Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 21. jūlijs

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī ilgāku periodu un vēl labu laiku pēc aktīvu neto iegāžu beigām. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, mēs apstiprinām, ka aktīvu mēneša iegādes 80 mljrd. euro apjomā paredzēts veikt līdz 2017. gada marta beigām vai, ja nepieciešams, ilgākā laikposmā, un vismaz līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šodien mēs pārrunājām norises kopš mūsu iepriekšējās monetārās politikas sanāksmes jūnija sākumā. Pēc Apvienotās Karalistes referenduma rezultātiem par dalību ES mūsu novērtējums ir, ka euro zonas finanšu tirgi nenoteiktības un svārstīguma kulminācijas punktu ir pārcietuši ar iepriecinošu noturību. Centrālo banku apliecinātā gatavība nepieciešamības gadījumā nodrošināt likviditāti, mūsu stimulējošie monetārās politikas pasākumi, kā arī stabilā regulatīvā un uzraudzības sistēma palīdzējusi ierobežot tirgū valdošo spriedzi. Finansēšanas nosacījumi vēl aizvien ir ļoti labvēlīgi, kas palīdz nostiprināt kreditēšanas pieaugumu. Tie turpina atbalstīt mūsu bāzes scenāriju, kas paredz turpmāku tautsaimniecības atlabšanu un inflācijas pieaugumu.

Tajā pat laikā, ievērojot pastāvošo nedrošību, Padome turpinās vērīgi monitorēt norises tautsaimniecībā un finanšu tirgos un nodrošināt, lai tās īstenotās stimulējošās monetārās politikas ietekme sasniegtu reālo tautsaimniecību. Nākamo mēnešu laikā, kad mūsu rīcībā būs vairāk informācijas, tai skaitā speciālistu jaunās iespēju aplēses, mēs spēsim labāk no jauna izvērtēt pamatā esošos makroekonomiskos apstākļus, visticamāko inflācijas un pieauguma līmenī, kā arī ar šiem līmeņiem saistīto risku sadalījumu. Ja tas būs nepieciešams tās mērķa sasniegšanai, Padome rīkosies, liekot lietā visus tās pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2016. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.6% (2015. gada pēdējā ceturksnī – par 0.4%). Izaugsmi joprojām veicina iekšzemes pieprasījums, turpretim eksporta pieaugums vēl aizvien ir mērens. Jaunākie dati liecina, ka izaugsme turpinājusies arī 2. ceturksnī, kaut arī lēnākā tempā nekā 1. ceturksnī. Runājot par nākotni, joprojām gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanās noritēs mērenā tempā. Iekšzemes pieprasījumu turpina veicināt mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme uz euro zonas tautsaimniecību. Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina veicināt ieguldījumu atsākšanos. Noturīgais nodarbinātības pieaugums, kuru labvēlīgi ietekmē arī agrākās strukturālās reformas, un joprojām relatīvi zemās naftas cenas papildus nostiprina mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un privāto patēriņu. Turklāt sagaidāms, ka fiskālā nostāja euro zonā 2016. gadā būs nedaudz ekspansīva, bet 2017. un 2018. gadā kopumā kļūs neitrāla.

Vienlaikus euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos kavē Apvienotās Karalistes referenduma rezultāti un citas ģeopolitiskās nenoteiktības, ierobežotas izaugsmes perspektīvas jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, vairākos sektoros nepieciešamās bilances korekcijas un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps. Šādos apstākļos riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti.

Saskaņā ar Eurostat datiem euro zonas SPCI gada inflācija 2016. gada jūnijā bija 0.1% (maijā – –0.1%), galvenokārt atspoguļojot lielāku enerģijas un pakalpojumu cenu inflāciju. Attiecībā uz nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka inflācija nākamo mēnešu laikā joprojām būs ļoti zema, bet pēc tam 2016. gada turpmākajos mēnešos sāks paaugstināties. To lielā mērā noteiks enerģijas cenu gada pārmaiņu tempa bāzes efekti. Paredzams, ka 2017. un 2018. gadā inflācija turpinās pieaugt. To veicinās mūsu veiktie monetārās politikas pasākumi un gaidāmā ekonomiskā atveseļošanās.

Runājot par monetāro analīzi, 2016. gada maijā turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps maijā bija 4.9%; aprīlī – 4.6%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps maijā bija 9.1% (aprīlī – 9.7%).

Kreditēšanas dinamika turpinājusi kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps, kas koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei, 2016. gada maijā pieauga līdz 1.4% (aprīlī – 1.2%). Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps, kas koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei, maijā pamatā saglabājās stabils (1.6%; aprīlī – 1.5%).

Euro zonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums par 2016. gada 2. ceturksni norāda uz turpmāku uzņēmumu un mājsaimniecību kredītu piedāvājuma nosacījumu uzlabošanos un kredītu pieprasījuma pieaugumu visās aizdevumu kategorijās. Turklāt bankas joprojām norādīja, ka ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperācijas veicinājušas arvien izdevīgākus kredītu noteikumus un nosacījumus.

Kopš 2014. gada jūnija īstenotie monetārās politikas pasākumi būtiski uzlabojuši uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumus, kā arī kredītu plūsmas euro zonā. Šā gada martā pieņemtais visaptverošo jauno monetārās politikas pasākumu kopums nostiprina aizdevumu kāpuma pieaugumu, tādējādi veicinot reālās tautsaimniecības atveseļošanos. Ņemot vērā pastāvošo nenoteiktību, ir ārkārtīgi būtiski, lai banku aizdevumu kanāls turpinātu darboties bez traucējumiem.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams uzturēt atbilstoši stimulējošu monetāro politiku.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Padome vairākkārt uzsvērusi, ka, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums gan valstu, gan Eiropas līmenī, un šāda nostāja atkal stingri atbalstīta gan Eiropas, gan starptautiskajās politikas diskusijās. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai samazinātu strukturālo bezdarbu un paātrinātu potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Strukturālās reformas nepieciešamas visās euro zonas valstīs, lai gan atsevišķās valstīs ieviešamās konkrētās reformas ir atšķirīgas. Īpaša uzmanība jāpievērš darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanai, kas ir būtiski, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Šā mērķa sasniegšanu veicinās arī pašreizējo ieguldījumu iniciatīvu pastiprināšana, t.sk. Junkera plāna paplašināšana, kapitāla tirgu savienības izveidē panāktais progress un reformas, kas uzlabos ienākumus nenesošo kredītu noregulējumu. Stimulējošas monetārās politikas apstākļos strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana atbilstoši Eiropas Komisijas nesen apstiprinātajiem 2016. gada ieteikumiem konkrētām valstīm nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī vairos euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Arī fiskālajai politikai būtu jāveicina ekonomikas atveseļošanās, vienlaikus saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un dažādās valstīs ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai saglabātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei