Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
Piero Cipollone
Member of the ECB's Executive Board
  • RUNA

Eiropas nauda attīstās, saglabājot cilvēku brīvību izvēlēties maksāšanas veidu

Valdes locekļa Pjēro Čipollones (Piero Cipollone) ievadruna Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejā

Briselē, 2026. gada 3. jūnijā

Priecājos atgriezties šeit, lai runātu par digitālo euro.

Man ir gandarījums par ECON komitejas labajiem panākumiem sarunās par vienotās valūtas paketi, un ceru, ka Eiropas Parlaments drīzumā pieņems savu nostāju par šo svarīgo iniciatīvu.

Šodien es vispirms aplūkošu svarīgo jautājumu par skaidrās naudas pieejamības nodrošināšanu, ko jūs pirms dažiem mēnešiem uzsvērāt savā rezolūcijā par ECB gada pārskatu.[1] Pēc tam pievērsīšos diviem būtiskiem jaunumiem par digitālā euro projektu kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes martā – pirmkārt, nolīgumiem, ko esam parakstījuši ar Eiropas standartu noteikšanas struktūrām, un, otrkārt, turpmākajiem sagatavošanās darbiem nākamā gada pilotprojektam.

Stiprināt cilvēku brīvību izmantot skaidro naudu

Mūsu kā centrālās bankas pamatuzdevums ir nodrošināt, lai cilvēki arī turpmāk varētu brīvi izmantot skaidro naudu.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam to, ka tiesību aktu priekšlikumi par skaidro naudu kā likumīgu maksāšanas līdzekli un digitālo euro tiek izskatīti kopā. Tas pastiprina pieņēmumu, ka euro skaidrā nauda un digitālais euro ir viena un tā pati nauda – atšķiras tikai tehnoloģijas.

Mēs stingri atbalstām priekšlikumu par skaidro naudu kā likumīgu maksāšanas līdzekli, jo tas nodrošina skaidrās naudas pieņemšanu un pieejamību un visbeidzot saskaņo skaidrās naudas politiku visā eurozonā.[2]

Mūsu apņemšanās nodrošināt skaidro naudu atspoguļojas arī notiekošajā euro banknošu jaunā dizaina izstrādē. Jaunā dizaina tēma būs vai nu "Eiropas kultūra", vai "Upes un putni".[3] Gaidāms, ka līdz šā gada beigām tiks pieņemts lēmums par galīgo tēmu. Mēs gatavojamies emitēt jaunā banknošu izlaiduma pirmo nominālvērtību banknotes 2030. gadu sākumā. Tajās tiks ietverti uzlaboti pretviltošanas elementi un tās tiks ražotas, izmantojot ilgtspējīgākus materiālus un izgatavošanas metodes.

Kā jau teicu, veicot maksājumus, skaidrā nauda un digitālais euro kopā nodrošina monetāro suverenitāti un izvēles brīvību.

Nolīgumi ar Eiropas standartu noteicējiem

Pievēršoties digitālajam euro, vēlos teikt dažus vārdus par mūsu darbu pie standartiem.

Standarti ir tehnoloģiju valoda, kas ļauj netraucēti sazināties maksājumu kartēm, tālruņiem un maksājumu termināļiem. Gluži tāpat kā kopīga valoda, kas ļauj runātājiem savstarpēji saprasties, standarti nodrošina, ka maksājumu sistēmas darbojas raiti, droši un pāri robežām.

Pašlaik Eiropa lielā mērā atkarīga no patentētiem standartiem, kurus kontrolē starptautiskās karšu shēmas.[4] Tas ierobežo Eiropas risinājumu mērogojamību, jo tie atkarīgi no šiem ārpus Eiropas noteiktajiem standartiem. Eiropas risinājumos vai nu par maksu jāizmanto šie ārvalstu standarti, vai arī jāpārliecina tirgotājs izmantot Eiropas standartus, kuru tvērums pagaidām ir ierobežots. Abas šīs izvēles ir dārgas un neefektīvas.

Taču digitālais euro, izmantojot tā likumīga maksāšanas līdzekļa statusu, piedāvās vienotus atvērtus standartus visā eurozonā, nodrošinot, ka visas maksājumu kartes, tālruņi un maksājumu termināļi runās vienā un tajā pašā Eiropas valodā, ko paši esam izveidojuši un kas mums pieder. Izmantojot digitālā euro standartus, būs iespējams izvērst Eiropas privātos maksājumu risinājumus visā eurozonā un dažādot pielietojuma jomas, neveicot termināļu papildu tehniskus atjauninājumus tirdzniecības vietās. Tas ir skaidrs piemērs, kā digitālais euro papildina privātos risinājumus un un sniedz tiem labumu.

Maijā mēs parakstījām sadarbības nolīgumus ar trim Eiropas standartu noteikšanas organizācijām, tādējādi laikus nodrošinot tirgum skaidrību par standartiem, ko izmantos digitālais euro, un uz kuru pamata privātie uzņēmumi jau tagad var droši sākt izstrādāt savus risinājumus.[5]

Mēs izmantosim šos esošos Eiropas atvērtos standartus digitālā euro tiešsaistes maksājumu apstrādei. Standarti tika izvēlēti ciešā sadarbībā ar tirgus dalībniekiem digitālā euro Noteikumu kopuma izstrādes grupā.[6]

Savlaicīgai šo jautājumu noskaidrošanai ir tūlītējas priekšrocības, jo tādējādi tiek samazinātas pielāgošanās izmaksas tirgū un atvieglota koordinēta ieviešana. Piemēram, tirgotājiem periodiski jāatjaunina savi maksājumu termināļi, lai tie jau varētu ņemt vērā šos standartus nākamajā aktualizēšanas ciklā. Maksājumu pakalpojumu sniedzēji var attiecīgi pieskaņot savu maksājumu risinājumu izstrādes plānus.

Tomēr ar skaidrību tehniskajā jomā vien nepietiek. Tikai likumdevēji var nodrošināt juridisko drošību, ka šie standarti tiks piemēroti visā eurozonā, izveidojot digitālo euro ar likumīga maksāšanas līdzekļa statusu.

Tāpēc ir būtiski savlaicīgi panākt progresu tiesiskā regulējuma jomā.[7] Tas ļaus izmantot šo standartu priekšrocības un izvērst Eiropas maksājumu risinājumus pat pirms digitālā euro emisijas, tādējādi vairojot mūsu autonomiju maksājumu jomā.

Digitālā euro pilotprojekta dalībnieku atlase

Mēs arī gatavojamies pilotprojektam.

Šajā projektā tiks izmantota mūsu izstrādātā infrastruktūra, apstiprināta tās funkcionalitāte reālos apstākļos un tas ļaus mums apkopot atsauksmes no visiem dalībniekiem.[8]

Pēdējos mēnešos esam publicējuši apliecinošo dokumentāciju mūsu interneta vietnē un aktīvi sadarbojušies ar tirgus dalībniekiem, kuri vēlas pievienoties pilotprojektam.[9]

Maija vidū noslēdzās uzaicinājums izteikt ieinteresētību maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas piedalīties pilotprojektā.[10] Saņēmām vairāk nekā 50 pieteikumus, kurus tagad izvērtējam. Saņemtie pieteikumi liecina par labu līdzsvaru starp uzņēmējdarbības modeļiem, t. sk. mazākām un lielākām bankām, maksājumu pakalpojumu sniedzējiem saņemšanas un izplatīšanas jomā, kā arī valstu aptvērumu.

Jūlijā paziņosim atlasītos maksājumu pakalpojumu sniedzējus, lai uzsāktu izstrādi šā gada 3. ceturksnī. Paredzams, ka pats pilotprojekts sāksies 2027. gada otrajā pusē.

Secinājums

Noslēgumā gribu teikt sekojošo.

2027. gada 1. janvārī atzīmēsim euro banknošu un monētu apgrozībā laišanas 25. gadadienu. Trialogu pabeigšana un vienotās valūtas paketes pieņemšana līdz tam laikam, ietverot gan skaidras naudas kā likumīgs maksāšanas līdzekļa, gan digitālā euro tiesību aktus, būtu spēcīgs, simbolisks vēstījums, ka skaidrā nauda un digitālais euro ir vienas monētas divas puses. Tas parādītu, kā attīstās nauda, ko mēs emitējam Eiropā, tādējādi saglabājot cilvēku brīvību izvēlēties maksāšanas veidu – gan ar fizisko skaidro naudu, gan digitālo euro.

Tagad labprāt uzklausīšu jūsu jautājumus.

  1. Sk. Eiropas Parlamenta 2026. gada 10. februāra rezolūciju par Eiropas Centrālās bankas 2025. gada pārskatu.

  2. Uzņēmumi visā eurozonā joprojām plaši pieņem skaidro naudu. Tomēr laikposmā no 2021. līdz 2024. gadam skaidrās naudas pieņemšanas līmenis samazinājās no 96 % līdz 88 %. Sk. Use of cash by companies in the euro area ("Skaidrās naudas izmantošana eurozonas uzņēmumos"), ECB, 2024. gads.

  3. Sk. ECB paziņojumu presei "ECB izvēlas nākotnes euro banknošu motīvus", 2025. gada 31. janvāris.

  4. Nav Eiropas alternatīvas, kas darbotos visā eurozonā. Piemēram, ja jums ir konts Nīderlandes bankā un vēlaties veikt kartes maksājumu citā Eiropas valstī, jūs parasti izmantojat Visa vai Mastercard. Un, lai gan dažām valstīm ir savi iekšzemes maksājumu risinājumi ar saviem standartiem, piemēram, Francijā un Vācijā, tie darbojas tikai attiecīgajās valstīs.

  5. Šie standarti ietver: 1) European Card Payment Cooperation izstrādātos CPACE standartus, kas atbalsta bezkontakta maksājumus "tap-to-pay", izmantojot tuvā lauka komunikāciju starp maksājumu ierīci un maksājumu termināli; 2) nexo standartu specifikācijas, kas savieno tirgotāju sistēmas ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju un saņēmēju aizmugursistēmām un tiek izmantotas, piemēram, maksājumu pieņemšanas un bankomātu darījumu atbalstam; 3) Berlin Group standartus, kas ļauj veikt maksājumus, izmantojot aizstājvārdu (piemēram, mobilā tālruņa numuru), un atbalsta atlikuma pārbaudi un saskaņošanu starp mobilajām ierīcēm, un maksājumu pieņemšanu tādā jomā kā, piemēram, digitālā euro darījumos, kas iniciēti tirgotāju lietotnēs viedtālruņos. Sīkāku informāciju sk. ECB paziņojumā presei ECB signs agreements with European standard setters to facilitate digital euro payments ("ECB paraksta vienošanos ar Eiropas standartu noteicējiem, lai veicinātu digitālā euro maksājumus"), 2026. gada 24. aprīlis.

  6. Digitālā euro noteikumu kopums nosaka vienotu noteikumu, standartu un procedūru kopumu, lai nodrošinātu digitālā euro maksājumu pamatpakalpojumus maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri pievienojušies shēmai. Sk. Update on the work of the digital euro scheme’s Rulebook Development Group ("Aktualizēta informācija par digitālā euro Noteikumu kopuma izstrādes grupas darbu"), ECB, 2025. gada 30. oktobris.

  7. Tas minēts arī Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas ceļvedī One Europe, One Market Roadmap ("Viena Eiropa, viens tirgus").

  8. Pilotprojektā paredzētās digitālā euro iezīmes tiks pārbaudītas kontrolētā vidē, koncentrējoties uz maksājumiem starp fiziskām personām un starp fiziskām personām un uzņēmumiem. Pilotprojekta ietvaros Eurosistēmas centrālo banku telpās tiks veiktas dažādas tiešsaistes un bezsaistes darbības. Tajā piedalīsies iesaistīto Eurosistēmas centrālo banku darbinieki, kā arī atsevišķi tirgotāji, kuri nodrošinās ikdienas pakalpojumus mūsu telpās, piemēram, kafejnīcās un restorānos, vai e-komercijas pakalpojumus. Šajā izmēģinājumā izmantotais digitālais euro būs digitāls maksāšanas līdzeklis, kam nebūs likumīga maksāšanas līdzekļa statusa. Sk. Pjēro Čipollones ievadpaziņojumu Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetāro lietu komitejas sanāksmē "Gatavošanās potenciālajai digitālā euro ieviešanai", 2026. gada 24. marts.

  9. Sk. ECB interneta vietni, trešo specializēto informācijas sesiju par digitālā euro pilotprojektu, otro specializēto informācijas sesiju par digitālā euro pilotprojektu un specializēto informācijas sesiju (virtuāli) par digitālā euro pilotprojektu.

  10. Sk. Call for expression of interest – Participation of payment service providers in the digital euro pilot ("Uzaicinājums paust ieinteresētību – maksājumu pakalpojumu sniedzēju dalība digitālā euro pilotprojektā"), ECB, 2026. gads 5. marts.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem