Ārējās rezerves un pašu kapitāls

ECB ārējās rezerves nepieciešamības gadījumā nodrošina ECB pietiekamu likviditāti ārvalstu valūtas operāciju veikšanai. Minētās ārējās rezerves sākotnēji tika izveidotas Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma sākumā 1999. gada 1. janvārī, euro zonas nacionālajām centrālajām bankām nododot ārējo rezervju aktīvus ECB.

ECB ārējo rezervju pārvaldīšanas mērķi to svarīguma secībā ir likviditāte, drošība un atdeve.

ECB ārējo rezervju portfelī ietilpst ASV dolāri, Japānas jenas, zelts un speciālās aizņēmuma tiesības. Laika gaitā rezervju sastāvs mainās, atspoguļojot ieguldīto aktīvu tirgus vērtības pārmaiņas, kā arī ECB valūtas maiņas un zelta operācijas.

ASV dolāru un Japānas jenu rezerves aktīvi pārvalda ECB un dažas euro zonas NCB, kuras darbojas kā ECB aģenti un vēlas būt iesaistītas šajās pārvaldīšanas aktivitātēs. NCB pēc izvēles var apvienot savas ECB ārējo rezervju pārvaldīšanas aktivitātes ar citām NCB. Katra NCB vai vairākas NCB kopā parasti pārvalda vienu ASV dolāru vai Japānas jenu portfeli, veicot ECB aģenta funkcijas.

ECB pārdod zeltu pilnībā atbilstoši Centrālo banku nolīgumam par zeltu un Kopīgajam paziņojumam par zeltu (saiti uz attiecīgiem paziņojumiem presei sk. tālāk). ECB parakstījusi šīs vienošanās.

Oficiālie rezervju aktīvi
2010. gada novembra beigu dati (milj. euro ekvivalents)
ECB 58 882
Eurosistēma 597 459
Sīkāku informāciju sk. starptautisko rezervju statistikas sadaļā.

Saistītie tiesību akti

ECB tiesību akti par ārējām rezervēm, kas publicēti "Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī", pieejami ECB interneta vietnē sadaļā "Tiesiskais regulējums".

Saistītā informācija presei

Paziņojumi presei par ECB veikto zelta pārdošanu un Kopīgais paziņojums par zeltu pieejams ECB interneta vietnē sadaļā "Media".

Ārēja saite

IMF guidelines for foreign exchange reserve management ("SVF ārvalstu valūtas rezervju pārvaldības vadlīnijas") (2001. gada 20. septembris)

ECB pašu līdzekļi nodrošina ienākumus, kas tiek izmantoti darbības izdevumu segšanai.

Šis portfelis ieguldīts euro denominētos aktīvos, un šā ieguldījuma mērķis ir gūt maksimālu peļņu atbilstoši ierobežojumiem, kas noteikti attiecībā uz risku.

ECB pašu līdzekļus veido:

  • ieguldītā summa, kas atbilst ECB apmaksātajam kapitālam;
  • vispārējo rezervju fondā periodiski turētās summas;
  • uzkrājumi valūtas kursa, procentu likmju un zelta cenas riskiem.
2010. gada beigu dati (milj. euro)
ECB pašu līdzekļi (tirgus vērtībā) 14 145
Sīkāku informāciju sk. ECB finanšu pārskatos, kas ietverti gada pārskatā.

Ārējo rezervju efektīva izvietošana un pārvalde nodrošina likviditāti, kas nepieciešama, lai pildītu uzticētās politikas pilnvaras, vienlaikus samazinot rezervju turēšanas izmaksas. Riska vadība var veicināt šo mērķu sasniegšanu, pārvaldot un kontrolējot pakļautību finanšu riskam.

ECB ir tieši atbildīga par risku vadību saistībā ar tās portfeļiem, t.sk. ārējo rezervju un pašu līdzekļu portfeļiem. ECB apdraudošo finanšu risku (gan to, kurus ECB uzņemas tieši, gan to, kuri rodas, Eurosistēmas NCB darbojoties ECB vārdā) pārvaldība un uzraudzība vērsta uz tirgus risku, kredītrisku un likviditātes risku un ietver četras galvenās atbildības jomas:

  • kredītriska un tirgus riska ierobežojumu noteikšana;
  • atbilstība;
  • risku un to attīstības novērtējums un ziņošana;
  • stratēģiska aktīvu izvietošana.

Neatkarīgu ziņojumu sniegšana par riskiem un to attīstību ir ECB ieguldījumu sistēmas galvenā sastāvdaļa. Lai izvairītos no iespējamiem interešu konfliktiem, portfeļu pārvaldības rezultātā radušos finanšu riskus pārvalda Riska vadības direktorāts, kas ziņo tieši Valdei.