1. Kopskats

Eurozonas tautsaimniecība bijusi noturīgāka pret Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta ietekmi, nekā iepriekš gaidīts. Reālā IKP pieaugums 2026. gada 2. ceturksnī bija pārsteidzoši augsts, un īstermiņa rādītāji liecina par stabilu izaugsmi tuvākajā laikā, mazinoties nenoteiktībai, uzlabojoties konfidencei un pastāvot pieņēmumam, ka Tuvo Austrumu konflikta izraisītais enerģijas piegādes šoks pakāpeniski mazināsies.^[1] Gaidāms, ka vasaras karstuma vilnim Eiropā bijusi tikai ierobežota un īslaicīga negatīva ietekme uz ekonomisko aktivitāti. Vidējā termiņā iekšzemes pieprasījumu joprojām vajadzētu veicināt reālo ienākumu pieaugumam, ko noteiks zemāka enerģijas cenu inflācija, kā arī noturīgs darba tirgus. Gaidāms, ka bezdarba līmenis sasniegs jaunu vēsturiski zemāko līmeni. Lielākiem valdības izdevumiem infrastruktūrai un aizsardzībai, īpaši Vācijā, ko papildina ar mākslīgo intelektu (MI) saistītas investīcijas, arī vajadzētu veicināt izaugsmi iespēju aplēšu perioda turpmākajos gados. Runājot par ārējiem faktoriem, eksporta pieaugumam vajadzētu kļūt straujākam, nostiprinoties ārējam pieprasījumam, lai gan arī turpmāk eksportu negatīvi ietekmēs pastāvīgās konkurētspējas problēmas. Turklāt gaidāms, ka ar MI saistītā spēcīgā globālā pieprasījuma labvēlīgā ietekme eurozonu skars mazākā mērā nekā dažas citas tautsaimniecības, atspoguļojot to, ka tās MI preču nozares apjoms ir mazāks. Saskaņā ar pamataplēsi reālā IKP gada pieaugums 2026. gadā būs 0.9 %, 2027. gadā – 1.4 % un 2028. gadā – 1.5 % (1. tabula). Veicot korekcijas, lai atspoguļotu Īrijas datu svārstīgumu, gaidāms, ka pieaugums 2026. un 2027. gadā būs 1.2 % un pēc tam 2028. gadā palielināsies līdz 1.4 %.^[2] Salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm IKP pieaugums 2026. gadā koriģēts un paaugstināts par 0.1 procentu punktu (veicot korekcijas, lai atspoguļotu Īrijas datu svārstīgumu – par 0.3 procentu punktiem). Tas atspoguļo negaidītus datus un pozitīvus apsekojumu rādītājus, kas ietver pārnesto ietekmi 2027. gadā, tāpēc attiecīgajā gadā veikta korekcija par 0.2 procentu punktiem. 2028. gadā IKP pieaugums nav koriģēts.

Inflācijas perspektīvu joprojām lielā mērā nosaka enerģijas šoks. Tiek pieņemts, ka tas izzudīs, lai gan ar šo pieņēmumu saistīta liela nenoteiktība. Gaidāms, ka 2026. gada 4. ceturksnī inflācija sasniegs augstāko līmeni (3.6 %).To noteiks Tuvo Austrumu konflikta izraisītais straujais enerģijas cenu kāpums. Jēlnaftas cenu pieaugumu vēl vairāk pastiprina papildu augšupvērsts spiediens uz naftas pārstrādes produktu cenām un gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām. Tā kā konflikta galvenā ietekme uz enerģijas cenām netiek ietverta salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu, gaidāms, ka kopējā inflācija, ko mēra ar saskaņoto patēriņa cenu indeksu (SPCI), 2027. gada 2. ceturksnī saruks līdz 2.5 % un pēc tam svārstīsies tuvu 2.0 %. Kopējās inflācijas profils slēpj to, ka enerģijas šoka transmisija uz galvenajiem komponentiem notiek atšķirīgā ātrumā. Ātra transmisija uz enerģijas patēriņa cenām nozīmē, ka enerģijas cenu inflācija strauji sekos enerģijas izejvielu cenu kritumam, kas gaidāms saskaņā ar pieņēmumiem. 2027. gadā tā kļūs negatīva un pēc tam 2028. gadā pieaugs līdz ar otrās ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS2) ieviešanu. Turpretī gaidāms, ka neenerģijas cenu inflāciju enerģijas šoks ietekmēs tikai pakāpeniski. Paredzams, ka tā pieaugs līdz 2027. gada sākumam un pēc tam saglabāsies paaugstināta, bet 2028. gadā atkal mazināsies. Kopumā tiek vērtēts, ka netiešā un sekundārā ietekme būs ierobežota. Tiek uzskatīts, ka gaidāmā inflācijas kāpuma palēnināšanās vidējā termiņā palīdzēs ierobežot darba samaksas spiedienu, ņemot vērā tautsaimniecības un darba tirgus perspektīvas uzlabošanos, lai gan gaidāms, ka darba samaksas pieaugums joprojām pārsniegs ilgtermiņa vidējo līmeni. Kopumā pamatscenārijs paredz, ka SPCI inflācija paaugstināsies no 2.1 % 2025. gadā līdz 3.0 % 2026. gadā. Pēc tam 2027. gadā tā nokritīsies līdz 2.5 % un tad turpinās pazemināties, 2028. gadā sasniedzot 2.1 %. Kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2026. gadā nav koriģēta. Lejupvērstās korekcijas, kas tika veiktas pārtikas komponentā pēc negaidītiem būtiski zemākiem datiem laikā līdz jūlijam, neraugoties uz zināmu augšupvērstu spiedienu sakarā ar nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi, kompensēja augšupvērstās enerģijas cenu inflācijas korekcijas. 2027. gadā kopējā inflācija ir koriģēta un paaugstināta par 0.2 procentu punktiem, savukārt 2028. gadā – par 0.1 procentu punktu, atspoguļojot gaidāmo enerģijas cenu inflācijas kāpumu 2027. gadā un spēcīgāku pamatinflāciju (t. i., SPCI inflāciju, neietverot enerģijas un pārtikas cenas) abos šajos gados. To nosaka ekonomiskās aktivitātes perspektīvas uzlabošanās un nedaudz lielāks darba samaksas pieaugums, mazliet uzlabojoties darba tirgus apstākļiem. Gaidāms, ka netiešās un sekundārās ietekmes intensitāte salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm kopumā nemainīsies, izņemot mazāku netiešo ietekmi uz pārtikas cenām.

Ņemot vērā Tuvajos Austrumos notiekošo konfliktu, Hormuza šauruma blokādi un ilgstošo enerģijas cenu svārstīgumu, eurozonas tautsaimniecības perspektīva joprojām ir ļoti nenoteikta. Lai ilustrētu šo nenoteiktību, pamatscenārija aplēses papildinātas ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēs ietverto triju alternatīvo scenāriju – mērenākā scenārija, nelabvēlīgā scenārija un smagā scenārija – aktualizētām versijām. Šajos scenārijos ietverti atšķirīgi pieņēmumi par Tuvo Austrumu konflikta un enerģijas cenu šoka apmēru un noturību un par šoka ietekmi uz starptautisko vidi un nenoteiktību, kā arī par to, cik spēcīga būs netiešā un sekundārā ietekme uz inflāciju.

• Mērenākajā scenārijā pieņemts, ka enerģijas cenas normalizēsies straujāk, nekā paredzēts pamatscenārijā. Rezultātā inflācija samazināsies straujāk, 2027. un 2028. gadā nokrītoties zem inflācijas 2 % mērķrādītāja, savukārt IKP pieaugums būs nedaudz spēcīgāks nekā pamatscenārijā.
• Nelabvēlīgajā scenārijā pieņemts, ka enerģijas cenu pieaugums būs straujāks un noturīgāks nekā pamataplēsē. Tas arī ietver lielāku nenoteiktību un plašāku starptautisko ietekmi, kā arī spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi uz inflāciju. Salīdzinājumā ar pamatscenāriju tas nozīmē augstāku inflāciju 2026.–2028. gadā, savukārt IKP pieaugums 2027. un 2028. gadā būs mazāks nekā pamatscenārijā.
• Smagajā scenārijā pieņemts, ka enerģijas cenu šoks būs spēcīgāks un noturīgāks, nenoteiktība būs lielāka un darba samaksas un neenerģijas cenu reakcija būs spēcīgāka nekā nelabvēlīgajā scenārijā. Salīdzinājumā ar pamataplēsi tas ietver būtiski un ilgstoši augstāku kopējo inflāciju visā iespēju aplēšu periodā atbilstoši agrākajai pieredzei par nelinearitāti liela enerģijas cenu šoka apstākļos. IKP pieaugums 2027. gadā būtiski pavājināsies, bet pēc tam atgūsies un 2028. gadā būs tikai nedaudz zemāks par pamatscenārijā prognozēto, jo spēcīgāks darba samaksas kāpums veicinās ienākumus un pieprasījumu.

2. Makroekonomiskās iespēju aplēses eurozonai

2.1. Reālā tautsaimniecība

Eurozonas tautsaimniecība joprojām ir noturīga pret enerģētikas un nenoteiktības šokiem saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi reālais IKP 2026. gada 2. ceturksnī pieauga par 0.4 % (1. ceturksnī – par 0.0 %).^[3] Koriģētais eurozonas IKP rādītājs, kurā Īrijai izmantots pielāgots iekšzemes pieprasījums, nevis IKP, tajā pašā periodā palielinājās par 0.3 %, t. i., par 0.2 procentu punktiem pārsniedzot jūnija iespēju aplēses un nemainoties kopš 2026. gada 1. ceturkšņa (1. attēla a) panelis).^[4] Pārsteidzošais kāpums liecina, ka Tuvo Austrumu konflikta nelabvēlīgā ietekme uz reālajiem ienākumiem un nenoteiktību joprojām ir ierobežota, bet pašreizējā MI uzplaukuma pozitīvais impulss, iespējams, veicinājis ieguldījumus uzņēmējdarbībā un ārējo pieprasījumu.

Pieejamie apsekojumu dati liecina par konfidences un izaugsmes tempa nostiprināšanos, neraugoties uz pastāvošo nenoteiktību saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu un īslaicīgo negatīvo ietekmi, ko radīja ekstremālie vasaras laikapstākļi Eiropā. Apsekojumu dati līdz augustam liecina par izaugsmes tempa kāpumu kopš pavasarī sasniegtā zemākā punkta. Apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) augustā paaugstinājās. To noteica spēcīgāka apstrādes rūpniecības produkcijas izlaides dinamika, turpinot pieaugt pakalpojumu IVI. Uz nākotni vērstie IVI rādītāji arī uzlabojās, lai gan pasūtījumu piegādes termiņi nedaudz pieauga. Līdzīgi augustā turpināja paaugstināties arī Eiropas Komisijas ekonomiskā noskaņojuma rādītājs, samazinot starpību ar februāra (pirmskara) līmeni. Turpretī paredzams, ka nesenie karstuma viļņi un sausums Eiropā, kā rezultātā kritās ūdens līmenis lielākajās upēs un izcēlās meža ugunsgrēki, 3. ceturksnī mazinās izaugsmi. Kopumā paredzams, ka, izmantojot koriģēto rādītāju, eurozonas izaugsme 3. ceturksnī palēnināsies līdz 0.2 % (2. ceturksnī – 0.3 %), bet 4. ceturksnī atgriezīsies 0.3 % līmenī.^[5] Tas nozīmē augšupvērstas korekcijas par 0.1 procentu punktu 3. un 4. ceturksnī salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm, atspoguļojot augšupvērstas visu pieprasījuma komponentu korekcijas.

1. attēls

Eurozonas reālais IKP

a) Reālā IKP pieaugums

(procentuālās pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā ceturkšņa atbilstošo periodu un īpatsvars procentu punktos; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)

b) Reālā IKP līmenis

(indekss: 2024. gada 1. cet. = 100)

Vidējā termiņā paredzams stabils reālā IKP pieaugums, mazinoties nenoteiktībai, uzlabojoties konfidencei un normalizējoties energoresursu cenām. Paredzams, ka vidējā termiņā lielāko devumu izaugsmē sniegs privātais patēriņš, kam sekos spēcīga ieguldījumu dinamika (2. attēls). Paredzams, ka neto eksporta devums no 2027. gada kļūs nedaudz pozitīvs.

• Gaidāms, ka privātā patēriņa kāpums īstermiņā būs ierobežots zināmas pirktspējas samazināšanās un lielākas nenoteiktības dēļ, bet vidējā termiņā tam vajadzētu pieaugt. Iespējams, ka privātā patēriņa pieauguma temps tuvākajā laikā būs mērens sakarā ar Tuvo Austrumu konflikta bremzējošo ietekmi uz reāli rīcībā esošajiem ienākumiem, lai gan tiek uzskatīts, ka to daļēji kompensēs dažās valstīs īstenotie fiskālie pasākumi un laika gaitā tas izzudīs. Pēdējos mēnešos uzlabojusies arī patērētāju konfidence, tomēr tā joprojām ir zemāka par līmeni, kāds bija pirms konflikta sākuma, joprojām liecinot par piesardzīgiem patēriņa ieradumiem. Turpmāk gaidāms, ka mājsaimniecību patēriņa pieaugums kļūs spēcīgāks. To veicinās reālās darba samaksas kāpuma atjaunošanās, stabils nodarbinātības līmenis un, mazākā mērā, labvēlīga bagātības ietekme. Gaidāms, ka, mazinoties nenoteiktībai un piesardzības apsvērumiem ilgstoši augstu procentu likmju apstākļos, iespēju aplēšu periodā pakāpeniski samazināsies mājsaimniecību uzkrājumu veidošanas temps.
• Gaidāms, ka valdības patēriņš turpinās veicināt izaugsmi vidējā termiņā. Pēc stabilā devuma izaugsmē 2026. gadā prognozētais īslaicīgais kritums 2027. gadā galvenokārt skaidrojams ar "Nākamās paaudzes ES" (NPES) finansējuma pārtraukšanu Itālijā un pieņēmumiem par turpmākiem budžeta ietaupījumiem Francijā (sk. arī 3. ielikumu).
• Gaidāms, ka investīciju pieaugumu veicinās izdevumi MI, aizsardzībai un infrastruktūrai, kā arī pakāpeniska ieguldījumu mājokļos atjaunošanās. Gaidāms, ka pēc vāja kāpuma 2026. gada 2. ceturksnī ieguldījumi uzņēmējdarbībā (neietverot ieguldījumus svārstīgajos Īrijas intelektuālā īpašuma produktos) palielināsies, neraugoties uz zināmu ieilgušo nenoteiktību saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu, kas saistīta ar enerģijas cenām un piegādes problēmām, un pakāpenisku finansēšanas nosacījumu stingrības palielināšanos. Atveseļošanos stimulēs pieprasījumu uzlabošanās un digitalizācijas centienu īstenošana, atspoguļojot straujo globālo progresu MI jomā. Gaidāms, ka uzņēmumu ieguldījumus veicinās arī lielāku aizsardzības un infrastruktūras izdevumu ietekme uz privāto sektoru un pakāpeniska peļņas nostiprināšanās. Tas kompensētu valsts ieguldījumu pieauguma kavējošo ietekmi, kas, visticamāk, pēc NPES programmas beigām 2027.–2028. gadā palēnināsies. Ieguldījumu mājokļos kāpums 2026. gada 1. pusgadā bija būtiski mazāks, nekā iepriekš prognozēts, daļēji atspoguļojot nelabvēlīgo laika apstākļu un stingrāku finansēšanas nosacījumu ietekmi. Tomēr gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos joprojām pakāpeniski atveseļosies. To veicinās noturīgs mājokļu pieprasījums reālās darba samaksas kāpuma apstākļos. Tiek uzskatīts, ka to pozitīvi ietekmēs arī joprojām spēcīgais apdares un montāžas darbu pieaugums, ko lielā mērā nosaka renovācijas darbības, piemēram, energoefektivitātes uzlabojumi.^[6]
• Paredzams, ka eksports saglabāsies ierobežots, atspoguļojot pastāvīgās eurozonas konkurētspējas problēmas, ko vēl vairāk saasina tādi faktori kā ASV tarifi un kopējais euro kursa kāpums kopš 2024. gada beigām. Īstermiņā Tuvo Austrumu konflikts, kas joprojām ir eksporta pieaugumu bremzējošs faktors, izrādījies mazāk traucējošs, nekā gaidīts, norādot uz augšupvērstu korekciju salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm. Tomēr paredzams, ka eksporta konkurētspēja joprojām būs vāja. Agrākais euro kursa kāpums un augstāki ASV tarifi turpina ierobežot eksportu. Globālā pieprasījuma kāpums nedaudz veicina eksportu. Tomēr šo stimulu lielā mērā nosaka MI uzplaukums, un, tā kā eurozonas MI preču nozares apjoms ir mazāks, gaidāms, ka tā gūs mazāku labumu nekā citas tautsaimniecības.^[7] Tādējādi gaidāms, ka eurozonas daļa pasaules eksporta tirgos vidējā termiņā vēl nedaudz samazināsies. Importa pieprasījuma rezultātā importa pieauguma temps 2026. gadā visticamāk pārsniegs eksporta pieauguma tempu, bet vidējā termiņā tas kopumā atbildīs eksporta kāpuma tempam. Paredzams, ka vidējā termiņā MI un ar aizsardzību saistītās investīcijas radīs importa pieprasījumu. Kopumā paredzams, ka neto eksportam 2026. gadā būs nedaudz negatīva ietekme uz reālā IKP pieaugumu, bet 2027. un 2028. gadā tam būs neliela pozitīva ietekme.

Gaidāms, ka iekšzemes pieprasījumu veicinās izdevumi aizsardzībai un infrastruktūrai. Tiek lēsts, ka aizsardzībai un infrastruktūrai paredzēto fiskālo izdevumu ietekme uz izaugsmi, ko galvenokārt nosaka Vācija un kam 2026. gadā būs vislielākais impulss, 2025.–2028. gadā kopumā sasniegs 0.5 procentu punktus.^[8] Enerģijas atbalsta pasākumi, ko valdības īstenojušas kopš karadarbības sākuma Tuvajos Austrumos, pārsvarā ir īslaicīgi un tikai nedaudz ietekmē izaugsmi.

2. attēls

Eurozonas reālais IKP – dalījums galvenajos izdevumu komponentos

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums; procentu punktos)

Salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm reālā IKP kāpums koriģēts un paaugstināts par 0.1 procentu punktu 2026. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2027. gadā, bet 2028. gadā nav koriģēts (3. attēls un 2. tabula). Būtisku IKP pieauguma lejupvērstu korekciju 2026. gada 1. ceturksnī saistībā ar Īrijas datu korekcijām ar uzviju kompensēja pārsteidzošā augšupvērstā IKP pieauguma tendence 2. ceturksnī un spēcīgāka perspektīva 2. pusgadam, tāpēc izaugsmes iespēju aplēse 2026. gadam tika nedaudz paaugstināta. Spēcīgāka īstermiņa perspektīva galvenokārt saistīta ar īstermiņa ieguldījumu perspektīvas uzlabošanos atbilstoši jaunākajiem rādītājiem, spēcīgāku privātā patēriņa profilu, ņemot vērā nelielu nenoteiktības mazināšanos, kā arī pozitīvāku starptautisko vidi. Augšupvērstās korekcijas 2026. gada 2. pusgadā nozīmē būtisku pārnesto ietekmi 2027. gadā, savukārt korekcijas, ko nosaka gada pieaugums, gan 2027. gadā, gan 2028. gadā ir tuvu nullei. Izmantojot pielāgoto Īrijas iekšzemes pieprasījumu, reālais IKP koriģēts un paaugstināts par 0.3 procentu punktiem 2026. gadā un par 0.1 procentu punktu 2027. gadā, bet 2028. gadā samazināts par 0.1 procentu punktu. Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm (pamatscenāriju pirms kara sākšanās Tuvajos Austrumos) izaugsmes prognoze 2026. gadā koriģēta un samazināta par 0.3 procentu punktiem, 2027. gadā nav mainīta un 2028. gadā paaugstināta par 0.1 procentu punktu, tādējādi IKP līmenis iespēju aplēšu perioda beigās ir nedaudz zemāks (1. attēla b) panelis un 3. attēla a) panelis).

3. attēls

Reālā IKP pieauguma iespēju aplēšu korekcijas salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm

a) Dalījums gada laikā vērotajā dinamikā un pārnestajā ietekmē	b) Dalījums galvenajos izdevumu komponentos
(procentu punktos)	(procentu punktos)

Paredzams, ka darba tirgus pamatā saglabāsies noturīgs atbilstoši uzlabotajai ekonomiskās aktivitātes perspektīvai. Pašreizējās iespēju aplēses atspoguļo spēcīgāku darba tirgus sākumpunktu, kas saistīts ar lielāku ekonomisko aktivitāti, nekā iepriekš gaidīts (veicot korekcijas, lai atspoguļotu Īrijas datu svārstīgumu), kopš gada sākuma, norādot uz eurozonas tautsaimniecības noturību Tuvo Austrumu konflikta apstākļos. Tāpēc salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm paredzams, ka nodarbinātības pieaugums 2026. gadā būs spēcīgāks, saglabājas nemainīgs 2027. gadā, bet 2028. gadā koriģēts un nedaudz samazināts, saglabājot stabilu gada pieauguma tempu (aptuveni 0.5 %; 4. attēla a) panelis). Tiek uzskatīts, ka darba ražīgums iespēju aplēšu periodā turpinās atveseļoties un stabili pieaugs. Tā kā nodarbinātības reakcija uz ekonomiskās attīstības cikliem parasti ir mazāka nekā ekonomiskās aktivitātes reakcija, darba ražīguma pieaugums 2026. gada 2. pusgadā un 2027. gadā koriģēts un paaugstināts (jo 1. pusgadā tautsaimniecības izaugsme izrādījās spēcīgāka nekā nodarbinātība), bet 2028. gadā – nedaudz samazināts. Gaidāms, ka bezdarba līmenis iespēju aplēšu periodā samazināsies, 2028. gadā sasniedzot 5.9 % – tā ir neliela lejupvērsta korekcija salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm (4. attēla b) panelis). Šīs korekcijas pamatā ir pozitīvāks izlaides un nodarbinātības pieaugums 2026. gadā. Turklāt strukturālie faktori, piemēram, demogrāfija, turpina veicināt zemāku bezdarba līmeni (atbilstoši jūnija iespēju aplēsēs jau ietvertajiem pieņēmumiem).

4. attēls

Darba tirgi

a) Nodarbinātība	b) Bezdarba līmenis
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(% no darbaspēka)

2.2. Cenas un izmaksas

Pēc nesenā svārstīguma, kas saistīts ar konflikta attīstību Tuvajos Austrumos, kopējā SPCI inflācija jūlijā bija 2.9 %.^[13] Nelielais kopējās inflācijas kāpums (jūnijā – 2.8 %; maijā – 3.2 %) atspoguļoja augstāku enerģijas komponenta līmeni (galvenokārt transporta degvielai atbilstoši dārgākiem naftas pārstrādes produktiem) un dažu valdības atbalsta pasākumu pārtraukšanu, kā arī augstāku pakalpojumu komponenta un neenerģijas rūpniecības preču (NEIG) komponenta līmeni.^[14] SPCIX inflācija jūlijā nedaudz pieauga (līdz 2.5 %). Vienlaikus pārtikas cenu inflācija turpināja samazināties nelielas spiediena pārneses, t. sk. agrākā pārtikas izejvielu un ražotāju cenu sarukuma, apstākļos. Kopumā Tuvo Austrumu kara ietekme uz neenerģijas patēriņa cenām līdz šim bijusi ierobežota, par ko liecina arī pamatinflācijas rādītāju un cenu spiediena pārneses ierobežotā dinamika cenu noteikšanas ķēdes vēlākajos posmos. Jaunākie dati liecina par mazāku, nekā gaidīts, netiešo ietekmi uz pārtikas cenām.

Paredzams, ka kopējā inflācija 2026. gadā pieaugs līdz 3.0 % (2025. gadā – 2.1 %), un to galvenokārt noteiks augstākas enerģijas cenas, bet pēc tam, enerģijas šokam izzūdot, 2028. gadā samazināsies līdz 2.1 % (5. attēls un 3. tabula). Atkarībā no pieņēmumiem par enerģijas izejvielu cenām, kas balstīti uz tirgus instrumentiem, gaidāms, ka kopējā inflācija 2026. gada 4. ceturksnī palielināsies līdz 3.6 %, un to noteiks augstāka enerģijas cenu inflācija, kā arī augstāka neenerģijas rūpniecības preču un pārtikas komponentu inflācija. Pēc tam gaidāms, ka 2027. gada sākumā tā samazināsies galvenokārt lielu lejupvērstu enerģijas bāzes efektu dēļ. Lai gan paredzams, ka kopējā inflācija 2027. gada 2. ceturksnī strauji saruks un sasniegs 2.5 %, gaidāms, ka augstāku enerģijas cenu netiešā ietekme pakāpeniski izpaudīsies neenerģijas cenu inflācijā, lai gan mazākā mērā nekā 2021.–2024. gada inflācijas epizodē. Gaidāms, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas cenas) 2027. gadā vidēji paaugstināsies līdz 2.6 % (2026. gadā – 2.3 %). Gaidāms, ka kopējā inflācija vidējā termiņā stabilizēsies tuvu 2.0 % līmenim, jo tiek uzskatīts, ka enerģijas cenu inflācijas devums būs tuvu nullei, un gaidāms, ka arī enerģijas šoka netiešā un sekundārā ietekme būs ierobežota. Scenāriji ar alternatīvām enerģijas cenu tendencēm un spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi, nekā pieņemts pamataplēsē, atspoguļoti 4. ielikumā.

5. attēls

Eurozonas SPCI inflācija un tās komponenti

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; procentu punktos)

Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija 2026. gada beigās sasniegs maksimumu (gandrīz 15 %), pēc tam 2027. gadā strauji saruks negatīvu bāzes efektu un zemāku enerģijas izejvielu cenu dēļ un pēc ETS2 ieviešanas atkal pieaugs 2028. gadā (6. attēls). Karš Tuvajos Austrumos izraisījis lielu enerģijas izejvielu cenu kāpumu (sk. 2. ielikumu), un saglabājas liela nenoteiktība par tā attīstību. Turklāt pārstrādātas transportlīdzekļu degvielas cenas pieaugušas daudz vairāk nekā jēlnaftas cenas, jo naftas pārstrādes produktu globālais piedāvājums samazinājies sakarā ar Hormuza šauruma slēgšanu lielāka sezonālā pieprasījuma un turpmāku piegādes ierobežojumu, ko izraisīja Ukrainas uzbrukumi Krievijas naftas pārstrādes uzņēmumiem, apstākļos. No tā izrietošais paaugstinātais ES specifiskais naftas pārstrādes uzcenojums dīzeļdegvielai un – mazākā mērā – benzīnam galvenokārt īstermiņā radīs papildu augšupvērstu spiedienu uz enerģētikas inflāciju.^[15] Lai gan paaugstināts pārstrādes uzcenojums parasti nesaglabājās ilgstoši, notiekot piedāvājuma un pieprasījuma līdzsvara korekcijai un naftas pārstrādes rūpnīcām mainot savu produktu klāstu, pašreizējo traucējumu apjoms rezultātā šādas korekcijas var būt apgrūtinātas un lēnākas nekā iepriekš. Elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu nesenais pieaugums daļēji varētu būt saistīts ar vasaras karstuma viļņiem, kas palielina atkarību no dārgākas elektroenerģijas ražošanas ar gāzi. Gaidāms, ka 2026. gadā inflācijas šoka ietekmes kompensēšanai paredzēto valdības pasākumu ietekme uz enerģijas cenu inflāciju būs tikai –1.0 procentu punkts, bet uz kopējo inflāciju – nedaudz mazāka par –0.1 procentu punktu.^[16] Pēc lieliem lejupvērstiem bāzes efektiem 2027. gada sākumā un tirgus gaidām par naftas, gāzes un elektroenerģijas cenu (kā arī pārstrādātās degvielas cenu) kritumu enerģijas cenu inflācija 2027. gada 2. pusgadā un 2028. gada 1. pusgadā varētu kļūt negatīva. Gaidāms, ka 2028. gadā ETS2 ieviešana palielinās enerģijas cenu inflāciju, bet tiek prognozēts, ka tās vidējais rādītājs būs mazāks par nulli.^[17] Neietverot ETS2 ietekmi, kopējā inflācija 2028. gadā būtu 1.9 %.

6. attēls

Eurozonas SPCI enerģijas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka pārtikas cenu inflācija atveseļosies no nesenā zemā līmeņa un īstermiņā palielināsies, ņemot vērā agrāko enerģijas cenu kāpumu netiešo ietekmi un nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmi, bet vēlāk iespēju aplēšu periodā samazināsies līdz 2 % (7. attēls). Gaidāms, ka pārtikas cenu inflācija nākamajos četros ceturkšņos pieaugs, 2027. gada 3. ceturksnī sasniedzot augstāko punktu (3.4 %). Tas atspoguļo augošo enerģijas šoku, par ko liecina arī pārtikas izejvielu cenas. Tomēr, kā liecina nesenās negatīvās iespēju aplēšu kļūdas un importa pārtikas cenu, iekšzemes lauksaimniecības ražotāju cenu un pārtikas ražotāju cenu radītā spiediena mazināšanās, ietekme līdz šim bijusi mazāka, nekā iepriekš gaidīts. Turklāt samazinājies pavasarī reģistrētais globālo mēslošanas līdzekļu cenu straujais pieaugums, un apstiprināti ES atbalsta pasākumi, lai mazinātu energoresursu un mēslošanas līdzekļu izmaksu šoku.^[18] Vienlaikus vasaras karstuma viļņi un notiekošais El Ninjo arī norāda uz pārtikas cenu inflācijas kāpuma tendenci. Tomēr pārtikas cenu inflācijas perspektīva saistīta ar lielu nenoteiktību, un tā joprojām atkarīga no enerģijas un laikapstākļu norisēm. Laikapstākļi, visticamāk, laika gaitā atšķirīgi ietekmēs pārtikas cenas dažādās valstīs. Lai gan daži pieņēmumi par pārtikas izejvielu un elektroenerģijas vairumcenām daļēji atspoguļo nesenos ekstrēmos laikapstākļus, ar laikapstākļu ietekmi uz pārtikas cenu inflāciju iespēju aplēšu periodā saistīta liela nenoteiktība. Iepriekšējo un potenciālo nākotnes laikapstākļu apvienojumam – mēreniem laikapstākļiem 2026. gada pavasarī, karstajai un sausajai vasarai un neskaidrajai El Ninjo ietekmei uz laikapstākļiem Eiropā – var būt kompensējoša ietekme. Paredzams, ka, stabilizējoties izejvielu cenām un izzūdot augstāku energoresursu cenu netiešajai ietekmei, pārtikas cenu inflācija iespēju aplēšu perioda beigās samazināsies.

7. attēls

Eurozonas SPCI pārtikas cenu inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Gaidāms, ka SPCIX inflācija īstermiņā pakāpeniski pieaugs un būs vidēji 2.5 % 2026. gadā un 2.6 % 2027. gadā, bet 2028. gadā saruks līdz 2.3 % (8. attēls). Paredzams, ka īstermiņā SPCIX inflācija pakāpeniski pieaugs un 2027. gada 1. ceturksnī sasniegs augstāko punktu (2.8 %). To noteiks krass neenerģijas rūpniecības preču inflācijas kāpums līdz 1.9 %, savukārt pakalpojumu cenu inflācija kopumā būs stabila (aptuveni 3.3 %). Šāda SPCIX tendence atspoguļo pakāpenisku augstāku enerģijas cenu netiešās ietekmes palielināšanos gan iekšzemē, gan pasaulē, pieaugot importa cenām un apstrādes rūpniecības ražošanas izmaksām. Gaidāms, ka arī ar veselības nozari saistītās reformas Vācijā 2027. gadā nedaudz palielinās eurozonas SPCIX inflāciju.^[19] Tiek uzskatīts, ka šos faktorus daļēji mazina darbaspēka izmaksu spiediena kritums tuvākajā laikā, agrākais euro kursa kāpums (kas nosaka pēdējā laikā novēroto kursa kritumu) un Ķīnas importa cenu lejupvērstais spiediens, lai gan ilgstošajai reflācijai Ķīnā vajadzētu daļēji mazināt šo spiedienu. Paredzams, ka pēc tam 2027. gadā SPCIX inflācija saruks, atspoguļojot cenu spiediena mazināšanos gan neenerģijas rūpniecības preču, gan pakalpojumu komponentos. Gaidāms, ka 2028. gadā gan neenerģijas rūpniecības preču, gan pakalpojumu cenu inflācija stabilizēsies, izzūdot netiešajai ietekmei un gaidāms, ka darba samaksas izraisītā sekundārā ietekme būs ierobežota.^[20] Novērtējums par sekundāro ietekmi uz SPCIX inflāciju, reaģējot uz enerģijas cenu šoku, kurā pamatā izmantots ECB-BASE modelis un Bernankes-Blančarda modelis eurozonai, liecina par vidēju nelielu augšupvērstu ietekmi (aptuveni 0.1–0.2 procentu punkti) 2027.–2028. gadā, kas salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm kopumā nav mainījusies.^[21] Tiek uzskatīts, ka SPCIX inflācija iespēju aplēšu perioda beigās samazināsies līdz 2.3 %, pakalpojumu cenu inflācijai sasniedzot 2.9 % un neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācijai – 1.1 %.

8. attēls

Eurozonas SPCIX inflācija

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva 2027. gadā koriģēta un palielināta par 0.2 procentu punktiem, bet 2028. gadā – par 0.1 procentu punktu (9. attēla a) panelis). Pārtikas cenu inflācijas lejupvērstās korekcijas kopumā kompensē augšupvērstās enerģijas cenu inflācijas korekcijas 2026. gadā, savukārt 2027. gada laikā augstāka enerģijas cenu inflācija un, mazākā mērā, neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija ar uzviju kompensē pārtikas cenu inflācijas lejupvērstās korekcijas.^[22] Zemāku pārtikas cenu inflācijas dinamiku tuvākajā laikā nosaka nesenās negatīvās iespēju aplēšu kļūdas saistībā ar vājākiem, nekā gaidīts, iekšzemes pārtikas izejvielu un dažu starptautisko pārtikas izejvielu cenu jaunākajiem rezultātiem, mazāku, nekā gaidīts, enerģijas cenu šoka netiešo ietekmi un labvēlīgākiem laikapstākļiem 2026. gada sākumā. Turklāt, mazākā mērā, pārtikas komponenta lejupvērstās korekcijas ietver pieņēmumus par zemākām iekšzemes pārtikas preču cenām un nedaudz mazāku (un novēlotu) netiešo ietekmi, nekā iepriekš gaidīts. Enerģijas cenu inflācijas augšupvērstā korekcija, ko daļēji mazina nesenie pārsteigumi zemāku naftas cenu un zemāku naftas cenu pieņēmumu dēļ, atbilst pieņēmumiem par augstākām gāzes un elektroenerģijas cenām, kā arī lielākai pārstrādes izmaksu starpībai. Attiecībā uz 2028. gadu nelielu augšupvērstu SPCI inflācijas korekciju nosaka pakalpojumu komponents, un tā atbilst nelielai augšupvērstai atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpuma korekcijai iespēju aplēšu periodā (3. tabula).

Korekcijas kopš 2025. gada decembra iespēju aplēsēm sniedz pilnīgāku priekšstatu par Tuvo Austrumu kara ietekmi, parādot gaidāmo enerģijas šoka attīstību (9. attēla b) panelis). Kopš tā laika kopējā inflācija 2026. un 2027. gadā būtiski paaugstināta (attiecīgi par 1.1 procentu punktu un 0.7 procentu punktiem), atspoguļojot tūlītējo ietekmi uz enerģijas cenu inflāciju un novēloto ietekmi uz neenerģijas komponentiem. Kopējā inflācija 2028. gadā koriģēta un tikai nedaudz paaugstināta (par 0.1 procentu punktu), jo tiek uzskatīts, ka zemāka enerģijas cenu inflācija kopumā kompensēs augšupvērsto netiešo ietekmi un ierobežoto sekundāro ietekmi uz neenerģijas komponentu (9. attēla b) panelis). SPCI inflācija (neietverot enerģijas cenas) kopumā koriģēta un paaugstināta par 1.0 procentu punktu galvenokārt netiešās ietekmes un, mazākā mērā, enerģijas šoka sekundārās ietekmes dēļ.

9. attēls

Inflācijas iespēju aplēses korekcijas

a) Salīdzinājums ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm

(procentu punkti un devums procentu punktos)

b) Salīdzinājums ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm

(procentu punkti un devums procentu punktos)

Paredzams, ka nominālās algas pieaugums turpinās samazināties visu 2026. gadu, gadā vidēji sasniedzot 3.3 %, un vidējā termiņā stabilizēsies šajā līmenī. Atlīdzības vienam nodarbinātajam kāpums 2026. gada 1. ceturksnī turpināja samazināties līdz 3.5 % – par 0.2 procentu punktiem vairāk nekā 2026. gada jūnija iespēju aplēsēs, bet par 0.2 procentu punktiem mazāk nekā 2025. gada decembra iespēju aplēsēs. Gaidāms, ka nākamajos ceturkšņos tas turpinās samazināties atbilstoši 2021.–2024. gada lielā enerģijas šoka izzušanai, bet 2027. gada sākumā palielināsies.^[23] Gaidāms, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums palēnināsies no 3.8 % 2025. gadā līdz 3.3 % 2026. gadā un pēc tam 2027. un 2028. gadā saglabāsies šajā līmenī, kas pārsniedz ilgtermiņa vidējo rādītāju. To veicinās tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanās un noturīgs darba tirgus, savukārt gaidāmais inflācijas kritums ierobežos darba samaksas pieprasījumu (10. attēla a) panelis). Paredzams, ka reālās darba samaksas pieaugums 2026. gada beigās samazināsies un pēc tam 2027. gadā pakāpeniski atjaunosies un 2028. gadā tuvosies produktivitātes kāpuma līmenim (10. attēla b) panelis).

Salīdzinājumā ar 2026. gada jūnija iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums koriģēts un nedaudz paaugstināts visā iespēju aplēšu periodā, nedaudz uzlabojoties situācijai darba tirgū. Korekcijas salīdzinājumā ar jūnija iespēju aplēsēm (0.1 procentu punkta kāpums katrā iespēju aplēšu perioda gadā) atbilst augšupvērstajiem pārsteidzošajiem datiem 2026. gada 1. ceturksnī, spēcīgākai tautsaimniecības perspektīvai un bezdarba līmeņa nelielai lejupvērstai korekcijai, savukārt spēcīgās sekundārās ietekmes novērtējums kopumā nav mainījies. Salīdzinājumā ar 2025. gada decembra iespēju aplēsēm atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugums koriģēts un būtiskāk paaugstināts, 2026., 2027. un 2028. gadā palielinoties attiecīgi par 0.1, 0.4 un 0.3 procentu punktiem (10. attēla a) panelis). Tomēr gaidāms, ka pašreizējam enerģijas šokam būs ierobežotāka augšupvērsta ietekme uz darba samaksas perspektīvu salīdzinājumā ar 2021.–2024. gada epizodi. To noteiks mazāk dinamiski pieprasījuma apstākļi un labvēlīgāka inflācijas vide šoka laikā, lai gan ar Tuvo Austrumu konfliktu saistītā nenoteiktība joprojām ir augsta.

Paredzams, ka vienības darbaspēka izmaksu pieaugums tuvākajā laikā samazināsies un kopumā saglabāsies stabils (2027.–2028. gadā – vidēji 2.4 %; 10. attēla b) panelis). Tempa kritums 2026. gadā skaidrojams gan ar darba samaksas pieauguma samazināšanos, gan ar darba ražīguma pieaugumu. Vidējā termiņā vienības darbaspēka izmaksu pieaugums pamatā uzskatāms par stabilu atbilstoši darba ražīguma un darba samaksas kāpuma tendencei. 2028. gadā tas ir koriģēts un paaugstināts, atspoguļojot nedaudz lielāku darba samaksas pieaugumu un nedaudz mazāku darba ražīguma pieaugumu stabila darba tirgus kontekstā. Gaidāms, ka IKP deflatora pieaugums tuvākajā laikā nedaudz palielināsies sakarā ar straujāku vienības peļņas kāpumu atbilstoši tautsaimniecības atveseļošanās procesam un samērā ierobežotajai enerģijas šoka negatīvajai ietekmei, ko visticamāk daļēji kompensēs mazāks vienības darbaspēka izmaksu devums. Gaidāms, ka pēc tam 2028. gadā tas samazināsies vidēji līdz 2.2 %.

10. attēls

Eurozonas darba samaksas pārmaiņas

a) Atlīdzība vienam nodarbinātajam

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

b) Reālā atlīdzība vienam nodarbinātajam, darba ražīgums un vienības darbaspēka izmaksas

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

Paredzams, ka importa cenu pieaugums 2026. gada 2. pusgadā palielināsies, 4. ceturksnī sasniedzot augstāko punktu (6.7 % salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu). To noteiks augstākas enerģijas cenas un ar MI saistīto preču cenas, bet 2028. gadā tas stabilizēsies 1.3 % līmenī. Paredzams, ka gada izteiksmē importa deflatora pieauguma temps 2026. gadā būs 4.0 %, un to noteiks lielāks enerģijas izejvielu cenu spiediens un augstākas MI preču cenas, lai gan šo tempu mazinās agrākais euro kursa kāpums un lēts imports no Ķīnas. Paredzams, ka pēc tam importa cenu pieaugums 2028. gadā samazināsies līdz 1.3 %, atspoguļojot gaidāmo globālo apstākļu normalizēšanos.

3. Scenāriji un jutīguma analīze

3.1. Alternatīvas enerģijas cenu tendences

Alternatīvas enerģijas izejvielu cenu tendences liecina par būtiskiem augšupvērstiem inflācijas riskiem, īpaši īstermiņā. Speciālistu iespēju aplēšu pamatā ir 2. ielikumā minētie tehniskie pieņēmumi. Šajā jutīguma analīzē riski tiek analizēti, izmantojot dažādas iespēju līgumos ietverto naftas un gāzes cenu neitrālo blīvumu procentiles.^[24] Veikta arī konstanto cenu jutīguma analīze attiecībā uz naftas un gāzes cenām (11. attēls). Šī analīze atšķiras no 4. ielikumā aplūkotajiem Tuvo Austrumu konflikta scenārijiem, jo tiek ietekmētas tikai enerģijas izejvielu cenas, savukārt scenāriju nenoteiktībai ir nozīme arī makroekonomiskās ietekmes novērtēšanā.^[25] Rezultāti apkopoti 4. tabulā.

11. attēls

Alternatīvas enerģijas cenu pieņēmumu tendences

a) Pieņēmums par naftas cenām

(ASV dolāros par barelu)

b) Pieņēmums par gāzes cenām

(euro par MWh)

3.2. Alternatīvas valūtas kursa tendences

Alternatīvas valūtas kursa tendences liecina par iespējamu turpmāku euro kursa kāpumu, īpaši vidējā termiņā, un tādējādi norāda uz dažiem lejupvērstiem izaugsmes un inflācijas riskiem. Pamataplēsēs tehniskie pieņēmumi par valūtu kursiem tiek saglabāti nemainīgi visā iespēju aplēšu periodā. Alternatīvās lejupvērstās un augšupvērstās tendences iegūst no iespēju līgumos ietverto ASV dolāra kursa attiecībā pret euro neitrālo blīvumu 25. un 75. procentiles 2026. gada 19. augustā, kas nosliecas uz euro kursa kāpuma pusi (12. attēls). Tas, iespējams, ir tāpēc, ka tirgus dalībnieku gaidas par eurozonas monetāro politiku salīdzinājumā ar ASV, kā arī gaidas par iespējamo Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta noregulējumu stiprina euro kursu. Šādu alternatīvu tendenču, kas ietver arī biržā netirgoto valūtas maiņas līgumu tendenci pēdējā datu aktualizēšanas dienā, ietekme vērtēta, izmantojot ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskos modeļus. 5. tabulā parādīta vidējā ietekme uz produkcijas izlaides pieaugumu un inflāciju saskaņā ar šiem modeļiem.

12. attēls

ASV dolāra kursa attiecībā pret euro alternatīvās tendences

4. ielikums
Alternatīvi scenāriji par Tuvo Austrumu konflikta ekonomisko ietekmi^[26]

Speciālistu iespēju aplēses joprojām ietekmē liela nenoteiktība saistībā ar Tuvo Austrumu konfliktu, ko ilustrē, izmantojot alternatīvus scenārijus. Tālāk norādītajos scenārijos izmantotas tādas pašas metodoloģijas pieejas, kādas ietvertas speciālistu 2026. gada jūnija iespēju aplēsēs.^[27] Salīdzinot ar pamatscenāriju, šajos scenārijos tiek izmantoti pieņēmumi par alternatīvām enerģijas izejvielu cenu tendencēm un šādas cenu attīstības seku atšķirīgu izplatīšanos eurozonas tautsaimniecībā. Scenārijos ietvertas arī nenoteiktības, finansiālās ietekmes izplatīšanās un starptautiskās ietekmes sekas (A tabula). Speciālisti šiem scenārijiem nepiemēro varbūtības, un ar tiem paredzēts ilustrēt galvenos ar konflikta ietekmi saistītos nenoteiktības aspektus. Kas attiecas uz norišu transmisiju uz inflāciju, lielu šoku kontekstā būtiska var būt nelinearitāte un netiešā un sekundārā ietekme uz inflāciju, kā sīkāk apskatīts speciālistu 2026. gada jūnija iespēju aplēsēs.^[28] Minētajās aplēsēs ietvertie pieņēmumi par ietekmes stiprumu lielākoties ir saglabājušies nemainīgi arī šajā analīzē, izņemot enerģijas cenu netiešo ietekmi uz pārtikas cenu inflāciju, kas šajā analīzē nedaudz samazinājusies. Turklāt tiek veikta arī smagā scenārija jutīguma analīze, lai izpētītu aviācijas degvielas trūkuma ietekmi.

A tabula

Tuvajos Austrumos notiekošās karadarbības atspoguļojums pamatscenārijā un alternatīvajos scenārijos

Scenārijs	Enerģijas izejvielu cenas	Nenoteiktība	Netiešā un sekundārā ietekme uz inflāciju	Eurozonas fiskālās un monetārās politikas reakcija
Pamatscenārijs	Enerģijas izejvielu cenas atbilst tehniskajiem pieņēmumiem.1	Atbilstoši novērotajai VIX svārstīguma indeksa dinamikai.	Ierobežota augšupvērsta korekcija, kas balstās uz novērtējumu, ka enerģijas šoka apmēra dēļ iespējama lielāka ietekme salīdzinājumā ar standarta modeļa elastību.	Īstermiņa procentu likmes atbilst tehniskajiem pieņēmumiem.1 Ņemta vērā tikai jau likumdošanas procesā pieņemta vai izziņota fiskālā politika un precīzi izstrādāta politika.
Mērenākais scenārijs	Enerģijas izejvielu cenas atbilst tirgus implicēto varbūtību sadalījumu 25. procentilei.1	Nemainās salīdzinājumā ar pamatscenāriju.	Nemainās salīdzinājumā ar pamatscenāriju.	Nemainās salīdzinājumā ar pamatscenāriju.
Nelabvēlīgais scenārijs	Enerģijas izejvielu cenas atbilst tirgus implicēto varbūtību sadalījumu 75. procentilei.1	VIX indeksa pieaugums aptuveni par 10 punktiem un strauja pretēja tendence 2027. gada sākumā, tuvojoties 2025. gada 4. ceturkšņa līmenim; svārstīgums tikai nedaudz pārsniedz pamataplēsi.	Stingrāka modeļa kalibrēšana nekā pamatscenārijā, pamatojoties uz 2021.–2024. gada inflācijas dinamiku un satelītmodeļiem.	Nemainās salīdzinājumā ar pamatscenāriju.
Smagais scenārijs	Enerģijas izejvielu cenas atbilst tirgus implicēto varbūtību sadalījumu 95. procentilei.1	VIX indeksa pieaugums aptuveni par 14 punktiem, ievērojami pārsniedzot nelabvēlīgā scenārija līmeni līdz 2027. gada beigām; 2028. gadā tas tikai nedaudz pārsniedz pamatscenāriju.	Stingrāka modeļa kalibrēšana nekā nelabvēlīgajā scenārijā, pamatojoties uz 2021.–2024. gada inflācijas dinamiku un satelītmodeļiem.	Nemainās salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

1. Pieņēmumi par enerģijas izejvielu cenām

Lai norādītu alternatīvas naftas un gāzes cenu tendences, alternatīvajos scenārijos izmantoti sadalījumi, kam pamatā ir no iespēju līgumiem iegūti blīvumi. Tiek pieņemts, ka, sākot ar 2026. gada 4. ceturksni, naftas un gāzes cenas mērenākajā scenārijā atbilst uz tirgus instrumentiem balstīto sadalījumu 25. procentilei, nelabvēlīgajā scenārijā – 75. procentilei un smagajā scenārijā – 95. procentilei (A attēla a) un b) panelis un B tabula). Šīs procentiles sniedz uz tirgus instrumentiem balstītu novērtējumu par riskiem, kas pašlaik apdraud enerģijas cenas, un netieši aptver Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta alternatīvas attīstības iespējas un tā ietekmi uz enerģijas piegādes traucējumiem.

• Mērenākajā scenārijā naftas cena 2026. gada 4. ceturksnī nokrītas līdz 75 ASV dolāriem par barelu un gāzes cenas – līdz 50 euro par MWh. Šī tendence, visticamāk, atspoguļo tirgus uzskatus, ka konfliktu joprojām varētu atrisināt ļoti ātri, izraisot strauju pasaules naftas un gāzes tirgu normalizēšanos.
• Nelabvēlīgajā scenārijā naftas cenas 2026. gada 4. ceturksnī palielinās līdz 100 ASV dolāriem par barelu un gāzes cenas – līdz 75 euro par MWh. Visā iespēju aplēšu periodā tās saglabājas ievērojami augstākas nekā pamatscenārijā, visticamāk, atspoguļojot tirgus gaidas par ilgstošāku konfliktu, nekā pieņemts pamatscenārijā.
• Smagajā scenārijā salīdzinājumā ar pamatscenāriju naftas cenas pieaug par 50 % un gāzes cenas vairāk nekā divkāršojas, 2026. gada 4. ceturksnī sasniedzot attiecīgi aptuveni 130 ASV dolārus par barelu un 130 EUR par MWh (salīdzinājumā ar pamatscenārijā šim ceturksnim prognozētajiem 88 ASV dolāriem par barelu un 60 EUR par MWh). Šoki arī ir ļoti noturīgi, un novirzes no pamatscenārija iespēju aplēšu perioda beigās ir līdzīgā apmērā. Enerģijas cenu tendences, kuru pamatā ir no iespēju līgumiem iegūti blīvumi, var izpausties kā piegādes traucējumi, izmantojot cenu elastību attiecībā pret piegādes šokiem. Smagais scenārijs kopumā atbilstu globālā naftas piedāvājuma samazinājumam aptuveni par 8 % un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) piedāvājuma samazinājumam par 12 % salīdzinājumā ar pamatscenāriju (kas atbilst aptuveni 8 milj. bareliem naftas dienā un 5 mljrd. kubikmetriem LNG mēnesī; A attēla c) un d) panelis).^[29] Šajā smagajā scenārijā arī Eiropas gāzes cenas ievērojami pārsniegtu 65 EUR par MWh robežvērtību. Ņemot vērā iepriekšējās cenu kāpuma epizodes, šāda cenu līmeņa pārsnieguma gadījumā Eiropa LNG kravu iegādē varētu konkurēt ar Āziju, tādējādi ierobežojot gāzes piegādes traucējumu apjomu eurozonā.

A attēls

Pieņēmumi par naftas un Eiropas dabasgāzes cenu tendencēm

a) Naftas cenas	b) Gāzes cenas
(ASV dolāros par barelu)	(euro par MWh)
c) Naftas cenas	d) Gāzes cenas
(ASV dolāros par barelu)	(euro par MWh)

B tabula

Enerģijas izejvielu cenu attīstības scenāriji – līmeņi un novirzes no pamatscenārija

Scenārijs		2026. gada 4. ceturksnis (ASV dolāri par barelu vai euro par MWh)	2026. gada 4. ceturksnis (novirze no pamatscenārija; %)	2028. gada 4. ceturksnis (ASV dolāri par barelu vai euro par MWh)	2028. gada 4. ceturksnis (novirze no pamatscenārija; %)
Mērenākais scenārijs	Naftas cenas	76	–12 %	62	–15 %
	Gāzes cenas	50	–17%	22	–22%
Nelabvēlīgais scenārijs	Naftas cenas	99	15 %	84	16%
	Gāzes cenas	77	28 %	38	33 %
Smagais scenārijs	Naftas cenas	132	53 %	115	58 %
	Gāzes cenas	130	116 %	61	114%

2. Pieņēmumi par nenoteiktību un tās transmisiju uz finansēšanas nosacījumiem

Nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā pieņemts, ka konflikta saasināšanās Tuvajos Austrumos palielinās globālo nenoteiktību un izraisīs pārcenošanu finanšu tirgos. VIX indekss tiek izmantots kā globālās nenoteiktības aizstājējvērtība. Pieņemts, ka nelabvēlīgajā scenārijā tas īslaicīgi pieaugs, savukārt smagajā scenārijā tiek pieņemts, ka šis pieaugums būs krasāks un noturīgāks. Šie pieņēmumi kopumā atbilst salīdzināmām ģeopolitiskās spriedzes epizodēm, kas novērotas pagātnē, t. sk. Krievijas kara pret Ukrainu sākumā un Tuvo Austrumu konfliktā 2023. gada oktobrī (B attēla a) panelis). Nenoteiktība scenārijos ietekmē tautsaimniecību divos veidos – tiešā veidā, caur tās ietekmi uz reālo IKP konfidences šoku veidā, un netiešā veidā – caur finansēšanas nosacījumiem, abos gadījumos ietekmējot privāto patēriņu, ieguldījumus un tirdzniecību.

B attēls

Pieņēmumi par VIX indeksu un ietekme uz atsevišķiem finanšu mainīgajiem lielumiem

a) VIX pieņēmumi

(indekss)

b) Uzņēmumiem un mājsaimniecībām mājokļa iegādei izsniegto kredītu procentu likmju starpības nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā

(bāzes punkti, novirzes no pamatscenārija)

Nelabvēlīgajā scenārijā aizdevumu procentu likmju starpību pieaugums ir īsāks un mazāk izteikts nekā smagajā scenārijā, atspoguļojot VIX attīstības tendenču atšķirības (B attēla b) panelis). Nelabvēlīgajā scenārijā gan uzņēmumiem izsniegto aizdevumu, gan arī hipotekāro aizdevumu procentu likmju starpības (salīdzinājumā ar bezriska procentu likmi) palielinās tikai nedaudz, 2027. gada 2. ceturksnī sasniedzot augstāko līmeni (aptuveni 10 bāzes punktu), jo modelis paredz strauju atgriešanos zema svārstīguma stāvoklī. Uzņēmumiem izsniegto aizdevumu procentu likmju starpības sasniedz mazliet augstāku līmeni, bet tās arī atgriežas pamatscenārija līmenī ātrāk nekā hipotekāro aizdevumu procentu likmju starpības. Smagajā scenārijā paaugstināta svārstīguma lielāka noturība izsmeļ banku amortizācijas spējas, tāpēc starpības palielinās vairāk nekā proporcionāli attiecībā pret VIX, 2027. gada 2. pusgadā sasniedzot augstāko līmeni (aptuveni 20 bāzes punktu). Hipotekāro aizdevumu procentu likmju starpības sasniedz augstāko līmeni vienu ceturksni vēlāk, un līdz iespēju aplēšu perioda beigām tās joprojām pārsniedz pamatscenārija līmeni.

3. Makroekonomiskā ietekme uz starptautisko vidi

Tā kā tiešās tirdzniecības saiknes ar konflikta skarto reģionu ir ierobežotas, gaidāms, ka galvenie kanāli šoka transmisijai uz pasaules tautsaimniecību būs paaugstināta nenoteiktība, kā arī enerģijas un pārtikas cenu kāpuma tiešā un netiešā ietekme (C attēls). Scenāriji paredz, ka paaugstinātā nenoteiktība pasaulē samazina globālās aktīvu cenas, nosaka stingrākus globālos finansēšanas nosacījumus un vājina globālos tēriņus un tirdzniecību. Augstākas naftas un gāzes cenas rada importa izmaksu kāpumu, samazina reālos ienākumus un vissmagāk skar enerģijas importētājvalstu tautsaimniecības. Enerģijas izmaksu kāpums izraisa arī pārtikas cenu paaugstināšanos, palielinot inflāciju un vēl vairāk mazinot globālo pieprasījumu.^[30]

Mērenākajā scenārijā straujāka, nekā gaidīts, traucējumu atrisināšana nozīmē, ka izaugsme ir spēcīgāka un inflācija ir zemāka nekā globālajā pamataplēsē. Enerģijas cenām ātrāk sarūkot, inflācijas impulss izzūd straujāk, nenoteiktība mazinās, finansēšanas nosacījumi normalizējas un ārējais pieprasījums ir spēcīgāks, jo ārējā vide ir labvēlīgāka, nekā paredzēts pamatscenārijā.

Nelabvēlīgajā scenārijā pasaules tautsaimniecību skar mērens, bet noturīgs negatīvs piedāvājuma šoks. Pasaules IKP pieauguma līmenis visā iespēju aplēšu periodā ir zemāks par pamatscenārija līmeni.^[31] Zemākais pieaugums (par aptuveni 0.2 procentu punktiem zemāks nekā pamatscenārijā) ir 2027. gadā, savukārt inflācija 2027. un 2028. gadā attiecīgi par 0.8 un 0.4 procentu punktiem pārsniedz pamatscenārija līmeni. Eurozonā nominālais efektīvais kurss nedaudz pazeminās, bet pēc tam normalizējas, savukārt ārējais pieprasījums katru gadu arvien samazinās salīdzinājumā ar pamatscenārija līmeni, un iespēju aplēšu perioda beigās tas ir par aptuveni 0.8 % zemāks nekā pamatscenārijā.

C attēls

Ietekme uz pasaules tautsaimniecību (neietverot eurozonu)

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

Smagajā scenārijā negatīvais piedāvājuma šoks ir daudz lielāks, un tā ietekme ir noturīgāka. Tādēļ enerģijas un pārtikas preču cenu radītais inflācijas impulss ir spēcīgāks un globālā nenoteiktība pieaug krasāk. Ietekme uz pasaules IKP pieaugumu 2026. gadā ir neliela, bet 2027. gadā tas samazinās par 1 procentu punktu, savukārt ietekme 2028. gadā būs neliela. Inflācija 2026. gadā ir par aptuveni 0.4 procentu punktiem augstāka nekā pamatscenārijā. Visspēcīgākā ietekme ir 2027. gadā, sasniedzot gandrīz 2.7 procentu punktus un pēc tam 2028. gadā samazinoties līdz 1.1 procentu punktam. Eurozonā nominālais efektīvais kurss sākotnēji pazeminās, bet pēc tam normalizējas, savukārt ārējais pieprasījums katru gadu arvien samazinās salīdzinājumā ar pamatscenārija līmeni, un 2028. gadā tas ir par aptuveni 2.9 % zemāks nekā pamatscenārijā.

4. Makroekonomiskā ietekme uz eurozonu

Eurozonas rezultāti iegūti, izmantojot pamatā tādus pašus pieņēmumus par tiešās, netiešās un sekundārās ietekmes spēku kā jūnija scenārijos, bet ar nedaudz mazāku netiešo ietekmi uz pārtikas cenām. Iepriekš pieņemtā tiešā ietekme smagajā scenārijā, t. i., enerģijas cenas ietekmes apjoms uz SPCI enerģijas cenu inflāciju, salīdzināta un apstiprināta, izmantojot detalizētu enerģijas cenu inflācijas modeli.^[32] Scenārija novērtējumā lielā mērā tiek saglabātas arī iepriekšējās pārmaiņas attiecībā uz transmisiju iespēju aplēšu pamatmodelī, kas radīja spēcīgāku netiešo un sekundāro ietekmi. Vienīgā atšķirība no iepriekš izmantotās kalibrēšanas saistīta ar enerģijas cenu ietekmi uz pārtikas cenām. Šī netiešā ietekme visos scenārijos nedaudz samazināta, taču vienlaikus tā saglabājas būtiski spēcīgāka nekā standarta elastība nelabvēlīgajā un smagajā scenārijā.^[33]

Mērenajā scenārijā IKP pieaugums ir nedaudz spēcīgāks un inflācija sarūk straujāk nekā pamatscenārijā (C tabula un D attēls). Tā kā enerģijas cenu kāpums šajā scenārijā mazinās straujāk nekā pamatscenārija pieņēmumos, inflācija 2027. un 2028. gadā nokritīsies zem pamatscenārija līmeņa. Zemākas enerģijas cenas labvēlīgi ietekmē arī IKP pieaugumu. Reālā izaugsme būs augstāka par pamatscenāriju (1.5 % 2027. gadā un 1.6 % 2028. gadā).

Nelabvēlīgajā scenārijā šoks izraisa ilgstošas augšupvērstas enerģijas cenu pārmaiņas, kas nozīmē ilgstošāku inflācijas spiedienu, savukārt IKP pieaugums īstermiņā pavājinās. Reālā IKP pieaugums nokrītas zem pamatscenārija līmeņa (1.1 % 2027. gadā), bet, enerģijas cenām pazeminoties un nenoteiktībai izzūdot, 2028. gadā atkal sasniegs 1.4 %. SPCI inflācija šajā scenārijā 2026. gadā pieaug līdz 3.1 % un 2027. gadā joprojām būs augsta (3.2 %), bet 2028. gadā noslīdēs līdz 2.3 %. Pamatinflācija (t. i., inflācija, neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2027. gadā sasniegs augstāko līmeni (2.8 %), atspoguļojot pakāpenisku netiešo un sekundāro ietekmi uz cenām un algām, un 2028. gadā nokritīsies līdz 2.4 %.

Smagais scenārijs ietver ievērojami sarežģītāku makroekonomisko vidi, ko nosaka spēcīgāki un noturīgāki izejvielu cenu šoki kopā ar pastiprinātu netiešo un sekundāro ietekmi. Reālā IKP pieaugums 2026. gadā būtu 0.8 %, 2027. gadā ievērojami samazinoties līdz 0.4 %, kas liecina par ilgstoši vāju aktivitāti. 2028. gadā tas pieaugtu līdz 1.4 %. Kopējā inflācija strauji pieaugtu, 2026. gadā palielinoties līdz 3.3 % un 2027. gadā sasniedzot augstāko līmeni – 5.4 %. Pamatinflācija būtiski pieaugtu, augstākām enerģijas cenām arvien vairāk ietekmējot iekšzemes cenas un algas.

C tabula

Svarīgākie eurozonas mainīgie saskaņā ar pamatscenāriju un alternatīvajiem scenārijiem

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

	Reālā IKP pieaugums			SPCI inflācija			SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas)
	2026	2027	2028	2026	2027	2028	2026	2027	2028
2026. gada septembra pamatscenārijs	0.9	1.4	1.5	3.0	2.5	2.1	2.5	2.6	2.3
Mērenākais scenārijs	0.9	1.5	1.6	2.9	1.9	1.8	2.5	2.5	2.2
Nelabvēlīgais scenārijs	0.9	1.1	1.4	3.1	3.2	2.3	2.5	2.8	2.4
Smagais scenārijs	0.8	0.4	1.4	3.3	5.4	3.2	2.5	3.5	3.2

Nelabvēlīgā scenārija un smagā scenārija negatīvo makroekonomisko ietekmi sākotnēji galvenokārt nosaka augstākas enerģijas izmaksas un nenoteiktība, bet laika gaitā to arvien vairāk nosaka plašāka ietekme uz tirdzniecību, iekšzemes pieprasījumu un pamatinflāciju. E attēlā redzams, ka reālā IKP pieauguma pasliktināšanās galvenokārt atspoguļo augstākas enerģijas cenas, lielāku nenoteiktību un vājāku tirdzniecības dinamiku. 2027. gadā lejupslīde kļūs spēcīgāka, jo vājāks globālais pieprasījums (daļēji saistībā ar augstākām pārtikas un enerģijas cenām starptautiskā mērogā) turpinās negatīvi ietekmēt eurozonas eksportu, savukārt augstākas enerģijas cenas un stingrāki finansēšanas nosacījumi radīs papildu faktoru, kas nomāks iekšzemes pieprasījumu. Līdz 2028. gadam IKP pieaugums pakāpeniski normalizēsies, jo enerģijas cenu spiediens izzudīs un darba samaksa pēc sākotnējā reālo ienākumu sarukuma zināmā mērā izlīdzināsies. Runājot par inflāciju, galvenais transmisijas kanāls ir augstākas enerģijas izmaksas, tieši ietekmējot enerģijas cenu inflāciju un arī palielinot neenerģijas produktu ražošanas izmaksas. Smagajā scenārijā spēcīgāka netiešā un sekundārā ietekme arvien vairāk izpaudīsies pārtikas cenu inflācijā un pamatinflācijā, izraisot ievērojami noturīgāku kopējo inflāciju. Mērenākajā scenārijā inflācija būs zemāka nekā pamatscenārijā, ko lielā mērā noteiks zemākas enerģijas cenas, veicinās reālos ienākumus, patēriņa izdevumus un tādējādi IKP izaugsmi, ko vēl vairāk stimulēs labvēlīgāka ārējā vide.

D attēls

Svarīgākie eurozonas mainīgie pamatscenārijā un alternatīvajos scenārijos

Reālais IKP

(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %)

SPCI	SPCIX
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
SPCI (enerģijas cenas)	SPCI (pārtikas cenas)
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)	(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)

E attēls

Ietekme uz eurozonas tautsaimniecību dažādos scenārijos kanālu vai komponentu dalījumā

a) Reālais IKP kanālu dalījumā

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

b) SPCI inflācija kanālu dalījumā

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

c) SPCI inflācija komponentu dalījumā

(novirzes no pamatscenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

5. Smagā scenārija jutīguma analīze – aviācijas degvielas trūkums

Ārkārtēja aviācijas degvielas trūkuma gadījumā pasaules gaisa transporta pakalpojumi varētu sarukt par 50 %.^[34] Saskaņā ar daudzvalstu, daudznozaru dinamisko stohastisko vispārējā līdzsvara modeli ar globāliem ražošanas tīkliem šādi gaisa transporta traucējumi 2027. gadā samazinātu eurozonas IKP pieaugumu par aptuveni 0.1 procentu punktu un palielinātu inflāciju par aptuveno 0.15 procentu punktiem 2027. gadā un par 0.2 procentu punktiem 2028. gadā (F attēls). Modelī tiek pieņemts, ka būtu grūti aizstāt gaisa transportu ar citām transporta metodēm, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajiem ceļojumiem un precēm ar īsu uzglabāšanas laiku.

F attēls

Jutīguma analīze – aviācijas degvielas trūkuma ietekme papildus smagajam scenārijam

Reālā IKP pieaugums	SPCI inflācija
(novirzes no smagā scenārija pieauguma tempa; procentu punktos)	(novirzes no smagā scenārija pieauguma tempa; procentu punktos)

6. Trūkumi scenāriju analīzē

Šajā scenāriju analīzē nav iekļauta nekāda veida monetārās vai fiskālās politikas reakcija, kas mazinātu ietekmi uz inflāciju, vai citi kanāli, kas varētu iespaidot makroekonomisko ietekmi. Saskaņā ar speciālistu iespēju aplēšu standarta scenāriju analīzes principu, scenārijos pieņemts, ka monetārā un fiskālā politika salīdzinājumā ar pamatscenāriju nemainīsies. Būtisko inflācijas kāpumu, īpaši smagajā scenārijā, visticamāk, daļēji kompensēs stingrāka monetārā politika vai fiskālā atbalsta pasākumi, kas varētu samazināt enerģijas patēriņa cenas, kā tas bija 2022.–2024. gada inflācijas kāpuma epizodē. Citi analīzē neiekļauti kanāli ietver, piemēram, iespējamu pozitīvu ietekmi uz tūrismu eurozonas valstīs, samazinoties tūrismam Tuvajos Austrumos.