Svarīgākie dati

Bilance	Gada zaudējumi
2025. gadā ECB bilance samazinājās par 37.3 mljrd. euro, un to galvenokārt noteica monetārās politikas vērtspapīru sarukums, jo Eurosistēma vairs atkārtoti neieguldīja AIP un PĀAIP ietvaros turēto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.	ECB zaudējumi 2025. gadā ir būtiski mazāki nekā 2024. gadā, un to galvenokārt noteica mazāki procentu izdevumi TARGET neto saistību rezultātā. 2025. gada zaudējumi, līdzīgi kā zaudējumi iepriekšējos divos gados, paliek ECB bilancē un tiks kompensēti no nākotnē gūtās peļņas.
Bilance	Gada peļņa/(zaudējumi)
(mljrd. euro)	(milj. euro)

1. Vadības ziņojums

1.1. ECB vadības ziņojuma mērķis

Vadības ziņojums ir neatņemama ECB gada finanšu pārskatu sastāvdaļa, un tā mērķis ir sniegt lasītājiem uzziņas informāciju par finanšu pārskatiem.^[1],[2] Tā kā ECB veic aktivitātes un darbības, lai veicinātu savu politikas mērķu sasniegšanu, tās finansiālais stāvoklis un rezultāti vērtējami saistībā ar tās politikas pasākumiem.

Tādējādi vadības ziņojums sniedz pārskatu par ECB galvenajiem uzdevumiem un darbībām, kā arī par to ietekmi uz finanšu pārskatiem. Turklāt tajā analizētas galvenās bilances un peļņas un zaudējumu aprēķina norises gada laikā un ietverta informācija par ECB tīro pašu kapitālu.^[3] Visbeidzot, vadības ziņojumā aprakstīta risku vide, kurā ECB darbojas, sniedzot informāciju par konkrētiem riskiem, kuriem pakļauta ECB, un par risku pārvaldības politiku, kas tiek izmantota šo risku mazināšanai.

1.2. Galvenie uzdevumi un darbības

ECB ir daļa no Eurosistēmas, kas līdztekus ECB ietver to Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu nacionālās centrālās bankas (NCB), kuras ieviesušas euro^[4]. Eurosistēmas galvenais mērķis ir saglabāt cenu stabilitāti. ECB veic savus uzdevumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību^[5] un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem (ECBS Statūtiem)^[6] (1. shēma). ECB darbību veic, lai īstenotu savas pilnvaras, nevis ar mērķi gūt peļņu.

1. shēma

ECB galvenie uzdevumi

Atspoguļojot monetārās politikas decentralizētas īstenošanas principu Eurosistēmā, monetārās politikas operācijas uzrādītas ECB un eurozonas NCB finanšu pārskatos. ECB neizmanto dažus Eurosistēmas monetārās politikas darbības principos ietvertos instrumentus, tāpēc tie neietekmē ECB finanšu pārskatus.^[7]

1. tabulā sniegts pārskats par ECB galvenajām darbībām, kas vērstas uz tās uzdevumu izpildi, un par to ietekmi uz ECB finanšu pārskatiem.

1.3. Finanšu norises

1.3.1. Bilance

Līdz 2022. gadam ECB bilance turpināja palielināties (1. att.), un to galvenokārt noteica vērtspapīru tiešās iegādes, ko ECB veica aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros, īstenojot Eurosistēmas monetāro politiku.^[13] Pieaugums 2022. gadā bija mērenāks, jo vērtspapīru neto iegādes PĀAIP un AIP ietvaros vairs netika veiktas attiecīgi kopš 2022. gada marta beigām un 2022. gada 1. jūlija. 2023. un 2024. gadā bilance samazinājās, un to noteica AIP turējumu pakāpenisks sarukums sakarā ar šā portfeļa vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumu tikai daļēju atkārtotu ieguldīšanu no 2023. gada marta līdz jūnijam, kā arī šādas atkārtotas ieguldīšanas pilnīgu pārtraukšanu kopš 2023. gada jūlija. Pakāpeniskais PĀAIP turējumu sarukums, ko noteica tikai daļēja pamatsummas maksājumu atkārtota ieguldīšana 2024. gada 2. pusgadā, arī veicināja arī ECB bilances samazināšanos šajā gadā. 2024. gada beigās atkārtota ieguldīšana tika pārtraukta.

2025. gadā ECB bilance turpināja samazināties (par 37.3 mljrd. euro; līdz 603.3 mljrd. euro), un to atkal noteica PĀAIP un AIP ietvaros turēto vērtspapīru dzēšana. Šīs vērtspapīru dzēšanas rezultātā samazinājās monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoms, bet, skaidrās naudas norēķiniem par šiem darījumiem izmantojot TARGET kontus, attiecīgi saruka Eurosistēmas iekšējās saistības. Šo sarukumu tikai daļēji kompensēja naudas līdzekļu izplūdes saistībā ar mazāku ECB pieņemto noguldījumu apjomu, kas vienlaikus noteica pārējo saistību samazināšanos.

1. attēls

ECB bilances būtiskākās sastāvdaļas

(mljrd. euro)

Euro denominētie monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri 2025. gada beigās veidoja 54 % no ECB kopējiem aktīviem. Šajā bilances postenī ECB tur vērtspapīrus, kas iegādāti vērtspapīru tirgu programmas (VTP), trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros. Šo programmu ietvaros iegādātos vērtspapīrus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Pamatojoties uz attiecīgajiem Padomes lēmumiem, Eurosistēma pārtrauca atkārtoti ieguldīt AIP un PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus attiecīgi 2023. gada jūlijā un 2024. gada beigās. Šo lēmumu rezultātā ECB monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoms samazinājās mērenā un prognozējamā tempā. Kopumā 2025. gadā monetārās politikas portfeļi saruka par 51.5 mljrd. euro (līdz 325.3 mljrd. euro; 2. att.). AIP portfeļa apmērs samazinājās par 33.7 mljrd. euro (līdz 186.5 mljrd. euro), un VSVIP, ABSIP un NOIP3 turējumi attiecīgi samazinājās par 26.5 mljrd. euro, 4.0 mljrd. euro un 3.1 mljrd. euro. PĀAIP portfelis samazinājās par 17.8 mljrd. euro (līdz 138.6 mljrd. euro).

2. attēls

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

ECB AIP un PĀAIP ietvaros turēto vērtspapīru termiņstruktūra 2025. gada beigās bija diversificēta (3. att.).^[14]

3. attēls

AIP un PĀAIP termiņstruktūra

ECB ārējo rezervju aktīvu (tos veido zelts, speciālās aizņēmuma tiesības, ASV dolāri, Japānas jenas un Ķīnas renminbi) kopējās vērtības euro ekvivalents 2025. gadā pieauga par 13.6 mljrd. euro (līdz 116.8 mljrd. euro).

ECB zelta turējumu vērtības euro ekvivalents 2025. gadā palielinājās par 18.9 mljrd. euro (līdz 59.8 mljrd. euro; 4. att.) sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Šā pieauguma rezultātā tādā pašā apjomā palielinājās arī ECB zelta pārvērtēšanas konti (sk. 1.3.2. iedaļu "Tīrais pašu kapitāls").

4. attēls

Zelta turējumi un zelta cena

(kreisā ass: mljrd. euro; labā ass: euro par vienu Trojas unci zelta)

ECB ārvalstu valūtu turējumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi euro izteiksmē 2025. gadā samazinājās par 4.8 mljrd. euro (līdz 55.2 mljrd. euro; 5. att.), galvenokārt atspoguļojot ASV dolāra un Japānas jenas kursa kritumu attiecībā pret euro.^[15] ASV dolāra kursa kritums atspoguļojas arī mazākos ECB pārvērtēšanas kontu atlikumos (sk. 1.3.2. iedaļu "Tīrais pašu kapitāls"), savukārt Japānas jenas kursa krituma rezultātā gada beigās peļņas un zaudējumu aprēķinā tika atzīta valūtas kursa norakstīšana, jo attiecīgie pārvērtēšanas konti 2024. gadā bija pilnībā izlietoti (sk. 1.3.3. iedaļu "Peļņas un zaudējumu aprēķins"). Neraugoties uz šo norakstīšanu, Japānas jenas turējumi palielinājās, jo tika veikta standarta līdzsvarošana, kas saskaņoja ECB ārējo rezervju struktūru ar to mērķa sadalījumu. Veicot šo līdzsvarošanu, 2025. gada 1. ceturksnī ECB pārdeva nelielu daļu no saviem ASV dolāru turējumiem un pilnībā ieguldīja šos ieņēmumus Japānas jenās.

5. attēls

Ārvalstu valūtu turējumi

(mljrd. euro)

ECB ārvalstu valūtu turējumu nozīmīgākā sastāvdaļa joprojām bija ASV dolāri, kas 2025. gada beigās veidoja 78 % no kopējā apjoma.

ECB pārvalda ārvalstu valūtu turējumu ieguldījumus ar trīspakāpju pieejas palīdzību. Pirmkārt, ECB riska pārvaldītāji veido stratēģisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Padome. Otrkārt, ECB portfeļu pārvaldnieki veido taktisko neitrālo portfeli, ko apstiprina Valde. Treškārt, NCB decentralizēti veic ikdienas ieguldījumu operācijas.

ECB ārvalstu valūtu turējumi tiek ieguldīti vērtspapīros, reversā repo darījumos un naudas tirgus noguldījumos vai tiek turēti pieprasījuma noguldījumu kontos (6. att.). Vērtspapīri šajā portfelī tiek novērtēti pēc tirgus cenām gada beigās.

6. attēls

Ārvalstu valūtu ieguldījumu sastāvs

(mljrd. euro)

ECB ārvalstu valūtu turējumu mērķis ir finansēt iespējamās intervences valūtas tirgū. Šim nolūkam ECB ārvalstu valūtu turējumi tiek pārvaldīti saskaņā ar trim mērķiem. Šie mērķi prioritārā secībā ir likviditāte, drošība un atdeve. Tāpēc gandrīz pusi no šā portfeļa veido īsa termiņa vērtspapīri (7. att.).

7. attēls

Ārvalstu valūtās denominēto vērtspapīru termiņstruktūra

ECB pašu kapitāla portfeli pamatā veido tās apmaksātā kapitāla un vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu ieguldījumi.^[16] Šā portfeļa vērtība 2025. gadā pieauga par 0.4 mljrd. euro (līdz 23.1 mljrd. euro; 8. att.) galvenokārt no šā portfeļa gūto procentu ienākumu atkārtotas ieguldīšanas rezultātā.

8. attēls

Pašu kapitāla portfelis

(mljrd. euro)

Pašu kapitāla portfeli gandrīz pilnībā veido euro denominētie vērtspapīri, kas tiek novērtēti pēc tirgus cenas gada beigās. 73 % no šā portfeļa kopējā apjoma 2025. gadā veidoja valdības parāda vērtspapīri.

Zaļo ieguldījumu īpatsvars pašu kapitāla portfelī turpināja pieaugt (no 28 % 2024. gada beigās līdz 33 % 2025. gada beigās).^[17] ECB plāno turpmākajos gados vēl vairāk palielināt to īpatsvaru.^[18] 2021. un 2022. gadā zaļo obligāciju iegādes otrreizējos tirgos papildināja ieguldījumi centrālo banku euro denominēto zaļo obligāciju ieguldījumu fondā (EUR BISIP G2), kura darbību 2021. gada janvārī uzsāka Starptautisko norēķinu banka. ECB 2024. gada oktobrī sāka ieguldīt nelielu daļu no pašu kapitāla biržā tirgotajos fondos (ETF), sekojot Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem.^[19] Šāda diversificēšana uzlabo ECB pašu kapitāla portfeļa ienesīguma potenciālu un turpina pielāgot tās ieguldījumus dekarbonizācijas kursam, kas atbilst Parīzes nolīguma un Eiropas Klimata akta mērķiem.^[20]

Pašu kapitāla portfeļa mērķis ir nodrošināt ienākumus, lai palīdzētu finansēt šīs ar uzraudzības uzdevumu izpildi nesaistītās ECB darbības izmaksas.^[21] Tas tiek ieguldīts euro denominētos aktīvos atbilstoši riska kontroles regulējumā noteiktajiem ierobežojumiem. Tādējādi tiek panākta vairāk diversificēta termiņstruktūra (9. att.) salīdzinājumā ar ārējo rezervju portfeli.

9. attēls

Pašu kapitāla vērtspapīru termiņstruktūra

2025. gada beigās apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība bija 1619.5 mljrd. euro (par 2.0 % vairāk nekā 2024. gada beigās). ECB piešķirtā daļa no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības ir 8 %, un tās vērtība gada beigās bija 129.6 mljrd. euro. Juridiski gan ECB, gan eurozonas valstu NCB ir tiesības emitēt euro banknotes. Tomēr praksē euro banknotes fiziski emitē vai izņem no apgrozības tikai NCB. Tāpēc ECB ir Eurosistēmas iekšējās prasības pret eurozonas valstu NCB, un šo prasību vērtība ir vienāda ar tai iedalīto apgrozībā esošo banknošu vērtību.

ECB Eurosistēmas iekšējās saistības, kas galvenokārt ietver eurozonas valstu NCB neto TARGET atlikums attiecībā pret ECB un ECB saistības attiecībā pret ārējo rezervju aktīviem, kurus eurozonas valstu NCB nodeva ECB, tām pievienojoties Eurosistēmai, 2025. gadā samazinājās par 34.6 mljrd. euro (līdz 354.1 mljrd. euro).

Eurosistēmas iekšējo saistību dinamikas pamatā galvenokārt ir TARGET neto saistību attīstība. Galvenie faktori, kas 2021.–2025. gadā veicināja TARGET neto saistību atlikuma pārmaiņas, bija monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru iegāde un dzēšana, par ko norēķini tiek veikti TARGET kontos, kā arī pārmaiņas attiecībā uz saistībām euro pret eurozonas un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem (sk. 10. att.). 2025. gadā ECB TARGET neto saistības samazinājās par 34.6 mljrd. euro. To galvenokārt noteica naudas līdzekļu ieplūdes, kuru pamatā bija monetārās politikas vērtspapīru dzēšana, ko daļēji kompensēja naudas līdzekļu aizplūdes saistībā ar 1) euro denominēto saistību pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem samazināšanos un 2) procentu izdevumiem par ECB TARGET neto saistībām.

10. attēls

Eurosistēmas iekšējais TARGET neto atlikums, saistības euro pret eurozonas valstu un ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem un monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

(mljrd. euro)

2025. gadā ECB pārējās saistības saruka par 16.1 mljrd. euro (līdz 58.8 mljrd. euro), ko galvenokārt noteica saistību euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem kritums mazāka ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemto noguldījumu apjoma rezultātā.^[22]

1.3.2. Tīrais pašu kapitāls

ECB tīro pašu kapitālu veido tās apmaksātais kapitāls, jebkuras uzkrājumā finanšu riskiem un vispārējo rezervju fondā turētās summas, pārvērtēšanas konti, iepriekšējos gados uzkrātie zaudējumi un gada peļņa vai zaudējumi.^[23],[24]

2025. gada beigās ECB tīrais pašu kapitāls bija 60.9 mljrd. euro (sk. 11. att. un 2. tabulu). Tas bija par 11.0 mljrd. euro vairāk nekā 2024. gada beigās un to noteica pārvērtēšanas kontu atlikuma pieaugums galvenokārt sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē 2025. gadā. ECB tīrā pašu kapitāla pieaugumu daļēji neitralizēja 2025. gadā radušies zaudējumi.

11. attēls

ECB tīrais pašu kapitāls

(mljrd. euro)

Zelta un ārvalstu valūtas nerealizētos guvumus un nerealizētos guvumus no vērtspapīriem un citiem instrumentiem, uz kuriem attiecas cenu pārvērtēšana, neatzīst kā ienākumus peļņas un zaudējumu aprēķinā, bet uzrāda tieši pārvērtēšanas kontos, kas atspoguļoti ECB bilances pasīvu pusē. Šo kontu atlikumus var izmantot, lai nākotnē kompensētu jebkādas nelabvēlīgas attiecīgo cenu un/vai valūtas kursu pārmaiņas, tādējādi stiprinot ECB noturību pret pamatā esošajiem riskiem. Zelta, ārvalstu valūtas un vērtspapīru un citu instrumentu pārvērtēšanas kontu atlikums 2025. gadā palielinājās par 12.2 mljrd. euro (līdz 62.5 mljrd. euro), un to galvenokārt noteica zelta pārvērtēšanas atlikuma pieaugums sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Šo ietekmi daļēji kompensēja ārvalstu valūtu (galvenokārt ASV dolāra) pārvērtēšanas atlikuma sarukums sakarā ar tā kursa samazināšanos attiecībā pret euro (12. att.).

12. attēls

Galvenie valūtu kursi un zelta cena 2021.–2025. gadā

(%; pārmaiņas salīdzinājumā ar 2021. gadu; gada beigu dati)

Ņemot vērā ECB pakļautību finanšu riskiem (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski"), ECB var veidot uzkrājumu finanšu riskiem, kas izmantojams tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai kompensētu šo risku rezultātā radušos zaudējumus. Kopš 2023. gada beigām šā uzkrājuma apjoms bijis nulle, jo tas tika pilnībā atbrīvots, lai segtu ECB zaudējumus, kas radās 2022. un 2023. gadā. Reizi gadā pārskatot šā uzkrājuma apmēru, Padome var pieņemt lēmumu to papildināt, kad ECB atkal gūs peļņu un būs kompensējusi no iepriekšējiem gadiem pārnestos uzkrātos zaudējumus.

ECB gada zaudējumi bija 1.3 mljrd. euro (sk. 1.3.3. iedaļu "Peļņas un zaudējumu aprēķins"). Padome tāpat kā iepriekšējos divus gadus nolēma šos zaudējumus pārnest ECB bilancē un kompensēt tos no nākotnē gūtās peļņas.

1.3.3. Peļņas un zaudējumu aprēķins

Visus četrus iepriekšējos gadus (13. att.) ECB rezultāti salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu samazinājās. 2022. un 2023. gadā ECB rezultāta samazināšanos galvenokārt noteica procentu likmju riska īstenošanās, jo procentu likmju kāpums eurozonā izraisīja par ECB TARGET neto saistībām (par tām tika maksāta atlīdzība atbilstoši galveno refinansēšanas operāciju (GRO) procentu likmei) maksāto procentu izdevumu tūlītēju pieaugumu.^[25] Vienlaikus ienākumi no ECB aktīviem nepalielinājās tādā pašā apmērā un tempā. Šāda situācija turpinājās 2024. gadā, jo par TARGET neto saistībām maksātie procentu izdevumi joprojām caurmērā bija lielāki nekā procentu ienākumi no aktīviem, neraugoties uz minētā gada jūnijā uzsākto monetārās politikas procentu likmju samazināšanu. Lai gan ECB joprojām cieta zaudējumus, 2025. gadā rezultāti bija ievērojami labāki nekā 2024. gadā, jo samazinājās par procentus pelnošiem aktīviem saņemto procentu likmju un saistībām piemērojamo procentu likmju starpība. To galvenokārt noteica TARGET neto saistību zemāka vidējā atlīdzības likme, īpaši pēc monetārās politikas procentu likmju turpmākas samazināšanas (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski").

ECB zaudējumi, kas radās kopš 2022. gada pēc ilga būtiskas peļņas perioda, atspoguļo Eurosistēmas lomu un nepieciešamos politikas pasākumus, kurus tā veikusi, īstenojot savu galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti. Turklāt izmantotie monetārās politikas pasākumi, piemēram, aktīvu iegādes programmas, palīdzējuši uzlabot ekonomiskos rezultātus. Līdz 2022. gadam ECB bilance būtiski palielinājās, un to galvenokārt noteica vērtspapīru iegādes tiešās aktīvu iegādes programmu ietvaros. Aktīvu pusē vairākums pašlaik turēto monetārās politikas vērtspapīru ir ar ilgu dzēšanas termiņu un fiksētām kupona likmēm, un tie tika iegādāti periodā, kad procentu likmes bija ļoti zemas vai nulle. Šos aktīvus uzreiz neietekmē galveno ECB procentu likmju pārmaiņas, un tie turpinās radīt samērā zemus procentu ienākumus. Vienlaikus, skaidrās naudas norēķiniem par šīm iegādēm izmantojot TARGET, pieauga ECB TARGET neto saistības, kas ir jutīgas pret ECB galveno procentu likmju pārmaiņām. Sākot ar 2023. gadu, pakāpeniskā monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjoma samazināšanās sakarā ar pakāpenisku atkārtotas ieguldīšanas pārtraukšanu noteica atbilstošu TARGET neto saistību samazinājumu, tāpēc samazinājās procentu likmju risks (sk. 1.4.1. iedaļu "Finanšu riski").

Gaidāms, ka ECB atkal gūs peļņu 2026. gadā vai nākamajā gadā pēc tam, lai gan tas būs atkarīgs no galveno ECB procentu likmju un valūtas kursu dinamikas nākotnē, kā arī no ECB bilances apjoma un sastāva.

Jebkurā gadījumā ECB finansiālo spēku apliecina tās kapitāls un būtiskie pārvērtēšanas konti, kuru kopējais apmērs 2025. gada beigās bija 71.4 mljrd. euro (sk. 1.3.2. iedaļu "Tīrais pašu kapitāls"). ECB neatkarīgi no zaudējumiem pilnībā saglabā spēju īstenot savu galveno uzdevumu – saglabāt cenu stabilitāti.^[26]

13. attēls

ECB peļņas un zaudējumu aprēķina būtiskākās sastāvdaļas

(milj. euro)

2025. gadā ECB zaudējumi bija1254 milj. euro – daudz mazāki nekā zaudējumi 2024. gadā sakarā ar tīro procentu izdevumu būtisku samazinājumu (14. att.).

14. attēls

ECB peļņu/(zaudējumus) noteicošie faktori 2024. un 2025. gadā

(milj. euro)

ECB tīrie procentu izdevumi 2025. gadā bija 178 milj. euro (2024. gadā – 6983 milj. euro; 15. att.). To galvenā sastāvdaļa joprojām bija būtiskie procentu izdevumi par ECB TARGET neto saistībām, kas pārsniedza procentu ienākumus, kuri gūti no 1) monetārās politikas mērķiem turētajiem vērtspapīriem, 2) ECB prasībām, kas saistītas ar euro banknošu sadali Eurosistēmā un 3) ārējām rezervēm.

15. attēls

Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi 2025. gadā nedaudz samazinājās par (36 milj. euro; līdz 3814 milj. euro; 16. att.), un to galvenokārt noteica mazāki AIP (NOIP3, ABSIP un VSAIP) ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi. AIP turējumu tīrie procentu ienākumi samazinājās par 301 milj. euro (līdz 2318 milj. euro) galvenokārt sakarā ar mazākiem ABSIP turējumu procentu ienākumiem, kas saruka par 281 milj. euro (līdz 137 milj. euro), ko noteica ievērojami mazāki turējumi šo vērtspapīru atmaksas dēļ. VSAIP ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi bija 2022 milj. euro (gandrīz tikpat, cik 2024. gadā), jo šajā portfelī turētie vērtspapīri galvenokārt iegādāti ar zemu ienesīgumu, tāpēc to dzēšana tikai nedaudz ietekmēja saistītos procentu ienākumus. Turpretī PĀAIP ietvaros turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi pieauga par 275 milj. euro, gandrīz pilnībā kompensējot citu monetārās politikas portfeļu ienākumu sarukumu, un to galvenokārt noteica mazāki izdevumi par valsts sektora vērtspapīru prēmiju amortizāciju.

16. attēls

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

(milj. euro)

Ārējo rezervju tīrie procentu ienākumi samazinājās par 449 milj. euro (līdz 2089 milj. euro), un to galvenokārt noteica mazāki ASV dolāros denominēto vērtspapīru procentu ienākumi.

Procentu ienākumi, kas gūti no ECB piešķirtās euro banknošu daļas, un procentu izdevumi, kas maksājami NCB par nodotajām ārējām rezervēm, 2025. gadā samazinājās attiecīgi par 2332 milj. euro (līdz 2900 milj. euro) un 659 milj. euro (līdz 790 milj. euro). Šo kritumu izraisīja zemāka vidējās atlīdzības likme (2025. gadā – 2.3 %, 2024. gadā – 4.1 %), samazinoties galvenajām ECB procentu likmēm un mazākā mērā noguldījumu iespējas procentu likmes piemērošana, nosakot atlīdzību (iepriekš – GRO likme).

Galvenokārt šā paša iemesla dēļ tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB, 2025. gadā saruka par 7968 milj. euro (līdz 7706 milj. euro). Šo kritumu veicināja arī mazāki TARGET atlikumi galvenokārt sakarā ar monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru dzēšanu.

Pārējie tīrie procentu izdevumi 2025. gadā samazinājās par 994 milj. euro (līdz 485 milj. euro). To pamatā noteica mazāki procentu izdevumi 1) par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem; 2) par eurozonas papildsistēmu atlikumiem un 3) par naudas līdzekļiem, kas saņemti kā nodrošinājums vērtspapīru aizdevuma darījumos, sakarā ar zemākām vidējām atlīdzības likmēm 2025. gadā un šo triju posteņu mazāku vidējo atlikumu. Šīs pārmaiņas daļēji kompensēja mazāki pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumi, ko pamatā noteica mazāka diskonta obligāciju amortizācija.

Neto realizētie guvumi no finanšu operācijām 2025. gadā bija 950 milj. euro (2024. gadā – 17 milj. euro zaudējumi; 17. att.). Tas galvenokārt saistīts ar realizētajiem guvumiem no valūtas kursa, ko noteica ECB ārējo rezervju struktūras standarta līdzsvarošana 2025. gada 1. ceturksnī, lai saskaņotu to ar mērķa sadalījumu. Ieņēmumi no nelielas daļas ASV dolāru turējumu pārdošanas tika pilnībā ieguldīti Japānas jenās (18. att.).

Kopējo rezultātu veicināja arī neto guvumi no cenām par ASV dolāros denominēto vērtspapīru pārdošanu, jo to tirgus vērtību pozitīvi ietekmēja ASV dolāros denominēto obligāciju peļņas likmju kritums gada laikā (19. att.).

17. attēls

Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

(milj. euro)

18. attēls

Ceturkšņa realizētie guvumi/(zaudējumi) no finanšu operācijām 2024. un 2025. gadā

(milj. euro)

19. attēls

ASV, Japānas un Ķīnas valdības 2 gadu obligāciju peļņas likmes

(gadā; %; mēneša beigu dati)

Nerealizētie zaudējumi no pārvērtēšanas gada beigās tiek ietverti ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā, veicot norakstīšanu. 2025. gadā šīs vērtības samazinājums bija 1446 milj. euro (20. att.). Sakarā ar ārvalstu valūtu kursa kritumu attiecībā pret euro līdz līmenim, kas ir zemāks par iegādes izmaksām, nerealizētie zaudējumi no valūtas kursiem bija 1316 milj. euro. Sevišķi Japānas jenas kurss samazinājās par 13 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, kā rezultātā tika norakstīta šīs valūtas turējumu vērtība 1229 milj. euro apmērā. Radās arī nerealizētie zaudējumi no cenām 130 milj. euro apmērā galvenokārt sakarā ar vairāku pašu kapitāla un Japānas jenu portfelī turēto vērtspapīru tirgus vērtības kritumu.

20. attēls

Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

(milj. euro)

ECB kopējie darbības izdevumi, t. sk. nolietojums un banknošu ražošanas pakalpojumi, samazinājās par 42 milj. euro (līdz 1428 milj. euro; 21. att.). Tas lielā mērā skaidrojams ar mazākām personāla izmaksām saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem galvenokārt tāpēc, ka 2024. gadā tika grozīti ECB pensiju plānus regulējošie noteikumi un ar tiem saistītās vienreizējās izmaksas pilnībā atzītas minētā gada peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Ar banku uzraudzību saistītās izmaksas tiek pilnībā segtas, iekasējot gada maksu no uzraudzītajām iestādēm. Pamatojoties uz ECB faktiskajiem izdevumiem saistībā ar banku uzraudzības uzdevumu veikšanu, ienākumi no uzraudzības maksām 2025. gadā bija 690 milj. euro.^[27]

21. attēls

Darbības izdevumi un ienākumi no uzraudzības maksām

(milj. euro)

1.4. Risku pārvaldība

Risku pārvaldība ir būtiska ECB darbības sastāvdaļa un tiek īstenota, nepārtraukti veicot 1) risku apzināšanu un novērtēšanu, 2) risku stratēģijas un politikas pārskatīšanu, 3) risku mazināšanas pasākumu īstenošanu un 4) risku monitoringu un pārskatu sniegšanu, visu šo pasākumu atbalstam piemērojot efektīvu metodoloģiju, procesus un sistēmas (2. shēma).

2. shēma

Risku pārvaldības cikls

Turpmākajās iedaļās aplūkoti šie riski, to avoti un piemērojamie risku kontroles regulējumi.

1.4.1. Finanšu riski

Valde ierosina politiku un procedūras, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību pret finanšu riskiem, kuriem pakļauta ECB. Riska vadības komiteja (RMC), kas sastāv no Eurosistēmas centrālo banku ekspertiem, palīdz veikt ar Eurosistēmas bilanci saistīto finanšu risku monitoringu, novērtēšanu un atspoguļošanu pārskatos, kā arī sagatavo un pārskata attiecīgās metodoloģijas un regulējumus. Tādējādi RMC palīdz lēmējinstitūcijām nodrošināt atbilstīgu Eurosistēmas aizsardzības līmeni.

Finanšu riskus rada ECB operācijas un ar tām saistītie riska darījumi. ECB sava riska profila pārvaldībā dažādām operācijām izmanto atšķirīgus riska kontroles regulējumus un limitus, atspoguļojot dažādiem portfeļiem piemēroto politiku vai ieguldījumu mērķus un pamatā esošo aktīvu riska raksturojumu.

Šo risku monitorēšanai un novērtēšanai ECB izmanto vairākas tās ekspertu izstrādātas risku aplēšu metodes. Šīs metodes balstās uz vienotu tirgus riska un kredītriska simulācijas sistēmu. Riska rādītāju pamatā esošās modelēšanas pamatkoncepcijas, metodes un pieņēmumi balstīti nozares standartos un pieejamos tirgus datos. Parasti risku kvantitatīvo novērtējumu izsaka kā paredzamā deficīta rādītāju (ES), vērtējot ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā.^[28] Risku aprēķināšanai izmanto divas metodes: 1) grāmatvedības metodi, kas vērsta uz ietekmi uz ECB peļņu un zaudējumu aprēķinu, saskaņā ar kuru zaudējumus vispirms absorbē atbilstošie pārvērtēšanas konti, un 2) finanšu metodi, kas vērsta uz finanšu zaudējumu ietekmi uz ECB kopējo tīro pašu kapitālu un neuzskata pārvērtēšanas kontus par rezervēm riska aprēķinos. ECB arī aprēķina citus riska rādītājus ar atšķirīgiem ticamības līmeņiem, veic jutīguma un stresa scenāriju analīzi un novērtē riska darījumu un ienākumu ilgāka termiņa iespēju aplēses, lai saglabātu visaptverošu risku pārskatu.^[29]

Šajā gadā ECB kopējie riski nedaudz samazinājās. Saskaņā ar grāmatvedības metodi vērtējot ES ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā, 2025. gada beigās ECB bilance bija pakļauta kopējam finanšu riskam 15.2 mljrd. euro apjomā (nedaudz mazāk salīdzinājumā ar riska aplēsi 2024. gada beigās; 22. att.). Riska samazinājumu, ko noteica ECB valsts sektora vērtspapīru turējumu sarukums AIP un PĀAIP ietvaros, lielā mērā kompensēja ar ECB ārējo rezervju turējumiem un euro denominēto pašu kapitāla portfeli saistītie pieaugošie riski.

22. attēls

Kopējie finanšu riski (grāmatvedības metode: ES ar 99 % ticamības līmeni)

(mljrd. euro)

Kredītrisku rada ECB monetārās politikas portfeļi, euro denominētais pašu kapitāla portfelis un ārējo rezervju turējumi. Lai gan monetārās politikas mērķiem turētie parāda vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos) un tāpēc (ja tie netiek pārdoti) tie nav pakļauti cenu pārmaiņām, kas saistītas ar kredītu migrāciju, tie joprojām var būt pakļauti kredītsaistību neizpildes riskam. Euro denominēto pašu kapitālu un ārējās rezerves uzskaita saskaņā ar tirgus cenām, un tādējādi tie ir pakļauti kredītu migrācijas un kredītsaistību neizpildes riskam. Sarūkot monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru apjomam, kredītrisks salīdzinājumā ar 2024. gadu samazinājās.

Kredītrisku galvenokārt samazina, piemērojot atbilstības kritērijus, padziļinātas pārbaudes procedūras un limitus, kas dažādiem portfeļiem ir atšķirīgi.

Valūtas un preču risku rada ECB ārvalstu valūtu un zelta turējumi. Valūtas risks salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga.

Ņemot vērā šo aktīvu politikas nozīmi, ECB necenšas ierobežot attiecīgo valūtas un preču risku. Tā vietā šos riskus mazina, veidojot pārvērtēšanas kontus un diversificējot turējumus dažādās valūtās un zeltā.

Neliela ECB euro denominētā pašu kapitāla portfeļa daļa ieguldīta biržā tirgotajos fondos (ETF), kas seko Parīzes nolīgumam pielāgotiem etaloniem, radot kapitāla vērtspapīru risku.

Ņemot vērā mazo piešķīruma apjomu, ECB kapitāla vērtspapīru risks ir samērā neliels. To mazina, diversificējot turējumus un veidojot atbilstošus pārvērtēšanas kontus.

ECB ārējo rezervju turējumi un euro denominētais pašu kapitāla portfelis galvenokārt tiek ieguldīti fiksētā ienākuma vērtspapīros un pakļauti tirgus vērtības procentu likmju riskam, ņemot vērā, ka tie atspoguļoti tirgus cenās. Gandrīz puse ECB ārējo rezervju ieguldītas aktīvos ar samērā īsu dzēšanas termiņu (sk. 1.3.1. iedaļas "Bilance" 7. att.), bet pašu kapitāla portfeļa aktīvu dzēšanas termiņš parasti ir ilgāks (sk. 1.3.1. iedaļas "Bilance" 9. att.). Salīdzinājumā ar 2024. gadu pieauga ECB pašu kapitāla portfeļa procentu likmju risks, ko nosaka saskaņā ar grāmatvedības metodi.

ECB tirgus vērtības procentu likmju risks tiek mazināts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku un pārvērtēšanas kontus.

ECB pakļauta arī procentu likmju riskam, ko rada par aktīviem saņemtās procentu likmes un par saistībām maksātās procentu likmes neatbilstība, kas ietekmē tās tīros procentu ienākumus. Šis risks nav tieši saistīts ar kādu konkrētu portfeli, bet gan attiecas uz ECB bilances struktūru kopumā un īpaši uz aktīvu un saistību termiņu un ienesīguma neatbilstību. Procentu likmju risks 2025. gadā samazinājās, atspoguļojot ECB saistību kritumu pēc vērtspapīru turējumu apjoma samazināšanas AIP un PĀAIP ietvaros. Papildus vērtējumam, ko saskaņā ar grāmatvedības metodi veic attiecībā uz ES ar 99 % ticamības līmeni viena gada perspektīvā, šo risku monitorē, izmantojot ECB pelnītspējas iespēju aplēses vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Šāda veida risks tiek pārvaldīts, izmantojot aktīvu izvietojuma politiku, un to vēl vairāk mazina bezatlīdzības saistību esamība ECB bilancē.

Procentu likmju riska īstenošanās radījusi zaudējumus kopš 2022. gada, un ECB 2025. gadā joprojām radās tīrie procentu izdevumi. Tīrie procentu izdevumi bija ievērojami mazāki salīdzinājumā ar iepriekšējiem diviem gadiem. To galvenokārt noteica mazāka noguldījumu iespējas procentu likme, kas ar 2025. gada 1. janvāri bijusi galvenā atlīdzības likme pasīvu pusē. Lai gan gaidāms, ka ECB tuvākajā nākotnē sāks gūt tīros procentu ienākumus, ņemot vērā iepriekš minēto aktīvu un saistību termiņu un ienesīguma neatbilstību, nevar izslēgt turpmāku procentu zaudējumu iespēju nākamajos gados.

ECB risku pārvaldības sistēmā pakāpeniski tiek iekļauti ar klimata pārmaiņām saistītie riski. Eurosistēma 2022. gadā veica pirmo Eurosistēmas bilances klimata stresa testu, kas ļāva iegūt provizorisku aplēsi par šā riska ietekmi uz ECB bilanci.^[30] 2024. gadā tika veikts vēl viens klimata stresa tests, un nākamajos gados tiks regulāri turpināti klimata stresa testi.^[31]

1.4.2. Darbības risks

Darbības riska pārvaldība ir ECB pārvaldības struktūras un vadības procesu neatņemama sastāvdaļa.^[32] Valde ir atbildīga par ECB darbības riska pārvaldības politiku un sistēmu un to apstiprina. Darbības riska komiteja palīdz Valdei pildīt tās uzdevumu pārraudzīt darbības riska pārvaldību.^[33]

ECB darbības riska pārvaldības regulējuma galvenais mērķis ir palīdzēt nodrošināt ECB misijas un uzdevumu īstenošanu un aizsargāt tās reputāciju un aktīvus no zaudējumiem, ļaunprātīgas izmantošanas un kaitējumiem. Darbības riska pārvaldības regulējumā katra darbības joma ir atbildīga par tās darbības risku un incidentu apzināšanu, novērtēšanu, novēršanu, atspoguļošanu pārskatos, monitoringu un kontroli. Šajā kontekstā norādījumus attiecībā uz riska novēršanas stratēģijām un riska akceptēšanas procedūrām sniedz ECB pieļaujamā riska līmeņa politika. Tā ir piesaistīta piecreiz piecu punktu riska matricai, pamatojoties uz ietekmes un ticamības gradācijas skalām, kurās izmantoti kvantitatīvi un kvalitatīvi kritēriji.

Vide, kurā darbojas ECB, pakļauta arvien sarežģītākiem un savstarpēji saistītiem apdraudējumiem, t. sk. ģeopolitiskajiem riskiem, kiberdrošības apdraudējumiem un ilgtspējas problēmām. ECB ikdienas darbs saistīts ar daudz un dažādiem darbības riskiem. Galvenās jomas, kas ECB rada bažas, ietver plašu nefinanšu risku spektru saistībā ar cilvēkiem, sistēmām, procesiem, trešo pušu attiecībām un ārējiem notikumiem. Tāpēc ECB ieviesusi procesus, kas veicina nepārtrauktu un efektīvu darbības risku pārvaldību un ar riskiem saistītās informācijas integrēšanu lēmumu pieņemšanas procesā. Turklāt ECB joprojām pievērš uzmanību savas noturības uzlabošanai, raugoties uz riskiem un iespējām no plašāka visaptveroša skatpunkta un ņemot vērā arī ilgtspējības aspektus. Ieviestas reaģēšanas struktūras un rīcības plāni ārkārtas situācijām, lai nodrošinātu kritiski svarīgu darbības funkciju nepārtrauktību jebkādu traucējumu vai krīžu gadījumā.

1.4.3. Rīcības risks

ECB izveidots īpašs Atbilstības un pārvaldības birojs, kas ir būtiska risku pārvaldības kontroles funkcija, lai stiprinātu ECB pārvaldības sistēmu, kas ļauj mazināt rīcības risku.^[34] Tā uzdevums ir palīdzēt Valdei aizsargāt ECB integritāti un reputāciju, veicināt uzvedības ētikas standartus un stiprināt ECB pārskatatbildību un pārredzamību. Neatkarīga Ētikas komiteja augsta līmeņa ECB amatpersonām sniedz konsultācijas un skaidrojumus integritātes un ētikas jautājumos un atbalsta Padomi, lai nodrošinātu atbilstīgu un konsekventu risku pārvaldību vadības līmenī. Eurosistēmas un Vienotā uzraudzības mehānisma līmenī Ētikas un atbilstības komiteja strādā pie tā, lai panāktu NCB un nacionālo kompetento iestāžu ētiskas rīcības regulējuma saskaņotu īstenošanu.

2. ECB finanšu pārskati

2.1. Bilance 2025. gada 31. decembrī

2.2. Peļņas un zaudējumu aprēķins 2025. gada 31. decembrī

Frankfurtē pie Mainas 2026. gada 17. februārī
Eiropas Centrālā banka

Kristīne Lagarda (Christine Lagarde)
prezidente

2.3. Grāmatvedības politika

Finanšu pārskatu forma un sniegšana

ECB finanšu pārskati sagatavoti saskaņā ar šādu grāmatvedības politiku^[35], kas, pēc ECB Padomes domām, sniedz patiesu informāciju par finanšu pārskatiem, vienlaikus atspoguļojot centrālās bankas darbību raksturu.

Grāmatvedības principi

Ievēroti šādi grāmatvedības principi: ekonomiskā būtība un pārredzamība, piesardzība, būtiskums, konsekvence un salīdzināmība, darbības turpināšanas pieņēmums, uzkrāšanas princips un notikumu pēc bilances datuma atzīšana.

Aktīvu un saistību atzīšana

Aktīvu vai saistības atzīst bilancē tikai tad, ja ir ticams, ka jebkurš saistītais nākotnes saimnieciskais labums plūdīs uz ECB vai no tās, visi ar to saistītie riski un atlīdzība būtībā ir nodoti ECB un aktīva izmaksas vai vērtību vai saistību apjomu var ticami novērtēt.

Uzskaites pamats

Šie pārskati sagatavoti saskaņā ar sākotnējo izmaksu principu, kas pielāgots tam, lai iekļautu tirgojamo vērtspapīru (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos parāda vērtspapīrus), zelta un visu pārējo ārvalstu valūtās denominēto bilances un ārpusbilances aktīvu un saistību novērtējumu tirgus vērtībā.

Darījumi ar finanšu aktīviem un saistībām pārskatos atspoguļoti, ievērojot datumu, kad veikts norēķins.

Darījumus ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, izņemot tagadnes darījumus ar vērtspapīriem, grāmato ārpusbilances kontos darījuma datumā. Norēķinu datumā ārpusbilances grāmatojumus reversē un darījumus uzrāda bilancē. Ārvalstu valūtas pirkšana un pārdošana ietekmē ārvalstu valūtas tīro pozīciju darījuma datumā. Pārdošanas realizētie guvumi vai zaudējumi arī tiek aprēķināti šajā datumā. Uzkrātos procentus, prēmijas un diskonta summas, kas saistītas ar ārvalstu valūtā denominētiem finanšu instrumentiem, aprēķina un grāmato katru dienu. Šie uzkrājumi arī katru dienu ietekmē ārvalstu valūtas pozīciju.

Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā

Aktīvi un saistības, kas denominēti ārvalstu valūtā, izteikti euro saskaņā ar valūtas kursu bilances datumā. Ienākumi un izdevumi izteikti saskaņā ar valūtas kursu uzskaites dienā. Aktīvu un saistību ārvalstu valūtā pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi, iekļaujot gan bilances, gan ārpusbilances instrumentus.

Ārvalstu valūtā denominēto aktīvu un saistību pārvērtēšanu, pamatojoties uz tirgus cenām, veic atsevišķi no pārvērtēšanas saskaņā ar valūtas kursu.

Zeltu novērtē, pamatojoties uz tā tirgus cenu bilances datumā. Zeltam netiek veikta atšķirīga pārvērtēšana, pamatojoties uz cenu un valūtas kursu. Tā vietā uzrāda vienu zelta vērtību, pamatojoties uz zelta cenu euro par vienu Trojas unci, ko gadam, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, aprēķināja saskaņā ar euro kursu attiecībā pret ASV dolāru 2025. gada 31. decembrī.

Speciālās aizņēmuma tiesības (SDR) definē kā valūtu grozu, un to vērtību nosaka kā piecu galveno valūtu (ASV dolāra, euro, Ķīnas renminbi, Japānas jenas un Lielbritānijas sterliņu mārciņas) kursu svērto summu. ECB SDR turējumus pārrēķināja euro, izmantojot euro kursu attiecībā pret SDR 2025. gada 31. decembrī.

Vērtspapīri

Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri
Pašlaik monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām (ņemot vērā vērtības samazināšanos).

Pārējie vērtspapīri
Tirgojamos vērtspapīrus (izņemot pašlaik monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus) un līdzīgus aktīvus novērtē, pamatojoties uz vidējo tirgus cenu vai attiecīgajām ienesīguma līknēm bilances datumā. Katru vērtspapīru novērtē atsevišķi. Ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus atsevišķi nevērtē. Gadam, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, izmantotas vidējās tirgus cenas 2025. gada 30. decembrī.

Tirgojami ieguldījumu fondi tiek pārvērtēti neto izteiksmē fonda līmenī, izmantojot to neto aktīvu vērtību. Netiek piemērots savstarpējs ieskaits starp nerealizētajiem guvumiem un zaudējumiem dažādos ieguldījumu fondos.

Nelikvīdās kapitāla daļas un citus kapitāla instrumentus, kas tiek turēti kā pastāvīgie ieguldījumi, novērtē atbilstoši izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos.

Ienākumu atzīšana

Ienākumus un izdevumus atzīst periodā, kurā tie gūti vai radušies.^[36] Ārvalstu valūtas, zelta un vērtspapīru pārdošanas realizētos guvumus un zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā. Šādus realizētos guvumus un zaudējumus aprēķina atbilstoši attiecīgā aktīva vidējām izmaksām.

Nerealizētos guvumus neatzīst kā ienākumus, bet pārved tieši uz pārvērtēšanas kontu.

Nerealizētos zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie gada beigās pārsniedz atbilstošajā pārvērtēšanas kontā uzkrātos iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus. Šādus kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta turējumu nerealizētos zaudējumus neieskaita ar cita vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta nerealizētajiem guvumiem. Ja peļņas un zaudējumu aprēķinā uzrādīti kāda posteņa nerealizētie zaudējumi, šā posteņa vidējās izmaksas samazina līdz valūtas kursam vai tirgus cenai gada beigās.

Vērtības samazināšanās zaudējumus uzrāda peļņas un zaudējumu aprēķinā un nākamajos gados tie netiek reversēti, izņemot, ja vērtība atkal pieaug un šis pieaugums ir attiecināms uz novērojamu notikumu, kas norisinājies pēc tam, kad pirmo reizi uzrādīta vērtības samazināšanās.

Vērtspapīru prēmijas vai diskonta summas tiek amortizētas šo vērtspapīru atlikušajā līguma termiņā.

Reversie darījumi

Reversie darījumi ir operācijas, kurās ECB pērk vai pārdod aktīvus saskaņā ar repo darījumu.

Repo darījumos vērtspapīri tiek pārdoti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpirkšanu no darījuma partnera par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Repo darījumi uzskaitīti kā nodrošināti noguldījumi bilances saistību pusē. Vērtspapīri, kas pārdoti šāda līguma ietvaros, paliek ECB bilancē.

Reversā repo darījumos vērtspapīri tiek pirkti par naudu, vienlaikus slēdzot līgumu par to atpārdošanu darījuma partnerim par noteiktu cenu konkrētā nākotnes datumā. Reversā repo darījumi uzrādīti kā nodrošināti aizdevumi bilances aktīvu pusē, bet netiek iekļauti ECB vērtspapīru turējumā.

Reversos darījumus (t. sk. vērtspapīru aizdevuma darījumus), kurus veic specializētu iestāžu piedāvātas programmas ietvaros, uzrāda bilancē tikai tad, ja tiek sniegts naudas līdzekļu nodrošinājums, kas netiek ieguldīts.

Ārpusbilances instrumenti

Valūtas instrumenti, pie kuriem pieder biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi, valūtas mijmaiņas darījumu nākotnes puse un citi valūtas instrumenti, kas ietver vienas valūtas apmaiņu pret citu kādā nākotnes datumā, iekļauti tīrajā ārvalstu valūtas pozīcijā vidējās cenas un ārvalstu valūtas maiņas guvumu un zaudējumu aprēķināšanai.

Katru procentu likmju instrumentu pārvērtē atsevišķi. Atklāto biržā tirgoto procentu likmju nākotnes darījumu līgumu mainīgās rezerves dienas pārmaiņas uzrādītas peļņas un zaudējumu aprēķinā.

Biržā netirgoto vērtspapīru nākotnes darījumu vērtēšanas pamatā ir vispārpieņemtas vērtēšanas metodes, izmantojot novērojamās tirgus cenas un procentu likmes, kā arī diskonta faktorus no norēķina datumiem līdz novērtējuma datumam.

Pamatlīdzekļi

Pamatlīdzekļi, ieskaitot nemateriālos aktīvus, bet izņemot zemi un mākslas darbus, tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Zeme un mākslas darbi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām. ECB galvenā ēka tiek novērtēta atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu un ņemot vērā vērtības samazināšanos. Lai uzrādītu ECB galvenās ēkas nolietojumu, izmaksas tiek attiecinātas uz atbilstošajām aktīvu sastāvdaļām, kuru nolietojums tiek aprēķināts saskaņā ar to novērtēto lietderīgās izmantošanas laiku. Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi gaidāmajā pamatlīdzekļa lietderīgās izmantošanas laikā, sākot ar ceturksni, pēc kura pamatlīdzeklis kļuvis pieejams izmantošanai. Galveno pamatlīdzekļu grupu gaidāmie lietderīgās izmantošanas laiki ir šādi.

Nolietojuma periods kapitalizētajiem remonta izdevumiem, kas saistīti ar ECB pašreizējām īrētajām telpām, koriģēts, ņemot vērā visus notikumus, kas ietekmē attiecīgā pamatlīdzekļa gaidāmo lietderīgās izmantošanas laiku.

ECB veic gadskārtēju galvenās ēkas un ar biroju ēkām saistīto lietošanas tiesību aktīvu (sk. tālāk "Noma") vērtības samazināšanās testu. Ja tiek atklāts vērtības samazināšanās rādītājs un tiek novērtēts, ka aktīva vērtība varētu būt samazinājusies, tiek aplēsta atgūstamā vērtība. Ja atgūstamā vērtība ir mazāka par tīro uzskaites vērtību, peļņas un zaudējumu aprēķinā tiek uzrādīti vērtības samazināšanās zaudējumi.

Pamatlīdzekļus, kuru cena ir mazāka par 10 000 euro, noraksta iegādes gadā.

Pamatlīdzekļus, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā". Pēc šo aktīvu lietošanas uzsākšanas ar tiem saistītās izmaksas tiek pārvestas uz attiecīgo pamatlīdzekļu kategoriju.

Noma

ECB darbojas gan kā nomnieks, gan kā apakšiznomātājs.

ECB kā nomnieks
Visu to nomas līgumu gadījumā, kuros ECB ir nomnieks un kuri aptver materiālos aktīvus, attiecīgais lietošanas tiesību aktīvs un nomas saistības tiek atzīti bilancē nomas sākuma datumā, t. i., tad, kad aktīvs ir pieejams lietošanai, un uzrādīti atbilstošajā pamatlīdzekļu kategorijā – attiecīgi "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un "Dažādi" (saistības). Tādu nomas līgumu gadījumā, kuri atbilst kapitalizācijas kritērijiem, bet ar kuriem saistītais aktīvs vēl ir būvniecības vai sagatavošanas stadijā, pirms nomas sākuma datuma radušos izdevumus uzrāda postenī "Pamatlīdzekļi būvniecības stadijā".

Lietošanas tiesību aktīvi tiek novērtēti atbilstoši izmaksām, atņemot nolietojumu. Turklāt attiecībā uz lietošanas tiesību aktīviem, kuri saistīti ar biroju ēkām, ņem vērā vērtības samazināšanos (sīkāku informāciju par gadskārtējo vērtības samazināšanās testu sk. iepriekš "Pamatlīdzekļi"). Nolietojumu aprēķina saskaņā ar lineāro metodi no nomas sākuma datuma līdz lietošanas tiesību aktīva lietderīgās lietošanas laika beigām vai līdz nomas termiņa beigām atkarībā no tā, kurš datums ir agrāk.

Nomas saistības sākotnēji novērtē nākotnes nomas maksājumu tagadnes vērtībā (ietver tikai nomas sastāvdaļas), piemērojot ECB salīdzināmo aizņēmuma procentu likmi. Pēc tam nomas saistības vērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu izdevumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu izdevumi". Ja nākotnes nomas maksājumi mainās indeksa pārmaiņu vai esošā līguma pārvērtēšanas dēļ, nomas saistības tiek pārvērtētas. Jebkuras pārvērtēšanas rezultātā attiecīgi tiek koriģēta lietošanas tiesību aktīva uzskaites vērtība.

Īstermiņa noma uz laiku līdz 12 mēnešiem vai mazāk un tādu mazvērtīgu aktīvu noma, kuru vērtība ir mazāka par 10 000 euro (atbilstoši robežvērtībai, kas izmantota pamatlīdzekļu noteikšanai), tiek ietverta peļņas un zaudējumu aprēķinā kā izdevumi.

ECB kā apakšiznomātājs
Visu nomas līgumu gadījumā, kuros ECB ir apakšiznomātājs, ECB piešķir trešajām personām tiesības izmantot pamatā esošo aktīvu (vai daļu no šā aktīva), nomas līgumam starp sākotnējo iznomātāju un ECB (galvenajai nomai) paliekot spēkā. Apakšnomu klasificē kā finanšu vai operatīvo nomu^[37], atsaucoties uz lietošanas tiesību aktīvu, kas izriet no galvenās nomas, nevis atsaucoties uz pamatā esošo aktīvu.

Apakšnomas līgumus, kuros ECB ir apakšiznomātājs, klasificē kā finanšu nomu. Šādu nomas līgumu gadījumā ECB pārtrauc atzīt lietošanas tiesību aktīvu (vai daļu no šā aktīva), kas saistīts ar galveno nomu un tiek nodots apakšnomniekam, postenī "Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi" un atzīst finanšu nomas debitoru parādu postenī "Dažādi" (aktīvi). Apakšnoma neietekmē nomas saistības, kas saistītas ar galveno nomu.

Nomas sākuma datumā apakšnomas debitoru parādu novērtē kā ECB pienākošos nākotnes nomas maksājumu pašreizējo vērtību, ko diskontē, izmantojot galvenās nomas diskonta likmi. Pēc tam apakšnomas debitoru parādu novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Saistītie procentu ienākumi ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi".

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi ilgtermiņa pabalsti

Pārskats par shēmām
ECB nodrošina noteikto pabalstu plānus saviem darbiniekiem un Valdes locekļiem, kā arī ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Darbinieku pensiju plānu finansē, izmantojot aktīvus, kas tiek turēti darbinieku ilgtermiņa pabalstu fondā. Tas ietver noteikto pabalstu pīlāru un noteikto iemaksu pīlāru. ECB un darbinieki veic obligātās iemaksas plāna noteikto pabalstu pīlārā. Darbinieki var veikt papildu brīvprātīgas iemaksas noteikto iemaksu pīlārā. Pensionēšanās brīdī darbinieki sava noteikto iemaksu konta uzkrāto vērtību var konvertēt papildu mūža pensijas maksājumos.^[38]

Pastāv ar fondiem nesaistītas vienošanās par Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem (t. sk. pensijām). Pastāv arī ar fondiem nesaistītas vienošanās par darbinieku pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem (kuri nav pensijas).

Neto noteikto pabalstu saistības
Saistības, kuras bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītas attiecībā uz noteikto pabalstu plāniem, t. sk. citiem ilgtermiņa pabalstiem, veido noteikto pabalstu pienākuma pašreizējā vērtība bilances datumā, no kuras atņemta plāna aktīvu patiesā vērtība.

Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējo vērtību katru gadu aprēķina neatkarīgi aktuāri, izmantojot plānotās vienības kredītmetodi. Aprēķins tiek veikts, diskontējot aplēsto nākotnes naudas plūsmu, izmantojot procentu likmi, kam pamatā ir euro denominētu augstas kvalitātes uzņēmumu obligāciju, kuru dzēšanas termiņš ir līdzīgs attiecīgā pienākuma termiņam, tirgus ienesīgums bilances datumā.

Aktuārie guvumi un zaudējumi var rasties uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā (kur faktiskie rezultāti atšķiras no iepriekšējiem aktuārajiem pieņēmumiem) un no aktuāro pieņēmumu pārmaiņām.

Neto noteikto pabalstu izmaksas
Neto noteikto pabalstu izmaksas sadala komponentos, kas uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, un pārrēķinātajos atlikumos saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti".

Peļņas un zaudējumu aprēķinā iekļautā neto summa ietver:

1. kārtējās apkalpošanas izmaksas noteiktajiem pabalstiem, kas uzkrājas gada laikā;
2. iepriekšējās apkalpošanas izmaksas, ja tādas ir, noteiktajiem pabalstiem plāna grozījumu rezultātā;
3. neto noteikto pabalstu pienākuma tīrās procentu izmaksas pēc diskonta likmes;
4. pārrēķinātos atlikumus saistībā ar citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Postenī "Pārvērtēšanas konti" norādītā tīrā summa ietver:

1. aktuāros guvumus un zaudējumus saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem;
2. faktisko peļņu no plāna aktīviem, izņemot summas, kas ietvertas tīrajos procentos no neto noteikto pabalstu saistībām.

Šīs summas katru gadu nosaka neatkarīgi aktuāri.

ECBS/Eurosistēmas iekšējie atlikumi

ECBS iekšējie atlikumi veidojas galvenokārt saistībā ar Eiropas Savienībā (ES) veiktajiem pārrobežu maksājumiem, par kuriem norēķini tiek veikti euro, izmantojot centrālās bankas naudas līdzekļus. Šos darījumus lielākoties iniciē privātā sektora pārstāvji (piemēram, kredītiestādes, sabiedrības un privātpersonas). Norēķini par šiem darījumiem tiek veikti TARGET (Trans-European Automated Real-time Gross settlement Express Transfer system), un to rezultātā veidojas divpusēji atlikumi ES valstu centrālo banku TARGET kontos. Šos kontus ietekmē arī ECB un nacionālo centrālo banku (NCB) veiktie maksājumi. Visi norēķini tiek automātiski apkopoti un koriģēti, iekļaujot tos vienā katras NCB pozīcijā attiecībā pret ECB. ECB uzskaitē šīs pozīcijas atspoguļo katras NCB neto prasības vai saistības pret pārējo Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS). TARGET kontu pārmaiņas katru dienu tiek atspoguļotas ECB un NCB grāmatvedības uzskaites dokumentos.

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas ir eurozonas valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar TARGET, uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija postenī "Prasības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)" vai postenī "Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)". ECBS iekšējie atlikumi, kas ir ārpus eurozonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB saistībā ar to dalību TARGET, atspoguļoti postenī "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem".^[39]

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas saistīti ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, uzrādīti kā viens neto aktīvs postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. tālāk "Banknotes apgrozībā").

Eurosistēmas iekšējie atlikumi, kas radušies, NCB, kuras pievienojas Eurosistēmai, nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, denominēti euro un uzrādīti postenī "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm".

Citi euro denominētie Eurosistēmas iekšējie atlikumi (piemēram, ECB starpperioda peļņas sadale NCB, ja tāda veikta), uzrādīti ECB bilancē kā viena neto aktīvu vai saistību pozīcija un atspoguļoti postenī "Pārējās prasības Eurosistēmā (neto)" vai postenī "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)".

