Bieži uzdotie jautājumi par Eurosistēmas ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanu

Kopš 2023. gada visas Eurosistēmas centrālās bankas reizi gadā publicē ar klimatu saistīto finanšu informāciju.

Atbildes uz šiem bieži uzdotajiem jautājumiem sniedz ieskatu par atklāto informāciju, t. sk. par tās tvērumu, izmantotajiem datiem un tās pamatā esošo metodoloģiju.

Sīkāks skaidrojums par Eurosistēmas dalībnieku ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanu pieejams mūsu paziņojumā presei un mūsu interneta vietnes attiecīgajā sadaļā.

1. Kāpēc Eurosistēma publicē ar klimatu saistīto finanšu informāciju?

Atklājot ar klimatu saistīto finanšu informāciju, Eurosistēmas mērķis ir uzlabot pārredzamību par tās finanšu portfeļu ietekmi uz klimatu un to pakļautību klimata riskiem. Plašākā nozīmē šī informācija uzlabo zināšanas un izpratni par klimata riskiem visā finanšu sektorā un finanšu portfeļos, veicina informācijas atklāšanas prakses saskaņošanu, ievērojot attīstībā esošos tirgus standartus, un atbalsta Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz klimatneitralitāti un pāreju uz mazoglekļa tautsaimniecību.

2. Kādus portfeļus aptver ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšana?

Visas Eurosistēmas centrālās bankas atklāj ar klimatu saistītu informāciju par portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku un ko tās pārvalda uz savu atbildību. Turklāt Eurosistēma publicē ar klimatu saistītu informāciju par valsts sektora, uzņēmumu sektora un nodrošinātajām obligācijām, kas tiek turētas monetārās politikas mērķiem aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros. ECB publicētajā pārskatā par AIP un PĀAIP turējumiem ietverta arī sadaļa par ECB ārējām rezervēm. Ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas aptvērums katru gadu tiek pārskatīts, lai atspoguļotu datu, informācijas atklāšanas metodoloģijas un prakses norises.

3. Kāpēc netiek atklāta ar klimatu saistītā informācija par visu bilanci?

Eurosistēma atklāj ar klimatu saistītu informāciju par tiem bilancē turētajiem aktīviem, par kuriem pieejami pietiekami klimata dati. Šī informācija aptver lielāko daļu mūsu bilances posteņu. Atsevišķi aktīvi un portfeļi, piemēram, ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmas (ABSIP) ietvaros turētie vērtspapīri, kā arī fiziskā zelta, Speciālo aizņēmuma tiesību un naudas un naudas ekvivalentu turējumi ECB ārējās rezervēs nav ietverti, jo nav pieejami pietiekami klimata dati vai metodiskie norādījumi. Eurosistēma sadarbojas ar standartu noteicējiem un klimata datu sniedzējiem, lai laika gaitā uzlabotu klimata datu pieejamību un kvalitāti.

4. Kāda metodoloģija tiek izmantota, atklājot ar klimatu saistīto finanšu informāciju?

Eurosistēmas dalībnieki kopīgi izstrādājuši Eurosistēmas vienotos informācijas atklāšanas principus. Tie vērsti uz portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku. Šie principi, kuri regulāri tiek pārskatīti un aktualizēti, balstās uz Klimatiskās finanšu informācijas izpaušanas darba grupas (TCFD) sniegtajiem ieteikumiem. TCFD pārtrauca darbību 2023. gada oktobrī. 2024. gadā tās ieteikumi tika iestrādāti Starptautiskās Ilgtspējas standartu padomes – Starptautiskā finanšu pārskatu standartu fonda (IFRS) neatkarīgas standartu noteikšanas struktūras – izstrādātajos standartos. Eurosistēma ņem vērā arī Oglekļa uzskaiti veicošo finanšu iestāžu partnerības (PCAF) un Centrālo banku un uzraugu finanšu sistēmas ekoloģizācijas tīkla (NGFS) ieteikumus, kas nodrošina plaši izmantotus un pieņemtus ilgtspējas pārskatu sniegšanas standartus. Šie principi pielāgoti Eurosistēmas ar monetāro politiku nesaistīto portfeļu iezīmēm. Pārskatos sniegta sīkāka informācija par izmantotajām metodoloģijām.

5. Vai ar klimatu saistītā finanšu informācija aptver arī riskus, kas saistīti ar dabas iznīcināšanu un degradāciju?

Kopš 2025. gada dažas Eurosistēmas centrālās bankas, t. sk. ECB, pievienojušas saviem pārskatiem ar dabu saistītu rādītāju. Šis rādītājs, ko ieteikusi Darba grupa ar dabu saistītas finanšu informācijas atklāšanas jautājumos, mēra uzņēmumu obligāciju turējumu pakļautību sektoriem, kuri būtiski ietekmē dabu vai ir būtiski atkarīgi no dabas. Šo rādītāju atklāj arī par Eurosistēmas monetārās politikas portfeļiem. Ar dabu saistītajiem datiem uzlabojoties, mēs turpmākajos gados plānojam paplašināt atklājamo informāciju.

6. Kā atšķiras metodoloģija, ko izmanto, sniedzot pārskatus par AIP un PĀAIP ietvaros turētajiem monetārās politikas aktīviem, un metodoloģija, ko izmanto, sniedzot pārskatus par portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku?

Atklājot ar klimatu saistīto informāciju par valsts sektora aktīvu, uzņēmumu sektora obligāciju un nodrošināto obligāciju turējumiem AIP un PĀAIP ietvaros, pamatā izmantota tā pati metodoloģija, ko saskaņā ar Eurosistēmas vienotajiem informācijas atklāšanas principiem izmanto attiecībā uz portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku. Esošās metodoloģiskas atšķirības atspoguļo AIP un PĀAIP portfeļu monetārās politikas raksturu un klimata pārmaiņu apsvērumu integrāciju Eurosistēmas monetārās politikas regulējumā. Piemēram, informācija, ko atklāj par uzņēmumu obligāciju turējumiem AIP un PĀAIP ietvaros, balstās tikai uz emitentu paziņotajiem oglekļa emisiju datiem, bet ar klimatu saistītā finanšu informācija, ko atklāj par portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, var papildus ietvert klimata datu sniedzēju aplēstos oglekļa emisiju datus, ja pašu emitentu norādīti dati nav pieejami.

7. Kādus datus jūs izmantojat savos aprēķinos?

2026. gada pārskatu sagatavošanai Eurosistēma izmanto viena specializēta datu sniedzēja – Institutional Shareholder Services (ISS) klimata un finanšu datus. Beidzoties līgumam ar Carbon4 Finance (C4F), ECB un vairums Eurosistēmas dalībnieku tagad izmanto tikai ISS datus. Tam bijusi neliela ietekme uz dažām valsts patēriņa emisiju vēsturiskajām tendencēm. Jaunā Eurosistēmas mēroga iepirkuma procesā Deutsche Bundesbank vadībā, ņemot vērā datu kvalitātes, datu aptvēruma un izmaksu un ieguvumu aspektus, tika izraudzīti divi datu sniedzēji, kuri tiks izmantoti, sagatavojot nākamos informācijas atklāšanas pārskatus. Līdztekus šo datu sniedzēju datiem Eurosistēmas dalībnieki papildina atklāto ar klimatu saistīto finanšu informāciju ar citu klimata datu sniedzēju klimata datiem, kas tiem ir pieejami.

8. Kāpēc emitentu dekarbonizācijas dati tiek integrēti ar ievērojamu laika nobīdi?

Dati par emitentu oglekļa emisijām nav pieejami uzreiz. Nevalstisko emitentu gadījumā dati pieejami ar viena gada laika nobīdi, savukārt valsts emitentu gadījumā datu nobīde ir līdz diviem gadiem. Lai nodrošinātu konsekvenci, relatīvajiem emisiju rādītājiem izmanto tā paša gada finanšu datus kā emisiju rādītājiem. Tādējādi rodas neatbilstība starp jaunāko turējumu datu un vēsturisko klimata (un finanšu) datu atsauces gadu. Lai tomēr varētu sniegt pārskatus par jaunākajiem portfeļu turējumiem, Eurosistēma, aprēķinot rādītājus, izmanto jaunākos pieejamos katra emitenta emisiju datus. Katra gada pārskatā iepriekšējie rādītāji gadā, par kuru kļuvuši pieejami jauni klimata dati, tiek retrospektīvi atjaunināti.

9. Kāpēc, atklājot informāciju, jūs kā rādītāju izmantojat oglekļa emisiju intensitātes vidējo svērto lielumu, kopējo oglekļa emisiju apjomu un oglekļa pēdas nospiedumu?

Oglekļa emisiju intensitātes vidējais svērtais lielums (WACI), kopējais oglekļa emisiju apjoms un oglekļa pēdas nospiedums ir trīs galvenie rādītāji, kurus izmanto saskaņā ar vienotajiem Eurosistēmas informācijas atklāšanas principiem. Visus šos rādītājus aktīvu īpašniekiem ieteica izmantot TCFD. Normalizētie rādītāji (piemēram, WACI un oglekļa pēdas nospiedums) un absolūtie rādītāji (piemēram, kopējais oglekļa emisiju apjoms) papildina cits citu un kopā nodrošina augstu pārredzamību par portfeļu ietekmi uz klimatu un pakļautību klimata riskiem. Tie ļauj izmantot standartizētu metodoloģiju, un tos plaši izmanto ar klimatu saistīto pārskatu sniegšanā visā finanšu sektorā. Eurosistēmas dalībnieki var iekļaut pārskatos arī citus rādītājus, lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību.

10. Šogad ir pievienoti nevalstisko emitentu 3. pakāpes relatīvie rādītāji. Kādas ir šāda plašāka tvēruma priekšrocības un trūkumi?

Šogad Eurosistēma pārskata pamatdaļā sniedz 3. pakāpes relatīvos emisiju rādītājus, papildinot iepriekš sniegtos absolūtos 3. pakāpes emisiju rādītājus. Atbilstoši PCAF definīcijai 3. pakāpes emisijas ir "visas netiešās emisijas (kuras nepieder pie 2. pakāpes emisijām), kas rodas pārskatu sniedzējas organizācijas vērtību ķēdē un ietver gan augšposma, gan lejasposma emisijas". Tādējādi informācija par 3. pakāpes emisijām sniedz pilnīgāku ainu par emisijām, kas saistītas ar katru investīciju saņēmēju. Tas ir īpaši svarīgi attiecībā uz turējumiem finanšu sektorā, kur emisijas no savas darbības (1. un 2. pakāpe) ir relatīvi nelielas, bet ir apjomīgas ar aizdevumiem un finanšu portfeļiem saistītas 3. pakāpes emisijas.

Divas galvenās nepilnības, kas saistītas ar 3. pakāpes emisiju atklāšanu, attiecas uz datu kvalitāti un emisiju dubultu uzskaiti. Pirmkārt, uzņēmumu pārskatos ir mazāk informācijas par 3. pakāpes emisijām un tāpēc to lielākā mērā veido datu sniedzēju aplēses nekā 1. un 2. pakāpes emisiju gadījumā. Otrkārt, gadījumos, kad uzņēmumi ir daļa no vienas un tās pašas vērtību ķēdes, tās pašas emisijas tiek individuāli attiecinātas uz katru no uzņēmumiem (piemēram, emisijas, kas vienam uzņēmumam tiek uzrādītas kā 3. pakāpes emisijas, citam uzņēmumam var tikt uzrādītas kā 1. un 2. pakāpes emisijas). Attiecīgi tiek uzrādīts pārāk liels emisiju apjoms. Lai gan no šādas dubultas uzskaites nevar izvairīties, mēs nodrošinām papildu pārredzamību, atbilstoši PCAF ieteikumam uzrādot 3. pakāpes emisiju rādītājus atsevišķi no 1. un 2. pakāpes emisijām.

11. Ņemot vērā, ka relatīvos rādītājus normalizē, uzrādot finanšu vērtības euro, kā tos ietekmē inflācija?

Tradicionālie relatīvie emisiju rādītāji var rādīt pārāk lielu dekarbonizācijas progresu, jo tos aprēķina, saucējā izmantojot monetāru vērtību (piemēram, ieņēmumus). Minēsim piemēru. WACI ir CO₂ emisiju tonnu uz 1 milj. euro ieņēmumiem vidējais svērtais rādītājs. Tas nozīmē, emitenta ieņēmumiem pieaugot inflācijas dēļ, WACI, protams, samazināsies, parādot pārmērīgi lielu attiecīgā portfeļa dekarbonizācijas progresu. 2026. gadā publicētajos ECB un Eurosistēmas pārskatos ietverti ielikumi, kas sniedz atbilstoši inflācijai koriģētu rādītāju kopumu papildus uz pašreizējo standartu pamata sniegtajiem nekoriģētajiem rādītājiem. Šīs inflācijas korekcijas veiktas valsts investīciju ražošanas emisiju rādītājiem un uzņēmumu ieguldījumu WACI. Pievienojot šos ielikumus, ECB cenšas vēl vairāk palielināt savu klimata pārskatu pārredzamību. Pārskati tiks aktualizēti, kad tiks panākts vienprātīgs lēmums par inflācijas korekcijām.

12. Kāpēc jūs nosakāt emisiju samazināšanas mērķus un ko tieši tie nozīmē?

Mērķi ir neatņemama TCFD ieteikumu sastāvdaļa kategorijā "Rādītāji un mērķi", un tie ir svarīga ar klimatu saistītās finanšu informācijas atklāšanas daļa. Mērķi palīdz virzīt un novērtēt centienus samazināt portfeļu pakļautību ar klimatu saistītajiem riskiem un pārvaldīt ar klimatu saistītās iespējas un aktīvu turējumu ietekmi uz klimatu. Visi Eurosistēmas dalībnieki cenšas nodrošināt, lai to pārvaldībā esošie ar monetāro politiku nesaistītie portfeļi un to uzņēmumu obligāciju turējumi AIP un PĀAIP ietvaros atbilstu virzībai uz Parīzes nolīguma un Eiropas Klimata aktā noteikto ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu. Attiecībā uz dažiem portfeļiem ilgtermiņa mērķus papildina starpposma mērķi, lai iezīmētu skaidru plānu virzībai uz portfeļu emisiju samazināšanu. Šajā kontekstā jāatzīmē, ka katrs Eurosistēmas dalībnieks joprojām ir pilnībā atbildīgs par visiem ar monetāro politiku nesaistīto portfeļu pārvaldības aspektiem. Tas ietver ar klimatu saistītās finanšu informācijas sagatavošanu un mērķu noteikšanu.

13. Kāpēc nepubliskojat mērķus attiecībā uz visiem portfeļiem?

Lai noteiktu ticamus mērķus portfeļu emisiju samazināšanai laika gaitā, nepieciešama elastīga iespēja rīkoties, ja portfeļa emisiju faktiskais samazinājums atšķiras no iecerētā. Tomēr ar portfeļiem un aktīvu kategorijām saistītie ierobežojumi var nozīmēt, ka šāda elastība nav iespējama. Portfeļu ierobežojumi var būt saistīti, piemēram, ar monetārās politikas apsvērumiem vai pasīvo ieguldījumu stilu (ieskaitot līdz termiņa beigām turētos portfeļus). Turklāt attiecībā uz dažām aktīvu klasēm pašlaik trūkst uzticama emisiju samazināšanas satvara.

