Eiropas attiecības

Ievads

Šajā sadaļā ietverta informācija par ECB saikni ar citām Eiropas iestādēm un struktūrām. Tajā skaidrota arī Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) uzbūve un darbība.

Sīkāku informāciju par papildu pārskatatbildības prasībām saistībā ar ECB uzraudzības uzdevumiem un pienākumiem sk. banku uzraudzības interneta vietnē.

  • ECB ir neatkarīga savu pilnvaru īstenošanā un uzdevumu veikšanā. Šajā sakarā ECB noteiktas stingras prasības attiecībā uz pārskatu sniegšanu Eiropas iedzīvotājiem un to ievēlētājiem pārstāvjiem Eiropas Parlamentā.
  • Praksē ECB uztur regulāru dialogu ar Eiropas Parlamentu, kas galvenokārt notiek, ECB prezidentam reizi ceturksnī uzstājoties Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā un iesniedzot ECB gada pārskatu Eiropas Parlamenta plenārsēdē. Arī pārējie Valdes locekļi uzstājas Ekonomikas un monetāro lietu komitejā.
  • Turklāt ECB sniedz atbildes uz Eiropas Parlamenta locekļu rakstiskiem jautājumiem, kurus publicē kopā ar ECB atbildēm ES "Oficiālajā Vēstnesī" un ECB interneta vietnē sadaļā "Publikācijas".

vairāk

  • Ekonomikas un monetārās savienības (EMS) izveidi un euro ieviešanu var uzskatīt par vienu no Eiropas integrācijas lielākajiem sasniegumiem. Integrācijas process sākās 20. gs. 50. gadu sākumā ar Šūmaņa deklarāciju un tai sekojošo sešu Eiropas valstu veidoto Eiropas Ogļu un tērauda savienību (sk. sadaļu "Pavērsiena punkti Eiropas integrācijā").
  • Pēc Romas līgumu parakstīšanas 1957. gadā, kad tika izveidota Eiropas Ekonomiskā kopiena, integrācijas process paplašinājās (t.i., pievienojās jaunas dalībvalstis) un padziļinājās (t.i., tika aptvertas vairākas politikas jomas). 1992. gadā dalībvalstis parakstīja Māstrihtas līgumu, kas pavēra ceļu EMS izveidei trijos posmos (Ekonomikas un monetārā savienība). Ekonomikas un monetārajā savienībā monetāro politiku un valūtas kursa politiku īsteno euro zonas līmenī, bet ekonomikas politika atbilstoši Eiropas pamatprincipiem pamatā joprojām ir dalībvalstu kompetencē (sk. sadaļu "EMS politikas pamatnostādnes").
  • ECB tika izveidota 1998. gada 1. jūnijā un 1999. gada 1. janvārī pārņēma atbildību par vienoto monetāro politiku. Lai gan ECB ir pilnībā iekļauta ES institucionālajā struktūrā, Līgumā tai noteiks īpašs statuss. ECB ir pilnībā neatkarīga (sk. sadaļu "Neatkarība") savu pilnvaru īstenošanā un uzdevumu veikšanā.
  • Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā 2009. gada 1. decembrī ECB kļuva par ES iestādi. Šis noteikums tika ieviests, lai uzlabotu ES institucionālās struktūras caurredzamību; tas būtiski neietekmē ECB vai ECBS/Eurosistēmas darbību.
  • ESB sadarbojas ar pārējām Eiropas iestādēm un struktūrām vairāku ekonomisku, funkcionālu un juridisku iemeslu dēļ. ECB īpaši sadarbojas ar Eiropadomi, ES (ECOFIN) Padomi un Eurogrupu, kā arī ar vairākām sagatavošanas komitejām (piemēram, Ekonomikas un finanšu komiteju un Ekonomikas politikas komiteju), Eiropas Parlamentu, Komisiju, Eiropas Revīzijas palātu un Eiropas Savienības Tiesu (sk. sadaļu "Eiropas sadarbība").