Kas ir nauda?

24.11.2015. (aktualizēts 20.06.2017.)

Nauda ir euro banknotes un monētas, kā arī atlikumi bankas kontos. Kas patiesībā ir nauda? Kā tā tiek radīta un kāda ir ECB loma šajā procesā?

Naudas mainīgums

Laika gaitā izmantoti dažādi naudas veidi. Iesākumā parasti tā bija preču nauda – no vērtīga materiāla izgatavoti priekšmeti, piemēram, zelta monētas. Vēlāk tika lietota reprezentatīvā nauda – banknotes, ko varēja iemainīt pret noteiktu daudzumu zelta vai sudraba. Mūsdienu tautsaimniecības (t.sk. euro zonas tautsaimniecības) pamatā ir dekrēta nauda. Tā ir nauda, kas pasludināta par likumīgu maksāšanas līdzekli un ko emitējusi centrālā banka. Atšķirībā no reprezentatīvās naudas to nevar konvertēt, piemēram, pret noteiktu zelta daudzumu. Tai nav īstas vērtības – banknotēm izmantotais papīrs būtībā ir bezvērtīgs –, tomēr tā tiek pieņemta apmaiņā pret precēm un pakalpojumiem, jo iedzīvotāji paļaujas uz to, ka centrālā banka ilgtermiņā saglabās stabilu naudas vērtību. Ja centrālā banka to vairs nevarētu nodrošināt, dekrēta nauda zaudētu savu statusu kā vispārēji pieņemams maiņas līdzeklis un uzticams vērtību uzkrāšanas līdzeklis.

Nauda laika gaitā

Preču nauda

Reprezentatīvā nauda

Dekrēta nauda

Mūsdienu valūta var pastāvēt arī neatkarīgi no fiziskās formas. Nauda var atrasties bankas kontā elektroniska ieraksta veidā vai tikt uzglabāta krājkontā. Digitālā jeb elektroniskā nauda ir monetārā vērtība, ko var uzglabāt, piemēram, priekšapmaksas kartē vai viedtālrunī. Tāpat pastāv vairāki maksāšanas veidi, kuros nav iesaistīta skaidrā nauda, piemēram, tiešais debets, interneta maksājumi un karšu maksājumi. Pastāv arī jaunākas decentralizētas digitālās valūtas vai virtuālās valūtas shēmas (piemēram, Bitcoin), kurām nav centrālajai bankai līdzīga centralizēta kontrolpunkta. No juridiskā viedokļa šīs valūtas netiek uzskatītas par naudu.

Neraugoties uz elektronisko maksājumu straujo popularitātes pieaugumu, norēķini ar skaidro naudu joprojām ir ļoti izplatīti. Euro zonā skaidro naudu izmanto lielai daļai maksājumu, kuru vērtība nepārsniedz 20 euro. Euro skaidrās naudas vērtību garantē ECB un euro zonas valstu centrālās bankas, kas kopā veido Eurosistēmu.

Naudas izmantošana un veidi, kā ECB to kontrolē

Naudai jebkurā tās formā ir trīs galvenās funkcijas. Tā ir apmaiņas līdzeklis – maksāšanas līdzeklis, kura vērtībai visi uzticas. Nauda ir arī norēķinu vienība, kas ļauj noteikt preču un pakalpojumu cenu. Tā ir arī vērtības uzkrāšanas līdzeklis. Tikai daļa euro skaidrās naudas faktiski atrodas apritē, t.i., tiek izmantota maksājumu veikšanai. Piemēram, daudzas no apritē esošajām 50 euro banknotēm tiek uzkrātas.

Naudas funkcijas

Apmaiņas līdzeklis
dažādu lietu iegādei

Norēķinu vienība
cenas noteikšanai

Vērtības uzkrāšanas līdzeklis
uzkrājumu veidošanai

Centrālās bankas parasti definē un pārrauga vairākus monetāros rādītājus. Šo rādītāju dinamika var atklāt noderīgu informāciju par naudu un cenām. Vairāki rādītāji nepieciešami, jo dažādie finanšu aktīvi ir aizstājami un finanšu aktīvu, darījumu un maksāšanas līdzekļu raksturs un īpatnības laika gaitā mainās. Eurosistēma definējusi šaurās naudas rādītāju (M1), vidējās naudas rādītāju (M2) un plašās naudas rādītāju (M3), kurus ECB izmanto monetārajā analīzē. Īstenojot monetārās politikas stratēģiju, ECB vēro šo rādītāju norises, kā arī izvērtē lielu daudzumu citas informācijas un analīžu datu.

Kā tiek radīta nauda?

ECB darbojas kā komercbanku banka, tādējādi arī ietekmējot naudas un aizdevumu plūsmu tautsaimniecībā un nodrošinot cenu stabilitāti. Savukārt komercbankas var no ECB aizņemties naudu, t.i., centrālo banku rezerves. Parasti tas tiek darīts ļoti īsa termiņa likviditātes vajadzību apmierināšanai. Galvenais instruments, ar ko ECB kontrolē "ārējās" naudas kvalitāti un attiecīgi arī komercbanku pieprasījumu pēc centrālo banku rezervēm, ir ļoti īsa termiņa procentu likmju – naudas cenas – noteikšana.

Kā euro zonā tiek radīta nauda

Eiropas Centrālā banka

Komercbankas

Iedzīvotāji un uzņēmumi

Komercbankas var radīt arī tā saukto "iekšējo" naudu, t.i., banku noguldījumus. Tas notiek katru reizi, kad tās izsniedz jaunu aizdevumu. Atšķirība starp "ārējo" un "iekšējo" naudu ir tajā, ka "ārējā" nauda ir visas tautsaimniecības aktīvs, bet neveido saistības. Savukārt "iekšējā" nauda šādi nosaukta tāpēc, ka tās pamatā ir privāti kredīti – ja tiktu nokārtotas visas banku prasības pret privātajiem debitoriem, radītās "iekšējās" naudas vērtība sasniegtu nulli. Tātad tā ir nauda, ko tautsaimniecības privātajā sektorā var radīt un atkal paņemt atpakaļ.

Ko nozīmē bieži pieminētā ECB "naudas drukāšanas" shēma?

Praksē euro banknotes fiziski emitē tikai valstu centrālās bankas. "Naudas drukāšana" ir sarunvalodā lietots termins, ar ko apzīmē ECB aktīvu iegādes programmu (kvantitatīvās veicināšanas forma). Iegādājoties aktīvus finanšu tirgū, ECB veido papildu centrālo banku rezerves, ar kuru palīdzību, izmantojot dažādus kanālus, var samazināt mājsaimniecībām un uzņēmumiem noteiktās procentu likmes. Tas tiek darīts, lai atbalstītu tautsaimniecību un tādējādi saglabātu stabilu naudas vērtību apstākļos, kad iespējas samazināt ECB tieši kontrolētās procentu likmes ir ierobežotas. Šajā procesā ECB patiesībā nedrukā banknotes, lai samaksātu par aktīviem, bet rada naudu elektroniski un piešķir to pārdevējam vai starpniekam, piemēram, komercbankai. Pēc tam pārdevējs var izmantot šo papildu likviditāti citu aktīvu iegādei vai – komercbankas gadījumā – kredītu izsniegšanai reālajai tautsaimniecībai. Iegādes stimulē monetāro un finanšu nosacījumu uzlabošanos. Uzņēmumiem un mājsaimniecībām tas nozīmē lētākus aizdevumus un līdz ar to – lielākus ieguldījumus un pirkumus. Galīgais mērķis ir nodrošināt inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, atbilstoši ECB uzdevumam saglabāt cenu stabilitāti.