European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • IEVADRUNA

PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2019. gada 7. marts

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, esam veikuši ekonomiskās un inflācijas perspektīvas visaptverošu novērtējumu, ņemot vērā arī jaunākās ECB speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai. Tādējādi, lai sasniegtu cenu stabilitātes mērķi, Padome pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, tika nolemts nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs tagad sagaidām, ka tās saglabāsies pašreizējā līmenī vismaz līdz 2019. gada beigām un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Otrkārt, mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Treškārt, tika pieņemts lēmums uzsākt jaunu ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopumu (ITRMO III). Šīs operācijas tiks veiktas reizi ceturksnī laikā no 2019. gada septembra līdz 2021. gada martam un to termiņš būs 2 gadi. Šīs jaunās operācijas palīdzēs saglabāt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus un raitu monetārās politikas transmisiju. ITRMO III ietvaros darījuma partneriem būs iespēja aizņemties līdz 30% no atbilstošo aizdevumu atlikuma 2019. gada 28. februārī ar procentu likmi, kas indeksēta ar galvenās refinansēšanas operācijas procentu likmi attiecīgās operācijas termiņa laikā. Tāpat kā pašreizējā ITRMO programma, arī ITRMO III ietvers tajā iestrādātus stimulus, kas vērsti uz labvēlīgu kreditēšanas nosacījumu saglabāšanos. Sīkāka informācija par precīziem ITRMO III nosacījumiem tiks paziņota drīzumā.

Ceturtkārt, aizdevumu operācijas arī turpmāk tiks veiktas, izmantojot fiksētas procentu likmes izsoles procedūru ar pilna apjoma piešķīrumu, tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, un vismaz līdz rezervju prasību izpildes perioda, kas sāksies 2021. gada martā, beigām.

Šīsdienas monetārās politikas lēmumi tika pieņemti, lai nodrošinātu, ka vidējā termiņā turpināsies noturīga inflācijas virzība uz līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Lai gan vērojamas pazīmes, ka daži no idiosinkrātiskajiem iekšzemes faktoriem, kas palēnina izaugsmi, sākuši izzust, ekonomisko datu pasliktināšanās norāda uz būtisku ekonomiskās ekspansijas tempa palēnināšanos, kas turpināsies šajā gadā. Pastāvošā ar ģeopolitiskiem faktoriem saistītā nenoteiktība, protekcionisma draudi un ievainojamība jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, šķiet, ietekmē ekonomisko noskaņojumu. Turklāt pamatinflācija joprojām ir zema. Vājāks tautsaimniecības izaugsmes temps palēnina inflācijas korekcijas atbilstoši mūsu mērķim. Vienlaikus stimulējošie finansēšanas nosacījumi, labvēlīgā darba tirgus dinamika un darba samaksas kāpums turpina nostiprināt euro zonas izaugsmi un pakāpeniski pieaugošo inflācijas spiedienu. Šīsdienas lēmumi veicinās turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Mūsu perspektīvas norādes attiecībā uz galvenajām ECB procentu likmēm, kuras vēl vairāk stiprina būtiskā iegādāto aktīvu apjoma atkārtota ieguldīšana un jaunais ITRMO kopums, joprojām nodrošinās būtiskus monetārās politikas stimulus. Padome jebkurā gadījumā ir gatava pēc vajadzības koriģēt visus tās instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas turpmāku noturīgu virzību uz Padomes noteikto inflācijas mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni 2018. gada 4. ceturksnī palielinājās par 0.2% (3. ceturksnī – par 0.1%). Saņemtie dati joprojām bijuši vāji, īpaši rūpniecības nozarē, atspoguļojot ārējā pieprasījuma mazināšanos, ko papildinājuši daži konkrētām valstīm un sektoriem raksturīgi faktori. Šo faktoru ietekme izrādījusies nedaudz ilgstošāka, kas liecina, ka īstermiņa izaugsmes perspektīva būs vājāka, nekā iepriekš gaidīts. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka šo nelabvēlīgo faktoru ietekme mazināsies. Izaugsmi euro zonā joprojām veicinās ļoti labvēlīgie finansēšanas nosacījumi, turpmāks nodarbinātības un algu kāpums un globālās aktivitātes pieaugums, kas turpinās – kaut arī lēnākā tempā.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2019. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2019. gadā būs 1.1%, 2020. gadā – 1.6% un 2021. gadā – 1.5%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2018. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva koriģēta un būtiski pazemināta 2019. gadam un nedaudz pazemināta 2020. gadam.

Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvu, joprojām ir lejupvērsti, saglabājoties nenoteiktībai saistībā ar ģeopolitiskajiem faktoriem, protekcionisma draudiem un ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2019. gada februārī bija 1.5% (janvārī – 1.4%), atspoguļojot nelielu enerģijas un pārtikas cenu inflācijas kāpumu. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija saglabāsies aptuveni pašreizējā līmenī un pazemināsies gada beigās. Pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, bet darbaspēka izmaksu spiediens ir pastiprinājies un paplašinājies, ņemot vērā augstu jaudu izmantošanas līmeni un arvien ierobežotāku darbaspēka piedāvājumu. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācija vidējā termiņā pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, pašreizējā ekonomiskā izaugsme un darba samaksas kāpums.

ECB speciālistu 2019. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2019. gadā būs 1.2%, 2020. gadā –1.5% un 2021. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar 2018. gada decembra Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva koriģēta visam iespēju aplēšu periodam, īpaši atspoguļojot mērenāku īstermiņa izaugsmes perspektīvu.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2019. gada janvārī samazinājās līdz 3.8% (2018. gada decembrī – 4.1%). M3 pieaugumu joprojām veicina jaunu banku kredītu izsniegšana, neraugoties uz neseno kreditēšanas dinamikas pavājināšanos. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2019. gada janvārī saruka līdz 3.3% (2018. gada decembrī – 3.9%), atspoguļojot bāzes efektu, kā arī dažās valstīs tipisko novēloto reakciju uz ekonomiskās aktivitātes kritumu, bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps nemainījās (3.2%). Aizņemšanās nosacījumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām arvien ir labvēlīgi, jo kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi joprojām veicina labāku finansējuma pieejamību – īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Šodien pieņemtie monetārās politikas lēmumi, īpaši attiecībā uz jauno ITRMO kopumu, palīdzēs arī turpmāk nodrošināt labvēlīgus banku kreditēšanas nosacījumus.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Tas ir īpaši būtiski, ņemot vērā konkrētām valstīm 2018. gadā adresēto ieteikumu kopumā ierobežoto izpildi, kā minēts Eiropas Komisijas nesenajā paziņojumā. Runājot par fiskālo politiku, nedaudz ekspansīvā euro zonas fiskālā nostāja un automātisko stabilizatoru darbība veicina ekonomisko aktivitāti. Vienlaikus valstīm, kurām ir augsts valdības parāda līmenis, jāturpina atjaunot fiskālās drošības rezerves. Visām valstīm jāturpina pastiprināti centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Arī Eiropas Savienības fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs joprojām ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome atzinīgi vērtē paveikto un mudina īstenot turpmākus konkrētus un apņēmīgus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem