Menu

IEVADRUNA

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2020. gada 12. marts

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes janvāra beigās koronavīrusa (COVID-19) izplatība radījusi būtisku pasaules un euro zonas valstu tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas satricinājumu un paaugstinātu tirgus svārstīgumu. Pat ja tā izrādīsies pārejoša, tā būtiska ietekmēs ekonomisko aktivitāti. Tā īpaši palēninās produkcijas izlaidi sakarā ar pārrāvumiem piegādes ķēdēs un samazinās iekšzemes un ārējo pieprasījumu, īpaši nepieciešamo ierobežojošo pasākumu nelabvēlīgās ietekmes dēļ. Turklāt paaugstinātā nenoteiktība negatīvi ietekmē izdevumu plānus un to finansēšanu.

Valdības un citas politiku noteicošās institūcijas tiek aicinātas laikus veikt mērķtiecīgus pasākumus publiskās veselības aprūpes problēmu risināšanai, lai ierobežotu koronavīrusa izplatību un mazinātu tā ekonomisko ietekmi. Īpaši nepieciešami vērienīgi un koordinēti fiskālās politikas atbildes pasākumi, lai atbalstītu apdraudētos uzņēmumus un to darbiniekus. Padome pilnībā atbalsta euro zonas valstu valdību un Eiropas iestāžu apņemšanos veikt kopīgus koordinētus politikas pasākumus, reaģējot uz koronavīrusa izplatības ietekmi. Mēs arī atzinīgi vērtējam ECB Uzraudzības valdes pieņemtos lēmumus, kas detalizēti aprakstīti šodien publicētā atsevišķā paziņojumā presei.

Atbilstoši savam uzdevumam Padome ir apņēmusies atbalstīt mājsaimniecības un uzņēmumus pašreizējo tautsaimniecības pārrāvumu un paaugstinātās nenoteiktības apstākļos. Attiecīgi mēs pieņēmām lēmumu par visaptverošu monetārās politikas pasākumu kopumu. Kopā ar jau nodrošināto nozīmīgo monetārās politikas stimulu šie pasākumi labvēlīgi ietekmēs mājsaimniecību, uzņēmumu un banku likviditātes un finansējuma apstākļus un palīdzēs saglabāt raitu reālās tautsaimniecības kreditēšanu.

Pirmkārt, mēs nolēmām uz laiku īstenot papildu ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas (ITRO), lai nodrošinātu tūlītēju likviditātes atbalstu euro zonas finanšu sistēmai. Lai gan mēs neesam konstatējuši būtiskas spriedzes pazīmes naudas tirgos vai likviditātes nepietiekamību banku sistēmā, šīs operācijas nodrošinās efektīvu aizsargmehānismu nepieciešamības gadījumā. Tās tiks veiktas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu, un to procentu likme būs vienāda ar noguldījumu iespējas uz nakti vidējo procentu likmi. ITRO nodrošinās likviditāti ar labvēlīgiem nosacījumiem līdz brīdim, kad 2020. gada jūnijā sāksies ITRMO III operācijas.

Otrkārt, Padome nolēma laika periodā no 2020. gada jūnija līdz 2021. gada jūnijam piemērot visām šajā periodā veiktajām ITRMO III operācijām ievērojami labvēlīgākus nosacījumus. Šīs operācijas veicinās banku veikto kreditēšanu visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ko visvairāk ietekmējusi koronavīrusa izplatība, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā laika periodā ITRMO III operācijās piemērotā procentu likme būs par 25 bāzes punktiem zemāka nekā Eurosistēmas galveno refinansēšanas operāciju vidējā procentu likme. Darījuma partneriem, kuri saglabā savu kredītu izsniegšanas līmeni, šajās operācijās piemērotā procentu likme būs zemāka un līdz 2021. gada jūnijam var būt pat par 25 bāzes punktiem zemāka nekā noguldījumu iespējas uz nakti vidējā procentu likme. Turklāt maksimālā kopējā summa, ko darījuma partneriem būs iespēja aizņemties ITRMO III ietvaros, palielināta līdz 50% no atbilstošo aizdevumu atlikuma 2019. gada 28. februārī. Šajā kontekstā Padome uzdos Eurosistēmas komitejām noskaidrot iespējamos nodrošinājuma atvieglojumu pasākumus, lai darījuma partneri arī turpmāk varētu pilnībā izmantot mūsu finansējuma atbalstu.

Treškārt, mēs nolēmām līdz gada beigām papildus veikt pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā, kas nodrošinās spēcīgu privātā sektora aktīvu iegādes programmu ietekmi. Kopā ar esošo aktīvu iegādes programmu (AIP) tās veicinās labvēlīgus reālās tautsaimniecības finansēšanas nosacījumus paaugstinātas nenoteiktības apstākļos. Mēs joprojām paredzam, ka neto aktīvu iegādes turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.

Padome arī nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies tagadējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatā esošajā inflācijas dinamikā.

Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Sīkāka informācija par mūsu jauno operāciju precīziem nosacījumiem tiks publicēta atsevišķos paziņojumos presei šodien plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.

