Eiropas Savienība

Pavērsiena punkti Eiropas integrācijā (1950–2014)

Pēc 2. pasaules kara vairāku Eiropas valstu politiķi nešaubīgi ticēja, ka vienīgais veids, kā novērst vēl vienu karu Eiropā, ir apvienot valstis gan ekonomiski, gan politiski.

1950. gads

Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman) ierosina integrēt Rietumeiropas ogļu un tērauda rūpniecību.

1951. gads

Sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija – izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Kā paredzēts, EOTK līguma termiņš beidzās pēc 50 gadiem – 2002. gadā.

1957. gads

Tiek parakstīti Romas līgumi, izveidojot Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Dalībvalstu mērķis ir nojaukt tirdzniecības un tarifu barjeras starp šīm valstīm un izveidot kopējo tirgu.

1967. gads

Triju Eiropas Kopienu (EOTK, EEK un Euratom) institūcijas apvienojas. Tiek izveidotas jaunas institūcijas – Eiropas Komisija, Ministru padome un Eiropas Parlaments.

1970. gads

Pēc Eiropas Savienības Padomes (t.i., EEK dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju) lēmuma 1969. gadā Vernera ziņojumā (Werner Report) izklāstīts pirmais plāns ekonomikas un monetārajai savienībai starp sešām toreizējām EEK dalībvalstīm. Vairāku iemeslu dēļ šis plāns 70. gadu sākumā cieš neveiksmi.

1973. gads

Dānija, Īrija un Lielbritānija pievienojas Eiropas Ekonomikas kopienai. Tagad EEK ir deviņas dalībvalstis.

1979. gads

Deviņu dalībvalstu valdības un centrālās bankas izveido Eiropas Monetāro sistēmu (EMS). Tās galvenā iezīme – valūtas kursa mehānisms (VKM), kas nosaka fiksētus, bet koriģējamus maiņas kursus starp iesaistīto valstu valūtām.

1981. gads

Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojas Grieķija.

1986. gads

Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojas Spānija un Portugāle.

1986. gads

Ekonomikas un monetārās savienības ideja tiek atjaunota Vienotajā Eiropas aktā (VEA).

1988. gads

Eiropadome apstiprina mērķi izveidot Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). Ekspertu komiteja Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora (Jacques Delors) vadībā apzina veidus, kā sasniegt EMS. Tās ziņojumā (Delora ziņojums) ierosināta pāreja trijos posmos.

1989. gads

Sākas Eiropas Savienības Līguma sarunas. Ar šo līgumu nodibina Eiropas Savienību (ES) un groza Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Jo īpaši jāatzīmē līguma nosacījumi par EMS un Eiropas Centrālās bankas izveidi. Šo līgumu parasti dēvē par Māstrihtas līgumu.

1992. gads

Tiek parakstīts Māstrihtas līgums. Tas paredz jaunas sadarbības formas starp dalībvalstu valdībām – piemēram, aizsardzības jautājumos un tieslietu un iekšlietu jomā. Papildinot esošo Kopienas sistēmu ar šo starpvaldību sadarbību, Māstrihtas līgums izveido Eiropas Savienību.

1993. gads

1. novembrī, kad Māstrihtas līgumu ratificējušas visas 12 dalībvalstis, tas stājas spēkā.

1995. gads

Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas Eiropas Savienībai.

1990.–1999. gads

Trijos posmos tiek veidota Ekonomikas un monetāro savienība.

2002. gads

Tiek ieviestas euro banknotes un monētas.

2004. gads

1. maijā Eiropas Savienībai pievienojas Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.

2007. gads

1. janvārī Eiropas Savienībai pievienojas Bulgārija un Rumānija.

2009. gads

1. decembrī spēkā stājas Lisabonas līgums.

2011. gads

Darbību uzsāk trīs jaunas Eiropas finanšu uzraudzības iestādes: Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde. Sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas arī dibināta 2011. gadā, tās strādā pie finanšu stabilitātes nodrošināšanas un ES uzraudzības regulējuma uzlabošanas.

2013. gads

1. jūlijā Eiropas Savienībai pievienojas Horvātija.

2014. gads

ECB pilnībā uzņemas Vienotajā uzraudzības mehānismā iesaistīto dalībvalstu banku uzraudzības uzdevumus un pienākumus. Banku uzraudzības interneta vietne

2020

Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.