PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Boriss Vujčičs

Berlīnē, 2026. gada 10. septembrī

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Vēlos pateikt paldies prezidentam Nāgelam par viesmīlību un paust īpašu pateicību viņa darbiniekiem par teicami organizēto šīsdienas Padomes sanāksmi.

Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Konflikts Tuvajos Austrumos turpina radīt inflācijas spiedienu, un ir paredzams, ka inflācija ilgāku laiku saglabāsies ievērojami augstāka par mērķrādītāju. Šodienas lēmums skaidri parāda mūsu apņemšanos noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī.

Saskaņā ar ECB speciālistu jauno iespēju aplēšu pamatscenāriju vidējā kopējā inflācija 2026. gadā būs 3.0 %, 2027. gadā – 2.5 % un 2028. gadā – 2.1 %. Pamatscenārijs paredz, ka inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2026. gadā būs 2.5 %, 2027. gadā – 2.6 % un 2028. gadā – 2.3 %. Salīdzinājumā ar jūniju inflācijas pamataplēse 2026. gadam nav mainījusies, bet 2027. un 2028. gadam ir koriģēta un paaugstināta. Tautsaimniecības izaugsmes pamataplēse 2026. gadam ir 0.9 %, 2027. gadam – 1.4 % un 2028. gadam – 1.5 %. Augšupvērstās korekcijas 2026. un 2027. gadā galvenokārt atspoguļo lielāku eurozonas tautsaimniecības noturību, nekā gaidīts.

Perspektīva joprojām ir ļoti nenoteikta. Inflācijas riski ir augšupvērsti, bet tautsaimniecības izaugsmes riski – lejupvērsti. Attiecībā uz enerģijas šoku speciālistu sagatavotajā aktualizētajā scenārijā atspoguļots plašs izaugsmes un inflācijas attīstības rezultātu diapazons, kas aptver dažādus pieņēmumus par šoka intensitāti un ilgumu, kā arī tā netiešo un sekundāro ietekmi.

Pieņemot šodienas lēmumu, mēs joprojām esam labā pozīcijā, lai pārvarētu konflikta izraisīto nenoteiktību. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Tautsaimniecība 2. ceturksnī izrādījās noturīga, neraugoties uz enerģijas šoka kavējošo ietekmi. Izaugsme bija plaši vērojama dažādās valstīs un nozarēs. Šī tendence, visticamāk, turpinājusies 3. ceturksnī. Apstrādes rūpniecības sniegums joprojām ir stabils, pieaugot valdību tēriņiem aizsardzībai un infrastruktūrai. Patērētāju konfidence uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo zemo līmeni, palīdzot pakalpojumu nozarei atgūties no sākotnējā enerģijas šoka. Digitālo pakalpojumu, ieguldījumu uzņēmējdarbībā un eksporta jomā vērojams ar MI saistītās aktivitātes pieaugums.

Darba tirgus joprojām bijis spēcīgs, un bezdarba līmenis jūlijā pamatā nav mainījies (6.4 %). Nodarbinātības un darbaspēka pieaugums turpina palēnināties, savukārt darba ražīgums pakāpeniski kļuvis straujāks.

Raugoties nākotnē, īstermiņa izaugsmes perspektīva ir uzlabojusies salīdzinājumā ar iepriekšējo iespēju aplēšu kārtu, īpaši atspoguļojot privātā patēriņa un valsts izdevumu noturību. Vidējā termiņā patēriņu vajadzētu veicināt pakāpeniskam enerģijas cenu kritumam un spēcīgam darba tirgum. Izaugsmi arvien vairāk stiprinās ieguldījumi uzņēmējdarbībā un mājokļos. Eksporta pieaugumu vajadzētu labvēlīgi ietekmēt augošam ārējam pieprasījumam, bet to ierobežo konkurētspējas problēmas un pasaules tirdzniecības politikas nenoteiktība.

Augstākai potenciālajai izaugsmei nepieciešamas strukturālās reformas un atbalsts, ko sniedz stabilas valsts finanses. Noteikumu vienkāršošana un saskaņošana visā ES vienotajā tirgū, ātrāka enerģētikas nozares pārkārtošana un uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides pabeigšana ir būtiskākie elementi. Digitālā euro tiesiskā regulējuma saskaņošanas procesam sasniedzot pēdējo posmu, mēs vēlreiz uzsveram, cik svarīgi ir iespējami ātri panākt vienošanos par Vienotās valūtas paketi. Fiskālajai reakcijai uz enerģijas šoku jābūt īslaicīgai, mērķorientētai un pielāgotai.

Inflācija

Inflācija augustā palielinājās līdz 3.3 % (jūlijā – 2.9 %). Enerģijas cenu inflācija pieauga līdz 14.3 % (jūlijā – 10.3 %). Šis pieaugums, domājams, īpaši atspoguļo šķidrā kurināmā pārstrādes uzcenojuma spēcīgo devumu, kā arī augstākas enerģijas izejvielu cenas. Pārtikas cenu inflācija saglabājās nemainīga – 1.2 %. Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) noslīdēja līdz 2.4 % (jūlijā – 2.5 %), preču cenu inflācijai pieaugot no 0.9 % līdz 1.2 % un pakalpojumu cenu inflācijai pazeminoties no 3.3 % līdz 3.0 %.

Lielākā daļa pamatinflācijas rādītāju jūlijā pamatā bija stabili. Šajā posmā nav vērojama būtiska darba samaksas reakcija uz enerģijas šoku. Viena nodarbinātā atlīdzības gada pieauguma temps 2. ceturksnī samazinājās līdz 3.3 % (1. ceturksnī – 3.5 %). Arī darba ražīguma uzlabošanās palīdzējusi ierobežot vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas palēninājās līdz 2.6 % (1. ceturksnī – 3.5 %). Vienlaikus vienības peļņas kāpums paātrinājās no 0.3 % līdz 2.2 %. Raugoties nākotnē, ECB darba samaksas reģistrators norāda uz nelielu vienošanās ceļā noteiktās darba samaksas pieaugumu (līdz 2.7 %) 2027. gadā. Inflācijas gaidas īstermiņā joprojām ir paaugstinātas, bet vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot, ka vidējā termiņā inflācija stabilizējas mērķrādītāja līmenī.

Konflikts Tuvajos Austrumos un nesenās norises Krievijas neattaisnojamajā karā pret Ukrainu izraisījušas enerģijas cenu tendences turpmāku kāpumu. Tā rezultātā kopējā inflācija 2027. gada 1. pusgadā, visticamāk, saglabāsies ievērojami augstāka par mērķrādītāju. Pēc tam enerģijas cenu inflācijai laikā līdz 2028. gada vidum vajadzētu sarukt un kļūt negatīvai, samazinot kopējo inflāciju. Gaidāms, ka augstākas enerģijas cenas pakāpeniski ietekmēs pamatinflāciju un pārtikas cenu inflāciju. Tautsaimniecības perspektīvas uzlabošanās, domājams, arī veicinās nedaudz augstāku pamatinflāciju. Gaidāms, ka tā pieaugs līdz 2027. gada sākumam un saglabāsies augsta visu atlikušo gadu, bet tad 2028. gadā mazināsies. Pamatā gaidāms, ka kopējā inflācija atgriezīsies aptuveni mērķrādītāja līmenī 2027. gada beigās. To veicinās augstāku procentu likmju ietekme. Mēs turpināsim rūpīgi monitorēt enerģijas cenu kāpuma apjomu un ilgumu un tā ietekmi uz cenu un darba samaksas noteikšanu, inflācijas gaidām un tautsaimniecības dinamiku kopumā.

Risku novērtējums

Izaugsmes perspektīvas riski ir lejupvērsti. Tas īpaši skaidrojams ar konfliktu Tuvajos Austrumos un norisēm Krievijas neattaisnojamajā karā pret Ukrainu. Atkārtots energoresursu piegāžu pārrāvums varētu izraisīt vēl lielāku un ilgstošāku enerģijas cenu kāpumu, nekā tiek gaidīts pašlaik. Tas ietekmētu reālos ienākumus, tēriņus un ieguldījumus. Globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās vai ietekmes izplatīšanās pasaules obligāciju tirgos var noteikt stingrākus kreditēšanas nosacījumus un tādējādi vājināt pieprasījumu. Arī lielāko valstu tirdzniecības nesaskaņu atjaunošanās var izraisīt turpmākus piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksporta apjomu un vājināt patēriņu un ieguldījumus. Turpretī izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja tautsaimniecība un enerģijas tirgi ātrāk, nekā gaidīts, pielāgotos notiekošo konfliktu izraisītajiem traucējumiem vai ja tie tiktu ilgtspējīgi noregulēti. Turklāt jaunu tehnoloģiju ieviešanu eurozonas uzņēmumos, ar aizsardzību un infrastruktūru saistītie izdevumi, kā arī reformas, kuras uzlabotu darba ražīgumu un pabeigtu ES vienotā tirgus izveidi, var veicināt izaugsmi vairāk, nekā gaidīts.

Inflācijas perspektīvas riski ir augšupvērsti. Tas īpaši skaidrojams ar konfliktu Tuvajos Austrumos un norisēm Krievijas neattaisnojamajā karā pret Ukrainu. Enerģijas šoks varētu kļūt intensīvāks un tā ietekme uz citām cenām un darba samaksu varētu būt spēcīgāka par šobrīd gaidāmo. Ja notiktu turpmāki piegādes pārrāvumi vai ja vienlaikus ar zemu krājumu līmeni iestātos neparasti auksta ziema, īpaši var pieaugt gāzes cenas. Jo ilgāk saglabāsies augstas enerģijas cenas, jo lielāka ir iespēja, ka to netiešā un sekundārā ietekme izraisīs plašāku inflācijas kāpumu. Atjaunojoties tirdzniecības saspīlējumam, var palielināties globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība, tikt ierobežota kritiski svarīgo izejvielu piegāde un saasināties jaudas ierobežojumi eurozonas tautsaimniecībā. Ekstremālie laikapstākļi, ko potenciāli var pastiprināt El Ninjo apstākļi, un plašākā nozīmē klimata un dabas krīzes saasināšanās var paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Turpretī inflācija var būt zemāka, ja tiktu panākts ilgtspējīgs notiekošo konfliktu noregulējums vai ja nesenā enerģijas cenu šoka netiešā un sekundārā ietekme būtu mazāk izteikta par gaidīto. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju.

Finansēšanas un monetārie nosacījumi

Kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes pieaugušas tirgus procentu likmes, atspoguļojot līdzīgas pārmaiņas globālajos tirgos. Pēc mūsu procentu likmju paaugstināšanas jūnijā banku aizdevumu procentu likmes uzņēmumiem jūnijā un jūlijā ir palielinājušās, sasniedzot 3.8 % (maijā – 3.6 %). Uz tirgus instrumentiem balstītā parāda izmaksas uzņēmumiem jūlijā bija 4.0 % – līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos un būtiski virs līmeņa, kāds bija pirms konflikta Tuvajos Austrumos. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps, kas parasti ar lielāku kavēšanos reaģē uz monetārās politikas pārmaiņām, jūlijā turpmāk pieauga, sasniedzot 4.4 % (maijā un jūnijā – 4.0 %). Uzņēmumu obligāciju emisiju gada pieauguma temps bija 3.4 % (jūnijā – 3.6 % un maijā – 3.3 %). Hipotekāro kredītu procentu likmes jūnijā un jūlijā nemainījās (3.5 %), savukārt hipotekārās kreditēšanas apjoms jūlijā nedaudz samazinājās (līdz 3.0 %; maijā un jūnijā – 3.1 %).

Secinājums

Padome šodien nolēma paaugstināt trīs galvenās ECB procentu likmes par 25 bāzes punktiem. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī no pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.