz paredzamajiem būtiskajiem zaudējumiem, kapitāla samazinājums joprojām bija mazāks nekā iepriekšējos stresa testos. Tas atspoguļoja spēcīgu pelnītspēju un stabilu aktīvu kvalitāti. Saskaņā ar nelabvēlīgo scenāriju kopējais CET1 rādītājs būtu 12.0 %, un tas apstiprinātu, ka pašreizējās kapitāla rezerves nodrošina banku spēju izturēt nelabvēlīgus šokus.

Ņemot vērā paaugstināto globālo nenoteiktību un attiecīgo risku savstarpējo saistību, galvenais uzsvars ECB uzraudzības prioritātēs joprojām bija uz ģeopolitisko risku. Tāpēc ECB turpināja uzsvērt, cik svarīgi bankām ir integrēt ģeopolitisko risku to vispārējā riska pārvaldības sistēmā un saglabāt plašu noturību. Uzraudzības darba kārtības prioritāte joprojām bija arī banku spēja pienācīgi pārvaldīt klimata pārmaiņu un dabas riskus. Šajā ziņā ECB pabeidza vairāku gadu programmu, kuras mērķis bija uzlabot banku riska pārvaldības spējas. Tā turpināja virzīties uz ierastās darbības pieeju, regulāro uzraudzības novērtējumu un procesu ietvaros uzraugot ar klimata pārmaiņām un dabu saistītos riskus.

Turpinot centienus veicināt pārredzamību, ECB 2025. gadā pēc sabiedriskās apspriešanas publicēja Pamatnostādni par nacionālo kompetento iestāžu uzraudzības pieeju attiecībā uz mazāk nozīmīgu uzraudzīto iestāžu turēto ienākumus nenesošo riska darījumu segumu.^[35] Turklāt pēc citas sabiedriskās apspriešanas ECB aktualizēja savu politiku par izvēles iespējām un rīcības brīvību, kas pieejama saskaņā ar ES tiesību aktiem, lai nodrošinātu, ka ECB un valstu kompetentās iestādes tās izmanto konsekventi. Tas veicinās pārredzamību un efektivitāti, vienlaikus sekmējot vienlīdzīgus konkurences noteikumus Eiropas banku uzraudzībā iekļautām bankām.

ECB un Iestāde noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai parakstīja saprašanās memorandu, nosakot savas sadarbības satvaru.

Sīkāka informācija pieejama ECB banku uzraudzības tīmekļvietnē un ECB 2025. gada pārskatā par uzraudzības darbību.

3.4. ECB ieguldījums Eiropas finanšu sektora politikas iniciatīvās

2025. gadā tika panākts ievērojama virzība ES finanšu regulējuma un uzraudzības sistēmas stiprināšanā. Stājās spēkā lielākā daļa Bāzeles III reformu, un pārējo elementu īstenošanas virzība bija laba. ECB atbalstīja galvenās likumdošanas iniciatīvas, t. sk. mērķtiecīgas prudenciālo prasību korekcijas, un sniedza ieguldījumu kriptoaktīvu regulējuma izstrādē. Tā arī sniedza tehnisku ieguldījumu likumdevējiem saistībā ar politikas diskusijām par krīzes pārvarēšanas un noguldījumu apdrošināšanas sistēmas pārskatīšanu. Eiropas Parlamenta un Eiropas Savienības Padomes panāktā vienošanās par minēto pārskatīšanu iezīmēja būtisku atskaites punktu ceļā uz banku savienības izveides pabeigšanu un ES banku noregulējuma režīma stiprināšanu. ECB turpināja piedalīties politikas diskusijās par NBFI un par uzkrājumu un investīciju savienību (kas turpināsies 2026. gadā), īpaši par likumdošanas iniciatīvām, kuru mērķis ir mazināt ES finanšu tirgu sadrumstalotību. Padome 2025. gada decembrī Eiropas Komisijai un likumdevējiem iesniedza priekšlikumu par Eiropas prudenciālā regulatīvā, uzraudzības un ziņošanas regulējuma vienkāršošanu bankām (sk. 3. ielikumu).

Norises banku tiesiskā regulējuma jomā

Pārskatītā Kapitāla prasību regula (KPR)^[36] un pārskatītā Kapitāla prasību direktīva (KPD)^[37] stājās spēkā 2025. gadā. Tādējādi Eiropas Savienībā tika īstenotas galīgās Bāzeles III reformas, kuru mērķis ir palielināt ES banku sistēmas noturību pret dažādiem riskiem. Gada laikā ECB atbalstīja un turpina atbalstīt Eiropas Banku iestādi ar daudziem regulatīviem un īstenošanas tehniskajiem standartiem saistībā ar KPR/KPD. Bāzeles tirgus riska noteikumu (FRTB) īstenošana ES tika atlikta, jo bija bažas par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem, ko radīja dažu lielāko pasaules valstu kavēšanās Bāzeles III īstenošanā. Eiropas Komisija 2025. gada novembrī uzsāka mērķtiecīgu apspriešanos par FRTB, galveno uzmanību pievēršot politikas risinājumiem, kas jāpieņem ar deleģēto aktu, kurā paredzētas konkrētas izmaiņas, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz ES banku kapitālu.^[38] ECB publicēja atbildi uz mērķorientēto apspriešanu 2026. gada 15. janvārī.^[39]

Eiropas Komisija 2025. gada 31. martā ierosināja noteikt par pastāvīgu pagaidu prudenciālo režīmu īstermiņa vērtspapīru finansēšanas darījumiem un nenodrošinātiem darījumiem ar finanšu klientiem saskaņā ar neto stabila finansējuma rādītāju. Ja netiks veikti nekādi tiesību aktu grozījumi, pēc pārejas perioda beigām, kas bija ieplānots 2025. gada jūnijā, šī pieeja tiktu saskaņota ar to, kas noteikts Bāzeles neto stabila finansējuma rādītāja standartā.^[40] ECB 2. maijā sniedza atzinumu par priekšlikumu, un likumdevēji jūnijā pieņēma Komisijas priekšlikumu.^[41],[42]

NBFI politikas satvara stiprināšana

ECB 2025. gadā turpināja uzsvērt, cik būtiski ir novērst strukturālo ievainojamību NBFI sektorā un makrouzraudzības ziņā stiprināt attiecīgo politikas regulējumu. Tā sniedza ieguldījumu diskusijā par makrouzraudzības rīkkopas uzlabošanu aktīvu pārvaldības sektorā un politikas koordinēšanas uzlabošanu ES dalībvalstīs, vienlaikus uzsverot, cik svarīgi pilnībā un laikus īstenot starptautiskos ieteikumus likviditātes riska novēršanai beztermiņa un naudas tirgus fondos.^[43]

Vienlaikus ECB uzsvēra nepieciešamību novērst sviras risku NBFI sektorā un uzlabot pārrobežu informācijas apmaiņu, palīdzot izstrādāt starptautiskās politikas ieteikumus ar mērķi mazināt saistītos sistēmiskos riskus.^[44],[45] Turklāt tā aktīvi palīdzēja veicināt un pārraudzīt regulatīvo rīcību saistībā ar darbībām ar kriptoaktīviem, darbojoties starptautiskos forumos, t. sk., iesaistoties Finanšu stabilitātes padomes veiktajā Kriptoaktīvu darbības globālā regulējuma tematiskajā pārskatīšanā.^[46]

Atbalsts virzībai uz uzkrājumu un investīciju savienību

Straujāka virzība uz uzkrājumu un investīciju savienību joprojām bija viena no ECB galvenajām prioritātēm 2025. gadā. Tas ir būtisks solis Eiropas konkurētspējas, stratēģiskās autonomijas un finanšu stabilitātes stiprināšanā, kas vienlaikus atbalsta reālās tautsaimniecības efektīvu finansēšanu.^[47]

Konkrētāk, ECB sniedza ieguldījumu uzkrājumu un investīciju savienības izveidē finanšu tirgus infrastruktūras jomā (sk. 4.2. iedaļu). Turklāt tā aktīvi iesaistījās politikas diskusijās un sniedza tehniskas konsultācijas par galvenajām likumdošanas iniciatīvām, piemēram, Eiropas Komisijas ierosināto paketi par tirgus integrāciju un uzraudzību.^[48] Paketē tika ierosināti konkrēti priekšlikumi tam, kā novērst šķēršļus, kas sadrumstalo vienoto tirgu tirdzniecības, pēctirdzniecības un aktīvu pārvaldības jomā, un vienlaikus sekmēt inovācijas un stiprināt uzraudzību. ECB 2025. gada jūnijā sniedza savu ieguldījumu mērķorientētā apspriešanā,^[49] kuras rezultātā tika sagatavoti minētie priekšlikumi. Kā to pieprasīja likumdevēji, pēc priekšlikumu publicēšanas Padome 2026. gada 9. aprīlī pieņēma atzinumu par paketi.^[50]

ECB sniedza arī atzinumu par Eiropas Komisijas priekšlikumiem pārskatīt ES vērtspapīrošanas regulējumu, kas bija pirmais Komisijas tiesību akta priekšlikums uzkrājumu un investīciju savienības darba programmas ietvaros.^[51]

4. Tirgus infrastruktūras un maksājumu raita darbība

Eurosistēmai ir būtiska nozīme tirgus infrastruktūru un maksājumu attīstībā, darbībā un pārraudzībā. Tā apkalpo TARGET pakalpojumus, kuru plūsma 2025. gadā palielinājās. Turpināja attīstīties TARGET pakalpojumu funkcionalitāte, t. sk. daudzvalūtu norēķinu pakalpojumi. 16. jūnijā tika ieviests jauns TARGET pakalpojums – Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēma (ECMS). Tā ir vienota sistēma, ar ko saskaņo Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošinājuma pārvaldību visās eurozonas jurisdikcijās. Eurosistēma turpināja veicināt Eiropas maksājumu un tirgus infrastruktūras drošību un efektivitāti un centās nodrošināt trīs svarīgākos aspektus – inovāciju, integrāciju un neatkarību. Tā noslēdza arī digitālā euro projekta sagatavošanas posmu. Tas uzskatāms par vēl vienu iespējamās digitālā euro emisijas atskaites punktu. Uzsākot Pontes un Appia iniciatīvas, Eurosistēma 2025. gadā turpināja inovatīvas, integrētas un drošas Eiropas digitālo aktīvu ekosistēmas izveidi liela apjoma darījumiem, kuros izmanto sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju. Pārraudzības jomā ECB Regulas par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību pārstrādātajā redakcijā tika aktualizēta sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu operatora definīcija un pārvaldības, kiberdrošības riska un ārpakalpojumu noteikumi.

4.1. TARGET pakalpojumi

TARGET pakalpojumi ietver četrus norēķinu servisus un vienu nodrošinājuma pārvaldības servisu: T2, kas ir reālā laika bruto norēķinu sistēma maksājumu darījumiem, kuri atbalsta monetārās politikas operācijas, banku savstarpējos pārskaitījumus un komercmaksājumus; TARGET2 vērtspapīriem (T2V), kas ir vienotā Eiropas platforma vērtspapīru norēķiniem; TARGET zibmaksājumu norēķinus (TIPS), kas ļauj nepārtraukti veikt zibmaksājumus, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus, un Eurosistēmas nodrošinājuma pārvaldības sistēmu (ECMS), kas ir vienota sistēma, kuru veiksmīgi ieviesa 2025. gada 16. jūnijā un ar kuru saskaņo Eurosistēmas kredītoperāciju nodrošinājuma pārvaldību visās eurozonas jurisdikcijās.

TARGET pakalpojumu daudzvalūtu funkcija ļauj sniegt norēķinu pakalpojumus valūtās, kas nav euro. Kopš 2018. gada oktobra to izmanto T2V norēķiniem par vērtspapīru darījumiem Dānijas kronās, bet kopš 2024. gada februāra – TIPS zibmaksājumu veikšanai Zviedrijas kronās. 2025. gada aprīlī norēķini Dānijas kronās kļuva pieejami arī T2 un TIPS. Nākotnē TIPS ļaus veikt norēķinus Norvēģijas kronās, bet pašlaik tiek pētīta iespēja iekļaut gan TIPS, gan T2 vēl citas valūtas. Saistībā ar Bulgārijas pievienošanos eurozonai 2026. gada 1. janvārī Bulgārijas Nacionālā banka un valsts finanšu kopiena pievienojās visiem TARGET pakalpojumiem, t. sk. ECMS.

2025. gadā maksājumu plūsma pieauga visos TARGET pakalpojumos. T2 vidēji dienā veica 431 067 maksājumus – par 2.2 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pieaugumu galvenokārt noteica maksājumi, ko bankas nosūta savu klientu vārdā. T2V vidēji dienā veica 922 533 darījumus – par 16.6 % vairāk nekā iepriekšējā gadā. Kāpums kopumā aptvēra visus tirgus. ES Zibmaksājumu regula^[55], kurā noteikts, ka eurozonas maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāspēj saņemt un nosūtīt zibmaksājumus attiecīgi līdz 2025. gada 9. janvārim un 9. oktobrim, 2025. gadā izraisīja būtisku euro denominēto TIPS apjoma pieaugumu.^[56] Dienas vidējais darījumu skaits palielinājās no 1 657 421 maksājuma 2024. gada decembrī līdz 1 883 368 maksājumiem 2025. gada janvārī un 3 845 376 maksājumiem 2025. gada decembrī, gada laikā sasniedzot vairāk nekā divkāršu pieaugumu.

ECMS tika veiksmīgi ieviesta 2025. gada 16. jūnijā un pēc koordinētas migrācijas, kurā piedalījās 20 nacionālās centrālās bankas un to kopienas, sāka raitu darbību.^[57] Tā kļuva par ceturto TARGET pakalpojumu un ir pilnībā integrēta citos TARGET pakalpojumos, īpaši T2V un T2. ECMS vidēji dienā apstrādāja vairāk nekā 5000 rīkojumu galvenokārt saistībā ar kredītprasību mobilizēšanu un demobilizēšanu kā nodrošinājumu.

Eurosistēma 2025. gadā panāca būtisku progresu visu TARGET pakalpojumu attīstībā. Lai palielinātu dalībnieku un centrālo banku T2 efektivitāti, tika ieviesti vairāki darbības un produktu uzlabojumi. Turklāt 2025. gadā Eurosistēma piešķīra nebanku maksājumu pakalpojumu sniedzējiem piekļuvi centrālo banku apkalpotām maksājumu sistēmām, t. sk. TARGET. Jūnijā Eurosistēma uzsāka sabiedrisko apspriešanu par T2 darbības laika iespējamo pagarināšanu. Pēc visu atbilžu apstrādes 2026. gada 1. pusgadā tiks publicēts ziņojums. Visbeidzot, turpinājās sagatavošanās darbs saistībā ar digitālā euro projektam nepieciešamajiem T2 pielāgojumiem.

Lai pilnveidotu pārrobežu norēķinus, vēl vairāk uzlabotu norēķinu efektivitāti, īpaši optimizējot daļējus norēķinus, un stiprinātu maksājumu banku automātiskos likviditātes pārvaldības pakalpojumus, T2V tika pievienotas būtiskas jaunas funkcijas. Turpinājās arī T2V vispārējās noturības uzlabošanas darbs. Ciešā sadarbībā ar finanšu nozari T2V pārvaldības struktūras virzīja arī svarīgas politikas iniciatīvas. Tika sākta tādu sistēmas pārmaiņu apzināšana un novērtēšana, kuras bija vajadzīgas, lai sekmētu pāreju uz īsāku vērtspapīru norēķinu ciklu ES (T + 1), un īstenošana tika plānota pirms T + 1 ieviešanas 2027. gada oktobrī.

2025. gada 27. februārī TARGET pakalpojumi piedzīvoja būtiskus darbības traucējumus, kuru dēļ T2 un T2V nebija pieejamas attiecīgi aptuveni desmit un astoņas stundas. Tādējādi tika pārtraukta vērtspapīru norēķinu rīkojumu, maksājumu, papildsistēmu norēķinu un likviditātes pārvedumu apstrāde starp TARGET pakalpojumiem. Pēc darbības traucējumiem TARGET pakalpojumu pārvaldības struktūras noteica 20 pasākumus, kuru mērķis ir nākotnē uzlabot rezerves mehānismus.^[58] Šie pasākumi ietver: i) bojātu fizisko komponentu nomaiņu, ii) darbības nepārtrauktības pārvaldības un IT pakalpojumu nepārtrauktības pārvaldības pārskatīšanu un iii) detalizētu tirgus atsauksmju apkopošanu par galīgā izpildes laika atlikšanas efektivitāti pēc ilgstoša darbības pārtraukuma. Noteikto pasākumu īstenošanā panākts būtisks progress, un lielākā daļa no tiem tika īstenoti līdz 2025. gada 4. ceturksnim.^[59] Eurosistēma tāpat rūpīgi pārvaldīja citus darbības traucējumus, kas, lai gan mazākā mērā, arī ietekmēja TARGET pakalpojumu pieejamību (īpaši 2025. gada martā, maijā un novembrī), un tika gūta papildu pieredze.

4.2. Eiropas nākotnes maksājumu un tirgus infrastruktūras veidošana

Eurosistēmas darbību, kuras mērķis ir veidot Eiropas nākotnes maksājumu un tirgus infrastruktūru, nosaka trīs svarīgākie aspekti – inovācija, integrācija un neatkarība. Eurosistēma izmanto inovatīvas tehnoloģijas, lai vēl vairāk digitalizētu neliela apjoma un liela apjoma maksājumu un vērtspapīru tirgus un ar saskaņošanu un standartizāciju veicinātu dziļāku integrāciju un konkurenci, piemēram, pēctirdzniecības jomā. Apvienojumā ar Eiropas mēroga risinājumu ieviešanu šiem centieniem būs izšķiroša nozīme darījumu efektivitātes uzlabošanā, kā arī Eiropas stratēģiskās autonomijas un noturības sekmēšanā. Tie stiprinās Eiropas monetāro suverenitāti un palielinās euro starptautisko nozīmi, vienlaikus palīdzot saglabāt finanšu stabilitāti.

Eiropas monetārās suverenitātes saglabāšana ar digitālo euro

Eurosistēma 2025. gadā veica svarīgus pasākumus, lai attīstītu darbu saistībā ar digitālo euro un nodrošinātu cilvēku piekļuvi valsts naudai digitālajā laikmetā. Digitālais euro būtu digitāls skaidrās naudas veids, kas papildinātu banknotes un monētas, kā arī citus digitālos maksāšanas līdzekļus. Tas visā eurozonā piedāvātu vienkāršu un vispārpieņemtu maksāšanas veidu, kura pamatfunkciju izmantošana būtu bez maksas, un nodrošinātu augstus privātuma, drošības un pieejamības standartus. 2025. gada oktobrī Padome nolēma pāriet uz nākamo projekta posmu. Plašāka informācija par projektu ir pieejama 4. ielikumā.

Drošas un integrētas Eiropas digitālo aktīvu ekosistēmas veicināšana

Pamatojoties uz veiksmīgo Eurosistēmas izpētes darbu saistībā ar sadalītās virsgrāmatas tehnoloģiju (SVT), Padome 2025. gadā apstiprināja stratēģisku plānu, kura mērķis ir veicināt tādas Eiropas digitālo aktīvu ekosistēmas izveidi, kas izmanto SVT potenciālu. Plašāku informāciju sk. 5. ielikumā.

Pārrobežu maksājumu uzlabošana, savstarpēji savienojot ātro maksājumu sistēmas

Starptautisko maksājumu jomā svarīgs Eurosistēmas neliela apjoma maksājumu stratēģijas mērķis ir veicināt Eiropas uzņēmumu un patērētāju pārrobežu darījumus un stiprināt euro starptautisko nozīmi. Eurosistēma pēta veidus, kādos TIPS var sekmēt G20 valstu pārrobežu ceļvedī noteikto mērķrādītāju sasniegšanu.

2025. gada jūnijā TIPS tika ieviests starpvalūtu norēķinu pakalpojums, kura pamatā ir Eiropas Maksājumu padomes Vienpusējā (One‑Leg Out; OLO) tūlītēju kredīta pārvedumu (OCT Inst) shēma. Šis pakalpojums ļauj uzsākt darījumus starp jebkuru valūtu pāri, ja vismaz viens no abiem posmiem ir vienā no TIPS uzturētajām valūtām.

Lai globālā līmenī vēl vairāk uzlabotu savietojamību, samazinātu izmaksas un palielinātu pārrobežu maksājumu ātrumu un pārredzamību, Eurosistēma pēta TIPS sasaisti ar citām ātro maksājumu sistēmām. Padome 2025. gada septembrī nolēma izpētīt iespēju sasaistīt TIPS un Šveices Starpbanku klīringa zibmaksājumu (SIC IP) sistēmu. 2025. gada novembrī Padome nolēma turpināt darbu, lai savienotu TIPS ar Indijas vienoto maksājumu saskarni un Nexus Global Payments.

Eiropas vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru integrācija

Vienotās Eiropas nodrošinājuma pārvaldības rokasgrāmatas (SCoRE) standarti paredz vienota ziņojumapmaiņas standarta izmantošanu nodrošinājumam, un tam ir būtiska nozīme korporatīvās darbības automatizācijas un trīspusējās nodrošinājuma pārvaldības apstrādes uzlabošanā. Eurosistēmas konsultatīvā grupa vērtspapīru un nodrošinājuma tirgus infrastruktūru jomā (AMI‑SeCo) 2025. gada decembrī savā ISO 20022 migrācijas stratēģijā izklāstīja ceļvedi tirgus mēroga pārejai uz ISO 20022. AMI‑SeCo publicēja arī visaptverošu ziņojumu par atlikušajiem šķēršļiem pēctirdzniecības integrācijai Eiropā. Gan 2025. gada Korporatīvo pasākumu atbilstības ziņojumā, gan SCoREBOARD atbilstības nodrošināšanas un progresa ziņojumā par 2025. gada 2. pusgadu tika uzsvērts ierobežotais progress un kavēšanās attiecībā uz to, lai nodrošinātu atbilstību AMI‑SeCo standartiem. Tāpēc Eurosistēma lūdz attiecīgajām ieinteresētajām personām sniegt atsauksmes par to konkrētajiem pasākumiem un grafiku, kas ieviesti, lai panāktu pilnīgu atbilstību ScoRE standartiem. AMI‑SeCo atbalsta ES plānoto pāreju uz īsāku norēķinu ciklu (T + 1) dažās korporatīvo pasākumu apstrādes jomās.

Vispārīgāk runājot, ECB kopā ar Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (EVTI) un Eiropas Komisiju atbalsta ES pāreju uz T + 1 (sk. arī 4.1. iedaļu), piedaloties īpašajā ES T + 1 pārvaldības struktūrā.

4.3. Pārraudzība un emisijas centrālās bankas loma

Finanšu tirgus infrastruktūru un maksājumu droša un efektīva darbība eurozonā joprojām ir Eurosistēmas prioritāte pārraudzības jomā. Turklāt Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka piedalās sadarbības pasākumos ar citiem pārraugiem un kompetentajām iestādēm attiecībā uz finanšu tirgu infrastruktūrām, kurām ir būtisks euro denominēto darījumu apjoms.

TARGET pakalpojumu visaptverošajā novērtējumā, kas tika pabeigts 2025. gadā, secināts, ka pakalpojumi kopumā atbilst piemērojamajām pārraudzības prasībām. Tika sniegti ieteikumi, īpaši par riska vadības pārvaldību un kiberdrošības procesu integrēšanu operacionālā riska pārvaldībā. Konstatējumi netika uzskatīti par tādiem, kas rada nopietnu risku. Tika pārskatīti darbības traucējumi, kas 2025. gadā ietekmēja TARGET pakalpojumus, īpaši visi būtiskie darbības traucējumi februārī un turpmākie darbības traucējumi martā, maijā un novembrī. Pārskatīšanas rezultātā tika sniegti ieteikumi par būtiskajiem darbības traucējumiem un darbības nepārtrauktības pārvaldības procesiem.

Eurosistēma veica arī vairākus citu sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu, t. i., EBA CLEARING EURO1 un STEP2‑T un Mastercard klīringa pārvaldības sistēmas, novērtējumus, galveno uzmanību pievēršot darbības elastībai un būtiskām pārmaiņām. Pēc pārraudzības vajadzībām veiktās ikgadējās maksājumu sistēmu klasifikācijas 2025. gadā tika mainīts dažu maksājumu sistēmu statuss.^[63] Turklāt Eurosistēma pabeidza darbu pie ECB Regulas par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (ECB SNMS regulas)^[64] pārstrādātās redakcijas. Tajā tika pārskatīti dažādi elementi, t. sk. SNMS operatora definīcija, kurā tika aptvertas arī ārpus eurozonas esošo juridisko personu eurozonas filiāles. Regulas pārstrādātajā redakcijā ir iekļauti arī noteikumi par kiberrisku un ārpakalpojumiem, ņemot vērā arī tehnoloģiskās un regulatīvās norises Eiropas Savienībā, t. sk. Digitālās darbības noturības aktu (DORA)^[65].

Saskaņā ar elektronisko maksāšanas līdzekļu, shēmu un procedūru pārraudzības regulējumu (MLSP regulējumu) Eurosistēma pabeidza visaptverošus atsevišķu maksājumu shēmu novērtējumus. Tā sāka arī īstenot savus jaunos pienākumus saskaņā ar Kriptoaktīvu tirgu regulu (MiCA regulu)^[66] un sadarbībā ar Eiropas Banku iestādi pabeidza kopīgo 2025. gada ziņojumu par krāpšanu maksājumu jomā.

Kibernoturības jomā Eurosistēma veica periodisko kiberdrošības apsekojumu, kura mērķis ir novērtēt uzraudzīto iestāžu noturību.^[67] Tā koordinēja arī Eiropas Finanšu tirgu infrastruktūru kibernoturības padomes darbību. Šīs padomes galvenās prioritārās jomas 2025. gadā ietvēra krīzes koordināciju, kā arī trešo personu riska pārvaldību.

Eurosistēma kā euro emisijas centrālā banka sniedza ieguldījumu ES centrālo darījuma partneru (CDP) uzraudzības un noregulējuma kolēģiju darbā un piedalījās sistēmiski nozīmīgu trešo valstu CDP pastāvīgajā uzraudzībā. Tā pabeidza arī pārskatīt CDP kredītiespējas, kas pieejamas atbilstošiem eurozonas CDP saskaņā ar TARGET pamatnostādni.^[68] ECB 2025. gadā monitorēja norises ES klīringa vidē un veica padziļinātu analīzi par euro denominēto procentu likmju atvasināto instrumentu likviditātes fondu struktūru un darbību. Tā piedalījās arī jaunizveidotā vienotā monitoringa mehānisma darbā.

Vērtspapīru norēķinu jomā Eurosistēma turpināja pildīt savu attiecīgās iestādes lomu saskaņā ar Centrālo vērtspapīru depozitāriju regulu (CVD regulu)^[69], sniedzot argumentētus atzinumus par dažu centrālo vērtspapīru depozitāriju atļauju regulāru pārskatīšanu un novērtēšanu, kā arī to pagarināšanu. Turklāt Eurosistēma sagatavoja nesaistošus atzinumus par vairākiem pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar SVT izmēģinājuma režīma regulu^[70].

Visbeidzot, ECB sniedza ieguldījumu vairākās politikas un regulatīvajās darbībās ES un starptautiskajā līmenī, t. sk. regulatīvo tehnisko standartu izstrādē saistībā ar nesen pieņemtajiem vai aktualizētajiem ES tiesību aktiem, kas piemērojami finanšu tirgus infrastruktūrām.

5. Tirgus operācijas un citām iestādēm sniegtie finanšu pakalpojumi

Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ar ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām ir monetārās politikas instrumenti, kurus stresa apstākļos pasaules finanšu tirgos izmanto kā stabilizējošus instrumentus. 2025. gadā euro likviditātes līnijas atkal nodrošināja atbalsta mehānismu uz tirgus instrumentiem balstītam finansējumam. ECB arī turpināja regulāri piedāvāt operācijas ASV dolāros atbilstošajiem eurozonas darījuma partneriem, un to nodrošināja lielāko centrālo banku pastāvīgais mijmaiņas darījumu līniju tīkls, ko veido ECB kopā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku. ECB 2025. gadā neveica intervences valūtas tirgū. Tā joprojām bija atbildīga par dažādu finanšu operāciju administrēšanu ES vārdā un turpināja koordinēt Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumu sistēmu.

5.1. Tirgus operāciju norises

Euro un ārvalstu valūtu likviditātes līnijas

Eurosistēmas mijmaiņas darījumu un repo darījumu līnijas ir monetārās politikas instrumenti, kuri starptautiskajos finansējuma tirgos palīdz novērst spriedzi, kura kavē eurozonas monetārās politikas transmisijas efektivitāti. 5.1. tabulā parādītas likviditātes līnijas, kas darbojas kopš 2025. gada 31. decembra. Euro likviditātes līniju izmantošana 2025. gadā joprojām bija ļoti ierobežota.

Saistībā ar ārvalstu valūtu likviditātes līnijām ECB 2025. gadā sadarbībā ar Federālo rezervju sistēmu, Kanādas Banku, Anglijas Banku, Japānas Banku un Šveices Nacionālo banku (mijmaiņas darījumu līniju tīkls) joprojām katru nedēļu nodrošināja likviditāti ASV dolāros ar septiņu dienu termiņu. Eurozonas darījuma partneru aizņēmumi gada laikā joprojām bija ļoti ierobežoti.

Pārskatu sniegšana par valūtas intervencēm

ECB 2025. gadā neveica intervences valūtas tirgū. Kopš euro ieviešanas ECB valūtas tirgū veikusi divas intervences – 2000. un 2011. gadā. Datus par valūtas intervencēm reizi ceturksnī publicē ECB tīmekļvietnē un ECB datu portālā ar viena ceturkšņa nobīdi. Šie dati apkopoti 5.2. tabulā. Ja attiecīgajā ceturksnī valūtas intervences nav veiktas, tas ir skaidri norādīts.

Ziņošanas sistēma aptver valūtas intervences, kuras ECB veic vienpusēji un koordinēti ar citām starptautiskajām iestādēm, kā arī intervences, kuras tiek veiktas valūtas kursa mehānisma (VKM II) ietvaros, sasniedzot svārstību koridora robežu.

5.2. ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB darbojas kā Eiropas Komisijas fiskālais aģents ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanai. 2025. gadā tā bija atbildīga par kontu administrēšanu un maksājumu apstrādi saistībā ar šādām ES programmām:

• vidēja termiņa finansiālās palīdzības (VTFP) mehānisms;
• Eiropas finanšu stabilizācijas mehānisms (EFSM);
• Eiropas pagaidu atbalsta instruments bezdarba risku mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE);
• "Nākamās paaudzes ES" (Next Generation EU; NPES) programma;
• Ukrainas aizdevumu sadarbības mehānisms (UASM);
• Ukrainas mehānisms;
• makrofinansiālā palīdzība (MFP);
• Rietumbalkānu reformu un izaugsmes mehānisms.

ECB darbojas arī kā Eiropas Komisijas maksājumu aģents saistībā ar tās ES Emisijas servisu.

ECB 2025. gadā apstrādāja dažādas ar iepriekš minētajām programmām saistītas izmaksas un maksājumus.

Tā ir atbildīga arī par visu to maksājumu apstrādi, kuri saistīti ar aizdevumu mehānisma nolīgumu Grieķijai.

31. decembrī kopējā neatmaksātā nominālā summa EFSM ietvaros bija 37.1 mljrd. euro, SURE ietvaros – 90.4 mljrd. euro un aizdevumu mehānisma nolīguma Grieķijai ietvaros – 26.3 mljrd. euro. Šajā datumā VTFP mehānisma ietvaros neatmaksātas summas nebija.

5.3. Eurosistēmas rezervju pārvaldīšanas pakalpojumi

Klientu euro denominēto rezervju aktīvu pārvaldīšanai 2005. gadā izveidotās Eurosistēmas rezervju pārvaldības pakalpojumu (ERPP) sistēmas ietvaros 2025. gadā Eurosistēma joprojām piedāvāja daudzpusīgu finanšu pakalpojumu klāstu. Vairākas Eurosistēmas nacionālās centrālās bankas atbilstoši saskaņotiem noteikumiem un tirgus standartiem sniedza šos pakalpojumus ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām, monetārajām iestādēm un valdības aģentūrām, kā arī starptautiskajām organizācijām. ECB turpināja koordinēt sistēmu, monitorēja pakalpojumu netraucētu darbību, veicināja sistēmas uzlabošanu un sagatavoja attiecīgos pārskatus ECB lēmējinstitūcijām.

ERPP sistēmā 2025. gada beigās bija reģistrēti 285 klientu konti (2024. gada beigās – 287 klientu konti). ERPP sistēmas pārvaldīto turējumu vidējais kopapjoms (t. sk. skaidrās naudas aktīvi un vērtspapīru turējumi) 2025. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar 2024. gada 4. ceturksni pieauga aptuveni par 8 %.

6. Euro skaidrās naudas pielāgošana nākotnes vajadzībām

2025. gadā apgrozībā esošo euro banknošu līmenis atkal pieauga. Jaunu euro banknošu dizaina izstrādes process turpinājās atbilstoši Eurosistēmas apņēmībai nodrošināt, lai skaidrā nauda joprojām būtu pieejama, tiktu pieņemta kā maksāšanas līdzeklis un vienlaikus būtu pēc iespējas ilgtspējīgāka un videi draudzīgāka. Šis process uzlabos euro banknošu drošību un būs arī iespēja padarīt tās pieejamākas visiem eiropiešiem.

6.1. Norises saistībā ar skaidrās naudas laišanu apgrozībā un apstrādi

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits 2025. gadā turpināja palielināties un gada beigās sasniedza jaunu augstāko līmeni – 31.3 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā nominālvērtība bija 1619.5 mljrd. euro. Pēc augošo procentu likmju perioda laikā vērotās stabilizēšanās vienā līmenī nominālā izaugsme nedaudz atjaunojās – apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pieauga par 2.5 % un 2.0 %.

6.1. attēls

Apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: mljrd.)

Laikposmā no 2015. gada līdz 2025. gadam apgrozībā esošās skaidrās naudas vērtība pastāvīgi pārsniedza 10 % no eurozonas IKP. Tas uzsvēra skaidrās naudas kā maksāšanas līdzekļa un kā darījumu veikšanai un piesardzības apsvērumu dēļ turēta likvīda aktīva nozīmi. Apgrozībā esošo banknošu skaita pieaugumu noteica arī euro izmantošana starptautiskā mērogā.

Kredītiestādes 2025. gadā nodeva atpakaļ eurozonas nacionālajām centrālajām bankām (NCB) 24.5 mljrd. banknošu (nedaudz – par 0.9 mljrd. – mazāk nekā 2024. gadā). Vērtības izteiksmē 2025. gadā NCB noguldīto banknošu kopapjoms bija 833 mljrd. euro (2024. gadā – 856 mljrd. euro). Šo kritumu daļēji noteica tas, ka kredītiestādes klientu vidū atkārtoti laida apgrozībā lielāku banknošu apjomu, nevis nodeva tās atpakaļ NCB.

2025. gadā eurozonas dalībvalstu emitēto apgrozībā esošo euro monētu skaits un vērtība salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu palielinājās par 1.8 % un 2.6 %, pieaugumam sasniedzot 2.7 mljrd. monētu ar 890 milj. euro nominālvērtību.

6.2. Skaidrās naudas tiesiskā regulējuma uzlabošana

Apgrozībā esošo euro banknošu skaita pieaugums liecina par pastāvīgu nepieciešamību īstenot uz nākotni vērstu politiku, kas nodrošina skaidrās naudas pieņemšanu, saglabā labu piekļuvi skaidrās naudas pakalpojumiem un veicina banknošu drošību un ilgtspējību. Eurozonā pieaugošās bažas par skaidrās naudas pieņemšanu un piekļuvi skaidrās naudas pakalpojumiem liecina par nepieciešamību steidzami izstrādāt visaptverošu ES regulējumu, kas ietvertu skaidrus un juridiski saistošus noteikumus par euro banknošu un monētu likumīgā maksāšanas līdzekļa statusu. Šāds regulējums stiprinās sabiedrības uzticēšanos skaidrajai naudai un precizēs dalībvalstu pienākumus nodrošināt efektīvu piekļuvi skaidrās naudas pakalpojumiem un lielāku to noturību. ECB atzinīgi novērtēja būtisko progresu, ko ES likumdevēji panākuši, Eiropas Savienības Padomei 2025. gada decembrī vienojoties par vispārēju pieeju, un ir gatava sniegt tehnisko atbalstu, lai vienotās valūtas paketes ietvaros pabeigtu Regulas par euro banknotēm un monētām kā likumīgu maksāšanas līdzekli^[71] izstrādi. Neraugoties uz vispārēju digitālo neliela apjoma maksājumu pieaugumu eurozonā, elektroenerģijas padeves traucējumu analīze liecina, ka skaidrā nauda joprojām ir uzticams risinājums maksājumu sistēmas darbības traucējumu gadījumos, kuri var rasties negaidīti un ietekmēt darījumus plašā mērogā.^[72] Skaidrā nauda stiprina sistēmisko noturību, gan (papildus tās plašajai izmantošanai ikdienā) kalpojot par maksājumu sistēmas "rezerves riteni" tās darbības traucējumu laikā, gan veicinot konkurenci maksājumu tirgos. Tā ir svarīga arī finansiālās iekļautības nodrošināšanai, jo daudzi iedzīvotāji, īpaši mazāk aizsargātās grupas, ikdienas maksājumos paļaujas uz skaidro naudu.

6.3. Viltojumi un euro banknošu izstrāde

2025. gadā no apgrozības tika izņemti aptuveni 444 000 viltotu euro banknošu – par 20 % mazāk nekā iepriekšējā gadā. Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 euro un 50 euro banknotes, kas kopuma veidoja aptuveni 80 % no kopējā viltojumu skaita.

2025. gadā tika konstatēts 14 viltotu banknošu uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto banknošu. Tas ir viens no zemākajiem rādītājiem kopš euro ieviešanas (6.2. att.). Tādējādi iespēja saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza.

Vairākuma viltojumu kvalitāte ir zema, un tiem nav pretviltošanas elementu vai tajos izmantoti tikai ļoti slikti pretviltošanas elementu atdarinājumi. Banknotes ir vienkārši pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot, kā aprakstīts ECB tīmekļvietnes sadaļā "Pretviltošanas elementi" un eurozonas NCB tīmekļvietnēs.

6.2. attēls

Viena gada laikā atklāto viltoto banknošu skaits uz 1 milj. apgrozībā esošo īsto euro banknošu

Euro banknošu jaunā dizaina izstrādes procesa norise

ECB 2025. gadā turpināja darbu pie jaunu euro banknošu dizaina izstrādes. Procesa mērķis ir nodrošināt, lai jaunās banknotes labāk atspoguļotu Eiropas vienotību, identitāti un vērtības, kā arī būtu drošākas, videi draudzīgākas un pieejamākas visiem eiropiešiem. Šis 2021. gada decembrī uzsāktais projekts skaidri apliecina ECB apņemšanos nodrošināt skaidro naudu kā drošu un iekļaujošu maksāšanas līdzekli.

Sabiedrības iesaistei ir bijusi izšķiroša nozīme jaunā dizaina izstrādes procesā. Izmantojot konsultācijas un apsekojumus, ECB apkopoja Eiropas Savienības dalībvalstu idejas un atsauksmes. Pamatojoties uz sabiedrības viedokli un ekspertu ieteikumiem, Padome 2023. gadā izvēlējās divas jauno banknošu tēmas: "Eiropas kultūra", kurā tiek godināta kopējā kultūras telpa un ikoniskas Eiropas personības, un "Upes un putni", kurā tiek parādīta Eiropas bagātīgā dabiskā daudzveidība. 2025. gada sākumā tā izvēlējās motīvus, lai ilustrētu katru tēmu.

Vēlāk, šā gada 15. jūlijā, ECB uzsāka jauno banknošu dizaina konkursa īstenošanu, aicinot Eiropas Savienībā dzīvojošos dizainerus un māksliniekus iesniegt pieteikumus dalībai dizaina izstrādes posmā. Dalībnieki tika atlasīti, pamatojoties uz viņu pieredzi un sasniegumiem, un pašlaik viņi uzsākuši projektu piedāvājumu sagatavošanu. Jauno banknošu dizaina konkursa žūrija, kuras sastāvā ir visu eurozonas valstu neatkarīgi eksperti, izvēlēsies ne vairāk kā piecus katras tēmas dizaina paraugus. Sabiedrībai būs iespēja paust savu viedokli, pirms Padome izvēlēsies galīgo dizainu, kas paredzēts ap 2026. gada beigām. Jaunās banknotes nonāks apgrozībā dažus gadus pēc šā lēmuma pieņemšanas un pēc ražošanas procesa.

7. Statistika

Ar nacionālo centrālo banku (NCB) atbalstu ECB sagatavo, vāc, apkopo un izplata tādu statistisko un citu datu plašu klāstu, kas nepieciešami Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas uzdevumu izpildei. Šos statistiskos datus izmanto arī valsts iestādes, starptautiskās organizācijas, finanšu tirgus dalībnieki, plašsaziņas līdzekļi, kā arī plašāka sabiedrība, tādējādi palīdzot ECB uzlabot tās darbības pārredzamību.

Lai sniegtu papildu atbalstu monetārajai politikai, finanšu stabilitātei un plašākām ES prioritātēm, ECB 2025. gadā pilnveidoja eurozonas statistiskos datus. Tika uzlabotas galvenās datu kopas par naudas tirgiem, bankām un valdības finansēm, sekmējot aptvērumu, konsekvenci un pārredzamību, kā arī racionalizējot NCB pārskatu sniegšanu. Ar klimatu saistītie rādītāji tika pilnveidoti, lai sniegtu plašāku informāciju par ilgtspējīgu finansējumu un klimata riskiem, tādējādi palīdzot integrēt klimata apsvērumus politikas analīzē. Tiesību aktu līmenī ECB ieteica veikt mērķtiecīgus grozījumus Padomes Regulā (EK) Nr. 2533/98, lai modernizētu statistisko datu vākšanas ietvaru, uzlabotu datu kvalitāti un efektivitāti un saglabātu minimālu pārskatu sniegšanas slogu, tajā pašā laikā aizsargājot konfidencialitāti. Vienlaikus Apvienotā banku pārskatu sniegšanas komiteja (JBRC) panāca būtisku progresu banku datu sniegšanas efektivitātes uzlabošanā, publicējot pirmo ieteikumu par pārskatītās saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas ieviešanu.

7.1. Eurozonas statistikas pilnveide mainīgo politikas vajadzību apmierināšanai

ECB 2025. gada janvārī būtiski pilnveidoja Eiropas īstermiņa vērtspapīru (STEP) statistiku, kas sniedz informāciju par sākotnējā tirgus apjomiem, darījumiem un tādu īstermiņa parāda vērtspapīru ienesīguma likmēm, kuri emitēti saskaņā ar programmām, kas saņēmušas STEP apzīmējumu. Jauno STEP statistiku pozitīvi ietekmē ne tikai atbilstīgo STEP datu sniedzēju dati, bet arī citi augstas kvalitātes dati, kas pieejami ECB Centralizētajā vērtspapīru datubāzē. Tas uzlabo datu kvalitāti un aptvērumu. Pilnveidotie statistiskie dati tiek publicēti interaktīvos ziņojumos ar jauniem nedēļas datiem, tādējādi veicinot Eurosistēmas (tās monetārās politikas operācijām), vērtspapīru emitentu un ieguldītāju veikto naudas tirgus aktivitātes monitoringu.

Tajā pašā mēnesī Padome pieņēma jaunu pamatnostādni, kas uzlabo un vēl vairāk saskaņo pašreizējo eurozonas mājsaimniecību bagātības, ienākumu un patēriņa statistikas sistēmu.^[73] Šī sistēma ļauj labāk izprast dažādu mājsaimniecību grupu situāciju un to, kā tās ietekmē tautsaimniecības norises un monetārā politika.

Padome apstiprināja Pamatnostādnes par valdības finanšu statistiku pārstrādāto redakciju, kas regulē eurozonas datu apkopošanu un sniegšanu par valdības ieņēmumiem, izdevumiem, deficītiem/pārpalikumu un parādu.^[74] Pamatnostādnes pārstrādātajā redakcijā noteiktas skaidrākas veidnes datiem nozaru dalījumā (centrālās, valsts un vietējās valdības un sociālās nodrošināšanas fondi), pievienota saskaņota informācija par finanšu saiknēm ar ES budžetu un noteikts, kad NCB var izmantot Eurostat jau nosūtīto statistiku. Tas uzlabo konsekvenci un ļauj izvairīties no nevajadzīgas dubultas datu sniegšanas.

Lai stiprinātu euro naudas tirgus statistikas stabilitāti un reprezentativitāti, ar 2025. gada 2. jūliju euro īstermiņa procentu likmes (€STR) ikdienas aprēķinā tika iekļauti paplašinātā naudas tirgus statistikas pārskatu (MMSR) sniedzēju loka dati. Tas notika pēc 24 jaunu banku pievienošanas MMSR sniedzējiem ar 2024. gada 1. jūliju. Tādējādi tika palielināts vairāku eurozonas valstu izlases apjoms un pirmo reizi aptverta arī Luksemburga un Portugāle. Etalona pamatā tagad ir lielāks darījumu apjoms un uzlabots aptvērums.

ECB 2025. gada jūlijā sāka publicēt detalizētāku statistiku par eurozonas pārrobežu portfeļieguldījumu pozīcijām parāda vērtspapīros.^[75] Šie jaunie dalījumi atspoguļo vairāk valūtu un emitentu valstu, plašāku ieguldītāju un emitentu sektoru loku, dažādus termiņu diapazonus un to, vai obligācija ir zaļa vai ilgtspējīga. Tie arī grupē aktīvus un pasīvus vienkāršu riska klašu dalījumā, pamatojoties uz kredītreitingiem, un sniedz dažus rādītājus gan nominālvērtībā, gan tirgus vērtībā, tādējādi nodrošinot skaidrāku priekšstatu par riska darījumiem laika gaitā.

Padome 2025. gada oktobrī pieņēma Pamatnostādni, ar ko groza Pamatnostādni par konsolidētajiem banku datiem.^[76] Tādējādi, lai apkopotie rādītāji labāk atspoguļotu visu ES banku sektoru, statistikas aptvērums tika attiecināts arī uz 1. klases ieguldījumu brokeru sabiedrībām.^[77] Grozījums ļauj ECB centralizēti apkopot uzraudzības datus NCB vārdā ar savu IT sistēmu palīdzību, tādējādi uzlabojot konsekvenci un efektivitāti dažādās valstīs. Turklāt pārskatu sniegšanas veidnes tika pilnveidotas, lai nodrošinātu detalizētāku informāciju par banku statistiku.

ECB 2025. gada novembrī turpināja pilnveidot ar klimata pārmaiņām saistītos statistiskos rādītājus. Ilgtspējīgu parāda vērtspapīru rādītāji tika paplašināti, ieviešot jaunu valūtu, termiņu un procentu likmju veidu dalījumu. Pārkārtošanās riska rādītāji tagad sniedz detalizētāku priekšstatu par banku aizdevumu un vērtspapīru portfeļu oglekļa un nozaru profiliem, atvieglojot riska darījumu novērtēšanu nozarēs ar augstu emisijas līmeni un pārmaiņu ņemšanu vērā laika gaitā. Fiziskā riska rādītāji tika precizēti, lai aptvertu plašāku apdraudējumu kopumu, t. sk. ar temperatūru un nokrišņiem saistītos riskus un ūdens pietiekamību, un lai tos sasaistītu ar pamatā esošo riska darījumu ģeogrāfisko atrašanās vietu.

7.2. Padomes Regulas (EK) Nr. 2533/98 par statistikas informācijas vākšanu, ko veic Eiropas Centrālā banka, pārskatīšana

Padomes Regula (EK) Nr. 2533/98^[78] paredz tiesisko regulējumu ECBS uzdevumu izpildei nepieciešamās statistikas informācijas vākšanai no bankām un citiem datu sniedzējiem. Regula tika pieņemta 1998. gadā un grozīta 2009. un 2015. gadā. Tautsaimniecībai, finanšu sistēmai un datu videi turpinot attīstīties, ECB 2025. gadā nāca klajā ar jaunu ieteikumu grozīt regulu.^[79] Pēc tam Eiropas Savienības Padome 2025. gada 16. decembrī pieņēma grozījumu regulu.^[80]

Digitālā pārveide rada jaunas prasības un iespējas ne vien uzņēmumiem, bet arī sabiedrisko pakalpojumu sniegšanā. Tā radījusi iepriekš nepieredzētu vidi ar jaunām ECBS uzdevumu veikšanai paredzētas statistikas vajadzībām un jaunām efektīvas detalizētu datu vākšanas iespējām. Turklāt nesenās tautsaimniecības un finanšu norises pastiprinājušas nepieciešamību savlaicīgāk un biežāk vākt detalizētākus statistiskos datus, vienlaikus saglabājot minimālu pārskatu sniegšanas slogu.

Šo iemeslu dēļ bija svarīgi pielāgot tiesisko regulējumu, lai statistikas un regulatīvo pārskatu sniegšanā, kad vien iespējams, varētu ievērot vienreizējas iesniegšanas principu. Lai izvairītos no tā, ka vairākas dalībvalstis un ES iestādes un struktūras vāc vienus un tos pašus datus, ECBS dalībniekiem savstarpēji un ECBS ar Eiropas Statistikas sistēmas dalībniekiem un citām attiecīgajām personām būtu jāapmainās ar statistikas informāciju skaidri noteiktos apstākļos neatkarīgi no tā, kurš ECBS dalībnieks sākotnēji vācis datus.

7.3. Banku datu sniegšanas efektivitātes uzlabošana

Galvenos panākumus banku datu sniegšanas efektivitātes uzlabošanā noteica JBRC, kas aptver Eiropas un valstu iestādes un banku nozari. JBRC 2025. gada jūnijā sasniedza būtisku atskaites punktu, jo tā publicēja pirmo ieteikumu par pārskatītās saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas (NACE 2.1. red.) ieviešanu. ECB un Eiropas Banku iestāde nodrošinās, ka bankas pārskatīto klasifikāciju varēs vienlaikus ieviest statistikas, uzraudzības un noregulējuma pārskatu sniegšanā.

Eurosistēma 2025. gadā joprojām bija apņēmusies samazināt banku datu sniegšanas slogu, konsolidējot statistikas pārskatu sniegšanas prasības ar Integrētas pārskatu sniegšanas sistēmas (IReF) starpniecību. Ņemot vērā ģeopolitiskās norises un IReF projekta ilgtermiņa raksturu, Eurosistēma nolēma izpētīt, vai šis pirmais solis ceļā uz pilnībā integrētas pārskatu sniegšanas sistēmu varētu būt arī solis ceļā uz tehnoloģiski suverēnāku Eiropu. Tāpēc Eurosistēmai vajadzīgs vairāk laika, nekā paredzēts, lai IReF ieviešanas nolūkā novērtētu vairāk suverēnu risinājumu, t. sk. mākoņdatošanas mitināšanas risinājumus.

Visbeidzot, Banku integrētās pārskatu sniegšanas vārdnīca (BIRD), kas nodrošina saikni starp iestāžu datu prasībām un banku izmantoto valodu un definīcijām, 2025. gadā kļuva arvien nozīmīgāka efektīvākas pārskatu sniegšanas veicināšanā. Tas ietvēra FINREP, aktīvu apgrūtinājumu un AnaCredit pievienošanu vārdnīcai. Lai integrētu papildu uzraudzības sistēmas un datu prasības, tika uzsāktas jaunas darba plūsmas. Tas vēl vairāk paplašināja BIRD tvērumu, iekļaujot ne tikai statistiskos datus. Šis darbs ir īpaši svarīgs, jo tas apstiprina iespējamību saskaņot statistikas un uzraudzības pārskatu sniegšanu detalizētā līmenī, tādējādi uzlabojot banku sniegto datu kvalitāti un veicinot lielāku konsekvenci starp pārskatu sniegšanas jomām.

8. ECB pētniecības darbība

ECB speciālisti 2025. gadā veica plašus tautsaimniecības, monetāros, finanšu un juridiskos pētījumus, kas nodrošināja svarīgu ieguldījumu politikas veidošanā, t. sk. 2025. gada stratēģijas novērtējumā. ChaMP pētniecības tīklā^[85] veiktais darbs, kā arī pētījumi, kuru pamatā ir Apsekojums par patērētāju gaidām un Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojums, turpināja sniegt plašu pierādījumu klāstu monetārās politikas veidošanai.

Šīs nodaļas sākumā sniegts atzinums par ECB pētījumu kvalitāti, pēc tam aprakstītas piecas galvenās pētījumu un politikas konsultāciju jomas, kā arī šajās jomās gada laikā sasniegtais progress. Pārējā daļa sniedz pārskatu par Mākslīgā intelekta (MI) pētniecības darba grupas izveidi un darbību un noslēdzas ar ielikumu "Makroekonomiskā modelēšana nenoteiktības apstākļos".

ECB mērķis ir veikt augstas kvalitātes pētījumus jomās, kas ir būtiskas centrālo banku pilnvarām un darbībai. Kopš 2024. gada decembra RePEc – plaši lietots tautsaimniecības pētījumu indekss – ECB ierindojis pirmajā vietā pasaulē monetārās ekonomikas jomā. Federālo rezervju sistēmas Valde un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) 2025. gadā ieņēma attiecīgi otro un trešo vietu. Vienlaikus plašākā makroekonomikas jomā ECB bija otrajā vietā aiz Hārvarda Universitātes Ekonomikas departamenta un apsteidza SVF. Banku darbības jomā ECB turpināja ieņemt pirmo vietu, apsteidzot Starptautisko norēķinu banku un Čikāgas Universitātes Būta Biznesa skolu. Starp centrālajām bankām un līdzīgām iestādēm visā pasaulē ECB 2025. gadā ierindojās otrajā vietā aiz SVF un apsteidza Federālo rezervju sistēmas Valdi. Eiropā ECB ieņēma trešo vietu visās jomās un starp visām iestādēm, piekāpjoties Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskolai un Parīzes Ekonomikas skolai.

ECB 2025. gadā uzsāktos pētniecības projektus var iedalīt piecās plašās tematiskajās jomās. Projekti visās jomās guva labumu no nacionālo centrālo banku ieguldījuma un sadarbības Eiropas Centrālo banku sistēmas pētniecības klasteros.

Pirmkārt, monetārās politikas stratēģijas un transmisijas pētījumi apstiprināja ECB 2025. gada stratēģijas novērtējumu un padziļināja izpratni par monetārās politikas transmisiju. Prognozēšanas modeļu aktualizēšanas rezultātā transmisijas aplēses bija vājākas. Aktualizēšana arī uzlaboja modeļu prognozēšanas sniegumu un interpretācijas spēju netradicionālās politikas un uz enerģiju orientētas inflācijas periodos. Citā monetārās politikas transmisijas jomas darbā tika analizēta kvantitatīvi ierobežojoša monetārā politika, aktīvu iegādes un krīzes intervences. Konstatējumi sniedza jaunu priekšstatu par likviditātes gaidu ietekmi uz naudas tirgus procentu likmju starpībām, transmisijas atšķirībām starp mājsaimniecībām, uzņēmumiem un nozarēm, nelineāru inflācijas dinamiku un monetārās politikas, finanšu stabilitātes un fiskālās politikas mijiedarbību. Visbeidzot, pētījumi par monetārās politikas īstenošanu bija vērsti uz naudas tirgus svārstīgumu, repo darījumu cenu noteikšanu un regulatīvajām pārmaiņām, savukārt komunikācijas pētījumos tika aplūkota uzticēšanās, gaidu stabilizēšana un sabiedrības attieksme pret centrālo banku komunikāciju un digitālo euro. Komunikācijas pētījumi ietvēra sadarbību ChaMP pētniecības tīklā.

