ECB publicē 2016. gada Konverģences ziņojumu
- Laika periodā, kas aptver pēdējās ES paplašināšanās kārtas, daudzas valstis guvušas būtiskus panākumus ceļā uz dalību Ekonomikas un monetārajā savienībā (EMS).
- Septiņas aplūkotās valstis atbilst vairākumam kvantitatīvo ekonomisko kritēriju, bet neviena no tām nav izpildījusi visus Līgumā noteiktos pienākumus, t.sk. tiesiskās konverģences kritērijus.
- Ilgtspējīga konverģence ir priekšnoteikums, lai sekmīgi ieviestu euro.
Eiropas Centrālā banka (ECB) šodien publicē 2016. gada Konverģences ziņojumu, kurā aplūkotas Bulgārija, Čehijas Republika, Horvātija, Ungārija, Polija, Rumānija un Zviedrija. ECB vērtē, vai šajās valstīs panākts augsts ilgtspējīgas konverģences līmenis (ekonomiskā konverģence), un novērtē atbilstību normatīvajām prasībām, kas valstu centrālajām bankām jāizpilda, lai kļūtu par Eurosistēmas neatņemamu sastāvdaļu (tiesiskā konverģence). Novērtējot konverģences ilgtspēju, ziņojumā ņemta vērā arī ES uzlabotā tautsaimniecības pārvaldības sistēma (piemēram, Stabilitātes un izaugsmes pakts, makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūra).
Ekonomiskā konverģence
Inflācijas līmeņa atšķirības starp valstīm ir būtiski samazinājušās, un tas parāda nesenajā pagātnē panākto konverģences procesa progresu. 12 mēnešu atsauces periodā no 2015. gada maija līdz 2016. gada aprīlim inflācija ES bija ļoti zema, un to galvenokārt noteica nozīmīgais naftas cenu kritums. Par to liecināja cenu stabilitātes kritērija atsauces vērtība (0.7%), ko atsauces periodā bija sasniegušas sešas no septiņām valstīm. Runājot par nākotni, lai gan gaidāms, ka tuvākajos gados inflācija nedaudz palielināsies, pastāv bažas attiecībā uz vairāku vērtēto valstu inflācijas konverģences ilgtspēju ilgākā termiņā.
Neliels uzlabojums vērojams arī attiecībā uz fiskālajiem kritērijiem. Sešās no aplūkotajām valstīm fiskālā deficīta attiecība pret IKP 2015. gadā bija zemāka par atsauces vērtību 3% no IKP. Izņēmums bija Horvātija, uz kuru joprojām attiecas pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūra. Turpretī 2013. gadā pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrai bija pakļautas arī Čehijas Republika un Polija. Kas attiecas uz valdības parādu, Horvātija un Ungārija bija vienīgās valstis, kurās valdības parāda attiecība pret IKP pārsniedza atsauces vērtību (60%). Horvātijā parāda attiecība kopš 2013. gada palielinājusies, bet Ungārijā – nedaudz sarukusi.
Neviena no aplūkotajām valstīm nepiedalās Valūtas kursa mehānismā (VKM II). Zviedrijā, Ungārijā, Polijā un Rumānijā divu gadu atsauces periodā bija vērojama samērā augsta valūtas kursa svārstīguma pakāpe.
Kas attiecas uz ilgtermiņa procentu likmju konverģenci, visās septiņās aplūkotajās valstīs ilgtermiņa procentu likmes tāpat kā 2014. gadā bija zemākas par atsauces vērtību (4%). Viszemākās ilgtermiņa procentu likmes bija Čehijas Republikā un Zviedrijā.
Skaitlisko konverģences kritēriju izpilde kādā brīdī pati par sevi vēl negarantē raitu pievienošanos EMS. Valstīm, kuras ievieš euro, jāspēj pierādīt konverģences procesu ilgtspēju. Lai to panāktu, daudzās no aplūkotajām valstīm nepieciešamas paliekošas politikas korekcijas. Īpaši jānodrošina, lai saistībā ar fiskālajiem kritērijiem panāktie uzlabojumi saglabātos ilgākā termiņā. Nepieciešams īstenot atbilstošu fiskālo un makroprudenciālās uzraudzības politiku, kas ļautu novērst nelīdzsvarotības veidošanos, vienlaikus ieviešot pienācīgu finanšu iestāžu uzraudzības sistēmu. Strukturālajām reformām jābūt vērstām uz stabilu institūciju un tautsaimniecības pārvaldības izveidi, tādējādi radot labvēlīgus nosacījumus arī efektīvai kapitāla un darbaspēka izmantošanai un elastīgiem darba un produktu tirgiem.
Tiesiskā konverģence
Nevienā no septiņām aplūkotajām valstīm tiesiskais regulējums pilnībā neatbilst visām euro ieviešanas prasībām. Joprojām pastāv neatbilstības saistībā ar centrālo banku neatkarību, īpaši centrālo banku institucionālo un finanšu neatkarību, kā arī personisko neatkarību. Turklāt visās aplūkotajās valstīs, izņemot Horvātiju, pastāv neatbilstības attiecībā uz monetārās finansēšanas aizliegumu un attiecīgo centrālo banku tiesisko integrāciju Eurosistēmā.
Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Esteres Miltenī-Torstensones (Eszter Miltényi-Torstensson; tālr. +49 69 1344 8034).
Piezīme redaktoram
Sagatavojot šo ziņojumu, ECB izpilda Līguma par Eiropas Savienības darbību 140. panta prasību ziņot ES Padomei vismaz reizi divos gados vai pēc tādas dalībvalsts pieprasījuma, uz kuru attiecas izņēmums, par panākumiem, ko guvušas dalībvalstis ar izņēmuma statusu, pildot saistības attiecībā uz EMS izveidi.
Eiropas Centrālā banka
Komunikācijas ģenerāldirektorāts
- Sonnemannstrasse 20
- 60314 Frankfurt am Main, Germany
- +49 69 1344 7455
- media@ecb.europa.eu
Pārpublicējot obligāta avota norāde.
Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem