European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs
  • IEVADRUNA

PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss,
Frankfurte pie Mainas, 2018. gada 13. septembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām sagaidām, ka tās saglabāsies tagadējā līmenī vismaz līdz 2019. gada vasarai un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai vidējā termiņā nodrošinātu ilgtspējīgu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs līdz šā mēneša beigām turpināsim veikt neto iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar pašreizējo mēneša apjomu 30 mljrd. euro. Pēc 2018. gada septembra mēs līdz 2018. gada decembra beigām samazināsim neto aktīvu iegāžu mēneša apjomu līdz 15 mljrd. euro, un mēs sagaidām, ka, ja saņemtie dati joprojām apstiprinās vidējā termiņa inflācijas perspektīvu, mēs pārtrauksim neto iegādes. Mēs paredzam atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, cik tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Saņemtā informācija, t.sk. jaunās mūsu speciālistu 2018. gada septembra iespēju aplēses, pamatā apstiprina mūsu iepriekšējo novērtējumu, ka vērojama plaša euro zonas tautsaimniecības izaugsme un pakāpenisks inflācijas pieaugums. Spēcīgais tautsaimniecības izaugsmes pamattemps joprojām pamato mūsu pārliecību, ka ilgtspējīga inflācijas tuvošanās līmenim, kas atbilst mūsu mērķim, turpināsies un saglabāsies arī pēc mūsu neto aktīvu iegāžu pakāpeniskas izbeigšanas. Vienlaikus pēdējā laikā izteiktākas kļuvušas neskaidrības, kas saistītas ar protekcionisma palielināšanos, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu. Joprojām nepieciešami būtiski monetārās politikas stimuli, lai atbalstītu turpmāku iekšzemes cenu spiediena palielināšanos un kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu atbalstu turpinās sniegt neto aktīvu iegādes līdz gada beigām, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un ar to saistītie reinvestēšanas pasākumi un mūsu precizētās perspektīvas norādes par galvenajām ECB procentu likmēm. Padome jebkurā gadījumā ir gatava atbilstoši koriģēt visus savus instrumentus, lai nodrošinātu turpmāku ilgtspējīgu inflācijas tuvināšanos Padomes noteiktajam mērķim.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2018. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 0.4% (tāpat kā iepriekšējā ceturksnī). Neraugoties uz nedaudz lēnāku tempu pēc spēcīgā pieauguma 2017. gadā, jaunākie ekonomiskie rādītāji un apsekojumu rezultāti kopumā liecina par euro zonas tautsaimniecības plašu izaugsmi. Mūsu monetārās politikas pasākumi turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Privāto patēriņu veicina nodarbinātības kāpums, kas savukārt daļēji atspoguļo iepriekšējās darba tirgus reformas, un darba samaksas pieaugums. Labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās un stabils pieprasījums veicina uzņēmējdarbībā veikto ieguldījumu kāpumu. Ieguldījumi mājokļos joprojām ir spēcīgi. Turklāt gaidāms, ka turpināsies globālās aktivitātes pieaugums, stimulējot euro zonas eksportu.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2018. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2018. gadā būs 2.0%, 2019. gadā – 1.8% un 2020. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP kāpuma prognozes 2018. un 2019. gadam koriģētas un mazliet pazeminātas, un to galvenokārt noteicis nedaudz mazāks ārējā pieprasījuma ieguldījums.

Ar euro zonas izaugsmes perspektīvu saistītos riskus joprojām var vērtēt kā kopumā līdzsvarotus. Vienlaikus pēdējā laikā pieauguši riski, kas saistīti ar protekcionisma palielināšanos, ievainojamību jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un finanšu tirgu svārstīgumu.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2018. gada augustā bija 2.0% (jūlijā – 2.1%). Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, kopējā gada inflācija līdz šā gada beigām, visticamāk, svārstīsies pašreizējā līmenī. Lai gan pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi, tie ir paaugstinājušies salīdzinājumā ar agrāko zemo līmeni. Pastiprinās un paplašinās iekšzemes izmaksu spiediens, ņemot vērā jaudu izmantošanas augsto līmeni un saspringtāku situāciju darba tirgū, kas veicina darba samaksas pieaugumu. Sarūk ar inflācijas perspektīvu saistītā nenoteiktība. Raugoties nākotnē, gaidāms, ka pamatinflācijas rādītāji gada beigās pieaugs un pēc tam pakāpeniski palielināsies vidējā termiņā – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka ekonomiskā izaugsme un straujāks darba samaksas kāpums.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2018. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2018., 2019. un 2020. gadā būs 1.7% – tāda pati, kā tika paredzēta Eurosistēmas speciālistu 2018. gada jūnija makroekonomiskajās iespēju aplēsēs.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2018. gada jūlijā samazinājās līdz 4.0% (jūnijā – 4.5%). Neraugoties uz zināmu mēneša plūsmu svārstīgumu, M3 izaugsmi arvien vairāk stimulē jaunu banku kredītu izsniegšana. Šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Turpinās kopš 2014. gada sākuma vērotā privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma kāpuma atjaunošanās. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada jūlijā bija 4.1% (tāds pats kā jūnijā), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps bija 3.0% (arī tāds pats kā jūnijā).

Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme joprojām veicina būtisku uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumu uzlabošanos, labāku finansējuma pieejamību (īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka joprojām nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešama arī apņēmīgāka citu politikas jomu līdzdalība ilgtermiņa izaugsmes perspektīvu palielināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Runājot par fiskālo politiku, plašā ekonomiskā izaugsme nosaka fiskālo drošības rezervju atjaunošanas nepieciešamību. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar augstu valdības parāda līmeni, kurām pilnīga Stabilitātes un izaugsmes pakta ievērošana ir ārkārtīgi svarīga, lai saglabātu stabilu fiskālo stāvokli. Tāpat arī ES fiskālās un ekonomiskās pārvaldības regulējuma caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Prioritāte joprojām ir Ekonomikas un monetārās savienības darbības uzlabošana. Padome mudina īstenot specifiskus un izšķirošus pasākumus banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveides pabeigšanai.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem