European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
INFORMĀCIJA PRESEI

Vienotā euro maksājumu telpa

2006. gada 4. maijā

Eiropas Komisijas un Eiropas Centrālās bankas kopīgais paziņojums

Eiropas Komisijai (Komisija) un Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir kopēja vīzija par vienoto euro maksājumu telpu (SEPA) un tās izveides procesu. Abas institūcijas šajā procesā cieši sadarbojas un mudina Eiropas banku nozari un citas svarīgākās iesaistītās puses līdz 2010. gada beigām radīt tehniskos priekšnoteikumus vienotās euro maksājumu telpas izveidei.

Vīzija

Komisijas un ECB skatījumā SEPA ir integrēts maksājumu pakalpojumu tirgus, kurā pastāv efektīva konkurence un nav atšķirību starp pārrobežu un nacionālajiem maksājumiem euro zonas valstu starpā. Lai to panāktu, jālikvidē visas tehniskās, juridiskās un komerciālās barjeras starp esošajiem nacionālajiem maksājumu tirgiem.

Euro zonas vienotās valūtas euro ieviešana būs pilnībā pabeigta tikai tad, kad SEPA būs kļuvusi par realitāti, t.i., kad patērētāji, uzņēmumi un valdības jebkurā euro zonas valstī varēs veikt bezskaidras naudas darījumus visā euro zonā no viena maksājumu konta, izmantojot vienu maksāšanas instrumentu kopumu, tikpat viegli, efektīvi un droši, kā šobrīd tiek veikti iekšzemes maksājumi.

Radot atvērtus un vienotus standartus, kas pārvar tehniskas un komerciālas barjeras, un veicinot efektīvu konkurenci, uzlabosies maksājumu pakalpojumu līmenis un, cenām kļūstot pārredzamākām un pakalpojumiem izmaksu ziņā lietderīgākiem, ieguvēji būs šo pakalpojumu gala saņēmēji, proti, patērētāji, uzņēmumi un valdības. SEPA radīs iespēju kāpināt maksājumu nozares efektivitāti, tādējādi nodrošinot ievērojamu ekonomiju un priekšrocības visai Eiropas tautsaimniecībai un palīdzot tai sasniegt pilnu potenciālu.

SEPA process liek nepārtraukti uzlabot maksājumu pakalpojumus, piedāvājot Eiropas mēroga produktus, kas ir tikpat viegli izmantojami, efektīvi un droši kā produkti, kas šobrīd pieejami atsevišķās valstīs. Lai to panāktu, jau iepriekš jāparedz, kādas pēc desmit gadiem izskatīties modernās maksājumu sistēmas, un nepārtraukti jāuzlabo pakalpojumu līmenis. SEPA jābūt orientētai uz nākotni. Tai ir gan jāietver, gan jāveicina jaunu tehnoloģisko iespēju īstenošana. Līdztekus SEPA pamatproduktiem, kas pašlaik tiek izstrādāti, ievērojamas priekšrocības var nodrošināt jaunas iespējas, piemēram, e-rēķini.

Ļoti būtiska ir maksājumu pakalpojumu un apstrādes standartizācija. Tāpēc vitāli svarīgi, lai standartu noteikšanas procesā būtu iesaistīti lietotāji (galvenokārt korporācijas) un citas svarīgākās iesaistītās puses.

Robežpunkti

Ievērojamu progresu ceļā uz SEPA jau sasniegusi Eiropas Maksājumu padome (EPC). Daudz paveikts SEPA pamatā esošo shēmu, pamatprincipu un nepieciešamo standartu izstrādē. Komisija un ECB izmanto šo iespēju apstiprināt savu atbalstu EPC noteiktajiem mērķiem, kas īstenojami līdz 2008. gada janvārim:

  • ES pilsoņiem, uzņēmumiem un valstu pārvaldēm jābūt radītai iespējai izmantot EPC definētos SEPA kredītpārvedumu un SEPA tiešā debeta maksāšanas instrumentus.
  • Pārrobežu darījumos jābūt likvidētām tehniskajām barjerām karšu izmantošanai karšu pieņemšanas vietās un skaidras naudas izsniegšanai, veicot karšu maksājumus euro. Turklāt jādefinē atbilstošus tehniskos un līgumu nosacījumus un standartus, lai nodrošinātu savienojamību.
  • Jābūt nodrošinātiem nepieciešamajiem priekšnoteikumiem infrastruktūru atbilstībai SEPA shēmām. Lai tā notiktu, minimālā prasība ir nodrošināt atvērtus un vienotus standartus, kuri pieejami ikvienam, kas ES sniedz pakalpojumus un nodrošina infrastruktūru saistībā ar euro maksājumu apstrādi, lai sagatavotos darbības savienojamībai un efektīvai konkurencei.

Turklāt Komisija un ECB uzsver, ka ir svarīgi, lai visas svarīgākās iesaistītās puses, īpaši valsts sektors, dotu savu ieguldījumu SEPA īstenošanā. Sniedzot politisku atbalstu un kļūstot par pirmo SEPA produktu izmantotāju, valsts sektors var dot svarīgu ieguldījumu SEPA sekmīgā pastāvēšanā.

Komisija un ECB atbalsta arī shēmas un pamatprincipus, kurus EPC saskaņoja 2006. gada 8. martā kā pamatu 2008. gadā ieviešamajiem SEPA produktiem. Komisija un ECB piešķir lielu nozīmi EPC darbam pie šo shēmu un pamatprincipu tālākas uzlabošanas nākotnē, lai turpinātu apmierināt lietotāju prasības un nodrošinātu pakalpojumu līmeņa nepārtrauktu uzlabošanos. Šajā sakarā Komisija un ECB atzinīgi vērtē pirmo soli – dialogu starp EPC un gala lietotājiem, kā arī apņemšanos nākotnē nodrošināt lielāku atvērtību, iesaistot visas ieinteresētās puses. Atzinīgi tiek vērtēta arī apņemšanās kopīgi strādāt pie starpnozaru standartiem, kas nepieciešami, lai SEPA kļūtu pievilcīga visām iesaistītajām pusēm.

SEPA instrumentu ieviešana ir tikai pirmais solis, jo ieviešot instrumentus tikai kā pārrobežu maksājumu risinājumu, nebūtu iespējams nodrošināt patiesi integrētu tirgu euro zonas līmenī. Līdz 2010. gada beigām pietiekams skaits nacionālo kredītpārvedumu, tiešo debetu un karšu maksājumu jau jāveic, izmantojot SEPA maksāšanas instrumentus. Lai nodrošinātu jaunu un efektīvu SEPA instrumentu plašu ieviešanu, būs nepieciešami tālāki soļi. SEPA instrumentu pakalpojumu līmenim jābūt vismaz tikpat labam kā esošajiem nacionālajiem instrumentiem, bet vēlams – pat labākam. Tas ļaus īstenot tirgus virzītu pāreju uz SEPA instrumentiem.

Komisija un ECB vislielākajā mērā atbalsta turpmāku nozares pašregulāciju, taču, ņemot vērā SEPA sniegto sociālo un ekonomisko priekšrocību svarīgumu un apmērus, Komisija nepārprotami saglabā tiesības ieviest vai ierosināt tiesību aktus, kas nepieciešami tās sasniegšanai.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem