Eurosistēmas nedēļas konsolidētā finanšu pārskata lietotāja rokasgrāmata

Atjaunināts: 19.09.2017.

Nedēļas finanšu pārskats (NFP) sniedz sabiedrībai informāciju par Eurosistēmas monetārās politikas operācijām, ārvalstu valūtas operācijām un ieguldījumu aktivitātēm.

Pārskata sniegšanas juridiskā bāze

ECBS Statūtu 15. pantā noteikta prasība katru nedēļu publicēt Eurosistēmas konsolidēto finanšu pārskatu. NFP atspoguļo Eurosistēmas aktīvus un saistības attiecībā pret trešajām personām, kas uzrādīti euro zonas valstu centrālo banku (NCB) un ECB pārskatos. Eurosistēmas centrālo banku savstarpējās prasības un saistības (t.s. Eurosistēmas iekšējās prasības un saistības, piemēram, TARGET2 atlikumi) kompensē viena otru un tāpēc netiek uzrādītas.

NFP formu un saturu nosaka ECB Pamatnostādne par grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas tiesisko regulējumu Eiropas Centrālo banku sistēmā (ECB/2016/34).

Publicēšanas datumi

Parasti NFP tiek publicēts otrdienās 15.00 pēc Viduseiropas laika (CET) un attiecas uz iepriekšējo piektdienu. Noteiktos gadījumos publicēšanas datumi atšķiras no parastā grafika, piemēram, publicējot pirmo NFP pēc ceturkšņa beigām, kā arī gadījumos, kad nedēļas finanšu pārskata sagatavošanas laikā ir slēgta TARGET2 sistēma. Tiek sagatavots arī komentārs, kurā sniegta informācija par svarīgāko bilances posteņu un kopējo rādītāju pārmaiņām un nepieciešamības gadījumā – par citiem jautājumiem.

Nedēļas finanšu pārskats pieejams visās oficiālajās ES valodās, bet tam pievienotais skaidrojums tiek sniegts tikai angļu valodā.

Grāmatvedības principi

Vispārējie principi

Pamatnostādnē ECB/2016/34 izklāstīti Eurosistēmas grāmatvedības un finanšu pārskatu sniegšanas noteikumi. Šie grāmatvedības noteikumi obligāti jāievēro attiecībā uz visiem posteņiem, kas ir būtiski Eurosistēmas darbībai.

Bilances novērtēšanas principi

NFP atspoguļo Eurosistēmas aktīvu un pasīvu novērtējumu atbilstoši Pamatnostādnei ECB/2016/34.

Aktīvu un saistību novērtēšana

Zelts, ārvalstu valūtas instrumenti un vērtspapīru turējumi katra ceturkšņa beigās tiek pārvērtēti pēc aktuālajām tirgus likmēm un cenām, izņemot vērtspapīrus, kas klasificēti kā līdz termiņa beigām turētie vērtspapīri, netirgojamos vērtspapīrus un vērtspapīrus, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem, kuri tiek uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām. Vērtspapīrus, kurus novērtē saskaņā ar amortizētajām izmaksām, uzrāda kā atsevišķus turējumus un tiem tiek veikti vērtības samazināšanās testi.

Pārvērtēšanas pamats

Vērtspapīru, procentu likmju mijmaiņas darījumu, biržā tirgoto nākotnes līgumu, biržā netirgoto nākotnes procentu likmju līgumu un citu procentu likmju instrumentu (izņemot ar vērtspapīriem saistītos iespēju līgumus) pārvērtēšanu veic katram instrumentam atsevišķi. Ārvalstu valūtu turējumu (t.sk. Speciālo aizņēmuma tiesību) pārvērtēšanu veic katrai valūtai atsevišķi.

Ceturkšņa beigu pārvērtēšana

Ceturkšņa beigu pārvērtēšanas tīro ietekmi pēc ceturkšņa beigām uzrāda NFP katram bilances postenim atsevišķi. Ceturkšņa laikā visas Eurosistēmas veiktās operācijas uzrāda saskaņā ar darījumu likmēm un cenām. Šāda prakse ļauj lietotājiem ceturkšņa laikā monitorēt Eurosistēmas operācijas saskaņā ar naudas plūsmas principu, bet ceturkšņa beigās bilances posteņi, uz kuriem attiecas regulārā pārvērtēšana, tiek uzrādīti saskaņā ar to tirgus vērtību, lai atspoguļotu ekonomisko realitāti.

Ienākumu atzīšanas principi

Nerealizētie guvumi no ceturkšņa beigu pārvērtēšanas netiek atzīti par ienākumiem, bet tiek uzrādīti tieši pārvērtēšanas kontā. Nerealizētie zaudējumi gada beigās tiek uzrādīti peļņas un zaudējumu aprēķinā, ja tie pārsniedz iepriekšējos pārvērtēšanas guvumus, kas uzrādīti atbilstošajā pārvērtēšanas kontā. Šādi atzītie zaudējumi nākamajos gados netiek reversēti, veidojoties jauniem nerealizētajiem guvumiem. Nerealizētos zaudējumus no kāda vērtspapīra, ārvalstu valūtas vai zelta turējuma pārvērtēšanas neieskaita ar nerealizētajiem guvumiem no citiem vērtspapīriem vai valūtām. Šajos principos apvienota caurredzamība un piesardzīga ienākumu atzīšana.

Bilances posteņu saturs

Sadaļā par bilances struktūru sniegts pārskats par NFP galvenajiem bilances posteņiem. Detalizētu informāciju par katra bilances posteņa saturu sk. Pamatnostādnes ECB/2016/34 IV pielikumā.

Saturs

Vispārējie principi

NFP uzrādīti visi Eurosistēmas centrālo banku, t.sk. visu NCB filiāļu, aktīvi un saistības attiecībā pret trešajām personām. Tajā nav ietverti aktīvi un saistības, kas attiecas uz ieguldījumiem meitas sabiedrībās vai uzņēmumos, kuros NCB ir līdzdalība kapitālā. Eurosistēmas centrālo banku savstarpējās prasības un saistības (t.s. Eurosistēmas iekšējās prasības un saistības, piemēram, TARGET2 atlikumi) kompensē viena otru un tāpēc netiek uzrādītas.

Bilances struktūra

NFP atbilstoši Eiropas un starptautiskajiem statistikas standartiem nošķirti euro zonas valstu rezidenti un ārpus euro zonas esošo valstu rezidenti. Nošķirti arī posteņi ārvalstu valūtās un euro. Turklāt pozīcijas attiecībā uz finanšu sektoru (piemēram, 3. pasīvu postenis "Pārējās saistības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm") nodalītas no pozīcijām attiecībā uz valdību un citiem (piemēram, 5. pasīvu postenis "Saistības euro pret citiem euro zonas valstu rezidentiem").

NFP uzrādīti atlikumi pārskata datuma darbadienas beigās un pārmaiņas (attiecīgi darījumu vai ceturkšņa beigu pārvērtēšanas rezultātā) salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu. Bilancē visi posteņi izteikti milj. euro, savukārt skaidrojumā posteņi uzrādīti mljrd. euro, izņemot zeltu un zeltā izteiktos debitoru parādus, kas uzrādīti milj. euro.

Vairums NFP ietverto datu pieejami arī garu laikrindu veidā.

Nedēļas finanšu pārskata komentārs

Komentārā aplūkotas galvenokārt pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo nedēļu ar monetārās politikas īstenošanu un valūtas operāciju veikšanu saistīto norišu rezultātā. Šajā sadaļā sniegts pārskats par galvenajiem bilances posteņiem, kas aplūkoti NFP.

Zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi (1. aktīvu postenis) atspoguļo Eurosistēmas centrālo banku zelta turējumus (gan zeltu materiālā veidā, gan nemateriālo zeltu) iepriekšējā ceturkšņa beigu tirgus vērtībā un jebkuru kopš iepriekšējā ceturkšņa veikto darījumu (pirkšanas un pārdošanas) vērtību. Lai gan zelts un zeltā izteiktie debitoru parādi nav ietverti Eurosistēmas ārvalstu valūtas tīrajā pozīcijā, tie veido daļu no Eurosistēmas oficiālajām rezervēm.

Eurosistēmas ārvalstu valūtas tīrā pozīcija (2. un 3. aktīvu postenis mīnus 7., 8. un 9. pasīvu postenis)[1] ietver visus klientu un portfeļu darījumus ārvalstu valūtā (t.sk. Speciālajās aizņēmuma tiesībās – SDR) ar euro zonas valstu un ārpus euro zonas valstu rezidentiem, un euro zonas valstu rezidentu vārdā veiktās likviditāti palielinošās operācijas ārvalstu valūtā. Eurosistēmas ārvalstu valūtas tīrā pozīcija ietver Eurosistēmas oficiālo rezervju ārvalstu valūtas daļu, kas galvenokārt nepieciešama, lai finansētu iespējamās intervences valūtas tirgū.

  • 2.1. aktīvu postenis "Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) debitoru parādi" atspoguļo dalībvalstu prasības sakarā ar to dalību SVF, SDR turējumiem un dalību SVF programmās. Atbilstošais bilances postenis ir 9. pasīvu postenis "Saistības pret SVF Speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros", kas atspoguļo attiecīgajām dalībvalstīm sākotnēji piešķirto SDR apjomu.
  • 2.2. aktīvu postenis "Atlikumi bankās un ieguldījumi vērtspapīros, ārējie aizdevumi un citi ārējie aktīvi" ietver lielāko daļu oficiālo ārvalstu valūtu aktīvu un sastāv galvenokārt no noguldījumiem un ieguldījumiem darījumu partneros ārpus euro zonas. Ārvalstu valūtu aktīvus, kas atrodas euro zonā, uzrāda 3. aktīvu postenī "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem".

Eurosistēmas tīrie aizdevumi kredītiestādēm (5. aktīvu postenis mīnus 2.2., 2.3., 2.4., 2.5. un 4. pasīvu postenis)[2] atspoguļo darījuma partneru izmantoto Eurosistēmas likviditāti palielinošo operāciju apjomu, no kura atņemts likviditāti samazinošo instrumentu apjoms.

5. aktīvu postenis "Euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā izsniegti aizdevumi euro" sadalīts sešos apakšposteņos un atspoguļo Eurosistēmas īstenotās likviditāti palielinošās monetārās politikas operācijas.

  • 5.1. aktīvu postenis "Galvenās refinansēšanas operācijas"[3] atspoguļo regulārās atklātā tirgus kreditēšanas operācijas, ko Eurosistēma veic reverso darījumu veidā. Galvenās refinansēšanas operācijas veic katru nedēļu ar standartizsoļu palīdzību, un to termiņš parasti ir 1 nedēļa.
  • 5.2. aktīvu postenis "Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas"[4] ietver likviditāti palielinošus reversos mēneša darījumus, parasti ar termiņu 3 mēneši.
  • 5.3. aktīvu postenis "Precizējošās reversās operācijas" ietver tādas tirgus operācijas, kuras veic uz ad hoc pamata, lai pārvaldītu likviditāti tirgū un ietekmētu procentu likmju virzību, īpaši – lai mazinātu neparedzētu likviditātes svārstību izraisīto ietekmi uz procentu likmēm tirgū.
  • 5.4. aktīvu postenis "Strukturālās reversās operācijas" ietver likviditāti palielinošas atklātā tirgus reversās operācijas, ko Eurosistēma galvenokārt veic, lai koriģētu finanšu sektora strukturālo likviditāti attiecībā pret Eurosistēmu.
  • 5.5. aktīvu postenis "Aizdevumu iespēja uz nakti" ir Eurosistēmas pastāvīgā iespēja, kuru darījuma partneri var izmantot, lai saņemtu no NCB kredītu uz nakti ar iepriekš noteiktu procentu likmi pret atbilstošajiem aktīviem.
  • 5.6. aktīvu postenis "Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti" var veidoties no sniegtā nodrošinājuma vērtības pieauguma saistībā ar citiem darījuma partneriem izsniegtajiem kredītiem. Šādā gadījumā centrālās bankas var atdot naudas līdzekļu pārpalikumu attiecīgajam darījuma partnerim.

2.2. pasīvu postenis "Noguldījumu iespēja uz nakti" ir Eurosistēmas pastāvīgais mehānisms, kuru darījuma partneri var izmantot, lai veiktu diennakts noguldījumus, ko atlīdzina pēc iepriekš noteiktas procentu likmes. (Šis apakšpostenis jāaplūko saistībā ar 5.5. aktīvu apakšposteni "Aizdevumu iespēja uz nakti". Pirmo instrumentu var izmantot likviditātes pārpalikuma īstermiņa izvietošanai, savukārt otro – īstermiņa likviditātes vajadzību segšanai.)

2.3. pasīvu postenī uzrāda termiņnoguldījumus. Termiņnoguldījumu piesaiste ir monetārās politikas instruments, ko izmanto precizējošām vajadzībām, lai mazinātu likviditāti tirgū vai novērstu likviditātes nesabalansētību rezervju prasību izpildes perioda pēdējā dienā.

2.4. pasīvu postenis "Precizējošās reversās operācijas" atspoguļo neregulāras atklātā tirgus operācijas, ko Eurosistēma galvenokārt veic, lai novērstu neparedzētas likviditātes ieplūdes tirgū. Ekvivalents aktīvu pusē ir "Precizējošās reversās operācijas" (5.3. aktīvu postenis).

2.5. pasīvu postenis "Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi" var veidoties no sniegtā nodrošinājuma vērtības sarukuma saistībā ar darījuma partneriem izsniegtajiem kredītiem. Šādā gadījumā Eurosistēma var prasīt darījuma partneriem nodrošināt papildu naudas līdzekļus (vai nodrošinājumu). Ekvivalents aktīvu pusē ir "Papildu nodrošinājuma pieprasījumu kredīti" (5.6. aktīvu postenis).

Naudas bāzi (1., 2.1. un 2.2. pasīvu postenis)[5] veido:

  • 1. pasīvu postenis "Banknotes apgrozībā" ir Eurosistēmas centrālo banku apgrozībā laisto euro banknošu nominālvērtība;
  • 2.1. pasīvu posteni "Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)" veido galvenokārt turējumi saistībā ar kredītiestādēm noteikto prasību turēt noguldījumus kontos savās NCB. Eurosistēmas obligāto rezervju sistēma ietver vidējā atlikuma nosacījumu, kas nozīmē, ka kredītiestādēm jānodrošina rezervju prasības izpilde tikai vidēji noteiktā rezervju prasību izpildes periodā.
  • 2.2. pasīvu postenis "Noguldījumu iespēja uz nakti" (sk. iepriekš).

7.1. aktīvu postenis "Monetārās politikas mērķiem turētie vērtspapīri" atspoguļo Eurosistēmas tālāk minēto aktīvu iegādes programmu ietvaros iegādāto vērtspapīru turējumus:

