Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs

Kāpēc stabilas cenas ir būtiskas?

Cenu stabilitātes nodrošināšana ir labākais centrālo banku ieguldījums iedzīvotāju individuālās labklājības uzlabošanā

ECB pamatuzdevums ir saglabāt cenu stabilitāti. Tas ir labākais ieguldījums, ko centrālās bankas var dot, lai uzlabotu iedzīvotāju individuālo labklājību.

Stabilas cenas nozīmē, ka tās nedrīkst ievērojami pieaugt (inflācija) un nav pieļaujama arī ilgstoša to lejupslīde (deflācija). Ilgstošs inflācijas vai deflācijas periods negatīvi ietekmē tautsaimniecību. Stabilas cenas palīdz nodrošināt tautsaimniecības izaugsmi, tāpēc nav apdraudēta nodarbinātība un cilvēki var būt pārliecināti, ka nauda makā rītdien būs aptuveni tikpat vērta, cik šodien.

Kāpēc augsta inflācija ir nevēlama?

Augsta inflācija var radīt cenu pieauguma spirāli. Tādējādi tiek ierobežota jūsu pirktspēja, proti, par savu naudu varat iegādāties mazāk preču un pakalpojumu.

Ja daudzu preču cenas palielinās, jūsu pirktspēja sarūk. Citiem vārdiem runājot, par savu naudu – ienākumiem un uzkrājumiem – jūs nevarat iegādāties tikpat daudz preču kā iepriekš. Tā var veidoties cenu pieauguma spirāle.

Tas notiek tāpēc, ka, visam kļūstot dārgākam, jūs, iespējams, lūgsiet darba devējam algas paaugstinājumu. Darba devējs var reaģēt uz to, paaugstinot uzņēmuma produkcijas cenas, lai finansētu darbinieku pieprasīto algas pieaugumu. Ja tas notiks daudzos uzņēmumos, daudzu preču cenas turpinās kāpt un spirāle turpināsies.

Tādējādi jums un uzņēmumiem grūtāk plānot uzkrājumus un ieguldījumus. Cilvēki var zaudēt uzticību valūtai, jo tās vērtība strauji samazinās. Tie ir tikai daži augstas inflācijas blakusefektu negatīvie piemēri.

Kāpēc ilgstoša deflācija nav vēlama?

Ilgstoša deflācija var izraisīt cenu samazināšanās spirāli. Tā var negatīvi ietekmēt uzņēmumus, privātpersonas un valdības izdevumus.

Cenu samazināšanās jums kā klientam var šķist pozitīva, tomēr ilgstoša un plaša cenu samazināšanās visā tautsaimniecībā, ja tās iemesls nav ražošanas procesa uzlabojumi, vērtējama negatīvi, jo var izraisīt cenu samazināšanās spirāli.

Piemēram, jūs vēlaties iegādāties jaunu dīvānu, taču, zinot, ka pēc neilga laika cena būs mazāka, iespējams, nogaidāt. Ja tā rīkojas visi, uzņēmumiem nāksies ciest, jo tie nevarēs pārdot preces. Sarūkot pieprasījumam, tiem var nākties samazināt vai iesaldēt algas vai pat atlaist darbiniekus – tādējādi palielinās bezdarbs.

Deflācijas negatīvās sekas izjūt ikviens

Patērētājiem un uzņēmumiem samazinot izdevumus un ieguldījumus, tautsaimniecības izaugsmes temps kļūs lēnāks. Ja jums ir kāds parāds, piemēram, hipotekārais kredīts, jums var kļūt grūtāk to atmaksāt, jo tas nesamazināsies, pat ja saruks jūsu ienākumi.

Tas pats attiecas uz valsts finansēm. Samazinoties ienākumiem un izdevumiem, pazeminās nodokļu ieņēmumi, bet joprojām jāatmaksā valdības parāds. Tā rezultātā var sarukt valdības izdevumi, piemēram, infrastruktūrai un veselības aprūpei. Deflācijas negatīvās sekas tādējādi izjūt ikviens.

Cenu stabilitāte skaitļos

Atbilstoši Līgumam par Eiropas Savienības darbību cenu stabilitātes nodrošināšana ir ECB galvenais mērķis, un ECB ir izstrādājusi cenu stabilitātes kvantitatīvu definīciju. Tās uzdevums ir vidējā termiņā noturēt gada inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. To nosaka pēc saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI).

Tā tiek nodrošināts kritērijs, pēc kura var vērtēt ECB uzdevuma izpildi. Tādējādi ECB darbība ir caurredzama. Tas nozīmē, ka iespējams labāk plānot nākotni, zinot, kādas cenu pārmaiņas caurmērā gaidāmas euro zonā laika gaitā.

ECB mērķis nodrošināt cenu stabilitāti attiecas uz euro zonu kopumā. Tiek ņemta vērā vidējā termiņa perspektīva, vērtējot inflāciju ilgākā laika periodā, nevis pievēršot uzmanību īstermiņa kāpumiem un kritumiem, jo laika gaitā tie izlīdzinās un tos nevar kontrolēt ar monetārās politikas palīdzību.

Kāpēc inflācijas līmenim jābūt zemākam par 2%, bet tuvu tam?

Kāpēc ECB cenšas vidējā termiņā noturēt inflācijas līmeni zemāk par 2%, bet tuvu tam? Kāpēc ne 0% vai 1%? To nosaka vairāki apstākļi.

Korekcijas mehānisms

Tiek ņemts vērā fakts, ka inflācijas rādītāji var būt nedaudz paaugstināti.

Drošības rezerve

Tiek nodrošināta drošības rezerve attiecībā uz potenciālo deflācijas risku.

Atšķirības starp valstīm

Tiek ņemtas vērā inflācijas atšķirības euro zonas valstīs.

Aplūkosim sīkāk šos apstākļus.

Korekcijas mehānisms

Inflācijas rādītāji (kas atspoguļoti SPCI) var būt nedaudz paaugstināti – to nosaka mērīšanas veids. Viens šāda gadījuma piemērs – kādas indeksa aprēķināšanai izmantoto preču grozā iekļautās preces cena pieaug, jo uzlabojusies preces kvalitāte, piemēram, salīdzinājumā ar iepriekšējo modeli uzlabotas automašīnas drošības tehnoloģijas. Ja inflācijas aprēķinos netiek pilnībā ņemts vērā fakts, ka cenu pārmaiņu noteica preces kvalitātes uzlabošanās, rezultātā tiks iegūts lielāks inflācijas rādījums, kas pārsniedz faktisko.

Drošības rezerve

Inflācija, kas ir zemāka par 2%, bet tuvu šim līmenim, kalpo kā drošības rezerve pret iespējamiem deflācijas riskiem. Deflācijas gadījumā parasto monetārās politikas instrumentu (piemēram, galveno procentu likmju pārmaiņu) ietekme būs ierobežota. Pienāk brīdis, kad centrālajai bankai vairs nav lietderīgi turpināt samazināt procentu likmes. Turklāt pat kontrolētai inflācijai laika gaitā mēdz būt svārstības ap vidējo rādītāju. Tādējādi, iestrādājot rezervi mērķī nodrošināt inflācijas līmeni virs nulles, centrālajai bankai retāk vajadzēs izmantot nestandarta pasākumus, piemēram, kvantitatīvo stimulēšanu vai ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas.

Atšķirības starp euro zonas valstīm

ECB nodrošina cenu stabilitāti euro zonā kopumā. Nosakot mērķi nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam, tiek ņemtas vērā inflācijas atšķirības euro zonas valstīs, kam ideālā gadījumā laika gaitā vajadzētu izlīdzināties. Nosakot mērķi nodrošināt inflācijas līmeni virs nulles, dažām valstīm vai reģioniem nav jāpiedzīvo pārāk zema vai pat negatīva inflācija, lai līdzsvarotu situāciju citās valstīs, kur, iespējams, vērojama augstāka inflācija.