Banknotes apgrozībā

ECB un eurozonas valstu NCB, kas kopā veido Eurosistēmu, emitē euro banknotes.^[40] Apgrozībā esošo euro banknošu kopējā vērtība katra mēneša pēdējā darbadienā saskaņā ar banknošu pārdales atslēgu tiek sadalīta starp Eurosistēmas centrālajām bankām.^[41]

ECB piešķirtā daļa ir 8 % no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības, un to atspoguļo bilances pasīvu postenī "Banknotes apgrozībā". ECB daļa no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apjoma nodrošināta ar prasībām pret NCB. Šīs prasības, par kurām tiek maksāti procenti^[42], uzrādītas postenī "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā" (sk. iepriekš "ECBS/Eurosistēmas iekšējie atlikumi"). Procentu ienākumi no šīm prasībām ietverti peļņas un zaudējumu aprēķina postenī "Procentu ienākumi".

Uzkrājums finanšu riskiem

Padome var nolemt pilnībā vai daļēji pārvest ECB ienākumus uzkrājumā finanšu riskiem. Šo posteni var izmantot tādā apjomā, kādu Padome uzskata par nepieciešamu, lai segtu zaudējumus, ko rada pakļautība finanšu riskiem. Uzkrājuma finanšu riskiem apjomu un turpmāko nepieciešamību pārskata katru gadu, pamatojoties uz ECB novērtējumu par tās pakļautību šiem riskiem un ņemot vērā dažādus faktorus, izņemot, ja tā apjoms ir nulle un vienlaikus nav ECB ienākumu, ko pārvest uz to.^[43]

Starpperioda peļņas sadale

ECB ienākumu no euro banknotēm apgrozībā un no 1) vērtspapīru tirgu programmas, 2) trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas, 3) ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas, 4) valsts sektora aktīvu iegādes programmas un 5) pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādātajiem monetārās politikas mērķiem turētajiem parāda vērtspapīriem radušos ienākumu summu sadala nākamā gada janvārī starpperioda ienākumu sadales veidā, ja vien ECB Padome nav lēmusi citādi.^[44] Šādu lēmumu pieņem, ja, balstoties uz ECB Valdes pamatotu aplēsi, ECB Padome paredz, ka ECB gadā kopumā būs zaudējumi vai ka tai būs gada tīrā peļņa, kas ir mazāka par šiem ienākumiem. Padome var arī nolemt pilnībā vai daļēji pārvest šos ienākumus uzkrājumā finanšu riskiem (sk. iepriekš "Uzkrājums finanšu riskiem").

Turklāt Padome var nolemt samazināt janvārī sadalāmo ienākumu no euro banknotēm apgrozībā summu, neietverot izmaksas, kas radušās ECB saistībā ar euro banknošu emisiju un apstrādi.

Notikumi pēc bilances datuma

Aktīvu un pasīvu vērtība koriģēta, atspoguļojot notikumus laikā no gada beigu bilances datuma līdz datumam, kad Valde akceptē ECB gada finanšu pārskatu iesniegšanu Padomei apstiprināšanai, ja šādi notikumi būtiski ietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā.

Svarīgi notikumi pēc bilances datuma, kas neietekmē aktīvu un pasīvu stāvokli bilances datumā, atspoguļoti skaidrojumos.

Grāmatvedības politikas pārmaiņas

ECB 2025. gadā neveica nekādas grāmatvedības politikas pārmaiņas.

Citi jautājumi

Padome 2024. gada 13. martā nolēma ieviest monetārās politikas īstenošanas darbības principu pārmaiņas.^[45] Šajā pašā kontekstā Padome arī nolēma, ka ar 2025. gada 1. janvāri procentu likme, kas piemērota Eurosistēmas piedāvātajai noguldījumu iespējai, tiks izmantota, nosakot atlīdzību par 1) prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā, 1) TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB, un 3) saistībām par nodotajām ārējām rezervēm. Līdz 2024. gada beigām atlīdzība tika noteikta, pamatojoties uz Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi.

Ārējā revidenta iecelšana

Saskaņā ar ECBS Statūtu 27. pantu un pamatojoties uz Padomes rekomendāciju, ES Padome uz pieciem gadiem – līdz 2029. finanšu gada beigām – apstiprināja Forvis Mazars GmbH & Co. KG Wirtschaftsprüfungsgesellschaft Steuerberatungsgesellschaft, Hamburg (Vācijas Federatīvā Republika) par ECB ārējiem revidentiem. Šo piecu gadu periodu var pagarināt par diviem papildu finanšu gadiem.

2.4. Bilances skaidrojumi

1. skaidrojums. Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi

ECB zelta turējumi bija šādi.

ECB zelta turējumu vērtības euro ekvivalents palielinājās sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 14. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

2. skaidrojums. Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus eurozonas esošo valstu un eurozonas valstu rezidentiem

2.1. skaidrojums. SVF debitoru parādi

Šis aktīvs atspoguļo SDR ECB turējumā, un tā apjoms 2025. gada 31. decembrī bija 1772 milj. euro (2024. gadā – 2227 milj. euro). Šie turējumi veidojas sakarā ar divvirzienu brīvprātīgu tirdzniecības vienošanos ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF) par SDR pirkšanu un pārdošanu, saskaņā ar kuru SVF ir pilnvarots ECB vārdā organizēt SDR pirkšanu vai pārdošanu par euro minimālā un maksimālā turējumu līmeņa robežās. Grāmatvedības vajadzībām SDR uzskata par ārvalstu valūtu (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). ECB SDR turējumi 2025. gadā samazinājās. To galvenokārt noteica darījumi, kuri notika iepriekš minētās brīvprātīgās tirdzniecības vienošanās kontekstā. Turklāt SDR vērtības samazināšanās attiecībā pret euro 2025. gadā veicināja šo turējumu vērtības euro ekvivalenta sarukumu.

2.2. skaidrojums. Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem

Šos divus posteņus veido atlikumi bankās, aizdevumi ārvalstu valūtās un ieguldījumi ASV dolāros, Japānas jenās un Ķīnas renminbi denominētos vērtspapīros.

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šo posteņu kopējās vērtības kritums 2025. gadā skaidrojams galvenokārt ar ASV dolāra un Japānas jenas kursa samazināšanos attiecībā pret euro. Šo kritumu daļēji kompensēja galvenokārt gada laikā gūtie ienākumi no ASV dolāru portfeļa.

Neto ārvalstu valūtu turējumi^[46] bija šādi.

2025. gada 1. ceturksnī ECB pārdeva nelielu daļu no saviem ASV dolāru turējumiem un pilnībā ieguldīja šos ieņēmumus Japānas jenās. Tas tika darīts ārējo rezervju struktūras standarta līdzsvarošanas ietvaros, lai saskaņotu to ar mērķa sadalījumu.

2025. gadā netika veiktas ārvalstu valūtas intervences.

3. skaidrojums. Pārējās prasības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm

2025. gada 31. decembrī šo posteni veidoja pieprasījuma noguldījumu konti eurozonas valstu rezidentu turējumā 1 milj. euro apmērā (2024. gadā – 2 milj. euro).

4. skaidrojums. Eurozonas valstu rezidentu vērtspapīri euro

4.1. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri

2025. gada 31. decembrī šo posteni veidoja parāda vērtspapīri, ko ECB iegādājusies vērtspapīru tirgu programmas (VTP), trešās nodrošināto obligāciju iegādes programmas (NOIP3), ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP), valsts sektora aktīvu iegādes programmas (VSAIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros.

2025. gadā aktīvu iegādes programmas (AIP)^[47] un PĀAIP^[48] portfeļi turpināja samazināties mērenā un prognozējamā tempā, Eurosistēmai vairs atkārtoti neieguldot vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus.

Parāda vērtspapīrus, ko ECB iegādājās šo programmu ietvaros, uzskaita saskaņā ar amortizētajām izmaksām, ņemot vērā vērtības samazināšanos (sk. "Vērtspapīri" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

ECB turēto parāda vērtspapīru amortizētās izmaksas, kā arī to tirgus vērtība^[49] (kas nav ietverta bilancē vai peļņas un zaudējumu aprēķinā un tiek sniegta vienīgi salīdzinājumam) bija šāda.

ECB turēto parāda vērtspapīru amortizēto izmaksu pārmaiņas gada laikā bija šādas.

Padome regulāri novērtē ar šo programmu ietvaros turētajiem vērtspapīriem saistītos finanšu riskus.

Šajā kontekstā, izmantojot gada beigu datus, tiek veikti gadskārtējie vērtības samazināšanās testi, kurus apstiprina Padome. Šajos testos vērtības samazināšanās rādītāji tiek novērtēti katrai programmai atsevišķi. Gadījumos, kad novēroti vērtības samazināšanās rādītāji, tiek veikta papildu analīze, lai apstiprinātu, ka vērtības samazināšanās nav ietekmējusi pamatā esošo vērtspapīru naudas plūsmas. Pamatojoties uz šajā gadā veikto vērtības samazināšanās testu rezultātiem, 2025. gadā ECB nav atzinusi zaudējumus no tās monetārās politikas portfeļos turētajiem parāda vērtspapīriem.

Eurosistēmas turēto vērtspapīru amortizētās izmaksas^[50] bija šādas.

5. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās prasības

5.1. skaidrojums. Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

Šo posteni veido ECB prasības pret eurozonas valstu NCB saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). 2025. gada 31. decembrī kopējais apmērs bija 129 563 milj. euro (2024. gadā – 127 067 milj. euro). Kopš 2025. gada 1. janvāra atlīdzība par šīm prasībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo procentu likmi, ko piemēro Eurosistēmas piedāvātajai noguldījumu iespējai. Līdz minētajam datumam šī atlīdzība tika aprēķināta saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi (sk. "Citi jautājumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 22.2. skaidrojumu "Procentu ienākumi no prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā").

6. skaidrojums. Pārējie aktīvi

6.1. skaidrojums. Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi

Materiālie un nemateriālie pamatlīdzekļi bija šādi.

ECB 2025. gadā postenī "Ēkas ar lietošanas tiesībām" atzina jaunu nomātu biroju ēku. Ar to saistīto izmaksu pieaugumu šajā aktīvu kategorijā ar uzviju kompensēja citas nomātas biroju ēkas izslēgšana no bilances, beidzoties tās nomas termiņam, kā rezultātā samazinājās arī attiecīgais uzkrātais nolietojums.

Gada beigās tika veikts ECB galvenās ēkas un biroju ēku ar lietošanas tiesībām vērtības samazināšanās tests, un zaudējumi no vērtības samazināšanās netika konstatēti.

6.2. skaidrojums. Pārējie finanšu aktīvi

Šo posteni galvenokārt veido ECB pašu kapitāla portfelis, kas lielākoties ietver ECB apmaksātā kapitāla, kā arī vispārējo rezervju fondā un uzkrājumā finanšu riskiem atlikto summu ieguldījumus. Tas ietver arī 3211 Starptautisko norēķinu bankas (SNB) akciju atbilstoši to iegādes izmaksām (42 milj. euro) un citus pieprasījuma noguldījumu kontus euro.

Šo posteni veido šādi komponenti.

Šā posteņa neto pieaugums 2025. gadā galvenokārt skaidrojams ar ECB pašu kapitāla portfeļa procentu ienākumu atkārtotu ieguldīšanu.

6.3. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šo posteni galvenokārt veido 2025. gada 31. decembrī nepabeigto mijmaiņas un biržā netirgoto valūtas maiņas nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Pārvērtēšanas pārmaiņu apmērs bija 273 milj. euro (2024. gadā – 681 milj. euro). Tās radušās sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi izteikti atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

6.4. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi

Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi bija šādi.

2025. gada 31. decembrī šajā postenī bija ietverti uzkrātie kuponu procenti no vērtspapīriem, t. sk. iegādes brīdī samaksāto procentu atlikums (sk. 2.2. skaidrojumu "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi un prasības ārvalstu valūtā pret eurozonas valstu rezidentiem", 4.1. skaidrojumu "Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri" un 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

Tas ietvēra uzkrātos procentus no TARGET atlikumiem, kas saņemami no eurozonas valstu NCB par 2025. gada decembri (sk. 11.2. skaidrojumu "Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)"), un uzkrātos procentus, kas saņemami no eurozonas valstu NCB par 2025. gada pēdējo ceturksni par ECB prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā (sk. 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā"). Šīs summas tika samaksātas 2026. gada janvārī.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie uzkrātie ienākumi atbilst uzraudzības maksai, kas saņemama par 2025. gada uzraudzības maksas periodu un tiks iekasēta 2026. gadā (sk. 25. skaidrojumu "Tīrie komisijas maksas ienākumi/izdevumi").^[51]

Pārējo šā posteņa daļu galvenokārt veidoja 1) uzkrātie ienākumi no ECBS projektiem un pakalpojumiem (sk. 27. skaidrojumu "Pārējie ienākumi"), 2) dažādi avansa maksājumi un 3) uzkrātie procentu ienākumi no pārējiem finanšu instrumentiem.

6.5. skaidrojums. Dažādi

2025. gada 31. decembrī šis postenis bija 110 milj. euro (2024. gadā – 53 milj. euro), un to galvenokārt veidoja atlikumi 78 milj. euro apmērā (2024. gadā – 24 milj. euro) saistībā ar 2025. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Tajā bija iekļauti arī debitoru parādi saistībā ar ECBS projektiem un pakalpojumiem (sk. 27. skaidrojumu "Pārējie ienākumi") un atlikumi, kas attiecas uz atgūstamo pievienotās vērtības nodokli.

7. skaidrojums. Banknotes apgrozībā

Šis postenis ietver ECB daļu (8 %) no kopējā apgrozībā esošo euro banknošu apmēra (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Tā summa 2025. gada 31. decembrī bija 129 563 milj. euro (2024. gadā – 127 067 milj. euro).

8. skaidrojums. Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm

Eurosistēmas centrālajām bankām ir ļauts kā nodrošinājumu VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu iespējai pieņemt naudas līdzekļus bez nepieciešamības tos atkārtoti ieguldīt. ECB gadījumā šīs operācijas tiek veiktas ar specializētu iestāžu starpniecību.

Šajā postenī ietverti šādu ar eurozonas valstu kredītiestādēm veiktu aizdevuma darījumu atlikumi. Tā kā naudas līdzekļi, kas saņemti TARGET kontos kā nodrošinājums, gada beigās nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 17. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").^[52]

9. skaidrojums. Saistības euro pret citiem eurozonas valstu rezidentiem

9.1. skaidrojums. Saistības pret valdību

2025. gada 31. decembrī šo posteni veidoja Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta (EFSI) noguldījumi 74 milj. euro apmērā (2024. gadā – 73 milj. euro). Saskaņā ar ECBS Statūtu 21. pantu ECB var darboties kā Savienības iestāžu, struktūru, biroju vai aģentūru, dalībvalstu centrālo valdību, reģionālo, vietējo vai citu publisko iestāžu vai citu publisko tiesību subjektu, vai publisko uzņēmumu fiskālais aģents.

9.2. skaidrojums. Pārējās saistības

2025. gada 31. decembrī šis postenis bija 25 947 milj. euro (2024. gadā – 24 482 milj. euro), un to veidoja caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto eurozonas valstu papildsistēmu^[53] atlikumi.

10. skaidrojums. Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem

Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem bija šādas.

