European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Eiropas Savienība

ES paplašināšanās karte

Izvēlēties valsti!

Austrija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1995. gada

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Beļģija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dibinātājvalsts (1957)

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Bulgārija

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2007. gada

Kipra

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2008. gada

Čehijas Republika

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Vācija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dibinātājvalsts (1957)

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Dānija

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1973. gada

Igaunija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2011. gada

Spānija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1986. gada

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Somija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1995. gada

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Francija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dibinātājvalsts (1957)

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Apvienotā Karaliste

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1973. gada

Grieķija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1981. gada

Euro kopš 2001. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Horvātija

ES dalībvalsts, kuras valūta ir euro

ES dalībvalsts kopš 2013. gada

Euro kopš 2023. gada

Ungārija

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Īrija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1973. gada

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Itālija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dibinātājvalsts (1957)

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Lietuva

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2015. gada

Luksemburga

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dibinātājvalsts (1957)

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Latvija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2014. gada

Monako

Valsts ārpus ES

Malta

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2008. gada

Nīderlande

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dibinātājvalsts (1957)

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Polija

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Portugāle

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1986. gada

Euro kopš 1999. gada (skaidrā nauda – kopš 2002. gada)

Rumānija

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2007. gada

Zviedrija

ES dalībvalsts, kas nav ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 1995. gada

Slovēnija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2007. gada

Slovākija

ES dalībvalsts, kas ieviesusi euro

ES dalībvalsts kopš 2004. gada

Euro kopš 2009. gada

Sanmarīno

Valsts ārpus ES

Pavērsiena punkti Eiropas integrācijā

Pēc 2. pasaules kara vairāku Eiropas valstu politiķi nešaubīgi ticēja, ka vienīgais veids, kā novērst vēl vienu karu Eiropā, ir apvienot valstis gan ekonomiski, gan politiski.

1950. gads
Francijas ārlietu ministrs Robērs Šūmans (Robert Schuman) ierosina integrēt Rietumeiropas ogļu un tērauda rūpniecību.
1951. gads
Sešas valstis – Beļģija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Rietumvācija – izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Kā paredzēts, EOTK līguma termiņš beidzās pēc 50 gadiem – 2002. gadā.
1957. gads
Tiek parakstīti Romas līgumi, izveidojot Eiropas Atomenerģijas kopienu (Euratom) un Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Dalībvalstu mērķis ir nojaukt tirdzniecības un tarifu barjeras starp šīm valstīm un izveidot kopējo tirgu.
1967. gads
Triju Eiropas Kopienu (EOTK, EEK un Euratom) institūcijas apvienojas. Tiek izveidotas jaunas institūcijas – Eiropas Komisija, Ministru padome un Eiropas Parlaments.
1970. gads
Pēc Eiropas Savienības Padomes (t.i., EEK dalībvalstu valstu vai valdību vadītāju) lēmuma 1969. gadā Vernera ziņojumā (Werner Report) izklāstīts pirmais plāns ekonomikas un monetārajai savienībai starp sešām toreizējām EEK dalībvalstīm. Vairāku iemeslu dēļ šis plāns 70. gadu sākumā cieš neveiksmi.
1973. gads
Dānija, Īrija un Apvienotā Karaliste pievienojas Eiropas Ekonomikas kopienai. Tagad EEK ir deviņas dalībvalstis.
1979. gads
Deviņu dalībvalstu valdības un centrālās bankas izveido Eiropas Monetāro sistēmu (EMS). Tās galvenā iezīme – valūtas kursa mehānisms (VKM), kas nosaka fiksētus, bet koriģējamus maiņas kursus starp iesaistīto valstu valūtām.
1981. gads
Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojas Grieķija.
1986. gads
Eiropas Ekonomikas kopienai pievienojas Spānija un Portugāle.
1986. gads
Ekonomikas un monetārās savienības ideja tiek atjaunota Vienotajā Eiropas aktā (VEA).
1988. gads
Eiropadome apstiprina mērķi izveidot Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). Ekspertu komiteja Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora (Jacques Delors) vadībā apzina veidus, kā sasniegt EMS. Tās ziņojumā (Delora ziņojums) ierosināta pāreja trijos posmos.
1989. gads
Sākas Eiropas Savienības Līguma sarunas. Ar šo līgumu nodibina Eiropas Savienību (ES) un groza Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Jo īpaši jāatzīmē līguma nosacījumi par EMS un Eiropas Centrālās bankas izveidi. Šo līgumu parasti dēvē par Māstrihtas līgumu.
1992. gads
Tiek parakstīts Māstrihtas līgums. Tas paredz jaunas sadarbības formas starp dalībvalstu valdībām – piemēram, aizsardzības jautājumos un tieslietu un iekšlietu jomā. Papildinot esošo Kopienas sistēmu ar šo starpvaldību sadarbību, Māstrihtas līgums izveido Eiropas Savienību.
1993. gads
1. novembrī, kad Māstrihtas līgumu ratificējušas visas 12 dalībvalstis, tas stājas spēkā.
1995. gads
Austrija, Somija un Zviedrija pievienojas Eiropas Savienībai.
1990.–1999. gads
Trijos posmos tiek veidota Ekonomikas un monetārā savienība.
2002. gads
12 ES valstīs tiek ieviestas euro banknotes un monētas.
2004. gads
1. maijā Eiropas Savienībai pievienojas Čehijas Republika, Igaunija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Slovākija, Slovēnija un Ungārija.
2007. gads
1. janvārī Eiropas Savienībai pievienojas Bulgārija un Rumānija.
2009. gads
1. decembrī spēkā stājas Lisabonas līgums.
2011. gads
Darbību uzsāk trīs jaunas Eiropas finanšu uzraudzības iestādes: Eiropas Banku iestāde, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde. Sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, kas arī dibināta 2011. gadā, tās strādā pie finanšu stabilitātes nodrošināšanas un ES uzraudzības regulējuma uzlabošanas.
2013. gads
1. jūlijā Eiropas Savienībai pievienojas Horvātija.
2014. gads

ECB pilnībā uzņemas Vienotajā uzraudzības mehānismā iesaistīto dalībvalstu banku uzraudzības uzdevumus un pienākumus.Banku uzraudzības interneta vietne

2020. gads
Apvienotā Karaliste izstājas no Eiropas Savienības.

Sīkāku informāciju pieejama Eiropas Savienības interneta vietnē.

Visas šīs sadaļas lapas