PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 19. martā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos perspektīva kļuvusi būtiski neskaidrāka, radot augšupvērstus inflācijas riskus un lejupvērstus tautsaimniecības izaugsmes riskus. Īstermiņā tā enerģijas cenu kāpuma dēļ būtiski ietekmēs inflāciju. Vidējā termiņā tās ietekme būs atkarīga no tā, cik spēcīgs un ilgstošs būs šis konflikts un kā enerģijas cenas ietekmēs patēriņa cenas un tautsaimniecību.

Mēs esam labā pozīcijā, lai pārvarētu šo nenoteiktību. Inflācija ir bijusi aptuveni mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī, ilgāka termiņa inflācijas gaidas ir stabilas un tautsaimniecība pēdējos ceturkšņos ir izrādījusies noturīga. Saņemtā informācija turpmākajā periodā palīdzēs mums novērtēt, kā karadarbība ietekmē inflācijas perspektīvu un ar to saistītos riskus. Mēs rūpīgi monitorējam situāciju, un mūsu uz datiem balstītā pieeja palīdzēs mums noteikt atbilstošu monetāro politiku.

Jauno ECB speciālistu iespēju aplēšu pēdējais datu aktualizēšanas termiņš ir vēlāks nekā parasti, izņēmuma kārtā ietverot informāciju līdz 11. martam. Saskaņā ar pamataplēsi kopējā inflācija 2026. gadā vidēji būs 2.6 %, 2027. gadā – 2.0 % un 2028. gadā – 2.1 %. Inflācijas perspektīva salīdzinājumā ar decembra iespēju aplēsēm ir paaugstināta, īpaši 2026. gadā. Tas ir tāpēc, ka sakarā ar karadarbību Tuvajos Austrumos enerģijas cenas paaugstināsies. Speciālisti lēš, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. gadā vidēji būs 2.3 %, 2027. gadā – 2.2 % un 2028. gadā – 2.1 %. Šī arī ir augstāka trajektorija nekā decembra iespēju aplēsēs, kas galvenokārt skaidrojams ar lielāku enerģijas cenu ietekmi uz inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas). Speciālisti sagaida, ka tautsaimniecība 2026. gadā vidēji augs par 0.9 %, 2027. gadā – par 1.3 % un 2028. gadā – par 1.4 %. Tas nozīmē, ka veikta lejupvērsta korekcija, īpaši 2026. gadā, atspoguļojot karadarbības globālo ietekmi uz izejvielu tirgiem, reālajiem ienākumiem un konfidenci. Vienlaikus zemam bezdarba līmenim, stabilām privātā sektora bilancēm un valsts izdevumiem aizsardzības un infrastruktūras jomā arī turpmāk vajadzētu nostiprināt izaugsmi.

Saskaņā ar mūsu monetārās politikas stratēģijā ietverto apņemšanos lēmumu pieņemšanas procesā ņemt vērā riskus un nenoteiktību, speciālisti, izmantojot vairākus alternatīvus ilustratīvus scenārijus, arī novērtēja, kā karadarbība Tuvajos Austrumos varētu ietekmēt tautsaimniecības izaugsmi un inflāciju. Šie scenāriji ietverti iespēju aplēsēs un tiks publicēti mūsu interneta vietnē. Scenāriju analīze liecina, ka ilgstošu naftas un gāzes piegādes pārrāvumu gadījumā inflācija būtu augstāka un izaugsme zemāka par pamataplēsi. Ietekme uz inflāciju vidējā termiņā ir būtiski atkarīga no spēcīgāka un noturīgāka enerģijas šoka netiešās un sekundārās ietekmes apmēra.

Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecība 2025. gada 4. ceturksnī pieauga par 0.2 %. To noteica lielāks iekšzemes pieprasījums. Mājsaimniecības palielināja tēriņus, pieaugot reālajiem ienākumiem un bezdarbam saglabājoties tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Būvniecība un mājokļu renovācija nostiprinājās, un pieauga uzņēmumu ieguldījumi īpaši tādās jomās kā, piemēram, pētniecība un izstrāde, programmatūra un datubāzes. Izaugsmi vairs nebremzēja neto eksports, kā tas bija divos iepriekšējos ceturkšņos. To galvenokārt veicināja pakalpojumi.

Speciālisti uzskata, ka galvenais izaugsmi noteicošais faktors vidējā termiņā joprojām ir privātais patēriņš. Ieguldījumiem arī vajadzētu turpināt pieaugt, valdībām palielinot tēriņus aizsardzībai un infrastruktūrai un uzņēmumiem arvien vairāk ieguldot jaunās digitālajās tehnoloģijās. Ārējā vide joprojām ir sarežģīta, t. sk. sakarā ar svārstīgo pasaules tirdzniecības politiku.

Karadarbība Tuvajos Austrumos rada izejvielu tirgu traucējumus un nelabvēlīgi ietekmē reālos ienākumus un konfidenci. Šā iemesla dēļ speciālistu iespēju aplēšu pamatscenārijā patēriņš un ieguldījumi tika koriģēti un samazināti, īpaši 2026. gadā. Alternatīvajos scenārijos ietekme būtu vēl izteiktāka un enerģijas šoks – vēl smagāks un ilgstošāks.

Padome uzsver, ka nepieciešams steidzami nostiprināt eurozonas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot valsts finanšu stabilitāti. Jebkāda veida fiskālajai reakcijai uz enerģijas cenu šoku jābūt īslaicīgai, mērķorientētai un pielāgotai. Pašreizējā enerģijas krīze skaidri parāda nepieciešamību turpmāk samazināt atkarību no fosilajām degvielām. Lai finansētu inovācijas un veicinātu zaļo un digitālo pāreju, ir būtiski pabeigt uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveidi. Digitālais euro un žetonizēta centrālās bankas nauda liela apjoma darījumiem uzlabos Eiropas stratēģisko autonomiju, konkurētspēju un finanšu integrāciju, kā arī veicinās inovācijas un maksājumus. Tāpēc ir būtiski bez kavēšanās apstiprināt regulu par digitālā euro izveidi. Noteikumu vienkāršošana un harmonizēšana visā ES vienotajā tirgū veicinās straujāku Eiropas uzņēmumu izaugsmi.

Inflācija

Inflācija februārī palielinājās līdz 1.9 % (janvārī – 1.7 %). Enerģijas cenas bija par 3.1 % zemākas nekā iepriekšējā gadā (janvārī – par 4.0 % zemākas). Pārtikas cenu inflācija nokritās līdz 2.5 %. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) februārī paaugstinājās līdz 2.4 % (janvārī – 2.2 %). Šis kāpums atspoguļoja preču cenu inflācijas ieaugumu līdz 0.7 % (iepriekš – 0.4 %) un pakalpojumu cenu inflācijas palielināšanos līdz 3.4 % (iepriekš – 3.2 %).

Pamatinflācijas rādītāji pēdējos mēnešos nav būtiski mainījušies un joprojām atbilst mūsu 2 % vidējā termiņa mērķrādītājam. Uzņēmumu peļņa 2025. gada 4. ceturksnī turpināja atveseļoties, savukārt vienības darbaspēka izmaksas pieauga tādā pašā tempā kā iepriekšējā ceturksnī. Atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums palēninājās līdz 3.7 % (iepriekšējā ceturksnī – 4.0 %). Vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugums un uz nākotni vērstie rādītāji, piemēram, ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par darba samaksas gaidām liecina, ka darbaspēka izmaksas 2026. gada laikā vēl vairāk mazināsies. Tam vajadzētu veicināt inflācijas atgriešanos mērķrādītāja līmenī.

Karadarbības izraisītais enerģijas cenu kāpums īstermiņā noteiks inflācijas paaugstināšanos virs 2 %. Ilgstoša augstāku enerģijas cenu saglabāšanās, radot netiešu un sekundāru ietekmi, var izraisīt plašāku inflācijas kāpumu. Šo situāciju nepieciešams rūpīgi monitorēt. Inflācijas gaidas finanšu tirgos īsākos termiņos būtiski pavirzījušās uz augšu. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mūsu mērķrādītāja līmenī.

Risku novērtējums

Izaugsmes perspektīvu apdraudošie riski pamatā ir lejupvērsti, īpaši īstermiņā. Karadarbība Tuvajos Austrumos ir lejupvērsts risks, kas apdraud eurozonas tautsaimniecību, vairojot pasaules politiskās vides svārstīgumu. Ilga karadarbība varētu izraisīt vēl lielāku un ilgstošāku enerģijas cenu kāpumu, nekā pašlaik tiek gaidīts, un arī nelabvēlīgi ietekmēt konfidenci. Šo faktoru dēļ varētu sarukt ienākumi un mazināties uzņēmumu un mājsaimniecību vēlme ieguldīt un tērēt. Pieprasījumu vēl vairāk ierobežot varētu globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās. Papildu starptautiskās tirdzniecības saspīlējums varētu izraisīt piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksportu un vājināt patēriņu un ieguldījumus. Citi ģeopolitiskās spriedzes faktori, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtisks nenoteiktības avots. Turpretī izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ekonomiskās atskaņas izrādītos īslaicīgākas, nekā pašlaik tiek gaidīts. Turklāt plānotie ar aizsardzību un infrastruktūru saistītie izdevumi, reformas, kuras uzlabo darba ražīgumu, un jauno tehnoloģiju ieviešana eurozonas uzņēmumos varētu veicināt izaugsmi vairāk par gaidīto. Arī jauni tirdzniecības nolīgumi un vienotā tirgus dziļāka integrācija varētu stimulēt izaugsmi vairāk par pašreizējām gaidām.

Inflācijas perspektīvas riski pamatā ir augšupvērsti, īpaši īstermiņā. Ilga karadarbība Tuvajos Austrumos varētu radīt apjomīgākas un ilgstošākas augšupvērstas enerģijas cenu pārmaiņas, nekā tiek gaidīts pašlaik, izraisot turpmāku inflācijas paaugstināšanos eurozonā. Tā var pastiprināties un kļūt noturīgāka, ja, reaģējot uz to, pieaugtu arī inflācijas gaidas un darba samaksa, ja enerģijas cenu inflācijas kāpuma ietekme izplatītos uz neenerģijas cenu inflāciju lielākā mērā, nekā paredzēts pamatscenārijā, vai ja karadarbība radītu plašākus globālo piegādes ķēžu pārrāvumus. Pastāvīga tirdzniecības saspīlējuma dēļ varētu pieaugt arī globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība, tikt ierobežota kritiski svarīgo izejvielu piegāde un saasināties jaudas ierobežojumi eurozonas tautsaimniecībā. Turpretī inflācija varētu būt zemāka, ja Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības ekonomiskās atskaņas izrādītos īslaicīgākas vai ja tās netiešā un sekundārā ietekme būtu mazāk izteikta, nekā pašlaik tiek gaidīts. Inflācija arī varētu būt zemāka, ja tarifi lielākā mērā, nekā gaidīts, mazinātu pieprasījumu pēc eurozonas eksporta un ja valstis, kurām ir jaudas pārpalikums, vēl vairāk palielinātu eksportu uz eurozonu. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Karadarbība Tuvajos Austrumos spēcīgi ietekmējusi globālos finanšu tirgus. Kopumā finanšu nosacījumi kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes ir kļuvuši stingrāki. Akciju tirgu aktivitāte ir mazinājusies, un tirgus procentu likmes, īpaši īstermiņa likmes, eurozonā ir ievērojami pieaugušas.

Gan uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes, gan uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas janvārī saglabājās 3.6 % līmenī, savukārt jauno hipotekāro kredītu vidējā procentu likme pakāpās līdz 3.4 %. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoma gada pieauguma temps janvārī saruka līdz 2.8 % (decembrī – 3.0 %). Taču to kompensēja uzņēmumu obligāciju emisijas apjoma pieaugums. Tā gada temps janvārī palielinājās līdz 4.0 % (decembrī – 3.5 %). Hipotekārās kreditēšanas apjoms pieauga par 3.0 % (tāpat kā decembrī).

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Esam apņēmušies nodrošināt, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.