ECB ziņo par progresu ceļā uz euro ieviešanu

2026. gada 24. jūnijā

• Ziņojumā, ko sagatavo reizi divos gados, tiek vērtēts Čehijas Republikas, Ungārijas, Polijas, Rumānijas un Zviedrijas progress ceļā uz euro ieviešanu.
• Aplūkotajās valstīs vērojama tautsaimniecības noturība pret ārējiem šokiem, taču tās joprojām saskaras ar šķēršļiem ceļā uz euro ieviešanu.
• Vērojamas neviendabīgas inflācijas tendences, fiskālajai situācijai pasliktinoties lielākajā daļā valstu.
• Nevienā no piecām valstīm tiesību akti pilnībā neatbilst euro ieviešanas juridiskajām prasībām.

Šodien publicētajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) 2026. gada Konverģences ziņojumā secināts, ka kopš 2024. gada Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis, kas nav ieviesušas euro, panākušas ierobežotu progresu attiecībā uz ekonomisko konverģenci ar eurozonu. Būtisks faktors, kas kavē ekonomisko konverģenci, ir ekonomiskā ietekme, ko rada ārējie satricinājumi, t. sk. Krievijas karš pret Ukrainu, globālās tirdzniecības spriedze un karadarbības sākšanās Tuvajos Austrumos.

Neraugoties uz šiem ārējiem sarežģījumiem, ekonomiskā aktivitāte aplūkotajās valstīs bijusi noturīga, bet izaugsmes temps dažādās valstīs bijis atšķirīgs. Nākotnē tautsaimniecības perspektīvu aizēno paaugstināta ģeopolitiskā spriedze. Karadarbība Tuvajos Austrumos palielinājusi svārstīgumu pasaules enerģijas tirgos un izraisījusi enerģijas izmaksu kāpumu, pastiprinot neskaidrību par tautsaimniecības perspektīvu. Šīs norises jau acīmredzami ietekmējušas inflāciju un ekonomisko noskaņojumu un var negatīvi ietekmēt produkcijas izlaides pieaugumu nākotnē. Lai gan šo tautsaimniecību jutīgums pret enerģētikas satricinājumiem un tiešā pakļautība tiem laika gaitā sarukusi un pašlaik ir mazāka nekā 2022. gadā, vidēja termiņa ekonomiskā ietekme būs atkarīga no pašreizējā enerģijas šoka intensitātes un ilguma, kā arī no tā netiešās un sekundārās ietekmes mēroga.

Runājot par cenu stabilitātes kritēriju, trijās no piecām aplūkotajām valstīm 12 mēnešu vidējā inflācija pārsniedza atsauces vērtību (2.7 %). Inflācija ievērojami pārsniedza atsauces vērtību Rumānijā un mazākā mērā – Ungārijā un Polijā. Čehijas Republikā un Zviedrijā inflācija bija zemāka par atsauces vērtību (1. att.). Šīs atsauces vērtības pamatā ir pēdējo 12 mēnešu laikā vislabākos rezultātus uzrādījušās trīs valstis, t. i., Kipra (0.9 %), Francija (1.2 %) un Dānija (1.6 %), ņemot vērā to vidējo inflācijas līmeni pēdējo 12 mēnešu laikā un pieskaitot 1.5 procentu punktus. Neviena no šīm dalībvalstīm nav identificēta kā izlecošā vērtība izslēgšanai no atsauces vērtības aprēķina.

1. attēls

SPCI inflācija

(gada vidējās pārmaiņas; %)

2. attēls

Valdības budžeta pārpalikums (+)/deficīts (–)

(% no IKP)

Kopš 2024. gada Konverģences ziņojuma vairākumā valstu fiskālais deficīts ir pasliktinājies, dažos gadījumos būtiski pieaugot parāda attiecībai pret IKP. Ungārija, Polija un Rumānija 2025. gadā pārsniedza budžeta deficīta atsauces vērtību (3 % no IKP; 2. att.). Valdības bruto parāda attiecība pret IKP 2025. gadā visās aplūkotajās valstīs, izņemot Ungāriju, bija būtiski zemāka par atsauces vērtību (60 %). Tomēr Eiropas Komisijas jaunākās prognozes liecina, ka 2026. gadā parāda rādītājs gan Polijā, gan Rumānijā pārsniegs atsauces vērtību.

Kopš 2024. gada Konverģences ziņojuma publicēšanas to valstu skaits, kuras pakļautas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, palielinājies līdz trim (Rumānijai pievienojās Ungārija un Polija), un saskaņā ar Eiropas Komisijas prognozēm nav paredzams, ka kāda no šīm valstīm līdz 2027. gada beigām samazinās budžeta deficītu zem atsauces vērtības (3 % no IKP). Rumānija joprojām ir pakļauta pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai, kura tika uzsākta 2020. gadā. Tās termiņš pārmērīga budžeta deficīta situācijas novēršanai ir pagarināts līdz 2030. gadam. 2024. gada jūlijā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra tika uzsākta arī attiecībā uz Ungāriju un Poliju, pamatojoties uz to, ka budžeta deficīts pārsniedza atsauces vērtību 3 % no IKP 2023. gadā (attiecīgi 4.7 % no IKP un 7.3 % no IKP), un korekcijas termiņš noteikts attiecīgi 2026. un 2028. gadā.

Kas attiecas uz valūtas kursa kritēriju, neviena no aplūkoto valstu valūtām nepiedalās Valūtas kursa mehānismā (VKM II) un dažu valūtu kurss attiecībā pret euro dažos pēdējos gados būtiski svārstījies (3. att.).

Attiecībā uz ilgtermiņa procentu likmēm trijās no piecām aplūkotajām valstīm 12 mēnešu vidējā ilgtermiņa procentu likme pārsniedza atsauces vērtību (5.1 %; 4. att.). Ilgtermiņa procentu likme bija pārsniegta Polijā (5.4 %), Ungārijā (6.7 %) un Rumānijā (6.7 %). Šīs valstis pārsniedza atsauces vērtību arī 2024. gada Konverģences ziņojumā. Atsauces vērtības pamatā ir 12 mēnešu vidējās ilgtermiņa procentu likmes trijās dalībvalstīs ar viszemāko inflācijas līmeni, t. i., Dānijā (2.6 %), Kiprā (3.1 %) un Francijā (3.5 %). Tādējādi vidējais rādītājs ir 3.1 %, un, pieskaitot 2 procentu punktus, atsauces vērtība ir 5.1 %.

3. attēls

Divpusējie valūtas kursi attiecībā pret euro

(indekss: 2024. gada jūnija vidējais rādītājs = 100; dienas dati; 2024. gada 1. jūnijs–2026. gada 17. jūnijs)

4. attēls

Ilgtermiņa procentu likmes

(%; gada vidējie rādītāji)

Iestāžu kvalitāte ir svarīga konverģences ilgtspējas nodrošināšanai. Spēcīgākas iestādes un pārvaldība sniegtu būtiskas ekonomiskas priekšrocības, īpaši Ungārijā un Rumānijā. Starptautisko organizāciju publicētie rādītāji liecina, ka aplūkotajām valstīm, izņemot Zviedriju, joprojām nepieciešams progress savu iestāžu kvalitātes un pārvaldības ziņā.

Kas attiecas uz nacionālo tiesību aktu atbilstību Līgumiem un ECBS un ECB Statūtiem, neviena no piecām aplūkotajām valstīm nav nodrošinājušas pilnīgu atbilstību euro ieviešanas prasībām.

Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Benuā Dēga (Benoit Deeg; tālr.: +49 172 1683704).

Piezīmes.

• Eiropas Komisijas Konverģences ziņojums
• ECB Konverģences ziņojumā reizi divos gados vai pēc konkrētas dalībvalsts lūguma tiek novērtēta to ES dalībvalstu, kuras nav ieviesušas euro un uz kurām attiecas izņēmums, ekonomiskā un tiesiskā konverģence. Ziņojumā vērtēta sasniegtā ilgtspējīgā ekonomiskā konverģence ar eurozonu un tas, vai valsts tiesību akti atbilst ES tiesiskajam regulējumam un vai attiecīgās nacionālās centrālās bankas izpildījušas tiesību aktos noteiktās prasības. Pamatojoties uz nosacījumu, kas paredz nepievienošanās tiesības, Dānija tiek iekļauta novērtējumā tikai pēc šīs valsts pieprasījuma.
• Šajā Konverģences ziņojumā ietvertie statistiskie dati atbilst stāvoklim 2026. gada 17. jūnijā. Cenu stabilitātes kritērija un ilgtermiņa procentu likmju kritērija atsauces periods aptver laikposmu no 2025. gada jūnija līdz 2026. gada maijam. Savukārt valūtas kursu atsauces periods aptver laikposmu no 2024. gada 18. jūnija līdz 2026. gada 17. jūnijam. Vēsturiskie dati par fiskālo stāvokli aptver periodu līdz 2025. gadam. Prognozēm izmantotas Eiropas Komisijas 2026. gada pavasara ekonomiskās prognozes un attiecīgo valstu jaunākās konverģences programmas, kā arī cita informācija, kas svarīga konverģences ilgtspējas turpmākā novērtēšanā.