  • "Nodrošināto obligāciju iegādes programma" (NOIP) tika uzsākta 2009. gada jūlijā un iegādes šīs programmas ietvaros tika pilnībā īstenotas līdz 2010. gada jūnijam.
  • Otrā "Nodrošināto obligāciju iegādes programma" (NOIP2) tika izziņota 2011. gada oktobrī un, kā plānots, pabeigta 2012. gada oktobrī.
  • "Vērtspapīru tirgu programma" (VTP), kas aptvēra euro zonas publisko parāda vērtspapīru turējumus, tika uzsākta 2010. gada maijā un pabeigta 2012. gada septembrī. Attiecībā uz VTP, lai programma neietekmētu likviditātes apstākļus, Eurosistēma atkal absorbēja ar VTP palīdzību piešķirto likviditāti, līdz 2014. gada jūnijam veicot nedēļas likviditāti samazinošās operācijas.
  • 7.1. postenī atspoguļotas arī Eurosistēmas veiktās vērtspapīru iegādes paplašinātās aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros. Tā ietver trešo "Nodrošināto obligāciju iegādes programmu" (NOIP3), "Ar aktīviem nodrošināto vērtspapīru iegādes programmu" (ABSIP), "Valsts sektora aktīvu iegādes programmu" (VSAIP) un "Uzņēmumu sektora aktīvu iegādes programmu" (USAIP). Šīs programmas paredzēts īstenot līdz 2017. gada decembra beigām vai – nepieciešamības gadījumā – ilgāk līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa tuvināšanās mērķim vidējā termiņā sasniegt inflāciju zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Visi 7.1. aktīvu postenī iekļautie vērtspapīri uzskaitīti saskaņā ar amortizētajām izmaksām neatkarīgi no tā, cik ilgi tos paredzēts turēt. Reizi gadā tiek veikti vērtības samazināšanās testi.

Komentārā var būt iekļauta arī sadaļa "Citi jautājumi", kurā sniegta informācija par pārmaiņām kādā NFP postenī, kas parasti komentārā netiek aplūkots.

Piemēram, komentārā tika skaidrota grāmatvedības pārklasificēšana, kas tika veikta, lai saskaņotu informācijas sniegšanu par ārkārtas likviditātes palīdzību (ĀLP), ko Eurosistēmas centrālās bankas sniedz savas valsts kredītiestādēm. Kad šādas operācijas notiek nodrošināta aizdevuma veidā, tās ietver NFP postenī "Pārējās prasības euro pret euro zonas valstu kredītiestādēm" (6. aktīvu postenis). Šajā postenī uzrādīti arī pieprasījuma noguldījumu konti, termiņnoguldījumi, ikdienas naudas un reversie repo darījumi, ko veic saistībā ar 7. aktīvu postenī uzrādīto vērtspapīru turējumu pārvaldību.



[1] 2. aktīvu postenis "Prasības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem" un 3. aktīvu postenis "Prasības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem" mīnus 7. pasīvu postenis "Saistības ārvalstu valūtā pret euro zonas valstu rezidentiem", 8. pasīvu postenis "Saistības ārvalstu valūtā pret ārpus euro zonas esošo valstu rezidentiem" un 9. pasīvu postenis "Saistības pret SVF Speciālo aizņēmuma tiesību ietvaros".

[2] 5. aktīvu postenis "Euro zonas valstu kredītiestādēm monetārās politikas operāciju rezultātā izsniegti aizdevumi euro" mīnus 2.2. pasīvu postenis "Noguldījumu iespēja uz nakti", 2.3. pasīvu postenis "Termiņnoguldījumi", 2.4. pasīvu postenis "Precizējošās reversās operācijas", 2.5. pasīvu postenis "Papildu nodrošinājuma pieprasījumu noguldījumi" un 4. pasīvu postenis "Emitētie parāda vērtspapīri".

[3] Galvenās refinansēšanas operācijas izmanto, lai ietekmētu īstermiņa procentu likmju virzību, pārvaldītu likviditāti un paustu monetārās politikas nostāju euro zonā.

[4] Ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas nodrošina papildu ilgtermiņa finansējumu finanšu sektoram. Pēdējos gados līdztekus regulārajām operācijām veiktas papildu likviditāti palielinošas ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas euro.

[5] 1. pasīvu postenis "Banknotes apgrozībā", 2.1. pasīvu postenis "Pieprasījuma noguldījumu konti (ietverot obligāto rezervju sistēmu)" un 2.2. pasīvu postenis "Noguldījumu iespēja uz nakti".

Kontaktinformācija presei