2025. gada 31. decembrī šā posteņa lielākā sastāvdaļa bija ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemtie noguldījumi saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 21. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

Šis postenis ietvēra arī TARGET atlikumus, ko veido ārpus eurozonas esošo valstu NCB atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika") un caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto ārpus eurozonas esošo valstu papildsistēmu atlikumi.

Tas ietvēra arī atlikumu, kas saistīts ar pastāvīgo savstarpējo valūtas vienošanos ar Federālo rezervju sistēmu. Saskaņā ar šo vienošanos Ņujorkas Federālo rezervju banka mijmaiņas darījumu veidā nodrošina ECB ASV dolārus, ļaujot Eurosistēmas darījuma partneriem piedāvāt īstermiņa finansējumu ASV dolāros. Vienlaikus ECB veic kompensējošus mijmaiņas darījumus ar eurozonas valstu NCB, kas izmanto iegūtos līdzekļus, lai reverso darījumu veidā veiktu likviditāti ASV dolāros palielinošas operācijas ar Eurosistēmas darījuma partneriem. Šo kompensējošo mijmaiņas darījumu rezultātā veidojas Eurosistēmas iekšējie atlikumi starp ECB un eurozonas valstu NCB. Turklāt mijmaiņas darījumi, ko ECB veica ar Ņujorkas Federālo rezervju banku un eurozonas valstu NCB, veido biržā netirgoto nākotnes darījumu prasības un saistības, kuras uzrāda ārpusbilances kontos (sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi").

Pārējo šā posteņa daļu veidoja atlikumi, kas radušies saistībā ar nepabeigtajiem VSAIP un valsts sektora PĀAIP vērtspapīru aizdevumu darījumiem ar ārpus eurozonas esošo valstu kredītiestādēm. Tā kā naudas līdzekļi, kas saņemti TARGET kontos kā nodrošinājums, gada beigās nebija ieguldīti, šie darījumi uzrādīti bilancē (sk. "Reversie darījumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 17. skaidrojumu "Vērtspapīru aizdevumu programmas").

11. skaidrojums. Eurosistēmas iekšējās saistības

11.1. skaidrojums. Saistības par nodotajām ārējām rezervēm

Tās ir saistības pret eurozonas valstu NCB, kas rodas, NCB nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, kad tās pievienojās Eurosistēmai. Saskaņā ar ECBS Statūtu 30.2. pantu šo daļu nosaka proporcionāli attiecīgās NCB daļai ECB parakstītajā kapitālā. 2025. gadā nav notikušas nekādas pārmaiņas.

Saistības pret eurozonas valstu NCB, kas rodas, NCB nododot ārējo rezervju aktīvus ECB, bija šādas.

Kopš 2025. gada 1. janvāra atlīdzība par šīm saistībām tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo procentu likmi, ko piemēro Eurosistēmas piedāvātajai noguldījumu iespējai, veicot korekcijas, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta. Līdz minētajam datumam šī atlīdzība tika aprēķināta saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi, kura arī tika koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta (sk. "Citi jautājumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 22.3. skaidrojumu "Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm").

11.2. skaidrojums. Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)

Šo posteni veido eurozonas valstu NCB TARGET atlikumi attiecībā pret ECB (sk. "ECBS/Eurosistēmas iekšējie atlikumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Tie bija šādi.

TARGET neto saistību sarukumu galvenokārt izraisīja ienākošās naudas plūsmas, kuras noteica PĀAIP un AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru dzēšana, par ko norēķini tika veikti TARGET kontos (sk. 4.1. skaidrojumu "Eurozonas valstu rezidentu euro denominētie vērtspapīri"). Šā faktora ietekmi daļēji kompensēja galvenokārt izejošās naudas plūsmas, kas saistītas ar 1) mazāku noguldīju apjomu, ko ECB pieņēma kā Eiropas Komisijas fiskālais aģents saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem"), un 2) procentu izdevumiem par ECB TARGET neto saistībām (sk. 22.5. skaidrojumu "Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB").

Izņemot atlikumus, kas veidojušies no kompensējošajiem mijmaiņas darījumiem, kuri veikti saistībā ar likviditāti ASV dolāros palielinošajām operācijām, atlīdzība par TARGET pozīcijām, ko eurozonas valstu NCB tur attiecībā pret ECB, kopš 2025. gada 1. janvāra tiek aprēķināta katru dienu saskaņā ar pēdējo pieejamo procentu likmi, ko piemēro Eurosistēmas piedāvātajai noguldījumu iespējai. Līdz minētajam datumam šī atlīdzība tika aprēķināta saskaņā ar pēdējo pieejamo Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju izsolēs izmantoto procentu likmi (sk. "Citi jautājumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 22.5. skaidrojumu "Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB").

11.3. skaidrojums. Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)

Šā posteņa apmērs 2025. gada 31. decembrī bija 8 milj. euro (2024. gadā – 40 milj. euro). Tas ietvēra ECB kā Eiropas Komisijas fiskālā aģenta pieņemtos noguldījumus saistībā ar ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanu (sk. 21. skaidrojumu "Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana").

Tas ietvēra arī korespondentkontu, ko izmanto ECB administratīvo maksājumu apstrādei.

12. skaidrojums. Pārējās saistības

12.1. skaidrojums. Ārpusbilances instrumentu pārvērtēšanas starpība

Šis postenis ietvēra 2025. gada 31. decembrī nepabeigto biržā netirgoto vērtspapīru nākotnes darījumu ārvalstu valūtā pārvērtēšanas pārmaiņas (sk. 19. skaidrojumu "Biržā netirgotie vērtspapīru nākotnes darījumi"). Šo pārvērtēšanas pārmaiņu apmērs bija 0.2 milj. euro, un tās galvenokārt noteica šo vērtspapīru nākotnes tirgus cenas kritums. Atlikušās pārvērtēšanas pārmaiņas bija saistītas ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši valūtas kursam bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi izteikti atbilstoši attiecīgās ārvalstu valūtas vidējai cenai šajā datumā (sk. "Ārpusbilances instrumenti" un "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). 2024. gada 31. decembrī šajā postenī nebija atlikumu.

12.2. skaidrojums. Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi

Uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi bija šādi.

2025. gada 31. decembrī divi galvenie komponenti šajā postenī bija uzkrātie procenti no TARGET atlikumiem, kas maksājami NCB par 2025. gada decembri (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem" un 11.2. skaidrojumu "Saistības par TARGET sistēmas norēķiniem (neto)"), un uzkrātie procenti, kas maksājami eurozonas valstu NCB par 2025. gadu saistībā ar to prasībām par ECB nodotajām ārējām rezervēm (sk. 11.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm"). Šīs summas tika samaksātas 2026. gada janvārī.

Šajā postenī ietilpa arī uzkrātie procenti par ECB kā fiskālā aģenta pieņemtajiem noguldījumiem (sk. 9.1. skaidrojumu "Saistības pret valdību", 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem" un 11.3. skaidrojumu "Pārējās saistības Eurosistēmā (neto)").

Pārējo šā posteņa daļu veidoja 1) uzkrātie procenti, kas maksājami par caur TARGET-ECB komponentu TARGET pievienoto eurozonas valstu papildsistēmu atlikumiem (sk. 9.2. skaidrojumu "Pārējās saistības"), un 2) dažādi uzkrājumi un nākamo periodu ienākumi.

12.3. skaidrojums. Dažādi

Šis postenis 2025. gada 31. decembrī bija 1084 milj. euro (2024. gadā – 1327 milj. euro). Šī summa ietvēra atlikumus saistībā ar 2025. gada 31. decembrī nepabeigtajiem mijmaiņas un biržā netirgotajiem valūtas maiņas nākotnes darījumiem ārvalstu valūtā 286 milj. euro apmērā (2024. gadā – 574 milj. euro; sk. 20. skaidrojumu "Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi"). Šie atlikumi radušies sakarā ar šādu darījumu izteikšanu to euro ekvivalentā atbilstoši attiecīgās valūtas vidējai cenai bilances datumā salīdzinājumā ar to vērtību euro, kādā šie darījumi sākotnēji uzrādīti (sk. "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Šajā postenī bija ietvertas arī nomas saistības 227 milj. euro apmērā (2024. gadā – 110 milj. euro) (sk. "Noma" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

Pārējo šā posteņa daļu galvenokārt veidoja 1) no ECBS pakalpojumiem izrietošās saistības un 2) saistības, kas izriet no ECB veselības apdrošināšanas un ilgtermiņa aprūpes plāniem tās darbiniekiem, kā arī Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem.

Papildus šis postenis ietvēra ECB neto noteikto pabalstu saistības, kas attiecas uz tās darbinieku^[54], Valdes locekļu un ECB nodarbināto Uzraudzības valdes locekļu pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Pēcnodarbinātības pabalsti un citi ilgtermiņa pabalsti

Bilance
Bilances postenī "Dažādi" (saistības) atzītās summas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem ir šādas.

2025. gada 31. decembrī pienākuma pret darbiniekiem pašreizējā vērtība bija 2948 milj. euro (2024. gadā – 2712 milj. euro). Tā ietvēra nefondētos pabalstus 356 milj. euro apmērā (2024. gadā – 293 milj. euro) saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem, kas nav pensijas, un citiem ilgtermiņa pabalstiem. Noteikto pabalstu pienākuma pret Valdes locekļiem un Uzraudzības valdes locekļiem pašreizējā vērtība (42 milj. euro; 2024. gadā – 37 milj. euro) ietver tikai ar fondiem nesaistītas vienošanās par pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem.

Ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātie atlikumi uzrādīti bilances postenī "Pārvērtēšanas konti". 2025. gada 31. decembrī pārrēķināšanas guvumi, kas iekļauti šajā postenī, bija 585 milj. euro (2024. gadā – 416 milj. euro; sk. 14. skaidrojumu "Pārvērtēšanas konti").

Noteikto pabalstu pienākuma, plāna aktīvu un pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas
Noteikto pabalstu pienākuma pašreizējās vērtības pārmaiņas bija šādas.

Pārrēķināšanas zaudējumi no noteikto pabalstu pienākuma 2025. gadā radās uz pieredzi pamatoto korekciju rezultātā, kas atspoguļoja iepriekšējā gada pārskatā ietverto aktuāro pieņēmumu un faktiskās pieredzes atšķirības. Rezultātā radušos zaudējumus daļēji kompensēja pārrēķināšanas guvumi, kas radās galvenokārt sakarā ar aktuāra novērtējumam izmantotās diskonta likmes paaugstināšanos no 3.6 % 2024. gadā līdz 3.9 % 2025. gadā.

Iepriekšējās apkalpošanas izmaksas, kas tika atzītas 2024. gadā, saistītas ar pašreizējiem iemaksu veicējiem un pensionāriem un veidojās sakarā ar šajā gadā notikušajām ECB pensiju plānu regulējošo noteikumu pārmaiņām, saskaņā ar kurām ar 2026. gadu ikgadējais pensiju palielinājums atbilst ECB darbinieku vispārējām algu korekcijām.

Plāna aktīvu patiesās vērtības pārmaiņas ar darbiniekiem saistīto noteikto pabalstu pīlārā bija šādas.

Plāna aktīvu pārrēķināšanas guvumi 2025. gadā atspoguļo to, ka fondu aktīvu faktiskā atdeve bija lielāka nekā aplēstie procentu ienākumi no plāna aktīviem, kam pamatā bija aktuāra novērtējumam 2024. gadā izmantotā diskonta likme 3.6 %.

Pārrēķināšanas rezultātu pārmaiņas bija šādas.

Peļņas un zaudējumu aprēķins
Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā, bija šādas.

Summas, kas atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā attiecībā uz kārtējām darba izmaksām, pienākuma procentu izmaksām un procentu ienākumiem no plāna aktīviem, aplēš, izmantojot iepriekšējā gadā piemērotos pieņēmumus. Piemērojamā diskonta likme, kas izmantota aktuāra novērtējumā attiecīgi 2023. un 2024. gadā, pieauga no 3.4 % līdz 3.6 %. Lielāki atlikumi un augstāka diskonta likme izraisīja ienākuma procentu izmaksu un procentu ienākumu no plāna aktīviem pieaugumu. Kārtējās apkalpošanas izmaksas 2025. gadā nedaudz palielinājās galvenokārt sakarā ar 2024. gadā veiktajiem ECB pensiju plānus regulējošo noteikumu grozījumiem.

Iepriekšējās apkalpošanas izmaksas, kas veidojās sakarā ar šīm pārmaiņām, tika pilnībā atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā 2024. gadā, kas bija gads, kad tika pieņemts lēmums veikt šīs pārmaiņas.

Galvenie pieņēmumi
Gatavojot šajā skaidrojumā minētos novērtējumus, neatkarīgi aktuāri izmantojuši pieņēmumus, kurus uzskaites un informācijas atklāšanas nolūkiem akceptējusi Valde. Lai aprēķinātu pēcnodarbinātības un citu ilgtermiņa pabalstu saistības, izmantoti šādi galvenie pieņēmumi.

13. skaidrojums. Uzkrājumi

13.1. skaidrojums. Pārējie uzkrājumi

Šā posteņa apmērs 2025. gada 31. decembrī bija 84 milj. euro (2024. gadā – 72 milj. euro).

14. skaidrojums. Pārvērtēšanas konti

Šo posteni galvenokārt veido pārvērtēšanas atlikumi, kas rodas saistībā ar aktīvu, saistību un ārpusbilances instrumentu nerealizētajiem guvumiem (sk. "Zelts un aktīvi un saistības ārvalstu valūtā", "Vērtspapīri", "Ienākumu atzīšana" un "Ārpusbilances instrumenti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").^[55] Tas ietver arī ar pēcnodarbinātības pabalstiem saistīto ECB neto noteikto pabalstu saistību pārrēķinātos atlikumus (sk. "Pēcnodarbinātības pabalsti un citi ilgtermiņa pabalsti" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 12.3. skaidrojumu "Dažādi").

Pārvērtēšanas konti bija šādi.

Pārvērtēšanas konti 2025. gadā palielinājās galvenokārt sakarā ar zelta tirgus cenas kāpumu euro izteiksmē. Šo pieaugumu daļēji kompensēja ārvalstu valūtu pārvērtēšanas kontu samazināšanās galvenokārt sakarā ar ASV dolāra kursa kritumu attiecībā pret euro.

Galveno ārvalstu valūtu un zelta gada beigu pārvērtēšanā izmantotie kursi bija šādi.

15. skaidrojums. Kapitāls un rezerves

15.1. skaidrojums. Kapitāls

ECB kapitāla atslēga
Saskaņā ar ECBS Statūtu 29. pantu ES dalībvalstu NCB daļu svērumu ECB kapitāla parakstīšanas atslēgā nosaka vienādā proporcijā atbilstoši attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāju kopskaita un iekšzemes kopprodukta īpatsvaram ES. Šīs kapitāla daļas koriģē reizi piecos gados, kā arī ik reizi, kad mainās to NCB skaits, kuras veic ieguldījumus ECB kapitālā.

ECB kapitāls
Kapitāla atslēgu piemēro ECB parakstītajam kapitālam (10 825 milj. euro), lai noteiktu katras NCB parakstītā kapitāla daļu.

Eurozonas valstu NCB pilnībā apmaksājušas savu parakstītā kapitāla daļu, savukārt ārpus eurozonas esošo valstu NCB apmaksājušas 3.75 % no to parakstītā kapitāla, piedaloties ECB darbības izmaksu segšanā. Ārpus eurozonas esošo valstu NCB nav tiesīgas saņemt daļu no ECB sadalāmās peļņas, un tās arī neuzņemas saistības segt nekādus ECB zaudējumus.

2025. gadā nav notikušas nekādas pārmaiņas. Kapitāla atslēga, parakstītais kapitāls un apmaksātais kapitāls parādīts tālāk tabulā.

16. skaidrojums. Uzkrātie pārnestie zaudējumi

Šā posteņa apmērs 2025. gada 31. decembrī bija 9210 milj. euro (2024. gadā – 1266 milj. euro). To veidoja ECB 2023. un 2024. gada zaudējumi, kas saskaņā ar Padomes lēmumu tika pārnesti uz ECB bilanci, lai tos kompensētu no nākotnē gūtās peļņas.

2.5. Ārpusbilances instrumenti

17. skaidrojums. Vērtspapīru aizdevumu programmas

ECB pašu kapitāla pārvaldības ietvaros ECB noslēgusi vērtspapīru aizdevuma līgumu. Saskaņā ar to specializētas iestādes ECB vārdā veic vērtspapīru aizdevuma darījumus. Saskaņā ar Padomes lēmumiem ECB piedāvā aizdevumiem arī monetārās politikas mērķiem turētos vērtspapīrus.^[56]

Atkarībā no saņemtā nodrošinājuma vērtspapīru aizdevumu operācijas uzrāda 1) ārpusbilances kontos, ja attiecīgās operācijas veiktas pret vērtspapīru nodrošinājumu, vai 2) bilances kontos, ja attiecīgās operācijas veiktas pret naudas līdzekļu nodrošinājumu, kas gada beigās nav ieguldīts (sk. 8. skaidrojumu "Pārējās saistības euro pret eurozonas valstu kredītiestādēm" un 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem").

Aizdoto vērtspapīru tirgus vērtība un atbilstošais nodrošinājums bija šāds.

18. skaidrojums. Biržā tirgotie procentu likmju nākotnes līgumi

Biržā tirgotie ārvalstu valūtas procentu likmju nākotnes darījumi tika veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem, bija šādi.

19. skaidrojums. Biržā netirgotie vērtspapīru nākotnes darījumi

Biržā netirgotie vērtspapīru nākotnes darījumi tika veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Noslēgto darījumu atlikumi, kas uzrādīti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem, bija šādi.

20. skaidrojums. Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi

Ārējo rezervju pārvaldība
Valūtas mijmaiņas darījumi un biržā netirgotie valūtas maiņas nākotnes darījumi tika veikti ECB ārējo rezervju pārvaldības ietvaros. Šo darījumu rezultātā gada beigās bija šādi prasību un saistību atlikumi, kas izteikti atbilstoši ārvalstu valūtu gada beigu kursiem.

Likviditāti palielinošās vienošanās par mijmaiņas darījumiem
ECB ietilpst centrālo banku mijmaiņas darījumu līniju tīklā, un tai noslēgtas savstarpējas vienošanās par mijmaiņas darījumiem ar Kanādas Banku, Japānas Banku, Šveices Nacionālo banku, Anglijas Banku un Federālo rezervju sistēmu. Tai ir arī savstarpēja mijmaiņas darījumu līnija ar Ķīnas Tautas banku. Šīs vienošanās par mijmaiņas darījumiem ļauj nodrošināt 1) likviditāti jebkuras minētās centrālās bankas attiecīgajā valūtā eurozonas valstu bankām vai 2) euro likviditāti finanšu iestādēm, kas atrodas iepriekš minēto centrālo banku jurisdikcijā. Turklāt arī ar Danmarks Nationalbank un Sveriges Riksbank noslēgtas vienošanās par mijmaiņas darījumiem, kuras paredz nodrošināt euro likviditāti to jurisdikcijā esošajām finanšu iestādēm. Minēto vienošanos mērķis ir starptautiskajos finansējuma tirgos novērst spriedzi, kas kavē eurozonas monetārās politikas transmisijas efektivitāti.^[57]

Sakarā ar likviditātes nodrošināšanu ASV dolāros Eurosistēmas darījuma partneriem ir radušies ASV dolāros denominētu prasību un saistību atlikumi, kuru norēķinu diena ir 2026. gadā (sk. 10. skaidrojumu "Saistības euro pret ārpus eurozonas esošo valstu rezidentiem").

21. skaidrojums. Aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšana

ECB darbojas kā Eiropas Komisijas fiskālais aģents ES aizņēmumu un aizdevumu operāciju administrēšanā.^[58] 2025. gadā ECB bija atbildīga par kontu administrēšanu un maksājumu apstrādi saistībā ar šādām ES programmām.

Turklāt ECB darbojas kā Eiropas Komisijas maksājumu aģents saistībā ar tās ES emisijas pakalpojumu.

2.6. Peļņas un zaudējumu aprēķina skaidrojumi

22. skaidrojums. Tīrie procentu ienākumi/(izdevumi)

Tīrie procentu izdevumi bija šādi.

22.1. skaidrojums. Ārējo rezervju tīrie procentu ienākumi

ECB ārējo rezervju tīrie procentu ienākumi instrumentu veidu dalījumā bija šādi.

ECB ārējo rezervju tīrie procentu ienākumi ārvalstu valūtu dalījumā bija šādi.

22.2. skaidrojums. Procentu ienākumi no prasībām saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā

2025. gadā procentu ienākumi saistībā ar ECB daļu (8 %) no apgrozībā esošo euro banknošu kopējās vērtības (sk. "Banknotes apgrozībā" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika" un 5.1. skaidrojumu "Prasības saistībā ar euro banknošu sadali Eurosistēmā") bija 2900 milj. euro (2024. gadā – 5232 euro). Šo kritumu izraisīja zemāka vidējās atlīdzības likme (2025. gadā – 2.3 %, 2024. gadā – 4.1 %), ko visvairāk noteica galveno ECB procentu likmju samazināšanās un mazākā mērā arī tas, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes vietā kā atlīdzības likme tiek izmantota noguldījumu iespējas procentu likme (sk. "Citi jautājumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

22.3. skaidrojums. Atlīdzība par NCB prasībām par nodotajām ārējām rezervēm

2025. gadā procentu izdevumi saistībā ar eurozonas valstu NCB prasībām par ECB nodotajām ārējām rezervēm (sk. 11.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm") bija 790 milj. euro (2024. gadā – 1448 milj. euro). Šo kritumu izraisīja zemāka vidējās atlīdzības likme (2025. gadā – 2.3 %, 2024. gadā – 4.1 %), kura tika koriģēta, lai atspoguļotu to, ka no zelta sastāvdaļas peļņa netiek gūta. To visvairāk noteica galveno ECB procentu likmju samazināšanās un mazākā mērā arī tas, ka, nosakot atlīdzību, tiek piemērota noguldījumu iespējas procentu likme, nevis galveno refinansēšanas operāciju procentu likme (sk. "Citi jautājumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika").

22.4. skaidrojums. Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi

Monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru tīrie procentu ienākumi bija šādi.

22.5. skaidrojums. Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB

Tīrie procentu izdevumi saistībā ar TARGET atlikumiem, kas saņemami no NCB/maksājami NCB, bija šādi.

Šo kritumu pārsvarā izraisīja zemāka vidējās atlīdzības likme (2025. gadā – 2.3 %, 2024. gadā – 4.1 %), ko visvairāk noteica galveno ECB procentu likmju samazināšanās un mazākā mērā arī tas, ka galveno refinansēšanas operāciju procentu likmes vietā kā atlīdzības likme tiek izmantota noguldījumu iespējas procentu likme (sk. "Citi jautājumi" 2.3. iedaļā "Grāmatvedības politika"). Šo kritumu veicināja arī mazāki TARGET atlikumi, kas galvenokārt skaidrojami ar monetārās politikas mērķiem turēto vērtspapīru dzēšanu.

23. skaidrojums. Realizētie finanšu operāciju guvumi/zaudējumi

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām bija šādi.

Neto realizēto cenu rezultāts ietver realizētos guvumus un zaudējumus no vērtspapīriem un biržā tirgotajiem procentu likmju nākotnes līgumiem. Neto realizētos guvumus no cenām 2025. gadā galvenokārt veidoja realizētie guvumi no cenām, kas radās, pārdodot ASV dolāros denominētos vērtspapīrus, kuru tirgus cena bija pieaugusi attiecīgā ienesīguma samazināšanās rezultātā.

Neto realizētos guvumus no valūtas kursiem 2025. gadā galvenokārt noteica ECB ārējo rezervju struktūras standarta līdzsvarošana 2025. gada 1. ceturksnī, lai saskaņotu to ar mērķa sadalījumu. ECB pārdeva nelielu daļu no saviem ASV dolāru turējumiem un pilnībā ieguldīja šos ieņēmumus Japānas jenās.

Realizētie guvumi un zaudējumi no finanšu operācijām valūtu un ceturkšņu dalījumā bija šādi.

24. skaidrojums. Finanšu aktīvu un pozīciju norakstīšana

Tika norakstīta šādu finanšu aktīvu un pozīciju vērtība.

Vairāku – galvenokārt pašu kapitāla un Japānas jenu portfelī turēto – vērtspapīru tirgus vērtība saruka, 2025. gadā vienlaikus pieaugot atbilstošajām ienesīguma likmēm. Tā rezultātā gada beigās veidojās nerealizētie zaudējumi no cenām.

Nerealizētie zaudējumi no valūtus kursiem radās saistībā ar visiem ECB ārvalstu valūtu turējumiem, izņemot ASV dolāru turējumu. Nerealizētie zaudējumi 1229 milj. euro apmērā radās saistībā ar Japānas jenas turējumu. Šo turējumu vidējās iegādes izmaksas tika norakstītas līdz 2025. gada beigu kursam sakarā ar šo valūtu kursa kritumu attiecībā pret euro līdz līmenim, kas zemāks par to vidējām izmaksām.

25. skaidrojums. Tīrie komisijas maksas ienākumi/(izdevumi)

Tīrie komisijas maksas ienākumi bija šādi.

Ienākumus šajā postenī veidoja galvenokārt uzraudzības maksas. Izdevumus galvenokārt veidoja glabāšanas maksa.

Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi un izdevumi
Ar uzraudzības uzdevumiem saistītie ienākumi bija šādi.

Ar banku uzraudzību saistītos ienākumus galvenokārt veido ienākumi no uzraudzības maksām, ko katru gadu iekasē no uzraudzītajām iestādēm, lai atgūtu gada izdevumus, kas ECB radušies saistībā ar tās uzraudzības uzdevumu veikšanu.

Ar banku uzraudzību saistītie izdevumi rodas nozīmīgo iestāžu tiešas uzraudzības, mazāk nozīmīgo iestāžu uzraudzības pārraudzības, horizontālo uzdevumu veikšanas un speciālo pakalpojumu sniegšanas rezultātā. Tie ietver ECB uzraudzības funkcijas tiešās izmaksas un attiecīgās izmaksas, kas saistītas ar ECB uzraudzības pienākumu pildīšanai nepieciešamajām atbalsta funkcijām, atspoguļojot to pakalpojumus attiecībā uz telpām un iekārtām, cilvēkresursiem, informācijas tehnoloģijām (IT), juridiskajiem, audita un administratīvajiem jautājumiem, komunikāciju un tulkošanu, kā arī citām aktivitātēm.

Faktiskie ar ECB uzraudzības uzdevumiem saistītie gada izdevumi palielinājās sakarā ar reizi divos gados veiktajiem ES mēroga stresa testiem, kas notika 2025. gadā^[59], jaunajām pilnvarām, kas ieviestas ar Digitālās darbības noturības aktu (DORA)^[60], un turpmākiem ieguldījumiem banku uzraudzībai paredzētajās IT sistēmās.

Lai noteiktu uzraudzības maksu summu, kas uzraudzītajām iestādēm jāmaksā, faktiskie gada izdevumi koriģēti atbilstoši summām, kas atmaksātas atsevišķām bankām vai iekasētas no tām iepriekšējos maksas periodos, kā arī citām korekcijām, t. sk. procentu maksājumiem par kavētiem maksājumiem.^[61] Ņemot vērā korekciju atbilstoši procentu maksājumiem, kas saņemti par kavētiem maksājumiem, kā arī neto summas, kas atmaksātas atsevišķām bankām par iepriekšējiem maksas periodiem, 2025. gadā no uzraudzītajām iestādēm iekasējamās gada uzraudzības maksas bija 690 milj. euro (sk. 6.4. skaidrojumu "Uzkrājumi un nākamo periodu izdevumi"). Šī kopsumma gandrīz atbilst faktisko gada izdevumu summai^[62]. Rēķini par atsevišķām uzraudzības maksām tiks sagatavoti 2026. gada 2. ceturksnī.^[63]

ECB ir tiesības arī noteikt uzraudzītajām iestādēm administratīvos sodus par prudenciālās prasības ietverošo piemērojamo banku darbību regulējošo ES tiesību aktu (t. sk. ECB uzraudzības lēmumu) neievērošanu. Ar tiem saistītie ienākumi netiek ņemti vērā, aprēķinot gada uzraudzības maksas, kā arī netiek ņemti vērā šādu soda maksājumu atmaksājumi, ja agrākie lēmumi par sankcijām tiek grozīti vai anulēti. Tā vietā attiecīgās summas tiek iegrāmatotas ECB peļņas un zaudējumu aprēķinā.

26. skaidrojums. Kapitāla instrumentu un līdzdalības kapitālā ienākumi

Kapitāla instrumentu un līdzdalības kapitālā ienākumi 2025. gadā bija 14 milj. euro (2024. gadā – 1 milj. euro). Šī summa ietvēra dividendes, kas saņemtas par ECB pašu kapitāla portfelī turētajiem kapitāla biržā tirgotajiem fondiem un par ECB turējumā esošajām SNB akcijām (sk. 6.2. skaidrojumu "Pārējie finanšu aktīvi").

27. skaidrojums. Pārējie ienākumi

Dažādi pārējie ienākumi 2025. gadā bija 135 milj. euro (2024. gadā – 119 milj. euro). Šo summu galvenokārt veidoja iesaistīto valstu NCB iemaksas, šīm NCB piedaloties ECB izdevumos saistībā ar ECBS projektiem un pakalpojumiem.

28. skaidrojums. Personāla izmaksas

Personāla izmaksas bija šādas.

Vidējais darbinieku skaits pilna laika ekvivalenta (PLE)^[64] izteiksmē 2025. gadā bija 4388 (2024. gadā – 4297), t. sk. 388 darbinieki bija vadošos amatos (2024. gadā – 386).

Izmaksas saistībā ar pēcnodarbinātības pabalstiem un citiem ilgtermiņa pabalstiem 2025. gadā bija zemākas galvenokārt tāpēc, ka 2024. gadā saistībā ar grozījumiem noteikumos, kas reglamentē ECB pensiju plānus, tika iekļautas vienreizējas iepriekšējās apkalpošanas izmaksas. Saskaņā ar attiecīgajiem ECB grāmatvedības noteikumiem par pensijām šīs izmaksas tika pilnībā atzītas peļņas un zaudējumu aprēķinā 2024. gadā, kad tika pieņemts attiecīgais lēmums. Algas un pabalsti 2025. gadā palielinājās atbilstoši plānotajam vidējā ECB darbinieku skaita pieaugumam un regulārajām algu korekcijām.

ECB Valdes un Uzraudzības valdes locekļu atalgojums
Valdes locekļi un ECB nodarbinātie Uzraudzības valdes locekļi saņem pamatalgu un pabalstus mājokļa īrei (15 % no pamatalgas). Prezidentam mājokļa īres pabalsta vietā tiek nodrošināta rezidence. Valdes locekļi un Uzraudzības valdes priekšsēdētājs saņem arī pabalstus reprezentācijas izdevumiem.^[65] Saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas personāla nodarbinātības noteikumiem^[66] gan Valdes, gan Uzraudzības valdes locekļiem var būt tiesības saņemt mājokļa, bērna kopšanas, izglītības un citus pabalstus (atbilstoši personiskajiem apstākļiem). Algu apliek ar nodokli, ko iekasē ES, kā arī no tās atvelk iemaksas pensiju, veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās. Pabalstus neapliek ar nodokļiem un neiekļauj pensiju aprēķinā.

Valdes locekļiem un ECB nodarbinātajiem Uzraudzības valdes locekļiem (t. i., neietverot valstu uzraudzības iestāžu pārstāvjus) izmaksātās pamatalgas 2025. gadā bija šādas.^[67]

Kopā Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem izmaksātie pabalsti un iemaksas, ko ECB veica veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmā par Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem, bija 1 320 276 euro (2024. gadā – 1 254 013 euro).

Bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem noteiktu laiku pēc viņu amata pilnvaru termiņa beigām var tikt veikti pārejas laika maksājumi. 2025. gadā šie maksājumi, t. sk. ar tiem saistītie pabalsti, un ECB iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 1 039 478 euro (2024. gadā – 552 772 euro). Šie maksājumi 2025. gadā palielinājās, jo lielākā daļa Valdes locekļu tos saņēma par visu gadu, savukārt 2024. gadā daži locekļi tos saņēma tikai dažus mēnešus.

Ar pensijām saistītie maksājumi, t. sk. pēcnodarbinātības pabalsti, un par bijušajiem Valdes un Uzraudzības valdes locekļiem vai viņu apgādājamajiem veiktās iemaksas veselības apdrošināšanas, ilgtermiņa aprūpes un nelaimes gadījumu apdrošināšanas shēmās bija 2 005 333 euro (2024. gadā – 2 185 215 euro).^[68] 2025. gadā līdzīgi kā 2024. gadā šī summa ietvēra vienreizēju maksājumu, kas izmaksāts bijušajam Valdes loceklim, kurš beidza pildīt amata pienākumus, nākotnes pensijas maksājumu vietā.

29. skaidrojums. Administratīvie izdevumi

Administratīvie izdevumi bija šādi.

Administratīvo izdevumu nelielo kāpumu 2025. gadā galvenokārt noteica lielāki izdevumi par IT pakalpojumiem un projektiem (ar IT saistītie izdevumi). Samazinājumu izdevumu kategorijā "Ārējie pakalpojumi" galvenokārt noteica mazāki ar finanšu konsultāciju pakalpojumiem un citiem konsultatīvajiem pakalpojumiem saistītie izdevumi un to novirzīšana ar IT saistītajiem izdevumiem sakarā ar IT īstenošanas modeļu pārmaiņām.

30. skaidrojums. Banknošu ražošanas pakalpojumi

Šie izdevumi 2025. gadā bija 8 milj. euro (2024. gadā – 9 milj. euro). Summa veidojusies galvenokārt sakarā ar euro banknošu pārrobežu pārvadājumiem 1) starp banknošu spiestuvēm un NCB saistībā ar jaunu banknošu piegādi un 2) starp NCB saistībā ar banknošu trūkuma novēršanu, izmantojot banknošu pārpalikumu. Šīs izmaksas centralizēti sedz ECB.

31. skaidrojums. Pārvedums (uz)/no riska uzkrājumiem

Uzkrājums finanšu riskiem (sk. "Uzkrājums finanšu riskiem" 2.3. sadaļā "Grāmatvedības politika") tika pilnībā atbrīvots, lai segtu zaudējumus, kas 2022. un 2023. gadā radās finanšu risku dēļ. Tā kā turpmākajos gados pārvedumi uz šo uzkrājumu nav veikti, uzkrājuma apjoms kopš 2023. gada beigām ir bijis nulle.

2.7. Notikumi pēc bilances datuma

32. skaidrojums. Bulgārijas pievienošanās eurozonai

Saskaņā ar Padomes 2025. gada 8. jūlija Lēmumu (ES) 2025/1407^[69], kas pieņemts atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta 2. punktam, Bulgārija 2026. gada 1. janvārī ieviesa vienoto valūtu. Saskaņā ar ECBS Statūtu 48.1. pantu un Padomes 2025. gada 31. decembrī pieņemtajiem tiesību aktiem^[70] Българска народна банка (Bulgārijas Nacionālā banka) 2026. gada 1. janvārī iemaksāja 102 milj. euro, kas ir līdz šim neapmaksātā ECB parakstītā kapitāla daļa. Saskaņā ar ECBS Statūtu 48.1. pantu un atbilstoši ECBS Statūtu 30.1. pantam Bulgārijas Nacionālā banka ar 2026. gada 1. janvāri nodeva ECB ārējo rezervju aktīvus, kuru kopējā vērtība atbilst 1483 milj. euro. Šos ārējo rezervju aktīvus veidoja ASV dolāri skaidrā naudā (85 %) un zelts (15 %).

Bulgārijas Nacionālā banka ieguva prasības pret ECB par iemaksāto kapitālu un ārējo rezervju aktīviem, kas ekvivalentas nodotajām summām. Tās uzskatāmas par tādām pašām prasībām kā esošās pārējo eurozonas valstu NCB prasības (sk. 11.1. skaidrojumu "Saistības par nodotajām ārējām rezervēm").

2.8. 2021.–2025. gada finanšu pārskati

Bilance

Peļņas un zaudējumu aprēķins

3. Neatkarīga revidenta ziņojums

Eiropas Centrālās bankas
prezidentam un Padomei
Frankfurtē pie Mainas

Revidenta ziņojums par ECB 2025. gada finanšu pārskatiem

Atzinums

Mēs esam veikuši Eiropas Centrālās bankas (ECB) gada pārskatos iekļauto ECB gada, kas noslēdzās 2025. gada 31. decembrī, finanšu pārskatu, kuri ietver bilanci, peļņas un zaudējumu aprēķinu un nozīmīgu grāmatvedības principu un citu skaidrojumu kopsavilkumu, revīziju.

Mūsuprāt, pievienotie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par ECB finansiālo stāvokli 2025. gada 31. decembrī un tās finanšu darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās šajā datumā, saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 14. novembra Lēmumā (ES) 2024/2938 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2024/32), kas balstās uz Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 14. novembra Pamatnostādni (ES) 2024/2941 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2024/31).

Pamats atzinumam

Mēs veicām revīziju saskaņā ar Starptautiskajiem revīzijas standartiem (SRS). Mūsu atbildība saskaņā ar šiem standartiem ir sīkāk aplūkota mūsu ziņojuma sadaļā "Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju". Mēs esam neatkarīgi no ECB atbilstoši Vācijā noteiktajām ētikas prasībām, kuras attiecas uz mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju, kas ir saskaņā ar Starptautiskās Grāmatvežu ētikas standartu padomes Profesionālo grāmatvežu ētikas kodeksu (SGĒSP kodekss), un mēs esam pildījuši citus savus ētiskos pienākumus saskaņā ar šīm prasībām. Uzskatām, ka mūsu iegūtie revīzijas pierādījumi ir pietiekami un atbilstoši mūsu revīzijas atzinuma izteikšanai.

Pārējā informācija

ECB Valde (Valde) ir atbildīga par pārējo ECB gada pārskatos iekļauto informāciju. Pārējā informācija ir visa informācija, kas iekļauta ECB gada pārskatos, izņemot ECB finanšu pārskatus un mūsu revidentu ziņojumu.

Mūsu atzinums par finanšu pārskatiem neattiecas uz pārējo informāciju, un mēs par to nesniedzam nekāda veida apstiprinošus secinājumus.

Saistībā ar mūsu veikto finanšu pārskatu revīziju mūsu pienākums ir iepazīties ar pārējo informāciju un konstatēt, vai pārējā informācijā nav vērojama būtiska neatbilstība finanšu pārskatiem vai datiem, ko esam ieguvuši revīzijas laikā, un vai nav pieļautas jebkādas būtiskas kļūdas.

Valdes un personu, kam uzticēta pārvaldība, atbildība par finanšu pārskatiem

Valde ir atbildīga par šo finanšu pārskatu sagatavošanu un patiesu atspoguļojumu saskaņā ar Padomes noteiktajiem principiem, kuri izklāstīti Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 14. novembra Lēmumā (ES) 2024/2938 par Eiropas Centrālās bankas gada pārskatiem (ECB/2024/32), kas balstās uz Eiropas Centrālās bankas 2024. gada 14. novembra Pamatnostādni (ES) 2024/2941 par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2024/31), un par tādu iekšējās kontroles sistēmu, kāda saskaņā ar Valdes lēmumu nepieciešama, lai būtu iespējams sagatavot finanšu pārskatus, kuros nav krāpšanas vai kļūdu radītu būtisku neatbilstību.

Sagatavojot finanšu pārskatus, Valde ir atbildīga par ECB spējas turpināt darbību izvērtēšanu, ja nepieciešams, norādot problēmas, kas attiecas uz darbības turpināšanu, kā arī par darbības turpināšanas principa ievērošanu.

Personas, kam uzticēta pārvaldība, ir atbildīgas par ECB finanšu pārskatu sniegšanas procesa pārraudzību.

Revidenta atbildība par finanšu pārskatu revīziju

Mūsu mērķis ir iegūt pietiekamu pārliecību par to, ka finanšu pārskatos kopumā nav krāpšanas vai kļūdu dēļ radušos būtisku neatbilstību, un sniegt revidenta ziņojumu, kas ietver mūsu atzinumu. Pietiekamai pārliecībai ir augsts ticamības līmenis, taču tā negarantē, ka revīzija, kas veikta saskaņā ar SRS, vienmēr atklās būtiskas neatbilstības, ja tādas pastāv. Neatbilstības var rasties krāpšanas vai kļūdu dēļ, un tās uzskatāmas par būtiskām, ja atsevišķi vai kopā tās var būtiski ietekmēt ar tautsaimniecību saistītus lēmumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šiem finanšu pārskatiem.

Veicot revīziju saskaņā ar SRS, mēs sniedzam profesionālu spriedumu un saglabājam profesionālu skepsi visā revīzijas plānošanas un īstenošanas gaitā. Papildus mēs veicam arī tālāk minēto.

• Identificējam un novērtējam tādu būtisku neatbilstību riskus attiecībā uz finanšu pārskatiem, kuras radušās krāpšanas vai kļūdu dēļ, izstrādājam un veicam revīzijas procedūras, kas piemērojamas šiem riskiem, un gūstam revīzijas pierādījumus, kas ir pietiekami un atbilstoši mūsu atzinuma sniegšanai. Būtisku no krāpšanas izrietošu neatbilstību nenoteikšanas risks ir lielāks nekā būtisku no kļūdām izrietošu neatbilstību nenoteikšanas risks, jo krāpšana var ietvert slepenas vienošanās, viltošanu, tīšu bezdarbību, nepatiesu atspoguļojumu vai iekšējās kontroles ignorēšanu.
• Gūstam izpratni par iekšējo kontroli, kas saistīta ar revīziju, lai izstrādātu attiecīgajiem apstākļiem atbilstošas revīzijas procedūras, nevis lai sniegtu atzinumu par ECB iekšējās kontroles efektivitāti.
• Novērtējam piemēroto grāmatvedības pamatprincipu atbilstību, kā arī grāmatvedības aplēšu un Valdes sniegto saistīto skaidrojumu pamatotību.
• Izdarām secinājumus par Valdes atbilstīgu darbības turpināšanas principa piemērošanu un, pamatojoties uz iegūtajiem revīzijas pierādījumiem, secinām, vai nepastāv būtiskas neatbilstības saistībā ar pasākumiem vai apstākļiem, kas var radīt nopietnas šaubas par ECB spēju turpināt darbību. Ja mēs secinām, ka pastāv būtiskas neatbilstības, revidenta ziņojumā mums jāvērš uzmanība uz attiecīgajiem finanšu pārskatu skaidrojumiem vai, ja šie skaidrojumi ir neatbilstīgi, jāveic korekcijas mūsu atzinumā. Mūsu secinājumi pamatojas uz revīzijas pierādījumiem, kas iegūti līdz revidenta ziņojuma sniegšanas datumam.
• Novērtējam finanšu pārskatos vispārēji sniegto informāciju, to struktūru un saturu, t. sk. skaidrojumus, un to, vai finanšu pārskati patiesi un skaidri atspoguļo pamatā esošos darījumus un notikumus.

Mums jāziņo personām, kam uzticēta pārvaldība, par jautājumiem attiecībā uz plānoto revīzijas apjomu un laiku, kā arī par nozīmīgiem revīzijas konstatējumiem, t. sk. jebkādiem nozīmīgiem iekšējās kontroles trūkumiem, kurus mēs konstatējam revīzijas gaitā.

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 17. februārī

Forvis Mazars GmbH & Co. KG
Wirtschaftsprüfungsgesellschaft
Steuerberatungsgesellschaft

Markus Morfeld Wirtschaftsprüfer

Christina Fernholz Wirtschaftsprüferin

4. Peļņas vai zaudējumu sadales skaidrojums

Šis skaidrojums nav ECB 2025. gada finanšu pārskatu sastāvdaļa.

Saskaņā ar ECBS Statūtu 33. pantu ECB tīro peļņu pārskaita šādi:

1. Padomes noteiktu summu, kas nepārsniedz 20 % no tīrās peļņas, pārskaita vispārējo rezervju fondā, kura limits atbilst 100 % kapitāla;
2. atlikušo tīro peļņu sadala ECB akcionāriem proporcionāli to apmaksātajām daļām.^[71]

Ja ECB radušies zaudējumi, tos var kompensēt no ECB vispārējo rezervju fonda un, ja nepieciešams, saskaņā ar Padomes lēmumu – no attiecīgā finanšu gada monetārajiem ienākumiem proporcionāli un nepārsniedzot apmēru, kādā tas sadalīts starp NCB saskaņā ar ECBS Statūtu 32.5. pantu.^[72]

2025. gadā ECB zaudējumi bija 1254 milj. euro (2024. gadā – zaudējumi 7944 milj. euro). Saskaņā ar Padomes lēmumu šie zaudējumi tika pārnesti uz ECB bilanci un kompensēti no nākotnē gūtās peļņas.