Šajā atsauksmju kopsavilkumā sniegtas atbildes uz jautājumiem un pieprasījumiem, kas izvirzīti un pausti Eiropas Parlamenta 2026. gada 10. februāra rezolūcijā par ECB 2024. gada pārskatu.^[1] Tas publicēts sakarā ar ECB 2025. gada pārskata iesniegšanu Eiropas Parlamentam. Kopsavilkumā skaidrota ECB politika saistībā ar rezolūcijā ECB izteiktajiem aicinājumiem, un tas ir sakārtots pa tēmām.^[2] Saskaņā ar Eiropas Parlamenta ieteikumu ECB šādu atsauksmju kopsavilkumu publicē kopš 2016. gada.

1. Monetārā politika

1.1. Monetārās politikas komunikācija

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB pielikt pūles, lai uzlabotu pārredzamību uzlabojošus instrumentus, piemēram, etalonus, ieskatu uz modeļiem balstītos pieņēmumos un Padomes veiktos inflācijas norišu novērtējumus. [5. punkts]

ECB nepārtraukti stiprina komunikāciju saistībā ar tās monetārās politikas lēmumiem un pielāgo to dažādām auditorijām un mainīgajai komunikācijas videi. 2025. gada stratēģijas novērtējumā vēlreiz tika uzsvērta efektīvas komunikācijas nozīme. Ir vairāki būtiski ECB politikas novērtējuma un lēmumu skaidrošanas līdzekļi. Tie ietver preses konferenci, kurā prezidents skaidro jaunākos Padomes monetārās politikas lēmumus, monetārās politikas paziņojumu, Padomes sanāksmju pārskatus, rakstus, kuros izklāstītas speciālistu iespēju aplēses, "Tautsaimniecības Biļetenu" un ECB gada pārskatu. Kas attiecas uz monetārās politikas lēmumu sagatavošanas procesā izmantotajiem modeļiem, informācija par tiem pieejama ECB interneta vietnē.^[3] Turklāt jaunākās komunikācijas iniciatīvas ietver ECB blogu, ECB podkāstu un YouTube kanālu Espresso Economics, kuru mērķis ir sasniegt plašāku auditoriju, izmantojot saistošus piemērus un skaidru valodu. Šie avoti dažādām auditorijām sniedz dažāda līmeņa informāciju par ECB darbu. Publikācijas tiek papildinātas ar plašām datu kopām, kas pieejamas ECB interneta vietnē, piemēram, datu kopām par iegādēm un aktīvu iegāžu turējumiem.

1.2. Augstas inflācijas novērtējums

Eiropas Parlamenta rezolūcija pauž bažas par to, ka Covid-19 pandēmijai sekojošajos gados ir bijis augsts inflācijas līmenis, ko izraisīja piegādes satricinājumi. Tā norāda, ka šajā periodā ar ECB lēmumiem būtu bijis iespējams garantēt savlaicīgu atgriešanos pie cenu stabilitātes un aicina ECB savā gada pārskatā rūpīgi izvērtēt šā augstā inflācijas līmeņa cēloņus un virkni politikas ieteikumu, lai varētu izdarīt pareizos secinājumus no jebkādām turpmākām inflācijas krīzēm. [9. punkts]

ECB sava 2025. gada stratēģijas novērtējuma ietvaros plaši analizēja 2022. un 2023. gada augstās inflācijas epizodes cēloņus un aplūkoja tās laikā gūtās politikas mācības. Novērtējums ietvēra gan šīs epizodes ietekmi uz politiku, gan mācības, kas tika gūtas pirms tam ilgajā periodā, kad inflācija bija zemāka par mērķrādītāju, lai izmantotu šo informāciju ECB nākotnes monetārās politikas stratēģijā. Augstas inflācijas epizode atspoguļoja vairākus šokus, kam pamatā bija pandēmijas izraisītie piegādes ķēžu pārrāvumi, Krievijas neattaisnojamais iebrukums Ukrainā un tam sekojošā enerģētikas krīze, kā arī tautsaimniecības atkalatvēršanās pēc pandēmijas. ECB reaģēja uz to, ar 2022. gada jūliju paaugstinot procentu likmes par 450 bāzes punktiem un vienlaikus pārtraucot neto aktīvu iegādes un vēlāk – arī aktīvu iegādes programmas (AIP) un pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros iegādāto dzēsto vērtspapīru atkārtotu ieguldīšanu. Stratēģijas novērtējumā attiecīgi secināts, ka, reaģējot uz lielām un noturīgām inflācijas novirzēm, t. sk. gan augšupvērstām, gan lejupvērstām novirzēm no mērķrādītāja, nepieciešama atbilstoši spēcīga vai ilglaicīga monetārās politikas rīcība, lai nepieļautu, ka inflācijas gaidas destabilizējas un inflācijas novirzes no mērķa nostiprinās. Novērtējumā arī secināts, ka monetārās politikas instrumentu izvēlei, izstrādei un īstenošanai vajadzētu būt pietiekami elastīgai, lai varētu dinamiski reaģēt uz inflācijas vides pārmaiņām. Turklāt, pieņemot monetārās politikas lēmumus, Padome ņems vērā ne tikai visticamāko inflācijas un tautsaimniecības attīstības tendenci, bet arī ar to saistītos riskus un nenoteiktību, t. sk. atbilstoši izmantojot scenārijus un jutīguma analīzi. ECB publicējusi papildu materiālus, kuros analizēti šā perioda, kad inflācija pārsniedza mērķrādītāju, cēloņi, dinamika un ietekme.^[4] Runājot par citiem instrumentiem, hipotētiskā analīze parādījusi, ka ātrākai un agresīvākai monetārās politikas stingrības palielināšanai būtu bijusi tikai ierobežota ietekme uz inflācijas attīstību, taču tā radītu būtiskas izmaksas ekonomiskās aktivitātes ziņā.^[5] Ņemot vērā, ka šī plašā analīze bija publiski pieejama un ECB gada pārskata mērķis ir ziņot par ECB darbību attiecīgajā gadā, nebūtu bijis atbilstoši iekļaut šo materiālu ECB 2025. gada pārskatā.

1.3. ECB inflācijas mērķis un monetārās politikas stratēģija

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB izvērtēt sava simetriskā mērķa piemērotību, ņemot vērā arī kvalitatīvus faktorus. Tā ņem vērā 2025. gada monetārās politikas stratēģijas novērtēšanu un mudina ECB periodiski veikt šādus novērtējumus. [13. punkts]

ECB 2021. gadā apstiprināja simetrisku 2 % vidējā termiņa inflācijas mērķi, kas pēdējos gados labi pildījis savu uzdevumu. 2025. gada stratēģijas novērtējumā atkārtoti tika apstiprināta apņemšanās pildīt simetrisko 2 % inflācijas mērķi. Skaidra mērķa noteikšana bijusi būtiska gan inflācijas gaidu nostabilizēšanai, beidzoties zemas inflācijas periodam, gan inflācijas gaidu stabilai noturēšanai mērķrādītāja līmenī inflācijas kāpuma laikā. Skaidram kvantitatīvajam mērķim ir dažādas priekšrocības. Viena no tām – ka patērētāji un uzņēmumi, kuri ir informēti par simetrisko 2 % inflācijas mērķi, izjūt lielāku pārliecību, ka ECB sasniegs savu cenu stabilitātes mērķi, un viņu inflācijas gaidas vairāk atbilst inflācijas mērķim, kā parāda, piemēram, Ehrmann, Georgarakos and Kenny (2023) pētījums.^[6] Novērtējot atbilstošu monetārās politikas reakciju uz inflācijas novirzi no mērķa, Padome ņem vērā novirzes izcelsmi, apmēru un noturību. ECB paredz periodiski novērtēt savas monetārās politikas stratēģijas atbilstību. Nākamais izvērtējums gaidāms 2030. gadā.

1.4. ECB bilance un aktīvu iegādes

Eiropas Parlamenta rezolūcija uzsver, ka ECB aktīvu iegādes programmas ir neierasti monetārās politikas instrumenti, kuriem ir blakusietekme. Tā īpaši norāda, ka aktīvu iegādes programmas var izkropļot cenu signālus un ka ECB sāka samazināt savu bilanci tikai ļoti pakāpeniski. Tā atbalsta ECB centienus vēl vairāk samazināt tās tiešo lomu vērtspapīru iegādē un mudina ECB pakāpeniski izbeigt valsts obligāciju iegādes programmas. [14. punkts]

Aktīvu iegādes programmas tika ieviestas, lai sasniegtu ECB galveno mērķi – cenu stabilitāti – apstākļos, kad inflācija ilgstoši bija zemāka par mērķrādītāju un monetārās politikas procentu likmes bija tuvu zemākajai robežai. Šīs programmas tika īstenotas kā daļa no ECB nestandarta instrumentu kopuma, lai saglabātu monetārās politikas transmisiju un nodrošinātu inflācijas atgriešanos mūsu 2 % mērķa līmenī, kad tradicionālās politikas procentu likmes bija pietuvojušās zemākajai efektīvajai robežai. Aktīvu iegādēm bija būtiska loma arī finanšu tirgu stabilizēšanā spriedzes periodos. Pārtraucot dzēšanas termiņu sasniegušo vērtspapīru pamatsummas maksājumu atkārtotu ieguldīšanu, pakāpeniski un prognozējami samazinās aktīvu iegādes programmu obligāciju turējumi, kas paredzēti tirgus raitas darbības nodrošināšanai.^[7]

Kā redzams 1. attēlā, Eurosistēmas bilance turpina samazināties mērenā un prognozējamā tempā. Atkārtota ieguldīšana AIP ietvaros tika pārtraukta 2023. gada jūnija beigās, bet PĀAIP ietvaros – 2024. gada beigās. Attiecīgi 2025. gads bija pirmais gads kopš šo programmu sākuma, kad Eurosistēma neveica nekādas ar monetāro politiku saistītas aktīvu iegādes. Tirgus sekmīgi absorbējis AIP un PĀAIP portfeļu samazināšanu. Eurosistēmai pakāpeniski samazinot vērtspapīru turējumus, citi ieguldītāji, t. sk. mājsaimniecības, bankas, pensiju fondi un apdrošināšanas sabiedrības, palielinājuši savus turējumus. 2025. gada stratēģijas novērtējumā vēlreiz tika uzsvērts, ka ECB galvenais monetārās politikas instruments ir tās monetārās politikas procentu likmju kopums. Vienlaikus tajā arī tika apstiprināts, ka Padome var pēc vajadzības izmantot citus instrumentus, lai virzītu monetārās politikas nostāju gadījumos, kad monetārās politikas procentu likmes ir tuvu zemākajai robežai, vai lai saglabātu raitu monetārās politikas transmisijas darbību. ECB regulāri monitorē savu monetārās politikas instrumentu blakusefektus un ietekmi uz tirgus darbību, kā arī veic proporcionalitātes novērtējumus, izmantojot vai koriģējot papildu monetārās politikas instrumentus.

1. attēls

Eurosistēmas monetārās politikas aktīvu dinamika

(mljrd. euro)

1.5. Monetārās politikas transmisija

Eiropas Parlamenta rezolūcija pauž nožēlu par to, ka kopš 2008. gada finanšu krīzes ECB īstermiņa aizdevumu shēmas ir lielā mērā mainījušas privāto starpbanku finansēšanas tirgu. Tā aicina ECB nepieļaut tādu noguldījumu likmju maksāšanu bankām, kas pārsniedz tirgus likmes, jo tas ir pretrunā principam par atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence, un likvidēt visus šķēršļus, kas traucē atgūties īstermiņa nenodrošinātu starpbanku darījumu tirgiem. [15. punkts]

Naudas tirgus aktivitāte palielinās, sarūkot likviditātes pārpalikumam, savukārt aizņemšanās no centrālās bankas saglabājas zemā līmenī. Laikā no 2022. līdz 2025. gadam saruka gan Eurosistēmas refinansēšanas operāciju apjoms, gan termiņš, kas iepriekš bija pieaudzis, apstākļos, kad eurozonu skāra krīze, Eurosistēmai ieviešot ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas (ITRMO). Tajās bankām tika piedāvāti labvēlīgi nosacījumi un tās stimulēja reālās tautsaimniecības kreditēšanu, atbalstot stimulējošas monetārās politikas transmisiju krīzes laikā. Likviditātes pārpalikumam samazinoties sakarā ar AIP un PĀAIP portfeļu pakāpenisko sarukumu, kā arī ierobežoto standarta refinansēšanas operāciju izmantošanu, naudas tirgus aktivitāte atkal palielinājusies.^[8]