Ņemot vērā pašreizējās norises, Padome turpinās cieši monitorēt koronavīrusa izplatības ietekmi uz tautsaimniecību, inflāciju vidējā termiņā un tās monetārās politikas transmisiju. Padome ir gatava atbilstoši tās apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz šo mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Jaunākie rādītāji liecina, ka būtiski pasliktinājusies īstermiņa izaugsmes perspektīva. Piegādes ķēžu pārrāvumi kavē ražošanas plānu izpildi apstrādes rūpniecībā, bet ierobežojošie pasākumi, kas nepieciešami, lai apturētu turpmāku koronavīrusa izplatību, nelabvēlīgi ietekmē ekonomisko aktivitāti. Pirms koronavīrusa uzliesmojuma euro zonas reālā IKP pieauguma temps 2019. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni samazinājās līdz 0.1% (3. ceturksnī – 0.3%). Tas galvenokārt atspoguļoja vērojamo euro zonas apstrādes rūpniecības vājo dinamiku un investīciju pieauguma tempa kritumu. Neņemot vērā koronavīrusa izraisītos traucējumus, gaidāms, ka euro zonas izaugsmes temps vidējā termiņā palielināsies – to veicinās labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, euro zonas fiskālā nostāja un gaidāmā globālās aktivitātes atsākšanās.

Šis novērtējums tikai daļēji atspoguļots ECB speciālistu 2020. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, jo to pēdējais datu aktualizēšanas termiņš bija pirms nesenās straujās koronavīrusa izplatības euro zonā. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2020. gadā būs 0.8%, 2021. gadā – 1.3% un 2022. gadā – 1.4%. Konkrēti iespēju aplēsēs prognozēts ļoti vājš pieaugums 2020. gada 1. pusgadā, bet pēc tam 2. pusgadā gaidāms uzlabojums. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva koriģēta un pazemināta 2020. gadam būtiski, bet 2021. gadam – nedaudz, atspoguļojot koronavīrusa uzliesmojuma iespējamo ekonomisko ietekmi.

Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski acīmredzami ir lejupvērsti. Papildus iepriekš identificētajiem riskiem, kas saistīti ar ģeopolitiskajiem faktoriem, pieaugošo protekcionismu un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, koronavīrusa izplatība pievieno jaunu un būtisku izaugsmes perspektīvas lejupvērsta riska avotu.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2020. gada februārī samazinājās līdz 1.2% (janvārī – 1.4%). Domājams, ka atbilstoši pašreizējo un biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenu straujajam kritumam kopējā inflācija nākamajos mēnešos būtiski samazināsies. Inflācijas gaidu rādītāji ir samazinājušies un pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi. Lai gan darbaspēka izmaksu spiediens saspringtākos darba tirgus apstākļos saglabājies noturīgs, izaugsmes tempa samazināšanās kavē tā ietekmi uz inflāciju. Vidēja termiņā inflācijas pieaugumu veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi un euro zonas izaugsmes dinamikas atjaunošanās.

ECB speciālistu 2020. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai tikai daļēji atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2020. gadā būs 1.1%, 2021. gadā –1.4% un 2022. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2019. gada decembra iespēju aplēsēm SPCI inflācija iespēju aplēšu periodā pamatā nemainīsies. Koronavīrusa ietekme uz inflāciju saistīta ar lielu nenoteiktību, ņemot vērā, ka ar vājāku pieprasījumu saistīto lejupvērsto spiedienu var kompensēt piegādes pārrāvumu augšupvērstais spiediens. Nesenais naftas cenu straujais kritums radījis būtisku lejupvērstu risku īstermiņa inflācijas prognozēm.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2020. gada janvārī bija 5.2% – nedaudz pazeminājies salīdzinājumā ar nesen sasniegto augstāko līmeni. Naudas pieauguma temps atspoguļo arvien jaunu banku kredītu izsniegšanu privātajam sektoram un zemās M3 turēšanas izvēles izmaksas salīdzinājumā ar citiem finanšu instrumentiem. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām ir galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugums joprojām kļuva straujāks. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps 2020. gada janvārī nedaudz pieauga līdz 3.7% (2019. gada decembrī – 3.6%). Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps janvārī nemainījās (3.2%), apstiprinot kopš 2019. gada rudens vērojamo pavājināšanos un, iespējams, atspoguļojot raksturīgo novēloto reakciju uz agrāko ekonomiskās aktivitātes kritumu. Kopumā mūsu stimulējošā monetārās politikas nostāja, t.sk. šodien pieņemtie pasākumi, palīdzēs saglabāt labvēlīgus banku kredītu nosacījumus un turpinās veicināt finansējuma pieejamību, t.sk. visām mājsaimniecībām un uzņēmumiem, ko visvairāk ietekmējusi koronavīrusa izplatība (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem).

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par fiskālo politiku, šobrīd nepieciešama vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā perspektīvas pasliktināšanos un lai nodrošinātos pret turpmāku lejupvērstu risku īstenošanos. Mēs atzinīgi vērtējam pasākumus, ko valdības jau īstenojušas, lai nodrošinātu pietiekamus līdzekļus veselības aprūpei un atbalstītu koronavīrusa skartos uzņēmumus un darbiniekus. Īpaši nepieciešami tādi pasākumi kā kredītu garantiju nodrošināšana, lai papildinātu un pastiprinātu šodien pieņemtos monetārās politikas pasākumus. Mēs atzinīgi vērtējam euro zonas valstu valdību un Eiropas iestāžu apņemšanos nekavējoties un apņēmīgi kopā veikt pasākumus, reaģējot uz koronavīrusa tālākas izplatības ietekmi.

Pirms atbildam uz jūsu jautājumiem, vēlamies pateikt lielu paldies visiem, kas velta savu laiku un pūles, lai glābtu dzīvības un ierobežotu koronavīrusa izplatību.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei