Kas ir etalonlikmes, kāpēc tās ir svarīgas un kāpēc nepieciešama to reforma?

11.07.2019.

Kas ir etalonlikmes?

Etalona procentu likmes – ko dēvē arī par atsauces procentu likmēm vai vienkārši etalonlikmēm – ir regulāri aktualizētas un publiski pieejamas procentu likmes. Tās ērti izmantot par pamatu visdažādāko veidu finanšu līgumos, piemēram, hipotēku kredītos, konta pārsnieguma kredītos un cita veida sarežģītākos finanšu darījumos.

Etalonlikmes aprēķina neatkarīga struktūra, visbiežāk atspoguļojot naudas aizņemšanās izmaksas dažādos tirgos. Piemēram, tajās var būt atspoguļots tas, cik bankām izmaksā aizņemšanās vienai no otras. Tās var atspoguļot arī to, cik bankām izmaksā līdzekļu aizņemšanās no citiem avotiem, piemēram, pensiju fondiem, apdrošināšanas sabiedrībām un naudas tirgus fondiem.

Tas parāda, ka šīm etalonlikmēm ir būtiska nozīme finanšu sistēmā, banku sistēmā un visā tautsaimniecībā. Bet kas tieši nosaka to lielo nozīmi? Un kāpēc pašlaik notiek etalonlikmju reforma?

Kāpēc etalonlikmes ir svarīgas?

Tās tiek plaši izmantotas mūsu tautsaimniecībā

Etalonlikmes plaši izmanto privātpersonas un iestādes visā ekonomiskajā sistēmā.

Piemēram, bankas tās izmanto, izsniedzot aizdevumus privātpersonām un korporatīvajiem klientiem.

Banka var aizdot naudas līdzekļus uzņēmumam par procentu likmi, ko veido konkrēta etalonlikme, kam pieskaitīti 2%. Tas nozīmē, ka uzņēmumam būs jāmaksā procenti saskaņā ar procentu likmi, kas par 2% augstāka nekā attiecīgā brīža etalonlikme. Tātad aizņēmuma izmaksas pieaug, pieaugot etalonlikmei, un samazinās, ja etalonlikme sarūk. Šajā gadījumā etalonlikme var būt drošs, neatkarīgs un relatīvi vienkāršs atsauces rādītājs visām iesaistītajām pusēm.

Uzņēmumi, bankas un citas iestādes arī izmanto etalonlikmes, novērtējot savus bilances posteņus – citiem vārdiem runājot, šīs procentu likmes ļauj uzņēmumu un iestāžu grāmatvežiem saprast, kāda ir šo iestāžu (vai, konkrētāk, tiem piederošo finanšu aktīvu) faktiskā vērtība.

Etalonlikmes izmanto arī sarežģītākos finanšu darījumos, piemēram, emitējot vērtspapīrus ar mainīgām procentu likmēm un slēdzot iespējas līgumus, nākotnes līgumus un mijmaiņas līgumus.

Piemēram, aplūkosim procentu likmju mijmaiņas darījumu – runājot ļoti vispārīgi, tas ir darījums starp divām pusēm, kuras savā starpā vienojas, ka segs viena otras procentu maksājumus. Šādos mijmaiņas darījumos vismaz viena no šajā apmaiņā iesaistītajām procentu likmēm var tikt noteikta pēc etalonlikmes. Tas uzlabo caurredzamību visām iesaistītajām pusēm, nodrošina zināmu līguma standartizāciju un attiecīgi visām iesaistītajām pusēm ir vieglāk vienoties.

Etalonlikmes izmanto arī, aprēķinot soda procentus par norēķinu kontu pārsniegumu, veicot aprēķinus saistībā ar klientu noguldījumu atmaksu un nosakot klientu hipotēku kredītu un citu aizdevumu procentu likmes, kā arī citās jomās.

Etalonlikmes palīdz centrālajām bankām veikt savu darbu

Etalonlikmes var arī sniegt noderīgu informāciju darbam, ko veic centrālās bankas. Piemēram, mēs ECB varam izmantot etalonlikmes, pildot savu uzdevumu saglabāt stabilas cenas euro zonā.

Ja etalonlikme pareizi atspoguļo banku aizdevumu un aizņēmumu procentu likmes, tas palīdz mums labāk saprast, kā funkcionē finanšu tirgi un cik pieejami ir naudas resursi euro zonā. Tā var būt noderīga informācija, pieņemot monetārās politikas lēmumus – zinot, cik bankām viegli pieejami naudas resursi, iespējams aplēst, cik labprāt šīs bankas nodos šo naudu tālāk, izsniedzot aizdevumus uzņēmumiem un privātpersonām. Un tas viss galu galā ietekmē cenu līmeni.

Zinot pašreizējo etalonlikmju līmeni, mēs varam arī monitorēt mūsu monetārās politikas lēmumu praktisko ietekmi. Piemēram, ja ECB nolemj paaugstināt vai pazemināt procentu likmes, mēs varam redzēt šo pārmaiņu ietekmi, sekojot, kā mainās euro etalonlikmes.

Kāpēc tiek veikta etalonlikmju reforma un ko tieši tā ietver?

Etalonlikmes ir noderīgas tikai tad, ja tās var uzskatīt par uzticamām un objektīvām – ideālajā gadījumā to pamatā esošajiem aprēķiniem jābūt atklātiem un etalonlikmēm jābūt viegli un publiski pieejamām. Ja līgums balstās uz uzticamu etalonlikmi, neviena no iesaistītajām pusēm nevar ietekmēt līgumā noteikto procentu likmi. Tādējādi etalonlikme, uz kuru var paļauties, nodrošina, ka līguma vērtība ir objektīva un neapstrīdama.

Ņemot vērā etalonlikmju ekonomisko nozīmību, ir ārkārtīgi būtiski, lai tiktu nodrošināta to uzticamība, ko var panākt, ieviešot skaidru pārvaldības struktūru un caurredzamu metodoloģiju.

Tieši šā iemesla dēļ pašlaik tiek veikta pamatīga Eiropas etalonlikmju reforma. Šo reformu procesu lielā mērā nosaka jaunā ES Regula par etaloniem (Benchmarks Regulation; BMR), kura tika publicēta 2016. gadā un stājās spēkā 2018. gada janvārī.

Pašlaik visplašāk izmantotās Eiropas etalonlikmes

EONIA

Tā ir pašlaik izmantotā euro darījumu uz nakti procentu likme. Privātā sektora euro bezriska procentu likmju darba grupa rekomendēja, lai, sākot ar 2019. gada 2. oktobri, tirgus dalībnieki pakāpeniski aizstātu EONIA ar jaunu euro īstermiņa procentu likmi €STR.
ECB aprēķina EONIA Briselē bāzētās bezpeļņas organizācijas Eiropas Naudas tirgu institūta (EMMI) vārdā. To vēsturiski aprēķina kā euro denominēto beznodrošinājuma aizdevumu darījumu uz nakti procentu likmju vidējo svērto rādītāju. EMMI paziņojis, ka tad, kad būs pieejama €STR, EONIA līdz 2022. gada 3. janvārim tiks noteikta, pieskaitot €STR noteiktu starpību, lai dotu tirgiem pietiekami daudz laika pārejai uz €STR.

EURIBOR

EURIBOR ir nenodrošināto darījumu tirgus etalonlikme, ko aprēķina vairākiem termiņiem (1 nedēļa un 1, 3, 6 un 12 mēneši). Tās administrators ir EMMI. Lai nodrošinātu šīs etalonlikmes atbilstību ES Regulai par etaloniem, EMMI precizējis EURIBOR definīciju – likme, ar kuru ES un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstu bankas var aizņemties līdzekļus beznodrošinājuma liela apjoma darījumu tirgū. EMMI arī pakāpeniski ievieš jaunu EURIBOR aprēķināšanas metodoloģiju – tā dēvēto hibrīdmetodoloģiju. Šajā aprēķinu metodoloģijā pēc iespējas vairāk tiek izmantoti faktiskie darījumi, vienlaikus arī paļaujoties uz ekspertu spriedumu tajos gadījumos, kad darījumi nav pieejami.

ECB 2017. gadā nolēma izstrādāt euro īstermiņa procentu likmi (€STR) – jaunu etalonlikmi, kas būs pieejama ar 2019. gada 2. oktobri un kas bija iecerēta kā atbalsta mehānisms gadījumiem, kad privātais sektors nevarētu nodrošināt savu darījumu uz nakti procentu likmi EONIA.

Privātā sektora euro bezriska procentu likmju darba grupa 2018. gadā, ņemot vērā tirgus dalībnieku atsauksmes, rekomendēja aizstāt EONIA ar €STR. Šī darba grupa tagad sniedz tirgiem atbalstu pārejā uz €STR. ECB nodrošina šīs darba grupas sekretariāta darbību un piedalās tās darbā novērotāja statusā kopā ar pārējām iestādēm, kas piedalījās tās izveidē, – Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādi (EVTI), Eiropas Komisiju un Beļģijas Finanšu pakalpojumu un tirgu iestādes (FSMA).

Sīkāk par €STR

€STR izstrādāta tā, lai atspoguļotu, cik daudz bankai izmaksā aizņemties naudas līdzekļus no dažādiem finanšu darījuma partneriem, nesniedzot nodrošinājumu (šādus aizņēmumus dēvē arī par beznodrošinājuma darījumiem). Šie darījuma partneri var būt bankas, naudas tirgus fondi, ieguldījumu vai pensiju fondi un citi finanšu aģenti, t.sk. centrālās bankas.

Tādējādi tai ir plašāks tvērums nekā EONIA, kas aptver tikai darījumus starp bankām. Turklāt – salīdzinājumā ar EONIA – datus par reālajiem darījumiem, ko ECB izmanto €STR aprēķināšanai, sniedz lielāks skaits banku. Šāds plašāks tvērums pasargā pret manipulācijām un ļauj panākt, lai €STR uzticami atspoguļotu cenu, par kuru visā euro zonā var bez nodrošinājuma aizņemties naudas līdzekļus.

Sīkāku informāciju sk. 2018. gada jūnijā publicētajā dokumentā The euro short-term rate (€STR) methodology and policies ("Euro īstermiņa procentu likmes (€STR) metodoloģija un politika"). Sk. arī jautājumus un atbildes par šo tēmu.