Otrā tematiskā joma attiecās uz fiskālo politiku un pārvaldību Ekonomikas un monetārajā savienībā. Šīs jomas pētījumos tika aplūkota monetārā un fiskālā mijiedarbība, fiskālie reizinātāji un zaļā pārkārtošanās. Konstatējumi parādīja, ka labi izstrādāti fiskālie noteikumi var atbalstīt monetāro politiku situācijā, kad procentu likmes ir sasniegušas zemāko robežu, ka fiskālie stimuli ietekmē inflācijas dinamiku un ka klimata politika ietver kompromisus starp inflāciju, produkcijas izlaidi un pārkārtošanās efektivitāti.

Treškārt, starptautiskās makroekonomikas un finanšu jomā ECB pētnieki aplūkoja ģeopolitisko sadrumstalotību, pārrobežu šoka ietekmi, kā arī dominējošo stāvokli valūtas tirgū un starptautisko monetāro sistēmu. Ar to saistītie konstatējumi akcentē tirdzniecības un maksājumu reģionalizāciju, nevienmērīgu ASV monetārās politikas globālo ietekmi un joprojām dominējošo ASV dolāra stāvokli, kā arī pakāpeniskas pārmaiņas valūtas izmantošanā un finanšu infrastruktūrā. Tika aplūkots arī tiesiskums kā vērtība, kas tiek apstrīdēta starptautiskā līmenī.

ECB pētījumu ceturtā tematiskā joma ir makroekonomiskā dinamika un mikroekonomiskie pamati. 2025. gadā galvenā uzmanība bija pievērsta uzņēmumu, mājsaimniecību, darba tirgu un cenu analīzei, kā arī pētījumu metodēm, kurās izmanto detalizētus datus un modeļus ar mikroekonomisku pamatojumu. Darbs šajā jomā atklāja neviendabīgu reakciju uz šokiem un monetāro politiku, gaidu nozīmi, nozaru inflācijas dinamiku un darba tirgus noturību. Tas aptvēra arī metodoloģiskos sasniegumus, t. sk. tos, kas panākti, izmantojot uz MI balstītus prognozēšanas un novērtēšanas rīkus.

Visbeidzot, finanšu iestāžu un tirgu jomā 2025. gada pētījumos tika plaši analizēta monetārās politikas, finanšu tirgu, inflācijas un reālās tautsaimniecības mijiedarbība. Pētījumos tika aplūkota monetārās politikas transmisija ar mājokļu apdrošināšanas, kredītu piedāvājuma un aizdevumu līgumu struktūras starpniecību, uzsverot banku bilances iezīmju un tirgus neviendabīguma lomu. Citā šīs jomas darbā tika vērtēta centrālās bankas aktīvu iegāžu ietekme un monetārās un makrouzraudzības politikas mijiedarbība. Rezultāti liecina, ka monetārajai politikai ir lielāka ietekme uz aizdevumu procentu likmēm nekā makrouzraudzības politikai. Pētnieki joprojām pievērsās arī banku noturībai, uzraudzības reformām un nebanku starpniekiem, t. sk. kopieguldījumu fondiem un apdrošinātājiem. Visbeidzot, finanšu sistēmas pētījumos tika analizēti ar klimata pārmaiņām saistītie finanšu riski, t. sk. klimatiskās pārkārtošanās riski, un no klimata izrietošo saistību efektivitāte.

Paredzams, ka MI straujā izplatīšanās mainīs tautsaimniecību. Reaģējot uz to, 2025. gada septembrī tika izveidota divu gadu MI pētniecības darba grupa, kas organizēta divos darbības virzienos: MI un reālā tautsaimniecība, kā arī MI un finanšu nozare. Pašreizējais darbs reālās tautsaimniecības darbības virzienā ietver izpēti par MI ietekmi uz darba ražīgumu, darbaspēka pieprasījumu, uzņēmumu dinamiku, konkurenci un inflāciju. Tas aptver arī mašīnmācīšanās un lielo valodas modeļu izmantošanu tekstu analīzē, prognožu sagatavošanā un pētniecības tehnoloģiju izplatīšanā. Finanšu nozares darbības virzienā pētnieki sākuši izmēģināt MI vērtspapīru tirgu, banku darbības un digitālo maksājumu analīzē. Šķiet, ka sākotnējie rezultāti atšķiras no standarta modeļu rezultātiem. Tas ietekmē finanšu stabilitāti un aizdevumu cenu noteikšanu.

ECB pētījumu skaits joprojām bija liels. Kopumā speciālisti publicēja 158 pētījumus ECB Pētījumu sērijā un 12 rakstus "Pētījumu Biļetenā". Daudzi pētījumi tika publicēti arī akadēmiskajos žurnālos. Vienlaikus augstākā līmeņa starptautiskajos žurnālos tika publicēti ECB Juridiskās pētniecības programmas koordinētie pētījumi, un pati ECB publicēja īpašu apkopoto pētījumu krājumu par ES autonomijas veidošanas juridiskajiem aspektiem.

9. Juridiskās darbības un pienākumi

Šajā nodaļā aplūkota Eiropas Savienības Tiesas (EST) jurisdikcija attiecībā uz ECB un sniegta informācija par ECB atzinumiem un gadījumiem, kad netika izpildīta prasība konsultēties ar ECB par tās kompetencē esošu tiesību aktu projektiem. Tajā arī sniegta informācija par ECB īstenoto monetārās finansēšanas un privileģētas piekļuves aizlieguma ievērošanas monitoringu.

9.1. Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija attiecībā uz ECB

EST 2025. gada februārī noraidīja apelācijas sūdzību par Vispārējās tiesas noraidīto prasību pret ECB par zaudējumu atlīdzināšanu pēc ECB prezidentes publiska paziņojuma preses konferencē (C‑11/24 P).^[94] Tiesa apstiprināja, ka, lai rastos ECB ārpuslīgumiskā atbildība saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 340. pantu, jākonstatē pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, kuras mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Tiesa konstatēja, ka atbilstošās tiesību normas par kompetenču sadalījumu starp ECB struktūrām un monetārās politikas mērķiem nepiešķir tiesības privātpersonām un tādējādi ECB nav atbildīga par zaudējumiem. Tiesa arī apstiprināja Vispārējās tiesas konstatējumu, ka nav pierādīta cēloņsakarība starp publisko paziņojumu un iespējamajiem finansiālajiem zaudējumiem. Tādējādi EST rīkojums vēlreiz apstiprina ECB atbildības robežas monetārās politikas komunikācijas jomā saskaņā ar Eiropas Savienības (ES) tiesību aktiem un veicina juridisko noteiktību tās institucionālo pilnvaru īstenošanā.

EST 2025. gada jūlijā apstiprināja, ka ECB, piemērojot Banca Carige pagaidu administrāciju, bija pareizi interpretējusi un piemērojusi Itālijas likumu, ar ko īsteno Banku atveseļošanas un noregulējuma direktīvu^[95] (apvienotās lietas C‑777/22 P un C‑789/22 P). Tā precizēja, ka gadījumos, kad ECB piemēro nacionālos tiesību aktus, ar kuriem transponē ES direktīvu, tās tiešā uzraudzībā esošai bankai, kā noteikts Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) regulas^[96] 4. panta 3. punktā, tai jāinterpretē šie nacionālie noteikumi gan saskaņā ar direktīvu, gan ES tiesību aktiem kopumā. Šīs ECB un Eiropas Komisijas iesniegtās apelācijas sūdzības attiecās uz agrāko Vispārējās tiesas spriedumu lietā T‑502/19 Corneli pret ECB. Prasību cēla mazākumakcionārs, kurš apstrīdēja ECB lēmumu iecelt pagaidu administratorus Banca Carige. Jautājumā par pieņemamību EST apstiprināja Vispārējās tiesas konstatējumu, ka zināmos apstākļos uzraudzīto iestāžu akcionāriem var būt tiesības apstrīdēt ECB uzraudzības lēmumus, īpaši tad, ja šie lēmumi ietekmē viņu administratīvo tiesību īstenošanu. EST atcēla Vispārējās tiesas 2022. gada spriedumu un nodeva lietu tai atpakaļ.

9.2. ECB atzinumi un prasību neizpildes gadījumi

Saskaņā ar LESD 127. panta 4. punktu un 282. panta 5. punktu ar ECB jākonsultējas par katru ierosināto ES tiesību aktu vai nacionālā tiesību akta projektu, kas ir ECB kompetencē. Visi ECB atzinumi tiek publicēti datubāzē EUR-Lex.

2025. gadā tika konstatēti deviņi skaidri un nopietni gadījumi, kad netika izpildīta prasība konsultēties ar ECB par tiesību aktu projektiem. Divi gadījumi, kad netika izpildīta prasība konsultēties, bija saistīti ar ES tiesību aktiem, bet septiņi – ar nacionālajiem tiesību aktiem. ECB sniedza pašiniciatīvas atzinumus abos gadījumos, kad netika izpildīta prasība konsultēties par ES tiesību aktu projektu noteikumiem, un sešos no septiņiem gadījumiem, kad netika izpildīta prasība konsultēties par nacionālo tiesību aktu projektu noteikumiem.

Pirmais ES gadījums attiecās uz ES priekšlikumu direktīvai, kas paredzēja par diviem gadiem atlikt termiņu, kurā dalībvalstīm jāpiemēro noteiktas korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas un pienācīgas rūpības prasības. Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, jo tas attiecas uz monetārās politikas īstenošanu, kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, devumu ar finanšu sistēmas stabilitāti saistītas kompetento iestāžu politikas raitā īstenošanā un statistiskās informācijas vākšanu.

Otrais ES gadījums attiecās uz ES priekšlikumu regulai par dažām ziņošanas prasībām finanšu pakalpojumu un ieguldījumu atbalsta jomā. Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, ņemot vērā regulas iespējamo ietekmi uz uzraudzības datu ziņošanu un apmaiņu.

Pirmais nacionālais prasību neizpildes gadījums attiecas uz Bulgārijas likumu, kurā bija ietverti pasākumi pret terorisma finansēšanu, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, jo tas attiecas uz nacionālo tiesību aktu, kas ietekmē ECB ekskluzīvo kompetenci izsniegt un anulēt atļaujas VUM ietvaros. Nākamie trīs nacionālie gadījumi attiecas uz Horvātijas, Grieķijas un Ungārijas tiesību aktiem, kas citstarp reglamentē iedzīvotāju piekļuvi skaidrajai naudai. Šos gadījumus uzskata par skaidriem un nopietniem, jo, lai saglabātu skaidrās naudas likumīgā maksāšanas līdzekļa statusa efektivitāti, ir vajadzīga pietiekama un efektīva piekļuve skaidrās naudas pakalpojumiem. Piektais nacionālais gadījums attiecas uz Ungārijas likumu par kritisko struktūrvienību noturību. Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, jo atbilstoši attiecīgajiem tiesību aktiem noteiktie pienākumi un uzraudzības pilnvaras ietekmē Magyar Nemzeti Bank neatkarību saskaņā ar LESD 130. pantu. Sestais nacionālais gadījums attiecas uz Ungārijas likumu, kas ietekmē Magyar Nemzeti Bank. Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā ietekmi uz Magyar Nemzeti Bank lēmējinstitūcijām, monetārās finansēšanas aizliegumu un Magyar Nemzeti Bank izveidoto nodibinājumu pieļaujamo darbību. Septītais nacionālais gadījums attiecas uz Ungārijas likumu, kas pārskatītās Kapitāla prasību direktīvas (KPD)^[97] transponēšanas kontekstā skar prezidenta vietnieka pilnvaru termiņu un dažas prasības saistībā ar viņa iecelšanu amatā un atbrīvošanu no amata. Šo gadījumu uzskata par skaidru un nopietnu, ņemot vērā tā ietekmi uz Magyar Nemzeti Bank lēmējinstitūcijām un Magyar Nemzeti Bank neatkarību.

ECB sniedza astoņus atzinumus par ES tiesību aktu priekšlikumiem saistībā ar i) īsāku vērtspapīru norēķinu ciklu ES; ii) kredītiestādēm piemērojamām prudenciālajām prasībām par vērtspapīru finansēšanas darījumiem saskaņā ar neto stabila finansējuma rādītāju; iii) korporatīvo ilgtspējas ziņu sniegšanas, kā arī pienācīgas rūpības un taksonomijas prasību vienkāršošanu; iv) nefinanšu komerciālā nekustamā īpašuma statistiku; v) euro ieviešanu Bulgārijā; vi) programmu "Perikls V", kuras mērķis ir apkarot euro viltošanu; vii) vienkāršu, pārredzamu vērtspapīrošanu un saistītajām kapitāla prasībām; viii) ekonomikas pārvaldības noteikumu vienkāršošanu.

ECB sniedza 37 atzinumus par nacionālo tiesību aktu projektiem. Atzinumi par nacionālajiem tiesību aktiem bieži aptver vairāk nekā vienu tematu atkarībā no tā nacionālā tiesību akta darbības jomas, par kuru notiek konsultācijas ar ECB.^[98] ECB sniedza:

• 17 atzinumu par nacionālajām centrālajām bankām, t. sk. par zelta rezervju īpašumtiesībām, lēmējinstitūciju locekļu amatu pilnvaru termiņu un sastāvu, interešu konfliktu novēršanu, peļņas sadales noteikumiem, kases kontiem, dalību VUM, pienākumiem civilas krīzes laikā, kiberdrošības un noturības prasību piemērošanu, dalībvalsts Starptautiskā Valūtas fonda kvotu ieguldījuma finansēšanu, fondiem un pensijām;
• astoņus atzinumus par skaidro naudu, t. sk. piekļuvi skaidrās naudas pakalpojumiem, skaidrās naudas ierobežojumiem, skaidrās naudas likumīga maksāšanas līdzekļa statusu un tādu konstitucionālo tiesību noteikšanu, kuras paredz skaidrās naudas maksājumu veikšanu;
• septiņus atzinumus par uzraudzības neatkarību un interešu konfliktu novēršanu;
• trīs atzinumus par banku īpašam nolūkam paredzētajiem nodokļiem vai finanšu darījumu nodokļiem;
• divus atzinumus par piekļuvi maksājumu sistēmām;
• divus atzinumus par apvienošanās, atsavināšanas un pārņemšanas novērtēšanas procedūru;
• vienu atzinumu par digitālās darbības noturību maksājumu jomā;
• vienu atzinumu par finanšu ziņojumapmaiņas pakalpojumu sniedzēju pārraudzību;
• vienu atzinumu par IBAN kontu pārnesamību;
• vienu atzinumu par bezskaidrās naudas maksājumu obligāto pieņemšanu;
• vienu atzinumu par īpašām kredītiestādēm ar zemāku sākotnējā kapitāla slieksni 1 milj. euro apmērā;
• vienu atzinumu par mijiedarbību starp nacionālajiem tiesību aktiem, VUM un nozaru banku darbības noteikumiem;
• vienu atzinumu par obligāto rezervju normām ārpus eurozonas esošā valstī;
• vienu atzinumu par apdrošināšanu pret plūdu riskiem;
• vienu atzinumu par ārkārtas plānošanu civilas krīzes apstākļos;
• vienu atzinumu par makrouzraudzības pasākumiem saistībā ar hipotekāro kreditēšanu.

9.3. Monetārās finansēšanas un privileģētās piekļuves aizlieguma ievērošana

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 271. panta d) punktu ECB uzticēts uzdevums veikt monitoringu, kā ES nacionālās centrālās bankas (NCB) ievēro Līguma 123. un 124. pantā un Padomes Regulās (EK) Nr. 3603/93^[99] un Nr. 3604/93^[100] noteiktos aizliegumus. 123. pants aizliedz ECB un NCB nodrošināt norēķinu konta pārsnieguma iespējas vai jebkāda cita veida kredīta iespējas valdībām un ES iestādēm vai struktūrām, kā arī iegādāties šo iestāžu emitētus parāda instrumentus sākotnējā tirgū. 124. pants aizliedz jebkuru pasākumu (ja vien tā pamatā nav prudenciālu apsvērumu), kas nodrošina valdībām un ES iestādēm vai struktūrām privileģētu piekļuvi finanšu iestādēm. Vienlaikus ar ECB Padomi minēto nosacījumu ievērošanu dalībvalstīs monitorē Eiropas Komisija.

ECB monitorē arī ES NCB veiktās tādu parāda instrumentu iegādes otrreizējā tirgū, kurus emitē iekšzemes valsts sektors, citu dalībvalstu valsts sektors un ES iestādes un struktūras. Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 3603/93 apsvērumiem valsts sektora parāda instrumentu iegādi otrreizējā tirgū nedrīkst izmantot Līguma 123. pantā noteiktā mērķa apiešanai.

ECB 2025. gadā veiktais monitorings apstiprināja, ka Līguma 123. un 124. panta noteikumi kopumā tikuši ievēroti.

ECB turpina monitorēt Magyar Nemzeti Bank līdzdalību Budapeštas Biržā, jo Magyar Nemzeti Bank veikto Budapeštas Biržas kontrolpaketes iegādi 2015. gadā joprojām var uzskatīt par iemeslu bažām saistībā ar monetāro finansēšanu.

Valsts sektora saistību pret Starptautisko Valūtas fondu finansēšana, ko veic NCB, netiek uzskatīta par monetāro finansēšanu, ja tās rezultātā rodas prasījumi ārvalstu valūtās, kuriem ir visas rezervju aktīviem raksturīgās īpašības. Tomēr finanšu ziedojumi, ko iepriekšējos gados Nationale Bank van België/Banque Nationale de Belgique un Banque de France ar Starptautiskā Valūtas fonda starpniecību sniegušas parādu atvieglošanai nabadzīgās valstīs ar ļoti augstu parāda līmeni, neradīja prasījumus ārvalstu valūtās, tāpēc joprojām nepieciešami koriģējoši pasākumi.

Banco de España veiktā Spānijas Finanšu izlūkošanas dienesta (Servicio Ejecutivo de la Comisión de Prevención del Blanqueo de Capitales e Infracciones Monetarias – Sepblac) finansēšana nav saderīga ar monetārās finansēšanas aizliegumu, jo Sepblac ir valsts sektora iestāde. Tādējādi pasākumi, kas attiecas uz Sepblac, būtu jāpārskata, lai nodrošinātu aizlieguma ievērošanu.

10. ECB ES un starptautiskā kontekstā

Trīs ECB lēmējinstitūcijas (Padome, Valde un Ģenerālpadome) turpināja sagatavot un noteikt politikas virzienu atbilstoši ECB pilnvarām Eiropā. ECB visu gadu arī uzturēja atklātu un konstruktīvu dialogu ar Eiropas un starptautiskajām sadarbības institūcijām. Saikne starp ECB un Eiropas Parlamentu ir būtiska ECB pārskatatbildības regulējuma sastāvdaļa. ECB īpaši sadarbojās ar Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komiteju (ECON) regulārās uzklausīšanās un vēstuļu apmaiņā.

Plašākā starptautiskā līmenī ECB atbalstīja G20 valstu centienus stiprināt gan banku sektora, gan nebanku finanšu sektora noturību un veicināt galveno ar Bāzeli III, kriptoaktīviem, pārrobežu maksājumiem un finanšu stabilitāti saistīto saistību izpildi. ECB arī atbalstīja Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) darbu, piedaloties attiecīgajās diskusijās par politikas jautājumiem.

10.1. ECB lēmumu pieņemšana

Padome – galvenā ECB lēmējinstitūcija – 2025. gadā tikās 15 reizes. Astoņas sanāksmes galvenokārt tika veltītas 2. nodaļā apkopotajiem monetārās politikas lēmumiem. Septiņas sanāksmes notika Frankfurtē, un vienu sanāksmi Florencē organizēja Banca d'Italia. Pārējās septiņās sanāksmēs, no kurām viena notika Frankfurtē, bet pārējās – videokonferences veidā, uzmanība tika pievērsta citiem Līgumā par Eiropas Savienības darbību noteiktajiem Eurosistēmas uzdevumiem, piemēram, saistībā ar tirgus operācijām, maksājumu sistēmām, finanšu stabilitāti, statistiku un banknotēm, kā arī vairākiem iekšējiem jautājumiem. Konkrētāk, tika pieņemti stratēģiski lēmumi par nozīmīgiem jautājumiem, piemēram, šajā gada pārskatā aprakstītajiem: digitālo euro, trešās banknošu sērijas ieviešanu, euro ieviešanu Bulgārijā un ES banku darbības tiesību aktu vienkāršošanu. Sanāksmes bieži tika apvienotas ar semināriem par konkrētiem politikas jautājumiem. Šādi semināri sniedz Padomes locekļiem papildu pamatinformāciju un ļauj neformālā gaisotnē uzsākt sarunas un viedokļu apmaiņu, nepieņemot lēmumus. Padome 2025. gada maijā arī Portu (Portugāle) rīkoja stratēģisko izbraukuma sanāksmi. Tā bija veltīta 2025. gada monetārās politikas stratēģijas novērtējumam un ietvēra darbsemināru par digitālo euro.

Kā redzams tālāk diagrammā, Padome arī pieņēma vairākus lēmumus rakstveida procedūrā. 2025. gadā tika veiktas 456 rakstveida procedūras centrālo banku jautājumos^[101] un 948 rakstveida procedūras banku uzraudzības jautājumos.

2025. gadā mainījās Padomes sastāvs. Valstu kompetentās iestādes iecēla amatā trīs jaunus prezidentus: Martinu Koheru (Martin Kocher; Oesterreichische Nationalbank), Olafu Steipenu (Olaf Sleijpen; De Nederlandsche Bank) un Alvaru Santušu Pereiru (Álvaro Santos Pereira; Banco de Portugal). Turklāt divi Padomes locekļi – Mārtiņš Kazāks (Latvijas Banka) un Oli Rēns (Olli Rehn; Suomen Pankki) – tika atkārtoti apstiprināti Padomes locekļa amatā.

Kā tika ziņots 2025. gada 8. jūlijā, Bulgārija pievienojās eurozonai 2026. gada 1. janvārī. Būdams Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālās bankas) prezidents, Dimitars Radevs kļuva par jaunu Padomes locekli. Lai sagatavotos tam, ka Bulgārija pievienosies eurozonai, no 2025. gada septembra viņš saņēma informāciju par ECB lēmumu pieņemšanas jautājumiem un apmeklēja sanāksmes novērotāja statusā. Attiecībā uz balsstiesību rotāciju Padomē Bulgārijas Nacionālās bankas prezidents pievienojās grupai, kuru veido 16 mazāko eurozonas valstu centrālo banku prezidenti un kurai ir 11 balsstiesības.

Valde ir lēmējinstitūcija, kas atbild par Padomes sanāksmju sagatavošanu, monetārās politikas un citu lēmumu īstenošanu, kā arī ECB ikdienas darba vadību. Lielāko daļu lēmumu tā turpināja pieņemt sanāksmēs, kas notiek reizi nedēļā otrdienu rītos. 2025. gadā Valde rīkoja 42 sanāksmes un izskatīja 977 darba kārtības jautājumus, aptverot visus ECB uzdevumus, kā arī iekšējos (piemēram, ar cilvēkresursiem, budžetu, administrāciju un IT saistītos) jautājumus. Turklāt attiecībā uz informācijas sniegšanu vai regulāru lēmumu pieņemšanu tika izmantotas rakstveida procedūras, un lēmumi tika pieņemti pēc Padomes deleģējuma.

10.1. attēls

Sanāksmju darba kārtības punktu skaits katrā lēmējinstitūcijā

10.2. attēls

Rakstveida procedūru skaits katrā lēmējinstitūcijā

(izņemot banku uzraudzības jomas rakstveida procedūras)

Ģenerālpadome, kas kā pārejas posma institūcija ietver arī ārpus eurozonas esošo valstu centrālo banku (NCB) prezidentus, 2025. gadā tikās četras reizes. Tā aplūkoja makroekonomiskās, monetārās un finanšu norises ES un apmainījās viedokļiem par konkrētiem politikas jautājumiem, kas ir nozīmīgi visām NCB. Turklāt tika īstenotas rakstveida procedūras, lai konsultētos ar Ģenerālpadomes locekļiem vai informētu tos par tās kompetencē esošiem jautājumiem. 2025. gadā Ģenerālpadome nolēma ar 2026. gadu samazināt sanāksmju biežumu līdz divām reizēm gadā.

10.2. ECB pārskatatbildība

Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) ECB tiek piešķirta neatkarība. Tas nodrošina, ka ECB var bez politiskas ietekmes pieņemt lēmumus atbilstoši savam galvenajam uzdevumam saglabāt cenu stabilitāti. Līdztekus neatkarībai ECB ir pienākums sniegt pārskatus par savu darbību ES iedzīvotājiem, kurus pārstāv Eiropas Parlaments un tā ievēlētās amatpersonas. Saskaņā ar LESD 284. panta 3. punktu ECB pārskatatbildības prakse ļauj ECB veidot divvirzienu dialogu ar Eiropas Parlamentu. Tas ļauj ECB izskaidrot savu politiku un lēmumus, kā arī uzklausīt iedzīvotāju ievēlētu pārstāvju bažas. Visbeidzot, ECB pārskatatbildības regulējumu papildina tās lēmumu tiesiska izskatīšana Eiropas Savienības Tiesā.

ECB prezidente 2025. gadā apmeklēja četras regulārās ECON komitejas sanāksmes. Prezidente arī piedalījās plenārsesijas debatēs par ECB 2023. gada pārskatu. Aprīlī ECB viceprezidents arī iepazīstināja ECON komiteju ar ECB 2024. gada pārskatu. Tajā pašā dienā ECB publicēja atsauksmes par Eiropas Parlamenta ieguldījumu, kas sniegts tā rezolūcijā par 2023. gada pārskatu. ECB gada laikā sniedza atbildes uz Eiropas Parlamenta deputātu 15 rakstiskiem jautājumiem. Šie jautājumi aptvēra dažādas tēmas, t. sk. saistībā ar monetāro politiku, tautsaimniecības perspektīvu, digitālo euro un institucionālajiem jautājumiem. ECON komitejas locekļu delegācija 2025. gada oktobrī piedalījās gadskārtējā vizītē ECB Frankfurtē pie Mainas.

ECB 2025. gadā turpināja ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu digitālā euro projekta ietvaros. Valdes loceklis Pjēro Čipollone (Piero Cipollone) piedalījās četrās ECON komitejas uzklausīšanas sanāksmēs, lai sniegtu jaunāko informāciju par projekta virzību. Turklāt ECON priekšsēdētāja un Komitejas locekļi tika ar paziņojumiem informēti par visām svarīgākajām norisēm saistībā ar digitālā euro projekta attīstības gaitu. ECB arī veica tehnisko analīzi un sniedza atbalstu Eiropas Parlamenta deputātiem, tādējādi veicinot pašreizējo likumdošanas procesu saistībā ar digitālo euro.

Saskaņā ar 2025. gada pavasarī veikto Standard Eurobarometer apsekojumu 83 % eurozonas respondentu atbalsta vienoto valūtu. Tas ir jauns vēsturiski augstākais līmenis.^[102] Atbalsts 2025. gada rudenī veiktajā apsekojumā saglabājās augsts – 82 % respondentu atbalstīja eiro. Tāpēc ECB joprojām ir apņēmības pilna veidot konstruktīvu dialogu ar Eiropas Parlamentu un eurozonas iedzīvotājiem. ECB mērķis ir stiprināt uzticēšanos un nodrošināt pārskatatbildības pienākumu efektīvu izpildi, skaidrojot savus lēmumus, uzklausot sabiedrības bažas un uzturot atklātu dialogu.

10.3. Starptautiskās attiecības

G20

Pasaules tautsaimniecība Dienvidāfrikas G20 prezidentūras laikā 2025. gadā, kad uzmanības centrā bija solidaritāte, vienlīdzība un ilgtspēja, saskārās ar izaicinājumiem saistībā ar augstiem un mainīgiem ASV tarifiem, Krievijas karu pret Ukrainu un konfliktiem Tuvajos Austrumos. Šajā sakarā prezidentvalsts aicināja uz daudzpusēju sadarbību starp G20 valstīm. Jūlijā G20 valstis panāca vienošanos par paziņojumu sniegšanu, oktobrī – par ministru pieņemto deklarāciju par parāda atmaksājamību, savukārt 22. un 23. novembrī – par Johannesburgas vadītāju deklarāciju. Dienvidāfrikas prezidentūras laikā Āfrika un globālo dienvidu valstis bija G20 valstu darba kārtības uzmanības centrā. Galvenās prioritātes ietvēra parāda atmaksājamību, klimata finansējuma palielināšanu un vienlīdzīgu piekļuvi kritiski svarīgiem izrakteņiem, kā arī politikas sadarbības veicināšanu iekļaujošas ekonomiskās izaugsmes, pārtikas nodrošinājuma un mākslīgā intelekta jomās. ECB rekomendēja, ka, lai mazinātu pārrobežu ietekmes izplatīšanos un saglabātu finanšu stabilitāti, ir būtiski nodrošināt vienlīdzīgus darbības nosacījumus visās jurisdikcijās. Tā atzinīgi novērtēja apņemšanos pieņemt G20 valstu ceļvedi pārrobežu maksājumu veikšanai, kā arī pilnībā un laikus īstenot noteiktās reformas un starptautiskos standartus, t. sk. Bāzeli III. Tā arī atzinīgi novērtēja Finanšu stabilitātes padomes (FSP) ieteikumu par sviras efektu nebanku finanšu starpniecībā (NBFI) apstiprināšanu un FSP izvērtējumu par tās augsta līmeņa ieteikumu īstenošanu attiecībā uz darbībām ar kriptoaktīviem un stabilajām kriptomonētām. ECB arī aicināja turpināt darbu saistībā ar NBFI. Šie centieni būtu jāatbalsta, uzlabojot datu un pārrobežu informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu ieteikumu efektīvu īstenošanu un mazinātu sistēmisko risku.

Ar SVF un starptautisko finanšu arhitektūru saistītie politikas jautājumi

Cenšoties pielāgot un uzlabot starptautisko finanšu arhitektūru, ECB kā galvenā centrālā banka turpināja aktīvi piedalīties SVF notikušajās politikas diskusijās^[103] par jautājumiem, kas ir nozīmīgi tās uzdevumu izpildei. SVF ir uzsācis trīs būtiskus izvērtējumus, kurus paredzēts pabeigt 2026. gadā. Programmu izstrādes un nosacījumu izvērtējuma mērķis ir uzlabot aizdevumu programmu nosacījumus, lai veicinātu aizņēmējvalstu ārējo dzīvotspēju un noturību. Visaptverošajā uzraudzības pārskatā tiks izvērtēta mainīgā uzraudzības vide un noteiktas prioritātes nākamajiem pieciem gadiem. Finanšu sektora novērtēšanas programmas (FSNP) ietvaros tiks izvērtēta FSNP efektivitāte tādu jautājumu risināšanā kā paaugstināta ievainojamība, NBFI tvērums un SVF politikas konsultāciju ietekme. ECB aktīvi iesaistās šajā izvērtēšanā.

SVF arī turpināja darbu, lai sagatavotu 16. vispārējo kvotu pārskatu (kas palielinās SVF kvotu resursus par 50 %), un vienlaikus 2026. gadā centās izstrādāt principu kopumu turpmāko diskusiju par SVF kvotām un pārvaldību, tostarp 17. vispārējo kvotu pārskatu, veicināšanai. SVF trastu resursu jomā tika panākts papildu progress solīto aizdevumu resursu nodrošināšanā – vai nu kā speciālās aizņēmuma tiesības, vai kā līdzvērtīgas iemaksas Nabadzības samazināšanas un izaugsmes trastā un Noturības un ilgtspējības trastā –, un lielākā daļa solījumu tagad ir izpildīti. ES dalībvalstis un to NCB sniedz nozīmīgu ieguldījumu šajos trastos.

2025. gadā tika vēl vairāk pastiprināti globālie centieni risināt parāda problēmas. SVF un Pasaules Banka panāca progresu, palīdzot valstīm, kuru parādi ir atmaksājamā līmenī, bet kuras saskaras ar parāda apkalpošanas spiedienu. SVF uzsāka parāda atmaksājamības regulējumu valstīm ar zemiem ienākumiem pārskatīšanu, un, lai turpinātu uzlabot parāda pārstrukturēšanas prognozējamību un savlaicīgumu, Globālā valsts parāda apaļā galda diskusijas ietvaros tika publicēta Parāda pārstrukturēšanas rokasgrāmata^[104]. ECB atbalsta starptautisko finanšu institūciju centienus attīstīt savu darbu parāda atmaksājamības jomā.

8. ielikums
Euro starptautiskā nozīme

Starptautiska valūta ir valūta, ko plaši izmanto ārpus tās piederības valsts jurisdikcijas. Šādas valūtas visā pasaulē tiek izmantotas kā maksāšanas līdzeklis, vērtību uzkrāšanas līdzeklis un norēķinu vienība līgumu un aktīvu cenu noteikšanā. Centrālās bankas visā pasaulē tur rezerves aktīvus starptautiskajās valūtās, savukārt uzņēmumi un mājsaimniecības tās izmanto tirdzniecībai, aizņēmumiem, ieguldījumiem un uzkrājumiem līdztekus savai nacionālajai valūtai.

Kopš ieviešanas euro ir kļuvis par otru nozīmīgāko starptautisko valūtu pēc ASV dolāra (A att.). ECB publicē ikgadējo pārskatu par euro starptautisko nozīmi, kurā ietverts tās apvienotais indekss. Indeksu aprēķina kā euro īpatsvara vienkāršo aritmētisko vidējo plašā rādītāju diapazonā. Pēc sākotnējā kāpuma pirmajos gados pēc vienotās valūtas ieviešanas tas kopš 2017. gada stabilizējies 18–20 % robežās gan nemainīgajos, gan pašreizējos valūtas kursos (B att.).

A attēls

Ieskats starptautiskajā monetārajā sistēmā

Euro joprojām ir otra nozīmīgākā valūta starptautiskajā monetārajā sistēmā

(2024. g. 4. cet.; %)

Nesenās ģeopolitiskās norises rada gan izaicinājumus, gan iespējas euro starptautiskajai nozīmei. No vienas puses, dažas centrālās bankas ir palielinājušas zelta iegādes apjomu, BRICS valstis meklē alternatīvas tradicionālajām pārrobežu maksājumu sistēmām, un ASV administrācija atbalsta ASV dolāros denominētu stabilo kriptomonētu izmantošanu visā pasaulē. No otras puses, Eiropas ģeopolitiskās uzticamības stiprināšanai un stingrās varas atjaunošanai arī vajadzētu palīdzēt veicināt globālo uzticēšanos euro. Savukārt ASV administrācijas 2025. gada aprīļa sākumā noteiktie tarifi izraisīja krasu ASV dolāra kursa kritumu vienlaikus ar augstākām ilgtermiņa procentu likmēm, radot retu korelāciju starp šiem aktīviem. Tas liecina, ka investori varētu arvien rūpīgāk izvērtēt ASV dolāra kā "drošās" valūtas lomu, kas varētu ietekmēt starptautiskās valūtas vidi.

B attēls

Euro starptautiskās nozīmes apvienotais indekss

Euro kursa starptautiskā nozīme pēdējo 10 gadu laikā kopumā ir saglabājusies stabila

(pašreizējos un nemainīgajos 2024. gada 4. ceturkšņa valūtas kursos; %; četru ceturkšņu vidējie mainīgie lielumi)

Mainīgā situācija varētu veicināt euro starptautiskās nozīmes pieaugumu, kas pozitīvi ietekmētu eurozonu. Pirmkārt, lielāks pieprasījums pēc euro denominētiem parāda vērtspapīriem ļautu valdībām un uzņēmumiem aizņemties ar zemākām procentu likmēm. Otrkārt, lielāks euro denominēto tirdzniecības darījumu apjoms pasargātu eurozonu no valūtas kursa svārstībām. Treškārt, pieaugošā euro starptautiskā nozīme stiprinātu Eiropas stratēģisko autonomiju un palīdzētu to aizsargāt pret sankcijām vai citiem piespiedu pasākumiem.

Tomēr euro starptautiskā nozīme pieaugs tikai tad, ja to veicinās atbilstošas politikas īstenošana. Eiropas politikas veidotājiem uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveide jāizvirza par prioritāti, lai pilnībā izmantotu Eiropas finanšu tirgu potenciālu. Šķēršļu novēršana ES ir būtiska, lai padziļinātu euro finansējuma tirgus un uzlabotu to likviditāti, kas ir plašākas euro izmantošanas priekšnosacījums. Plānotā obligāciju emisija ES līmenī, Eiropai uzņemoties atbildību par savu aizsardzību, varētu būt nozīmīgs ieguldījums šo mērķu sasniegšanā.

Arī ECB pilda savu lomu. Nestabilākā ģeopolitiskajā vidē nozīmīgs progress digitālā euro projekta īstenošanā ir izšķirošs faktors Eiropas suverenitātes stiprināšanā, Arī pārrobežu maksājumu sistēmu uzlabošana euro un citu valūtu darījumiem palielinās noturību, savukārt risinājumu ieviešana sadalītās virsgrāmatas tehnoloģijas platformās reģistrēto liela apjoma finanšu darījumu norēķiniem, izmantojot centrālās bankas naudu, vairos gan Eiropas finanšu tirgu efektivitāti, gan euro globālo pievilcību. Turklāt euro likviditātes līnijas ārpus eurozonas esošo valstu centrālajām bankām liecina par ECB gatavību nodrošināt atbalsta mehānismu saspringtos tirgus apstākļos, lai aizsargātu monetārās politikas transmisiju. Arī tās galu galā var veicināt euro izmantošanu finanšu darījumos un komercdarījumos visā pasaulē.

Visbeidzot, euro globālā pievilcība balstās uz stabilas politikas īstenošanu eurozonā un spēcīgām iestādēm, kas darbojas saskaņā ar noteikumiem, kā arī uz ģeopolitisko uzticamību. Arī tiesiskuma ievērošana joprojām ir būtiska, lai saglabātu un, iespējams, palielinātu pasaules mēroga uzticēšanos euro.

11. Ētikas, labas pārvaldības, sociālās un vides ilgtspējības veicināšana

ECB kā publiskai institūcijai ir pārskatatbildība pret ES iedzīvotājiem un viņu ievēlētajām amatpersonām. Šī atbildība ietver efektīvu komunikāciju un sadarbību ar dažādām auditorijām, augstākā līmeņa ētikas standartu un caurredzamības principu ievērošanu, klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku ietekmes novērtēšanu un darbinieku motivēšanu.

11.1. Vides, sociālie un pārvaldības jautājumi

Galvenās norises vides, sociālajā un pārvaldības (ESG) jomā 2025. gadā izklāstītas šajā nodaļā. 11.2. iedaļā aprakstītas aktivitātes, ko ECB īstenojusi, lai pastāvīgi stiprinātu savas pārvaldības sistēmas. Tās ietver ciešu sadarbību ar citām iestādēm Eiropas un starptautiskajā līmenī, lai veicinātu ētikas, integritātes un godprātīgas rīcības principu ievērošanu. 11.3. iedaļā aplūkotas ECB īstenotās iniciatīvas, kas vērstas uz tās informatīvās darbības izvēršanu un tās darbības caurredzamības uzlabošanu, kā arī uz to, lai tā kļūtu sabiedrībai pieejamāka un veicinātu saikni ar iedzīvotājiem un plašāku sabiedrību. 11.4. iedaļā aplūkotas svarīgākās 2025. gadā vērotās norises cilvēkresursu vadības jomā, kā arī sniegta būtiska informācija par ECB darbinieku daudzveidību. Visbeidzot, 11.5. iedaļā aplūkots ECB darbs klimata pārmaiņu un vides jomā un sniegta sīkāka informācija par specializētākām publikācijām šajā jomā.

Kā aprakstīts ECB 2025. gada finanšu pārskatu nodaļā par risku pārvaldību, ECB savā risku pārvaldības regulējumā attiecībā uz finanšu un nefinanšu riskiem iekļauj ESG riskus.

Papildu informāciju par šiem jautājumiem sk. citās šā gada pārskata iedaļās un ECB tīmekļvietnē (11.1. tabula).

11.2. Ētikas un integritātes standartu stiprināšana

ECB Atbilstības un pārvaldības birojs (CGO) palīdz Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt tās pārskatatbildību un pārredzamību.

Ētikas un atbilstības komiteja turpināja palīdzēt Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) iestādēm īstenot ētikas pamatnostādnes. Šī palīdzība ietvēra norādījumu sniegšanu par privāto finanšu darījumu ierobežojumiem un interešu konfliktiem jautājumos, kas saistīti ar ārējām darbībām un bezalgas atvaļinājumu. Komiteja arī organizēja tematiskas tikšanās ar ārējiem lektoriem. Tā kā piedalīties tika aicinātas arī iestādes ārpus Eurosistēmas un VUM, tajās pulcējās vairāk nekā 50 dažādu valsts institūciju un organizāciju pārstāvji. Komiteja 2025. gadā izveidoja īpašu Ētikas un mākslīgā intelekta (MI) darba grupu. Šī darba grupa izstrādāja nesaistošus pamatprincipus, kuru mērķis ir veicināt MI sistēmu ētisku un atbildīgu izstrādi un izmantošanu, kā arī sniedza praktiskus norādījumus Eurosistēmas un VUM iestādēm. Īstenojot apņemšanos veicināt izpratni par ētiku un integritāti, komiteja organizēja viktorīnu par ētikas jautājumiem un tikšanos ar ārēju lektoru, kurā no uzvedības zinātnes perspektīvas tika analizēti ētikas, sabiedrības uzticēšanās un cilvēku uzvedības aspekti. Abos pasākumos aktīvi piedalījās Eurosistēmas un VUM darbinieki.

Eiropas līmenī CGO sadarbojās ar citām ES iestādēm, struktūrām un aģentūrām, lai kopīgi organizētu pirmo iestāžu Ētikas dienu. Tajā piedalījās vairāk nekā 600 kolēģu no 15 dažādām iestādēm. ECB Atbilstības un pārvaldības biroja vadītājs kopā ar citu iestāžu pārstāvjiem piedalījās paneļdiskusijā par ētikas ietekmi uz organizatorisko kultūru. Plašākā starptautiskā līmenī ECB bija aktīvi iesaistīta zināšanu un labākās prakses piemēru apmaiņā Daudzpusēju organizāciju ētikas tīklā (DOĒT). ECB uzņēmās tīkla priekšsēdētāja vietnieka lomu un piedalījās sanāksmēs, darba grupās un Āzijas Infrastruktūras investīciju bankas rīkotajā gadskārtējā sanāksmē. Šī globālā sadarbība pavēra ceļu ētikas funkciju prakses standartu pieņemšanai 2025. gada aprīlī.

Kā ierasts, jaunajiem darbiniekiem tika piedāvātas darbā pieņemšanas programmas. Turklāt CGO piedāvāja specializētus mācību kursus, kas izstrādāti, lai apmierinātu konkrētu darbības funkciju vajadzības, kā arī kvalifikācijas paaugstināšanas kursus par privāto finanšu darījumu nosacījumiem. Informētības palielināšanas un informatīvo aktivitāšu organizēšanas iniciatīvas ietvēra Vispasaules ētikas dienas atzīmēšanu, tostarp visiem ECB darbiniekiem pieejamu ekspozīcijas stendu izvietošanu.

CGO iesniegto konsultāciju pieprasījumu skaits palielinājās no 3070 pieprasījumiem 2024. gadā līdz 3532 pieprasījumiem 2025. gadā (11.1. att.). Šo pieaugumu noteica informētības palielināšanas iniciatīvas un pastāvīgi centieni izstrādāt intuitīvus digitālos rīkus. Tāpat kā iepriekšējos gados CGO rīkotās gadskārtējās atbilstības pārbaudes apstiprināja, ka ECB darbinieki un augstākā līmeņa amatpersonas joprojām ievēro privāto finanšu darījumu nosacījumus.

11.1. attēls

Pārskats par 2025. gadā saņemto ECB darbinieku konsultāciju pieprasījumiem

Neatkarīga ECB Ētikas komiteja kopā ar ECB Audita komiteju papildina ECB pārvaldības struktūru. Tā sniedz konsultācijas ECB augstākā līmeņa amatpersonām par ētikas jautājumiem, kas galvenokārt saistīti ar privātām darbībām un ienākumus nesošu profesionālo darbību pēc amata pilnvaru termiņa beigām ECB, un novērtē viņu iesniegtās interešu deklarācijas. Turklāt komiteja monitorē Eiropas un starptautiskās norises ētikas un godprātīgas rīcības jomā.

2025. gadā tā pārskatīja augstākā līmeņa ECB amatpersonu atbilstību privāto finanšu darījumu nosacījumiem, novērtējot viņu iesniegtās interešu deklarācijas, un sniedza 35 atzinumus par dažādām tēmām, piemēram, 15 atzinumus par ierobežojumiem pēc amata pilnvaru termiņa beigām (vairākos gadījumos tie ietvēra ieteikumus par nogaidīšanas perioda ievērošanu). Ētikas komitejas atzinumi tiek publicēti ECB tīmekļvietnē sešus mēnešus pēc to pieņemšanas dienas.

11.3. Komunikācija un caurredzamība

Pagājušo gadu raksturoja sarežģīta vide, kas īpaši apgrūtināja komunikāciju. Ārkārtīgi lielā ekonomiskā nenoteiktība, ģeopolitiskā spriedze, pieaugošais populisms un debašu atsākšanās par centrālās bankas neatkarību sakrita ar spiediena pastiprināšanos, ko izraisīja Eiropas drošības, stabilitātes un izaugsmes finansēšana. Tomēr ECB galvenajās politikas jomās gūtie rezultāti ļāva sniegt pārliecinošu vēstījumu. Inflācija tika veiksmīgi atgriezta aptuveni ECB 2 % mērķrādītāja līmenī, monetārās politikas kurss bija atbilstošs, un eurozonas banku sistēma saglabājās stabila. Tomēr daudzi iedzīvotāji, iespējams, šos uzlabojumus tieši neizjuta. Lai gan kopumā cenas pieauga lēnākā tempā, to līmenis joprojām saglabājās augstāks nekā pirms inflācijas kāpuma. Tas vairoja eiropiešu pastāvīgās bažas par dzīves dārdzību, inflāciju un mājsaimniecību budžetu. Turklāt finanšu nozarē arvien biežāk izteiktās prasības attiecībā uz regulējuma vienkāršošanu vai tiešu atcelšanu noteica nepieciešamību pēc pamatotas, saprātīgas un skaidri komunicētas reakcijas. Visbeidzot, jauna ECB karjeras un darbinieku attiecību sistēma, kā arī plaša mēroga pārvākšanās no Eurotorņa uz jaunu ēku un pāreja uz inovatīvu darbavietas koncepciju noteica nepieciešamību pēc stimulējošas iekšējās komunikācijas.

Ņemot vērā aktuālās problēmas, ECB apņēmās turpmāk pielāgoties mainīgajai komunikācijas videi, kā apstiprināts 2025. gada monetārās politikas stratēģijas novērtējumā. Šajā procesā tika izvērtēti centieni modernizēt ECB paziņojumus kopš 2021. gada stratēģijas izvērtējuma. Izvērtējumā atklājās lielāka sabiedrības informētība par ECB cenu stabilitātes mērķi, kā arī konstatēts, ka ECB un nacionālās centrālās bankas pielikušas ievērojamas pūles, lai palielinātu sabiedrības iesaisti un informēšanu, kā arī uzlabotu komunikācijas lasāmību un pieejamību. Tomēr plašas sabiedrības izpratne par Eurosistēmas darbību un to, kā darbojas tautsaimniecība un finanšu sektors, joprojām ir ierobežota. Tādējādi ECB vēlreiz apliecināja apņemšanos pēc iespējas skaidrāk informēt visas auditorijas par savu monetārās politikas stratēģiju un lēmumiem.

Turklāt arvien vairāk pierādījumu liecina, ka monetārās politikas transmisija uz tautsaimniecību varētu būt efektīvāka, ja patērētājiem kopumā būtu labāka izpratne par tautsaimniecību un centrālo banku lomu.^[106] Tas padara finanšu pratības veicināšanu par būtisku darbības jomu. Sinerģija un priekšrocības, ko sniedz sadarbība visā Eurosistēmā šajā jomā, varētu būt viens no veidiem, kā virzīties uz priekšu. Par piemēru tam kalpoja piecu saistību uzņemšanās finanšu pratības veicināšanai Starptautiskajā sieviešu dienā 2025. gadā.

Komunikācijas pielāgošana, izmantojot inovatīvas pieejas

ECB 2025. gada janvārī izveidoja YouTube kanālu "Espresso Economics", kas galvenokārt paredzēts jaunākiem skatītājiem. Videomateriāli ekonomikas pamatjēdzienus izskaidro vienkāršā un saprotamā veidā. Vispopulārākie izrādījās temati, kas saistīti ar jauniešu ikdienas pieredzi, piemēram, kāpēc jaunieši uzskata, ka cenas pieaug tik strauji, un ka mājokļa iegāde ir kļuvusi neiespējami dārga, vai bažas par darbu MI laikmetā un darbs plašā tautsaimniecībā. Līdzīgi plaši tika aplūkoti arī video materiāli, kas, pamatojoties uz ECB ekspertu veikto analīzi, saprotamā veidā izskaidro aktuālus tematus. Tie ietvēra video materiālus par klimata pārmaiņu ietekmi uz pārtikas cenām, par to, ko tarifi nozīmē tautsaimniecības kontekstā, vai par to, kā darbojas ekonomika, kuru nosaka patērētāju uzmanība.

2025. gadā ECB raidieraksts iezīmēja divus svarīgus notikumus: tika publicēta tā 100. epizode, un raidieraksta sēriju kopējais klausījumu skaits sasniedza 1 miljonu. Lai pielāgotos klausītāju mainīgajām vēlmēm, ECB turpināja modernizēt gan raidieraksta formātu, gan tā saturu.

ECB blogā, kur ECB Valdes locekļi un darbiniek dalās ar savu viedokli un analīzi, tika aplūkotas arī aktuālas tēmas. Tās ietvēra Eiropas patērētāju reakciju uz ASV tarifiem, ārvalstu darba ņēmēju lomu tautsaimniecības izaugsmes veicināšanā, karstuma viļņu ietekmi uz cenām vai stabilo kriptomonētu radītos riskus Eiropā. Šo bloga ierakstu būtiskā izmantošana starptautiskajos plašsaziņas līdzekļos apliecina šā kanāla efektivitāti un iepazīstina plašāku auditoriju ar ECB atziņām.

ECB un tās galvenā ēka turpināja piesaistīt apmeklētājus no visas Eiropas un ārpus tās. 2025. gadā vairāk nekā 23 000 apmeklētāju piedalījās gandrīz 700 aktivitātēs, t. sk. ECB Apmeklētāju centra organizētajās lekcijās un ekskursijās, piedāvājot jaunas izstādes. Tika publicēts jauns video "Par ECB", kurā tiešsaistes un klātienes apmeklētājus aicināja labāk izprast, kā ECB darbība ietekmē viņu ikdienu.

Mākslīgajam intelektam (MI), īpaši lielo valodu modeļu un mašīnģenerēta satura izmantošanai komunikācijā, ir arvien lielāka ietekme uz ECB. ECB ietekmē gan plašāka MI izmantošana, gan MI izmantošana tās komunikācijā.

2025. gadā pret ECB atkal ļaunprātīgi tika izmantots mašīnģenerēts saturs, īpaši attēli un video. ECB ir izstrādājusi protokolus šādu gadījumu identificēšanai un novēršanai. Uzbrukumi ietvēra viltotus sociālo plašsaziņas līdzekļu kontus, kas uzdevās par ECB vai tās politikas veidotājiem, dziļviltotus prezidentes un citu Valdes locekļu video materiālus, kā arī maldinošu informāciju un dezinformāciju sociālajos un tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos. Tā kā šādu incidentu skaits pieaug un ar jauno tehnoloģiju palīdzību tos kļūst arvien grūtāk atšķirt no patiesas ECB informācijas vai pārstāvjiem, ar tiem saistītie centieni un iekšējie koordinācijas procesi tiks vēl vairāk pastiprināti.

Īpaši digitālais euro ir viens no galvenajiem maldinošas informācijas un pārpratumu tematiem gan tiešsaistē, gan bezsaistē. ECB kā prioritāti ir izvirzījusi proaktīvu un uz faktiem balstītu komunikāciju dažādos kanālos un formātos, lai nodrošinātu sabiedrībai piekļuvi precīzai un savlaicīgai informācijai.

ECB komunikācijā jau sen tiek izmantotas MI priekšrocības. Proti, tas palīdzējis iestādei tikt galā ar augošo pieprasījumu pēc tulkošanas, īpaši banku uzraudzības jomā, un uzlabojis tās komunikāciju. 2025. gadā vairāk nekā 45 miljoni lapu tika pārtulkotas tikai ar mašīntulkošanu, galvenokārt iekšējām vajadzībām izmantojot eTranslation rīku, ko ECB darījusi pieejamu Eiropas Komisijai. Cilvēku tulkotāju veiktā galīgā kvalitātes pārbaude joprojām ir obligāta oficiālajiem ECB dokumentiem, kas paredzēti ārējai komunikācijai jebkurā ES oficiālajā valodā.

Saziņa par mūsu valūtu: skaidrā nauda un digitālā nauda

Vistiešākā saikne starp eurozonas iedzīvotājiem un viņu centrālo banku tiek nodibināta ar skaidrās naudas, īpaši euro banknošu, starpniecību. Tāpēc banknošu nākotnes dizains interesē plašāku sabiedrību. 2025. gadā komunikācija par banknotēm bija vērsta uz to, lai paziņotu par iespējamo nākotnes banknošu motīvu izvēli un banknošu dizaina konkursa izsludināšanu. Visaptveroša komunikācija un informācijas izplatīšana par šiem notikumiem pastiprināja vēstījumu, ka ECB un Eurosistēma saglabā apņemšanos nodrošināt skaidro naudu kā derīgu un pieejamu maksāšanas līdzekli.

Augot sabiedrības interesei, ECB arī pastiprināja komunikācijas centienus attiecībā uz digitālo euro Lai palielinātu caurredzamību un kliedētu plaši izplatītos maldīgos priekšstatus, ar datos balstītu analīžu palīdzību tika izvērtētas projekta izmaksas un tā ietekme uz finanšu stabilitāti. Turklāt daudzas prezidentes un Valdes locekļu intervijas, runas, parlamentārās uzklausīšanas, raidieraksti un viedokļraksti veicināja plašāku diskusiju sabiedrībā un ES likumdevēju vidū.

Euro ieviešana Bulgārijā bija arī iespēja kopā ar plašāku sabiedrību visā ES atzīmēt vienotās valūtas sasniegumus. Euro turpina vienot eiropiešus pāri robežām, atvieglojot viņu ikdienas dzīvi, ceļošanu un valūtas maiņu, kā arī veicinot kopēju labklājību visā eurozonā. ECB šo notikumu atzīmēja, īstenojot īpašu komunikācijas pasākumu ciklu. Tie ietvēra prezidentes runu "Bulgārija pie euro sliekšņa: ceļā uz kopīgu nākotni", bloga ierakstu par euro popularitāti tā ieviešanas laikā un sadarbību ar Bulgārijas tiešsaistes satura veidotājiem, kā arī virkni ierakstu sociālajos plašsaziņas līdzekļos. Visredzamāk ECB izgaismoja savas ēkas fasādi, atzīmējot Bulgārijas pievienošanos eurozonai – tās attēli sasniedza miljoniem cilvēku, īpaši sociālajos plašsaziņas līdzekļos.

ECB dokumentu publiska pieejamība

ECB publiskās piekļuves režīmam ir būtiska nozīme, lai īstenotu tās apņemšanos nodrošināt caurredzamību. Režīms veicina caurredzamību un atklātību, stiprinot ECB demokrātisko leģitimitāti, nodrošinot plašu piekļuvi ECB dokumentiem, vienlaikus nodrošinot iestādes neatkarības un efektīvas darbības aizsardzību.

2025. gadā ECB saņēma lielāku skaitu pieprasījumu par publisku piekļuvi tās dokumentiem. Kopumā tika saņemti 86 pieprasījumi (2024. gadā – 74 pieprasījumi). Pieprasījumi aptvēra plašu tēmu loku, t. sk. saistībā ar institucionāliem un pārvaldības aspektiem, kā arī centrālās bankas darbības un uzraudzības jautājumiem. Tāpat kā 2024. gadā vairāk pieprasījumu bija attiecībā uz dokumentiem par institucionāliem un iekšējiem jautājumiem, piemēram, par cilvēkresursu politiku.

Atbilstoši ECB apņēmībai nodrošināt caurredzamību dokumenti, kas publiskoti, sniedzot atbildes uz pieprasījumiem nodrošināt publisku piekļuvi, parasti ir pieejami ECB dokumentu publiskajā reģistrā. Turklāt ECB sagatavoja 2025. gada pārskatu par tēmām, kas ietvertas pieprasījumos par piekļuvi dokumentiem.

Lai palielinātu informētību par tiesisko regulējumu, kas nosaka piekļuvi dokumentiem, un veicinātu vienotas caurredzamības kultūras ieviešanu iestādē, CGO organizēja informatīvas aktivitātes. Tā iniciatīvas bija vērstas uz visiem darbiniekiem vai pielāgotas konkrētām darbības jomām.

Eiropas Ombuda birojs nekonstatēja administratīvas kļūmes, kuras ECB būtu pieļāvusi, apstrādājot pieprasījumus nodrošināt publisku piekļuvi.

11.4. Ieguldījumi darbinieku attīstībā un labbūtībā, lai nodrošinātu, ka ECB joprojām ir noturīga un uz nākotni vērsta organizācija

ECB 2025. gadā turpināja veikt ieguldījumus darbinieku attīstībā un labbūtībā, lai nodrošinātu, ka tā joprojām ir noturīga organizācija. Pāreja uz dinamiskām darba telpām veicināja organizatorisko elastību, pieejamību un ciešāku starpfunkcionālo iesaisti, vienlaikus uzlabojot arī izmaksu efektivitāti un darba un privātās dzīves līdzsvaru. Jauni digitālie CR rīki un mērķtiecīga mācīšanās, kas aptver, piemēram, mākslīgo intelektu (MI) un daudzveidību, atviegloja atbalsta sniegšanu, informēšanu par attīstības iespējām un iekļaujošas darba kultūras veicināšanu.

Darba kultūra

Līdz ar 2440 kolēģu pārcelšanos gandrīz 50 % darbinieku tika norīkoti darbam jaunizveidotajos birojos: 1700 darbinieku Galileo ēkā un 740 – ECB galvenajā ēkā. Pāreja uz dinamiskām darba telpām, kas ietver koplietošanas darbavietas, veicina elastību, iekļautību un inovācijas ECB kopienā. ECB banku uzraudzības jomā sākās jauns posms, tās darbiniekiem apvienojoties zem viena jumta Galileo ēkā. Gaidāms, ka divu gadu laikā visi ECB darbinieki strādās dinamiskās darba telpās. Tas uzlabos izmaksu efektivitāti un sadarbību hibrīdmodeļa ietvaros un vienlaikus veicinās autonomiju.

Lai nodrošinātu tādu darbavietu, kas veicina cieņu, ECB pārskatīja ziņošanas, izmeklēšanas un disciplinārās procedūras. Jaunie noteikumi precizē pārskatu sniegšanas kanālus, racionalizē pārkāpumu izmeklēšanu, ko veiks viena specializēta nodaļa, un uzlabo trauksmes celšanas regulējumu. Pārmaiņu rezultātā lielāka uzmanība tiek pievērsta profilaksei, agrīnai problēmu risināšanai un atbalsta sniegšanai iesaistītajiem kolēģiem, tostarp stiprinot proaktīvu aizsardzību gadījumos, kad tiek konstatēts pretpasākumu risks.

Lai vēl vairāk uzlabotu darbinieku uzklausīšanu un nodrošinātu savlaicīgāku un efektīvāku reakciju uz viņu atsauksmēm, 2025. gadā tika veikta jauna aptauja. Novembrī tika veikta pirmā aptauja, un tajā piedalījās 75 % atbilstīgo darbinieku. Tās rezultāti tiks izmantoti turpmākajos 2026. gadā īstenotajos pasākumos.

Talantu un karjeras attīstība

ECB karjeras portāls tagad nodrošina arī iekšējo talantu tirgu ECB darbiniekiem un piedāvā papildu profesionālās izaugsmes iespējas. Tika pievienoti trīs jauni iespēju veidi: uzdevumi, projekti un iespēja iepazīt kolēģa ikdienas darbu, viņu ēnojot. Izmantojot šīs iespējas vai tās piedāvājot, darbinieki var paplašināt savas profesionālās zināšanas, pielietot prasmes jaunā komandā vai darbības jomā un iepazīt jaunu darba vidi, veicinot mobilitāti un šajā procesā veidojot jaunus kontaktus.

Liela daļa darbinieku ir izrādījuši interesi un/vai iesaistījušies jauno piedāvāto iespēju izmantošanā vai darbavietu apmaiņā un mentorēšanā, kas jau tika piedāvātas platformā. 2025. gadā portālu izmantoja vairāk nekā 2000 darbinieku.

ECB mobilitāte tiek atbalstīta, lai veicinātu darbinieku profesionālo izaugsmi un pielāgošanās spējas. 2025. gadā iekšējās mobilitātes līmenis bija 6.6 %.^[107] Aptuveni 57 % darbinieku mobilitātes iespējas izmantoja, pārvietojoties starp dažādām darbības jomām, savukārt 43 % darbinieku tās izmantoja tajās pašās jomās. Tas liecina par progresu, nodrošinot plašākas pārvietošanās iespējas un veicinot darbinieku pielāgošanās spējas.

Tiek atbalstīta arī ārējā mobilitāte, lai darbinieki noteiktā laika periodā iegūtu jaunu pieredzi citās organizācijās. Daudzi ECB darbinieki pavada laiku citās Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) vai Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) organizācijās. 2025. gadā 1.3 % darbinieku uzsāka ārējo mobilitāti, mobilitātes politikas ietvaros izmantojot bezalgas atvaļinājuma iespēju.

2025. gadā uzsāktās Šūmana programmas septītā projektu pieteikumu konkursa ietvaros bija vērojama aktīvāka iesaistīšanās ECBS un VUM organizācijās. Kopumā 23 iestādes ierosināja 93 projektus. Tādējādi tika iesniegti 220 pieteikumu. No tiem 41 projektā darbiniekiem galu galā tika piedāvātas stažēšanās iespējas, dodot 47 dalībniekiem iespēju tikt norīkotiem uz ECB, valstu kompetentajām iestādēm (VKI) un nacionālajām centrālajām bankām (NCB). Kopumā piedalījās 18 valstis un 23 iestādes – tas liecina gan par projektu, gan par dalībnieku skaita pieaugumu salīdzinājumā ar 2024. gadu.

MI mācību piedāvājuma mērķis ir stiprināt uzticēšanos un praktiskās iemaņas un tādējādi palīdzēt darbiniekiem izprast un atbildīgi izmantot MI ECB darbā. 2025. gadā vairāk nekā 1400 darbinieku piedalījās MI prasmju attīstības mācībās, kas ietvēra gan ievadkursus, gan tehniskākas un padziļinātākas programmas.

Daudzveidība un iekļautība

Mainoties ārējiem apstākļiem, ECB joprojām stingri apņēmusies veicināt vienlīdzīgas iespējas un vienotību, īstenojot daudzveidības un iekļautības programmu. Tā balstās uz Valdes pilnvarojumu, un to vada Cilvēkresursu ģenerāldirektorāts. Programmā apvienoti esošie un jaunie strukturālo šķēršļu novēršanas, taisnīgas sistēmas stiprināšanas un iekļaujošas kultūras veicināšanas pasākumi. Šī ir kopīga apņemšanās: augstākā līmeņa vadītāji iestājas par daudzveidību un iekļautību, sniedzot līderības atbalstu, daudzveidības un iekļautības vēstnieki veicina daudzveidību un iekļautību savās struktūrvienībās, savukārt seši daudzveidības un iekļautības tīkli ļauj nepietiekami pārstāvēto grupu balsīm tikt sadzirdētām un veicina savstarpēju saikni un sabiedrotību. Šos centienus atbalsta īpašs Cilvēkresursu ģenerāldirektorāta daudzveidības un iekļautības konsultants un īpaši izveidota daudzveidības un iekļautības komanda, kas aplūko politikas izstrādi caur daudzveidības un iekļautības prizmu un veicina dialogu. Vienlaikus regulāra informācijas apmaiņa starp ECBS un VUM iestādēm vēl vairāk stiprina kolektīvo ietekmi.

Divām dzimumu līdztiesības stratēģijām un ar tām saistītajiem mērķiem bijusi izšķiroša nozīme būtiska progresa dzimumu līdztiesības jomā veicināšanā ECB. Būtiskākais sieviešu īpatsvara pieaugums K–L algas kategorijās kopš 2019. gada bijis 8.2 procentpunkti. 2025. gada beigās šis rādītājs sasniedza 39.4 %. 33 % sieviešu pārstāvības kritiskā masa tika sasniegta visos līmeņos – no analītiķu līmeņa līdz augstākā līmeņa vadības līmenim.

Līdztekus šiem centieniem ECB stiprināja iekļautības kultūru, sadarbojoties ar darbiniekiem daudzos dažādos veidos. Turpinājās sarunu cikls par dzimumu līdztiesības normām, kurā darbinieki tika iesaistīti diskusijās par tādiem svarīgiem jautājumiem kā dzimumu līdztiesības normas, vīrišķība un vienlīdzīga aprūpe. Tāpat notika iekšēja diskusija par starpkultūru inteliģenci. LGBT+ kopienas iekļaušana tika veicināta, piedaloties Frankfurtes Kristofera ielas dienas (praida) gājienā.

ECB 2025. gada daudzveidības mēnesi veltīja darbinieku ar invaliditāti drošības un pārliecības stiprināšanai. Tika uzsāktas vairākas iniciatīvas, kuru mērķis ir stiprināt darbinieku ar invaliditāti drošību un pārliecību visā organizācijā. Spilgtākie mirkļi ietvēra mērķtiecīgus seminārus vadītājiem un interaktīvu pieredzes aktivitāti par redzes traucējumiem, ko īstenoja sadarbībā ar Frankfurtes Dialogu muzeju.

Īsumā par mūsu cilvēkiem

Darbaspēka sadalījums 2025. gadam

11.5. Mūsu izpratnes padziļināšana par klimata pārmaiņu un dabas riskiem

Sasilšanas temps Eiropā ir divas reizes pārsniedz globālo vidējo rādītāju, un sauszemes temperatūra jau ir par 2.1 °C augstāka salīdzinājumā ar līmeni, kāds bija pirms industriālā laikmeta.^[108] Ietekme uz tautsaimniecību jau materializējas. No 2021. gada līdz 2024. gadam laikapstākļu izraisītās un klimatiskās katastrofas ES radīja kopējos ekonomiskos zaudējumus 208 mljrd. euro apmērā, kas vidēji atbilst 0.32 % no gada IKP.^[109] Arī bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu veselība Eiropā pasliktinās klimata pārmaiņu un citas cilvēku darbības radītās ietekmes dēļ.^[110]

Savā 2025. gada stratēģijas novērtējumā ECB atkārtoti uzsvēra, ka klimata pārmaiņas būtiski ietekmē cenu stabilitāti un nosaka tautsaimniecības un finanšu sistēmas struktūru un ciklisko dinamiku. Padome arī precizēja ar dabu saistīto risku izšķirošo nozīmi tās pilnvaru īstenošanā. Konkrētāk, Padome savu pilnvaru ietvaros apņēmās nodrošināt to, ka tā pilnībā ņems vērā klimata pārmaiņu un dabas degradācijas ietekmi uz monetāro politiku un centrālo banku darbību. Piesardzīga klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku pārvaldības nodrošināšana ietverta arī uzraudzības prioritātēs 2026.–2028. gadam.

ECB un Eurosistēmas komitejas 2025. gadā turpināja integrēt ar klimata pārmaiņām un dabu saistītos riskus savā pamatdarbā.^[111] Tās izpildīja jau uzņemtās saistības^[112] un pastiprināja centienus trijās galvenajās darbības jomās: pārejas uz zaļo ekonomiku veicināšanā, pieaugošās klimata pārmaiņu fiziskās ietekmes mazināšanā un darba ar dabas riskiem turpināšanā. Ņemot vērā klimata pārmaiņu un ar dabu saistīto risku augošo ekonomisko un finansiālo ietekmi, ECB savu pilnvaru ietvaros apņēmusies šo kursu saglabāt. Lai stiprinātu savu analītisko un darbības kapacitāti, gada beigās tā aktualizēja turpmāk veicamos pasākumus.

11.1. shēma

Pārskats par galvenajām plānotajām ar klimata pārmaiņām un dabu saistītajām aktivitātēm

Īstenojot monetāro politiku, ECB turpināja ņemt vērā klimata pārmaiņu riskus un ziņot par tiem. Eurosistēma publicēja trešo ikgadējās ar klimata pārmaiņām saistītās finanšu informācijas apkopojumu par tās monetārās politikas portfeļiem un ECB ārējām rezervēm, kas liecina, ka ar šiem aktīviem saistītās oglekļa emisijas turpināja samazināties. Turklāt Padome noteica pagaidu mērķi monitorēt kopējo uzņēmumu portfeļu dekarbonizācijas kursu, lai veicinātu Parīzes nolīguma un Eiropas Klimata akta mērķu sasniegšanu. Ja uzņēmumu portfeļu kopējais rādītājs novirzās no vēlamā dekarbonizācijas kursa, Padome izvērtēs, vai tai savu pilnvaru ietvaros un katrā atsevišķā gadījumā būtu jāveic korektīvi pasākumi. Šajā informācijas apkopojumā tika ieviests arī jauns izpētes rādītājs, lai novērtētu uzņēmumu obligāciju turējumu pakļautību nozarēm, kas ir būtiski atkarīgas no dabas vai to ietekmē.

Attiecībā uz nodrošinājuma regulējumu Eurosistēmas NCB kopš 2024. gada beigām ieviesušas vienotus klimata pārmaiņu risku standartus iekšējās kredītnovērtējuma sistēmās (ICAS), ko tās izmanto netirgojamiem aktīviem (sk. 2.3. iedaļu). ECB bloga ierakstā sīkāk skaidrots, kā ECB cenšas klimata pārmaiņu riskus pienācīgi iekļaut kredītreitingos. Turklāt Padome 2025. gada jūlijā nolēma ieviest klimata faktoru, lai aizsargātu Eurosistēmas nodrošinājuma vērtību ar klimata pārmaiņām saistīto pārejas periodu šoku gadījumā (sk. 2.3. iedaļu). Pasākums būs piemērojams nefinanšu sabiedrību emitētiem tirgojamiem aktīviem ar 2026. gada 15. jūniju. Vienlaikus 2025. gada jūlijā Padome nolēma atlikt atbilstības kritērija – prasības ievērot ES direktīvu par korporatīvo ilgtspējas ziņojumu sniegšanu (CSRD) – ieviešanu Eurosistēmas nodrošinājuma regulējumā. Šis lēmums tika pieņemts, ņemot vērā to, ka CSRD nav pilnībā transponēta nacionālajos tiesību aktos un ka tā tiek izvērtēta Eiropas Komisijas Omnibus vienkāršošanas paketes ietvaros.

Klimata apsvērumi ir bijuši sistemātiskāk integrēti ECB makroekonomiskās un finanšu stabilitātes analīzē. Piemēram, ECB/Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses ietver ar klimata pārmaiņām saistītos fiskālos pasākumus, ES pasākumu kopuma "Gatavi mērķrādītājam 55 %" elementus un ES otrās emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas makroekonomisko ietekmi. Scenāriju analīzes jomā Finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkls (NGFS) ECB vadītās darba plūsmas ietvaros tāpat kā iepriekšējos gados izstrādāja jaunus īstermiņa klimata scenārijus. Šie scenāriji ir vērsti uz klimata pārmaiņu ietekmi, kas būs vērojama līdz 2030. gadam – termiņu, kurš ir īpaši būtisks politikas veidotājiem un tirgus dalībniekiem. Tie liecina, ka eurozonā agrīna un globāli koordinēta pāreja samazina makrofinansiālos riskus. Eurozonā fiziskie riski ir būtiski pat īstermiņā, un ārkārtēji notikumi fizisko risku scenārijā, kas ietver vienlaikus notiekošu dabas apdraudējumu savstarpēji pastiprinošo ietekmi 2026. un 2027. gadā, varētu samazināt IKP līdz pat 5 % (sk. ECB bloga ierakstu "Klimata riski: tā vairs nav tikai nākotnes traģēdija"). Turklāt ECB sniedza ieguldījumu NGFS darbā pie klimata scenāriju analīzes un pārejas posma plānu mijiedarbības.

2025. gadā ECB banku uzraudzība pabeidza daudzgadu programmu, kuras mērķis bija uzlabot banku klimata pārmaiņu un dabas risku pārvaldības spējas, un turpināja pāriet uz ierastās darbības pieeju, regulāro uzraudzības novērtējumu un procesu ietvaros uzraugot klimata pārmaiņu un dabas riskus. Kopumā bankas panākušas būtisku progresu esošo klimata un dabas krīžu radīto risku pārvaldībā. Tomēr, ņemot vērā atlikušos jautājumus, uzraudzības jomā nepieciešams veltīt pastāvīgu uzmanību. Plašāku informāciju par šo tēmu sk. ECB banku uzraudzības gada pārskatā.

ECB aktualizēja ar klimata pārmaiņām saistītos statistikas rādītājus, iekļaujot progresīvas metodoloģijas, jaunas datu kopas un korekcijas, lai atspoguļotu inflācijas ietekmi. Tas nodrošina precīzāku dekarbonizācijas centienu un klimata pārmaiņu izraisīto apdraudējumu pastiprināšanas ietekmes novērtēšanu. ECB arī sniedza ieguldījumu Eiropas un starptautiskajās iniciatīvās, kas vērstas uz klimata pārmaiņu datu nepilnību novēršanu, piemēram, G20 valstu datu nepietiekamības novēršanas un ilgtspējas ziņu sniegšanas iniciatīvās.

ECB turpināja samazināt savas darbības, portfeļu un banknošu ietekmi uz vidi. 2025. gada vides deklarācijā norādīts, ka no 2019. gada līdz 2024. gadam ECB iekšējo operāciju radītās emisijas samazinājušās par 39 % atbilstoši 2030. gadā noteiktajam mērķrādītājam. Ar klimata pārmaiņām saistītā finanšu informācija par ECB portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, liecināja, ka ECB darbinieku pensiju fonda ieguldījumi uzņēmumos joprojām atbilst starpposma dekarbonizācijas mērķiem. Turpinājās centieni samazināt euro banknošu ietekmi uz vidi, t. sk. pasākumi, lai līdz 2027. gadam panāktu pāreju uz 100 % bioloģisko kokvilnu un palielinātu dekarbonizētas elektroenerģijas izmantošanu banknošu ražošanā. Vienlaikus ECB integrē ekodizaina principus nākotnes euro banknošu izstrādē. Eurosistēma arī turpina strādāt pie elektronisko maksājumu vidiskās pēdas nospieduma samazināšanas, t. sk. visā digitālā euro projekta vērtības ķēdē.

