Menu

Kas ir valūtas mijmaiņas darījumu līnijas?

27.09.2016. (aktualizēts 22.04.2020.)

Valūtas mijmaiņas darījumu līnija ir līgums starp divām centrālajām bankām par valūtas maiņu. Tā ļauj centrālajai bankai nodrošināt ārvalstu valūtas likviditāti no tās centrālās bankas, kas emitē attiecīgo valūtu, parasti tāpēc, ka tā ir nepieciešama komercbankām. Piemēram, valūtas mijmaiņas darījumu līnija ar Federālo rezervju sistēmu ļauj ECB un visām euro zonas valstu centrālajām bankām (Eurosistēmai) saņemt ASV dolārus no Federālo rezervju sistēmas apmaiņā pret līdzvērtīgu summu euro. Šie līgumi jau gadu desmitiem ir daļa no centrālo banku monetārās politikas instrumentu kopuma.

Kāpēc nepieciešamas valūtas mijmaiņas darījumu līnijas?

Neraugoties uz to, ka centrālo banku valūtas mijmaiņas darījumu līnijas sākotnēji izmantoja noteiktu tirgus intervences pasākumu finansēšanai, pēdējos gados tās ir kļuvušas par nozīmīgu instrumentu, lai saglabātu finanšu stabilitāti un novērstu tirgus spriedzes ietekmi uz reālo tautsaimniecību. ECB mijmaiņas darījumu līgumi, kas noslēgti kopš 2007. gada, vērsti, piemēram, uz ārvalstu valūtas likviditātes nodrošināšanu iekšzemes bankām. Kad situācija vienas valūtas finansējuma tirgos pasliktinās, ārpus šīs valūtas zonas esošajām bankām ir grūtāk finansēt šai valūtai piesaistītos aktīvus, jo tām nav tiešas piekļuves ārvalstu centrālajai bankai, kas emitē šo valūtu. Bet, ja vietējai centrālajai bankai ir valūtas mijmaiņas darījumu līnija ar ārvalstu centrālo banku, vietējā centrālā banka var nodrošināt savas bankas ar nepieciešamo likviditāti ārvalstu valūtā, neizmantojot ārējās rezerves. Piemēram, finanšu krīzes laikā pēc Lehman Brothers sabrukuma 2008. gada septembrī finanšu tirgi apsīka sakarā ar ļoti spēcīgo vēlmi izvairīties no riska. Šādos apstākļos euro zonas bankām bija grūti iegūt ASV dolārus, lai finansētu ASV dolāros denominētos aktīvus. Lai izvairītos no traucējumiem, piemēram, pēkšņas nepieciešamības bankām pārdot aktīvus, tādējādi izraisot ārkārtējas cenu svārstības, ECB un Federālo rezervju sistēma izveidoja valūtas mijmaiņas darījumu līniju, kas ļauj ECB/Eurosistēmai nodrošināt ASV dolārus euro zonā esošajām bankām.

Ar kurām centrālajām bankām ECB ir noslēgusi valūtas mijmaiņas darījumu līgumus?

2011. gadā ECB sadarbībā ar Bank of England, Kanādas Banku, Japānas Banku, Federālo rezervju sistēmu un Šveices Nacionālo banku izveidoja mijmaiņas darījumu līniju tīklu, kas ļauj iesaistītajām centrālajām bankām iegūt valūtu citai no citas. Kopš 2020. gada aprīļa mijmaiņas darījumu līnijas izmanto tikai, lai izsniegtu aizdevumus ASV dolāros un Šveices frankos euro zonas bankām, kā arī aizdevumus euro – Apvienotās Karalistes bankām.

Laikā pēc finanšu krīzes ECB noslēdza arī vienošanās par euro nodrošināšanu Dānijas un Zviedrijas bankām, kā arī pagaidu vienošanās par euro nodrošināšanu Latvijas, Ungārijas un Polijas centrālajām bankām.

2013. gadā, ECB noslēdza valūtas mijmaiņas darījumu līgumu ar Ķīnu, kas atspoguļo šīs valsts pieaugošo sistēmisko nozīmi un straujo izaugsmi tirdzniecības un ieguldījumu jomā starp to un euro zonu. Eurosistēmai līgums kalpo kā likviditātes aizsargmehānisms nolūkā radīt euro zonas bankām pārliecību par to, ka Ķīnas renminbi joprojām būs pieejami, pat ja pasliktināsies tirgus apstākļi.

2020. gadā ECB atkal aktivizēja valūtas mijmaiņas darījumu līgumu ar Dānijas centrālo banku un noslēdza īslaicīgas piesardzības mijmaiņas darījumu līnijas ar Horvātiju un Bulgāriju.

Kā darbojas valūtas mijmaiņas darījumu līnijas?

Ja euro zonas bankai rodas vajadzība pēc ASV dolāriem, piemēram, lai izsniegtu klientam aizdevumu ASV dolāros, tā pievēršas tirgum. Bet, ja ASV dolāru finansējuma izmaksas ir pārāk augstas vai ja tirgū ir traucējumi, banka var vērsties vietējā centrālā bankā. Šajā konkrētajā gadījumā ECB var iegūt dolārus, pateicoties valūtas līgumam ar Federālo rezervju sistēmu. ECB pašlaik katru dienu veic izsoles ar 1 nedēļas termiņu un katru nedēļu piedāvā operācijas ar 84 dienu termiņu. Euro zonas bankas var noteikt dolāru summu, ko tās vēlas aizņemties ar iepriekš noteiktu procentu likmi. Apmaiņā pret dolāriem tām jāsniedz ECB augstas kvalitātes nodrošinājums, kura vērtību nosaka pēc pašreizējām tirgus cenām, atskaitot atbilstošu summu (diskontu). Liela daļa no šiem valūtas līgumiem galvenokārt kalpo kā drošības tīkls, un tie līdz šim vēl nav aktivizēti. Saskaņā ar vispārējo politiku, lai nodrošinātu augsta līmeņa operacionālo gatavību, ECB regulāri pārbauda tās monetārās politikas instrumentus un rīkus, lai pārliecinātos, ka tos nepieciešamības gadījumā var viegli un droši izmantot.

Informācija aktualizēta 2020. gada 22. aprīlī, sniedzot sīkāku informāciju par attiecīgo tēmu.