Raita monetārās politikas transmisija balstās uz to, ka ECB efektīvi nosaka naudas tirgus īstermiņa procentu likmju virzību. Atlīdzība par banku noguldījumiem Eurosistēmā ir naudas tirgus īstermiņa procentu likmju piesaistes punkts, kas ļauj tās virzīt atbilstoši monetārās politikas nostājai. Likviditātes pārpalikuma apstākļos gaidāms, ka naudas tirgus procentu likmes būs tuvu ECB noguldījumu iespējas procentu likmei. Naudas tirgus ietekmē arī ar monetāro politiku nesaistīti strukturālie faktori. Nenodrošināto darījumu tirgū īstermiņa procentu likmes var noslīdēt zem noguldījumu iespējas procentu likmes, jo šajā tirgū aktīvi darbojas arī nebankas un ārpus eurozonas esošo valstu bankas, kam nav pieejas ECB noguldījumu iespējai.^[9] Vienlaikus nenodrošināto īstermiņa tirgus procentu likmju un noguldījumu iespējas procentu likmes starpība lēni, bet noturīgi sarukusi, samazinoties likviditātes pārpalikumam. Gaidāms, ka likviditātes pārpalikums turpinās samazināties. Nodrošināto īstermiņa tirgus procentu likmju gadījumā tās tagad vidēji ir noguldījumu iespējas procentu likmes līmenī.

1.6. Tirgus neitralitāte, tirgus darbība un efektīva resursu sadale

Eiropas Parlamenta rezolūcija norāda, ka tirgus neitralitātes jēdziens ir saistīts ar principu, kas paredz "atvērta tirgus ekonomiku", kurā pastāv brīva konkurence. Tā aicina ECB, ievērojot savu neatkarību, novērst tirgus darbības traucējumus un ilgtermiņā nodrošināt resursu efektīvu piešķiršanu un vienlaikus iespēju robežās saglabāt apolitisku nostāju, ievērojot tirgus neitralitāti, un vērš uzmanību uz to, ka šādus lēmumus nedrīkst pieņemt uz ECB pilnvaru īstenošanas rēķina. [23. punkts]

ECB ir apņēmusies ievērot principu, "kas paredz atvērta tirgus ekonomiku, kurā valda brīva konkurence, un kas veicina resursu efektīvu sadali", kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību 127. panta 1. punktā. Efektīvi un labi funkcionējoši finanšu tirgi ir būtiski, lai nodrošinātu optimālu resursu sadali tirgus ekonomikā. Finanšu tirgu – īpaši naudas tirgu un obligāciju tirgu – raita darbība, ir būtiska, lai nodrošinātu monetārās politikas pasākumu pienācīgu transmisiju uz plašāku tautsaimniecību. Atklātā tirgus ekonomikas principa ievērošana nenozīmē aizliegumu ietekmēt tirgus procesus, bet gan veido sistēmu, saskaņā ar kuru ECB var veikt proporcionālus intervences pasākumus atbilstoši savām pilnvarām.

Tirgus neitralitāte palīdz nodrošināt ECB darbības atbilstību atklātā tirgus ekonomikas principam. ECB apņēmusies izvairīties no nevajadzīgiem tirgus darbības vai konkurences traucējumiem. Tirgus neitralitāte bijusi ECB aktīvu iegādes programmu izstrādes stūrakmens. Konkrētāk, tirgus neitralitātes mērķis bija saglabāt cenu atklāšanas mehānismus, novēršot gan būtiskus ienesīguma līknes izkropļojumus, gan tirgus likviditātes vai nodrošinājuma pieejamības traucējumus ECB veikto iegāžu dēļ. ECB var pamatoti atkāpties no tirgus neitralitātes, ja tas nepieciešams, lai sasniegtu tās mērķus vai pārvaldītu riskus, ja šādas darbības atbilst citiem Līguma principiem un proporcionalitātes principam. ECB ir riska kontroles regulējumi, kuru uzdevums ir aizsargāt tās bilanci no finanšu riskiem, ko rada tās monetārās politikas mērķa sasniegšanas nolūkā veiktās aktīvu tiešās iegādes. Šie regulējumi ietver kredītnovērtējumu un uzticamības pārbaudes procedūras, kuru rezultātā, ievērojot proporcionalitātes principu, var tikt ierobežota vai apturēta konkrētu vērtspapīru iegāde, kas potenciāli var izraisīt novirzi no tirgus neitralitātes. Šādi regulējumi skaidri parāda ECB piesardzīgo pieeju tās monetārās politikas mērķa – cenu stabilitātes – sasniegšanai, vienlaikus mazinot riskus un tādējādi ievērojot Līguma principus.

ECB 2021. gada klimata plānā Padome paziņoja par savu lēmumu atkārtotās ieguldīšanas procesā orientēt savus uzņēmumu obligāciju turējumus uz emitentiem ar labākiem klimata rādītājiem. Šī pārmaiņa tika īstenota, sākot ar 2022. gada oktobri. Tās mērķis bija novērst ar oglekli saistīto nelīdzsvarotību savā portfelī, mazināt ar klimatu saistītos finanšu riskus Eurosistēmas bilancē un integrēt ECB monetārajā politikā sekundāro mērķi atbalstīt ES vispārējo ekonomisko politiku – šajā gadījumā plašākus klimata mērķus. Šie ar klimatu saistītie pasākumi būtiski samazināja uzņēmumu obligāciju iegādes plūsmu oglekļa intensitāti. Eurosistēma 2023. gada jūnija beigās pārtrauca uzņēmumu sektora vērtspapīru atkārtotu ieguldīšanu aktīvu iegādes programmas ietvaros un 2024. gada beigās – PĀAIP ietvaros.

2. Finanšu stabilitāte un tirgus infrastruktūra

2.1. Kriptoaktīvu uzraudzība

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB pastiprināt kriptoaktīvu, piemēram, stabilo kriptomonētu, uzraudzību. [29. punkts]

ECB rūpīgi monitorē kriptoaktīvu un īpaši stabilo kriptovalūtu radītos finanšu stabilitātes riskus, kā arī to ietekmi uz monetārās politikas transmisiju un maksājumu sistēmu raitu darbību. Analītiskais darbs un uzraudzība šajā jomā tiek pastāvīgi paplašināta, lai atspoguļotu tirgus norises un tiesiskā regulējuma attīstību. Piemēram, 2025. gadā un 2026. gada sākumā ECB publicēja vairākus rakstus par to, kā kriptoaktīvi un stabilās kriptovalūtas varētu ietekmēt finanšu stabilitāti un monetāro politiku.^[10] ECB arī sadarbojās ar nacionālajām kompetentajām iestādēm, lai paplašinātu analītiskās un uzraudzības spējas, un piedalījās attiecīgajā Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas darbā saistībā ar kriptoaktīviem, t. sk. stabilajām kriptovalūtām.^[11] Ņemot vērā kriptoaktīvu globālo raksturu un pārrobežu tvērumu, ECB turpina sniegt ieguldījumu ar kriptoaktīviem un žetonizāciju saistītajā darbā starptautiskos forumos, piemēram, piedaloties Finanšu stabilitātes padomē, Bāzeles Banku uzraudzības komitejā, Maksājumu un tirgus infrastruktūras komitejā, Globālās finanšu sistēmas komitejā un Tirgus komitejā. Šā darba ietvaros tiek monitorēti un izvērtēti šādi faktori – kriptoaktīvu un to pakalpojumu sniedzēju riski, t. sk. riski, kas izriet no pakalpojumu sniedzēju saiknēm ar finanšu sektoru, plašāka ietekme uz finanšu sistēmu, starptautisko standartu piemērošana un turpmāka izstrāde, lai novērstu šos riskus. Monitorējot norises plašākos žetonizācijas tirgos, ECB ir palielinājusi aptvērumu, papildus kriptoaktīviem un stabilajām kriptovalūtām pievēršot uzmanību arī žetonizētajiem noguldījumiem un žetonizētajām obligācijām.^[12] Tas īpaši darīts ECB Appia iniciatīvas kontekstā. Šīs iniciatīvas mērķis ir kopīgi ar valsts un privātā sektora ieinteresētajām personām izstrādāt integrētu, inovatīvu un konkurētspējīgu Eiropas žetonizēto finanšu sistēmu.^[13] ECB ir gatava atbilstoši vajadzībām sniegt Komisijai un likumdevējiem papildu ieskatu un politikas ieguldījumu, balstoties uz veikto analīzi un iekšējo monitoringu, kā tas notika 2025. gadā.^[14]

2.2. TARGET^[15] pakalpojumu darbības noturība un pārraudzība

Eiropas Parlamenta rezolūcija pauž bažas par ECB reāllaika bruto norēķinu sistēmas T2 un T2S darbības īslaicīgu pārtraukumu 2025. gada februārī; aicina ECB cieši uzraudzīt un nodrošināt norēķinu sistēmu pienācīgu darbību. [32. punkts]

Eurosistēmai ir trīs savstarpēji papildinošas pieejas finanšu tirgus infrastruktūru drošības un efektivitātes veicināšanai. Tās ir: 1) Eurosistēma ir finanšu tirgus infrastruktūru īpašnieks un pārvaldnieks (darbības funkcija); 2) tā veic pārraudzības darbības (pārraudzības funkcija) un 3) tā darbojas kā katalizators (katalizatora funkcija). TARGET pakalpojumi ir finanšu tirgus infrastruktūras pakalpojumi, kurus izstrādā un nodrošina Eurosistēma, un tie nodrošina brīvu naudas, vērtspapīru un nodrošinājuma plūsmu visā Eiropā. Šajā kontekstā Eurosistēma īsteno pārraudzības funkciju, kas organizatoriski nodalīta no darbības funkcijas, veicot regulārus novērtējumus, lai apstiprinātu TARGET pakalpojumu atbilstību piemērojamiem pārraudzības principiem un tiesību normām. Konstatējot neatbilstības gadījumus, tā izdod pārraudzības ieteikumus, lai rosinātu pārmaiņas. Pildot šo lomu, pārraudzības funkcija regulāri mijiedarbojas ar Eurosistēmas TARGET pakalpojumu darbības funkciju, pieprasot informāciju, kas nepieciešama, lai formulētu neatkarīgu viedokli.

Eurosistēmas TARGET pakalpojumu darbības funkcija reaģēja uz būtisko incidentu 2025. gada februārī, kurš skāra T2 un T2V, veicot visaptverošu pēcincidenta pārbaudi, kas aptvēra pamatcēloņus, darbības ietekmi un korektīvos pasākumus. Konstatējumi tika apkopoti pēcincidenta ziņojumā, kas 2025. gada novembrī tika publicēts ECB interneta vietnē un iesniegts Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejai. Jau labu laiku notiek pārbaudes konstatējumu novēršana – laika ziņā kritiskie pasākumi jau ir pabeigti, savukārt pārējās darbības tiek pildītas atbilstoši apstiprinātajam rīcības plānam, ar mērķi turpmāk nostiprināt darbības noturību un krīžu pārvarēšanas pasākumus. Plašākā nozīmē TARGET pakalpojumi darbojas saskaņā ar stabilu risku pārvaldības un kibernoturības regulējumu, kas ietver darbības nepārtrauktības, ārkārtas situāciju un krīzes pārvaldības pasākumus, aptverot arī dublēšanos, pastāvīgu monitoringu un regulāras testēšanas.

Turklāt Eurosistēmas TARGET pakalpojumu pārraudzības funkcija veica detalizētu šā būtiskā incidenta pārraudzības novērtējumu. Tika sniegti ieteikumi saistībā ar pamatcēloņu identificēšanu, darbības atjaunošanas procedūras efektivitāti, testēšanas darbībām un ārkārtas situāciju risinājumiem. TARGET pakalpojumu darbības funkcija pašlaik ir šo ieteikumu īstenošanas procesā, piešķirot tiem augstu prioritāti. Visbeidzot, reaģējot uz mainīgo apdraudējumu vidi, Eurosistēma aktualizējusi kibernoturības stratēģiju, saskaņojot TIBER-EU regulējumu^[16] ar Digitālās darbības noturības akta (DORA) prasībām^[17] un tādējādi palīdzot iestādēm ieviest un veikt draudu vadītus ielaušanās testus, lai pārbaudītu, kā operatori aizsargā savas sistēmas pret kiberuzbrukumiem.

3. ECB pārvaldība un komunikācija

3.1. Institucionālā pārvaldība

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina ECB veicināt atklātu un konstruktīvu iekšējo dialogu. Tā arī aicina vēl vairāk uzlabot darbinieku pārstāvības sistēmas un ECB iekšējo trauksmes celšanas sistēmu. [37. punkts]

ECB ir visaptveroša darbinieku pārstāvības sistēma, kas veicina jēgpilnu dialogu un sadarbību ar darbinieku pārstāvjiem. ECB darbinieku pārstāvības sistēma nodrošina darbinieku pārstāvjiem plašas iespējas sniegt ieguldījumu (piemēram, konsultāciju procesā), īstenot mijiedarbību un sadarbību (piemēram, regulārās sanāksmēs ar visiem ECB darbinieku un vadības līmeņiem) un komunikāciju (piemēram, izmantojot iniciatīvas vēstules, e-pastus un ECB iekštīklu), lai paustu savu nostāju un pārstāvētu darbinieku viedokļus. ECB lēmējinstitūcijas ņem vērā šos viedokļus, tādējādi nodrošinot, ka ECB darbinieki var sniegt ieguldījumu lēmumu pieņemšanā par nodarbinātības politiku un jautājumiem, kas uz tiem attiecas.

Saskaņā ar ECB atbildē uz pagājušā gada Eiropas Parlamenta rezolūciju izklāstītajiem plāniem ECB 2025. gadā veica visaptverošu savu pārskatu sniegšanas, izmeklēšanas un disciplināro noteikumu pārskatīšanu. Pārskatīšanas pamatā bija pieredze, kas gūta kopš 2020. gada, kad regulējums tika būtiski pārskatīts. ECB Valde 2025. gada decembrī pieņēma modernizētu regulējumu, ieviešot vairākus uzlabojumus, t. sk. pilnveidojot savu trauksmes celšanas regulējumu. Pārskatītajos noteikumos ir precizēti pārskatu sniegšanas kanāli un ievērojami racionalizēta pārkāpumu lietu izmeklēšana, ko tagad atbalstīs viena specializēta nodaļa. Turklāt tagad lielāks uzsvars tiek likts uz palīdzības sniegšanu šādos procesos iesaistītajiem darbiniekiem, t. sk. sniedzot padomus un konsultācijas, kā arī pastiprinātu proaktīvu aizsardzību gadījumā, ja ir konstatēts represiju risks. Turklāt pie īpašiem nosacījumiem pārskatītais regulējums stiprina aizsardzības pasākumus darbiniekiem, kuri publiski ziņo par pārkāpumiem, kas ietekmē sabiedrības intereses.

3.2. Sadarbība ar valstu parlamentiem

Eiropas Parlamenta rezolūcija aicina Eiropas Centrālo banku sistēmu (ECBS) turpināt stiprināt dialogus ar valstu parlamentiem, kas, pēc Parlamenta ieskatiem, nostiprinās ECBS leģitimitāti un politiku. [39. punkts]

Lai gan valstu parlamenti galvenokārt sadarbojas ar attiecīgajām Eurosistēmas nacionālajām centrālajām bankām, nepieciešamības gadījumā ECB ar tiem var tieši sazināties arī tieši. Valstu centrālo banku un parlamentu mijiedarbības apjoms un kārtība dažādās dalībvalstīs atšķiras. Katras dalībvalsts īpašā konstitucionālā kārtība, tiesību aktu noteikumi un plašāka institucionālā arhitektūra ietekmē to, kā, kad un kādā formātā valstu centrālās bankas sadarbojas ar valstu parlamentiem. Lai gan ECB galvenais pienākums ir sniegt pārskatus Eiropas Parlamentam, reizēm tā var uzņemt valstu parlamentu delegācijas, lai apspriestu eurozonai svarīgus jautājumus. Šīs viedokļu apmaiņas notiek pēc attiecīgo valsts parlamentu pieprasījuma, un to mērķis ir nodrošināt līdzsvarotu iesaistes līmeni visu eurozonas valstu parlamentos. Dalībvalstis, kuru nacionālās centrālās bankas ir ECBS dalībnieces, bet nav daļa no Eurosistēmas, īsteno monetāro politiku autonomi, un ECB parasti nestrādā kopā ar šo valstu parlamentiem monetārās politikas jautājumos.