ECB klimata un dabas degradācijas jomā veiktā darba pamatā bija spēju stiprināšana, semināri un sadarbība ar citām centrālajām bankām un starptautiskajām institūcijām. 2025. gadā ECB turpināja sniegt ieguldījumu starptautiskajās politikas diskusijās un publikācijās, piedaloties daudzos forumos gan Eiropas, gan globālā līmenī. To vidū ir jau minētais NGFS, Finanšu stabilitātes padome, Bāzeles Banku uzraudzības komiteja, Eiropas Uzraudzības iestādes un Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, Starptautisko norēķinu banka un tās Maksājumu un tirgus infrastruktūras komiteja, G7 un G20, kā arī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka.

ECB pētījumi un apsekojumi uzlaboja mūsu izpratni par pārejas uz zaļo ekonomiku ekonomisko un finansiālo ietekmi. Bankas 2025. gada jūlija banku veiktās kreditēšanas apsekojumā norādīja, ka uzņēmumu sniegums klimata jomā un ēku energoefektivitāte ir svarīgi to kreditēšanas nosacījumu noteicējfaktori. Tās joprojām norādīja uz vieglākiem kreditēšanas standartiem uzņēmumiem ar labāku sniegumu klimata jomā un stingrākiem kreditēšanas standartiem uzņēmumiem ar augstu oglekļa emisiju līmeni. Bankas arī ziņoja, ka nenoteiktība par turpmāko klimata regulējumu ierobežo pieprasījumu pēc aizdevumiem. Eiropas zaļo ieguldījumu vajadzību analīzē uzsvērts, ka, neraugoties uz progresu, ieguldījumi zaļajās darbībās nav pietiekami, lai sasniegtu klimata mērķus, un ieteikta virkne finanšu un ekonomiskās politikas pasākumu to atbalstam. Eurosistēmas Starptautisko attiecību komitejas speciālajā pētījumā aplūkota mijiedarbība starp ģeoekonomisko sadrumstalotību un no tās izrietošo nesaskaņotu klimatiskās pārkārtošanās politiku, kas varētu viena otru pastiprināt. Turpmākajās atbildēs tika aplūkota mākslīgā intelekta un zaļās pārkārtošanās savstarpējā saistība, kā arī iespējamie veidi, kā nodrošināt lielāku pieprasījumu pēc finansējuma aizsardzībai, nezaudējot zaļās un digitālās prioritātes.

Lai pārvarētu pieaugošās problēmas, ko rada klimata pārmaiņu fiziskā ietekme, nepieciešama dziļāka izpratne un jaunas stratēģijas. Pastiprinoties ekstrēmālai temperatūrai un karstuma viļņiem, ECB analīze rādīja, ka fiziskie riski ietekmē arī uzņēmumu darbību^[113] un kopējo produktivitāti^[114], būtiski samazina ekonomisko aktivitāti skartajos reģionos un paaugstina pārtikas cenas^[115]. ECB pētījumi liecina, ka bankas un investori riskantās zonās arvien vairāk ņem vērā gan mājokļu^[116], gan komercīpašumu^[117] fiziskos riskus. Valsts kredītņēmējiem netiek piemērots atbrīvojums^[118], un tas attiecas uz fiziskiem riskiem, kas saistīti ar zemāku kredītreitingu. Attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām ECB pētījumos^[119] uzsvērta nepieciešamība stiprināt noturību, apdrošināšanas segumu un finanšu instrumentus, lai absorbētu un izlīdzinātu klimata apdraudējumu ietekmi Eiropā.

ECB intensīvi strādāja, lai labāk izprastu ar dabu saistītos riskus un to ietekmi uz tautsaimniecību un finanšu sektoru. ECB 2025. gada stratēģijas novērtējumā tiešā atsauce uz dabas degradāciju precizēja tās politikas nozīmīgumu. Nozīmīgais darbs, ko ECB veikusi šajā jomā, aprakstīts 9. ielikumā. ECB speciālajā pētījumā^[120] un bloga ierakstā "Eiropas tautsaimniecība nav pasargāta no sausuma" tika akcentēti reālās tautsaimniecības, finanšu sektora un cenu stabilitātes riski, ko rada degradētās ekosistēmas un biodaudzveidības zudums, un pievērsta uzmanība arī ar ūdens resursiem saistītajiem riskiem eurozonā. 2025. gada novembrī kopā ar NGFS notika starptautisks darbseminārs par centrālajām bankām un uzraudzības iestādēm pieejamo praksi un instrumentiem, lai tām palīdzētu novērtēt un novērst ar dabu saistītos riskus.

12. Iepazīstieties ar mūsu cilvēkiem

Mēs ECB veicinām inovāciju kultūru un esam uzsākuši virkni iniciatīvu, kuru mērķis ir palielināt efektivitāti un maksimāli paplašināt iedzīvotāju ieguvumus. 2025. gadā būtiski centieni bija vērsti uz jaunu mākslīgā intelekta (MI) risinājumu ieviešanu mūsu ikdienas darba atbalstam. Šajā nodaļā pieci kolēģi apraksta savu lomu šo rīku izstrādē un ieviešanā un dalās savā personiskajā pieredzē par to, kā MI veido mūsu darbu ECB.

Miriama Mufakira (Myriam Moufakkir), atbalsta funkciju vadītāja

Kā atbalsta funkciju vadītāja es vadu atbalsta pakalpojumu integrēto informācijas apstrādes tīklu, kas ļauj ECB īstenot savas pilnvaras. Esmu atbildīga par informācijas tehnoloģijām, finansēm un budžetu, iepirkumiem, cilvēkresursiem, īpašuma pārvaldību, drošību, darbības noturību, pārvaldību un plaša mēroga pārveidi. Kopš pievienojos ECB 2023. gadā, galveno uzmanību veltu mūsu iekšējo pakalpojumu modernizācijai, lai ECB varētu darboties elastīgi, droši un ar tai nepieciešamo tehnoloģisko suverenitāti.

Savā ikdienas darbā es nodrošinu stratēģiskus norādījumus un redzējumu, kā arī operatīvās izpildes funkcijas, par prioritāti izvirzot trīs pīlārus:

• funkcionalitāte – spēcīgu MI, digitālo un darbības prasmju veidošana visās komandās ir būtiska, lai atraisītu inovācijas un atbildīgi pārvaldītu riskus;
• suverenitāte un autonomija – pakalpojumi un tehnoloģijas, uz ko paļaujamies, sniedz mums iespēju īstenot savas pilnvaras pilnīgi neatkarīgi;
• noturība – strauju tehnoloģisko pārmaiņu, traucējumu un krīžu kontekstā tiek stiprinātas mūsu komandas, procesi un sistēmu spēja turpināt darbu.

ECB jau izmanto mākslīgo intelektu (MI) vairākās jomās. Pašlaik mēs paātrinām un paplašinām ECB veikto MI un padziļinātas mašīnmācīšanās ieviešanu. Mēs izmantojam šos tehnoloģiskos rīkus, lai stiprinātu tautsaimniecības analīzi, uzlabotu inflācijas prognozēšanu un atbalstītu sarežģītu makroekonomisko modelēšanu, kā arī mazinātu lielo darba slodzi un vienmuļus uzdevumus. Mēs to paveicam, darbības jomu pārstāvjiem regulāri apmainoties ar informāciju, izstrādājot mācību programmu, kas aptver visus organizācijas līmeņus, un izmantojot pārvaldības sistēmu, kura jau no paša sākuma ietver riska pārvaldību un suverenitāti.

Mana profesionālā pieredze aptver starptautiskās pārveides funkcijas visā finanšu pakalpojumu nozarē. Esmu vadījusi digitālās iniciatīvas, stratēģiskos plānus un izvērstas organizatoriskas pārmaiņas. Mana akadēmiskā izglītība matemātikā un dabaszinātnēs man sniedza iespēju attīstīt tehnisko pratību un iesaistīties darbā ar strauji mainīgajām un jaunajām tehnoloģijām.

Strādāt ar plašu tematu klāstu un kopā ar talantīgiem kolēģiem, kā arī sniegt ieguldījumu ECB galveno pilnvaru īstenošanā, stabilitātē un noturībā ir privilēģija.

Mani darba pienākumi ārpus ECB biroja ir ļāvuši man paviesoties daudzviet visā pasaulē un labāk izprast kultūru daudzveidību un dažādus skatpunktus. Neraugoties uz saspringto darba grafiku, viena no manām prioritātēm vienmēr bijusi veltīt laiku savai ģimenei un dalīties ar viņiem savā aizrautībā ceļot un iepazīt dažādas kultūras. Tādējādi mana profesionālā mobilitāte kļuvusi par iespēju bagātināt ģimenes pieredzi.

Maksimiliāns Freiers (Maximilian Freier)

Būdams Ekonomikas ģenerāldirektorāta Administratīvās nodaļas galvenais ekonomists, esmu ECB Monetārās politikas komitejas sekretārs. Pildot šos pienākumus, es koordinēju komitejas darbu, lai nodrošinātu, ka analīze un politikas materiāli, ko izmanto diskusijās par monetāro politiku, ir savlaicīgi, skaidri un salīdzināmi visā Eurosistēmā.

Es esmu arī Ekonomikas ģenerāldirektorāta mākslīgā intelekta (MI) koordinators. Pēdējos mēnešos esam daudz paveikuši ECB MI programmas īstenošanā visās centrālās bankas darbības jomās. Esam izstrādājuši sākotnēju izmēģinājuma rīku kopu, ar ko jau ir iespējams būtiski stiprināt mūsu analītiskās spējas un samazināt atkārtotu uzdevumu veikšanai veltīto laiku. Vienlaikus esam izstrādājuši vērienīgu Centrālo banku digitalizācijas programmu, kuras mērķis ir veicināt mūsu datu analīzi un darbības procesu automatizāciju.

Kopš 2007. gada esmu ieņēmis vairākus amatus: esmu bijis ekonomists ECB un Ekonomikas, Monetārās politikas un Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorātos. Pirms pievienošanās ECB es ieguvu doktora grādu Londonas Ekonomikas un politikas zinātņu augstskolā un maģistra grādu gan ekonomikā, gan politikas zinātnē Ludviga un Maksimiliāna Minhenes universitātē.

Manas pētniecības intereses aptver fiskālo un monetāro politiku, inovāciju pārvaldību, Eiropas integrāciju un pārvaldību, salīdzinošo politisko ekonomiku un lietišķo mašīnmācīšanos. Es īpaši interesējos par mājsaimniecību un uzņēmumu datiem (mikrodatiem). Esmu arī nesen dibinātā ECBS Mikrosimulācijas modelēšanas tīkla priekšsēdētājs. Šis Eiropas Centrālo banku sistēmas tīkls palīdz pētniekiem sasaistīt jaunus rīkus un metodes ar galvenajiem politikas jautājumiem.

Fabjēna Alegrē-Marē (Fabienne Allegret-Maret)

Esmu Sekretariāta ģenerāldirektorāta Informācijas pārvaldības nodaļas vecākā komandas vadītāja un vadu ECB bibliotēku. Atzīstot, ka informācijas plūsmas ir krasi pieaugušas gan apjoma, gan ātruma ziņā, es sāku bibliotēkas pārveidi, lai palīdzētu ECB orientēties arvien sarežģītākā informācijas vidē.

Šodien mans uzdevums ir ne tikai nodrošināt piekļuvi grāmatām un datubāzēm. Es uzskatu bibliotēku par ECB zināšanu ekosistēmas neatņemamu sastāvdaļu – būtisku resursu, kas ļauj veikt rūpīgu analīzi un nodrošināt inovatīvu domāšanu. Kopā ar savu komandu es iegādājos un atlasu kvalitatīvus resursus, kas pielāgoti ekonomistu, uzraugu un citu ekspertu vajadzībām. Es uzskatu, ka rūpīga atlase ir tikpat svarīga kā piekļuve, un pārliecinos, ka pieejamā informācija ir ne vien plaša, bet arī uzticama un būtiska. Lai gan lielākā daļa materiālu pašlaik ir pieejami digitālā vidē, mēs turpinām veicināt piekļuvi iespieddarbu krājumiem un esam pārliecināti, ka padziļināta uzmanība un plašāka konteksta lasīšana joprojām ir būtiska pamatotu lēmumu pieņemšanai.

Pārveide ir mainījusi arī bibliotēkas fizisko vidi – tagad tā veicina zināšanu apmaiņu un inovāciju, tomēr esam saglabājuši arī zonas padziļinātam un mērķtiecīgam darbam. Bibliotēka ir kļuvusi par centru, kurā ECB eksperti tiekas, apmainās ar idejām un mācās cits no cita.

Tā kā mākslīgais intelekts (MI) pārveido centrālo banku darbību, mūsu pienākumi ir vēl vairāk paplašinājušies. Līdzsvarojot inovācijas un tiesiskās garantijas, kopā ar komandu nodrošinām, ka, lietojot MI, ar autortiesībām aizsargātais saturs tiek izmantots atbildīgi. Lai nodrošinātu precīzus un uzticamus rezultātus, MI sistēmām ļoti svarīga ir kvalitatīva un uzticama informācija, īpaši ziņu analīzē.

Vienlaikus izmantoju savas informācijas organizēšanas iemaņas, lai sekmētu un veicinātu tāda ECB semantiskā slāņa attīstību, kas sasaista zināšanas starp dažādām sistēmām, un tādējādi padarītu ECB atziņas vieglāk atrodamas un pielietojamas.

Bibliotēku darbs ir attīstījies un ietver daudz vairāk par grāmatplauktu pārraudzību: pašlaik mans darbs notiek MI balstītās informācijas pārvaldības saiknes līmenī – es saskaņoju strauji mainīgās MI inovācijas ar centrālo banku specializētajām prasībām. Apvienojot tehnoloģiskos jauninājumus ar pārraudzību un pārvaldību, es sniedzu iespēju ECB īstenot inovācijas apzinātā un godprātīgā veidā.

Stēvens Monss (Steven Moons)

Pildot ECB MI programmas vadītāja un MI biroja locekļa pienākumus, es vadu iestādes stratēģisko pārveidi mākslīgā intelekta jomā. Es pārraugu ECB MI programmas izstrādi un īstenošanu un koordinēju gan produktivitāti veicinošu, gan transformatīvu MI izmantošanu. Mani pienākumi ietver ētikas, juridisko un regulatīvo standartu ievērošanas nodrošināšanu, partnerību veidošanu ar iekšējām un ārējām ieinteresētajām personām un tādas inovācijas kultūras veicināšanu, kuras pamatā ir atbildība, pārredzamība un stabila pārvaldība.

Pirms stāšanās šajā amatā es vadīju vairākas MI un uzraudzības tehnoloģiju (SupTech) iniciatīvas banku uzraudzības jomā. Pirms 2021. gadā uzsāku darbu ECB, daudzus gadus ieņēmu amatus, kas bija vērsti uz IT darbības nodrošināšanu, digitālo pārveidi un organizatoriskajām pārmaiņām privātajā un publiskajā sektorā. Šajā laikā es modernizēju IT vidi, attīstīju mākoņdatošanas un arhitektūras iniciatīvas un īstenoju sarežģītas programmas ar dažādām komandām visā Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Āzijā.

Darbā ECB ļoti augstu vērtēju to, kā tas apvieno dažādus viedokļus no visas Eiropas. Uzskatu gan par privilēģiju, gan par pastāvīgu motivācijas avotu savu iespēju piedalīties iestādes tehnoloģiskās un digitālās nākotnes veidošanā, vienlaikus palīdzot stiprināt tās kā uzticamas, uz nākotni vērstas Eiropas iestādes lomu. Savā pašreizējā amatā es īpaši atzinīgi vērtēju sadarbību ar tik daudzu darbības jomu pārstāvjiem, jo MI skar teju visas organizācijas struktūrvienības. Sadarbība ar šo daudzveidīgo un apņēmīgo kolēģu kopienu iedvesmo un rosina darboties. ECB spēcīgais sadarbības gars un iespēja strādāt ar cilvēkiem, kuri tiešām dedzīgi vēlas panākt pārmaiņas, ir galvenais, ko novērtēju savā darbā.

Darba un privātās dzīves līdzsvaru man palīdz sasniegt laika pavadīšana brīvā dabā, īpaši pārgājieni kalnos vai izbraucieni ar motociklu.

Vasilis Papaeftimiu (Vasilis Papaefthymiou)

Esmu uzraugs VUM uzraudzības tehnoloģiju (SupTech) komandā. Mans darbs ir vērsts uz tādu inovatīvu lietojumprogrammu izstrādi un attīstīšanu, kuras kāpina ECB un visas eurozonas banku uzraugu darbības efektivitāti.

Pēdējo piecu gadu laikā SupTech jomā esmu specializējies mākslīgā intelekta (MI) un ģeneratīvā MI lietojumprogrammu izstrādē. Kā produktu īpašnieks es vadu divu rīku izstrādi. Athena ir pirmais un visaptverošākais VUM pieejamais MI rīks, kas palīdz uzraugiem uzmeklēt vajadzīgo informāciju miljonos uzraudzības dokumentu. Savukārt Delphi ir intuitīvs tirgus riska noskaņojuma mērīšanas rīks, kas apvieno finanšu tirgus rādītājus ar galvenajiem tirgus noteicējfaktoriem, kuri katru dienu tiek iegūti, analizējot ziņu rakstus. Tādējādi šis rīks uzraugiem sniedz priekšstatu par jauniem riskiem.

Mana aizraušanās ar tehnoloģijām ideāli saskan ar strauji mainīgo MI jomu. SupTech ir būtiska nozīme mūsdienīgu risinājumu ieviešanā Eiropas banku uzraudzībā. Tā ir ideāla vide, kurā es varu izmantot datorzinātņu un datu zinātnes pieredzi, ko esmu guvis, studējot elektrotehniku un datorinženieriju Nacionālajā Atēnu Tehniskajā universitātē. Šo pieredzi apvienoju ar zināšanām par vadību un ekonomiku, ko esmu ieguvis, studējot Šveices Federālā tehnoloģiju institūta Cīrihē maģistrantūrā. Datorinženierim ECB piedāvā unikālu iespēju strādāt tehnoloģiju un finanšu krustpunktā, kur inovācijas tiešā veidā veicina finanšu stabilitāti un pasaules līmeņa uzraudzību.

Mani ļoti iedvesmo apziņa, ka mans ikdienas darbs inovatīvu IT rīku izstrādē veicina efektīvāku un uz risku balstītu banku uzraudzību. Tā sekmē banku sniegto pakalpojumu drošumu un labvēlīgi ietekmē Eiropas iedzīvotājus.

Brīvajā laikā man patīk tikties ar draugiem un pavadīt laiku pie jūras, izbaudot Grieķijas sauli.

Gada finanšu pārskati

Eurosistēmas konsolidētā bilance 2025. gada 31. decembrī