14. Kādus turpmākos pasākumus Eurosistēma ir veikusi attiecībā uz apņemšanos ieviest uzņēmumu sektora portfeļu starpposma mērķus? Kādi ir šie mērķi?

Padome 2024. gadā nolēma noteikt emisiju samazināšanas starppposma mērķus attiecībā uz kopējiem uzņēmumu AIP un PĀAIP portfeļiem. Šie starppposma mērķi tika paziņoti 2025. gadā. Starpposma mērķi attiecas uz kopējiem uzņēmumu AIP un PĀAIP portfeļiem, un tajos norādījumu veidā ņemtas vērā ES Etalonu regulas un ar to saistītās Komisijas deleģētās regulas prasības. Neskarot uzdevumu nodrošināt cenu stabilitāti, Eurosistēma saskaņā ar Eiropas Klimata akta noteikumiem rūpīgi izstrādājusi satvaru, kas aptver visus būtiskos elementus ticamu emisiju samazināšanas starpposma mērķu noteikšanai atbilstoši virzībai uz Parīzes nolīguma mērķu un Eiropas Klimata aktā noteikto ES klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu.

Eurosistēmas mērķis ir ar šā satvara palīdzību panākt tādu dekarbonizācijas trajektoriju, kas ļautu līdz 2050. gadam panākt tās uzņēmumu obligāciju portfeļu oglekļa neitralitāti^[1] saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 C (pieliekot pūles to ierobežot līdz 1.5°C).

Lai atbalstītu šo ilgtermiņa trajektoriju, Eurosistēma, nosakot starpposma mērķi, centīsies samazināt ar tās kopējiem uzņēmumu obligāciju portfeļiem saistīto vidējo svērto emisiju intensitāti^[2] vidēji vismaz par 7 % gadā, sākot ar 2021. gada beigām^[3]. Eurosistēma monitorēs šā starpposma mērķa sasniegšanas progresu un arī ņems vērā inflācijas ietekmi uz portfeļu emisiju intensitātes trajektoriju. Ja attiecībā uz kopējiem uzņēmumu obligāciju portfeļiem tiks konstatētas novirzes no vēlamās vidējās dekarbonizācijas trajektorijas, Eurosistēma novērtēs korektīvos pasākumus, savu pilnvaru ietvaros izvērtējot katru atsevišķo gadījumu.

Īpaši periodā, kas sākās 2024. gada beigās, kad bija noslēdzies atkārtotas ieguldīšanas posms, uzņēmumu obligāciju turējumu dekarbonizācijas gaita ir atkarīga no vairākām norisēm, kuras nav Eurosistēmas kontrolē. Šīs norises saistītas, piemēram, ar to, cik efektīvi emitenti īsteno plānoto savas darbības dekarbonizāciju, ar portfeļu turējumu sastāva maiņu atkārtotās ieguldīšanas pārtraukšanas posmā un ar korporatīvajām darbībām (kas var izraisīt, piemēram, pirmstermiņa dzēšanu). Tomēr ir vērts atzīmēt, ka korektīvas darbības netiks apsvērtas, reaģējot uz atsevišķu emitentu novirzēm, bet tikai tad, ja kopējo portfeļu vidējais dekarbonizācijas rādītājs nesasniegs vēlamo trajektoriju.

15. Vai uzņēmumu sektora portfeļu starpposma mērķi tiks piemēroti portfeļu vai atsevišķu uzņēmumu līmenī?

Emisiju samazināšanas starpposma mērķi uzņēmumu sektora portfeļiem tiks noteikti kopējo AIP un PĀAIP portfeļu līmenī. ECB nenosaka emisiju samazināšanas mērķus atsevišķiem uzņēmumiem. Starpposma mērķu noteikšana portfeļu līmenī ir aktīvu īpašnieku ierasta prakse.

16. Vai arī turpmāk tiks izstrādāti starpposma un kvantitatīvie mērķi?

Eurosistēmas dalībnieki var izvēlēties izmantot kvalitatīvu ilgtermiņa mērķi, ņemot vērā konkrētos mērķus un ierobežojumus, kas attiecināmi uz Eurosistēmas portfeļiem, centrālo banku neto nulles ieguldījumu satvara nepārtraukto attīstību, to neseno pieredzi, kas palielinās, iegūstot jaunus datu avotus un strauji mainoties klimata zinātnei. Eurosistēmas dalībnieki regulāri pārskatīs informācijas atklāšanas praksi un, ja nepieciešams, var izvēlēties papildināt to ar starpposma un kvantitatīviem mērķiem. Dažiem Eurosistēmas portfeļiem, kas nav saistīti ar monetāro politiku, starpposma mērķi jau pievienoti papildus ilgtermiņa mērķiem. Šie starpposma mērķi, ja tie ir pieejami, ir sīki izklāstīti attiecīgās ar klimatu saistītās finanšu informācijas sadaļā "Rādītāji un mērķi".

17. Kādi ir Parīzes nolīguma mērķi un ES klimatneitralitātes mērķi?

Parīzes nolīgumā noteikts vispārējs satvars, lai ierobežotu globālo sasilšanu krietni zem 2 C un, vēlams, līdz 1.5 C salīdzinājumā ar pirms industriālā laikmeta līmeni. ES saskaņā ar apņemšanos sasniegt Parīzes nolīguma mērķus noteikusi mērķi kļūt klimatneitrālai līdz 2050. gadam. Šajā nolūkā ES pieņēma Eiropas Klimata aktu, kurā noteikts juridiski saistošs mērķis līdz 2050. gadam ES kopumā panākt siltumnīcefekta gāzu neto nulles emisiju līmeni. Šajā likumā arī noteikts starpposma mērķis līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Mēs cenšamies nodrošināt, ka mūsu ar monetāro politiku nesaistīto portfeļu un uzņēmumu obligāciju turējumu virzība atbilst Parīzes nolīguma mērķiem un ES klimatneitralitātes mērķiem, un mēs regulāri uzraudzīsim panākto progresu virzībā uz mūsu klimata mērķu sasniegšanu, kā noteikts Eiropas Klimata aktā.

18. Kā jūs nosakāt progresu virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu?

Mūsu progresu klimata mērķu sasniegšanā nosaka konkrētu rādītāju attīstība laika gaitā. Rādītāji, ko izmantojam novērtējumā, ir atkarīgi no attiecīgā portfeļa, aktīvu kategorijas un klimata mērķa. Piemēram, progresu, kas panākts ar kādu portfeli saistīto emisiju samazināšanā, parasti novērtē, pamatojoties uz tādiem rādītājiem kā portfeļa WACI vai oglekļa pēdas nospiedums, savukārt progresu, kas panākts, finansējot neto nulles līmeņa pāreju, novērtē, pamatojoties uz portfeļa zaļo obligāciju īpatsvaru.

19. Vai turpināsiet regulāri publicēt ar klimatu saistīto informāciju?

Eurosistēma apņēmusies katru gadu publicēt šo informāciju un regulāri pārskatīs visus vienoto informācijas atklāšanas principu elementus, lai vēl vairāk uzlabotu atklātās informācijas kvalitāti un nodrošinātu, ka tā atbilst paredzētajam mērķim. Elementi, kas tiks regulāri pārskatīti, ietver pārskatos iekļautos portfeļus, paziņotos rādītājus un mērķus, kā arī datu kvalitāti un pieejamību.

Eurosistēma jau publicēja ar klimatu saistīto finanšu informāciju 2023., 2024., 2025. un 2026. gadā.