Kopskats
Paredzams, ka tautsaimniecības izaugsme nākamajos trijos gados saglabāsies spēcīga, neraugoties uz dažiem kavējošiem faktoriem tuvākajā laikā.[1] Strauji pieaugošā koronavīrusa (Covid-19) saslimstības līmeņa dēļ vairākās euro zonas valstīs atjaunoti ierobežojumi un radusies paaugstināta nenoteiktība par pandēmijas ilgumu. Omikrona varianta parādīšanās ir palielinājusi šo nenoteiktību.[2] Turklāt piegādes problēmas pastiprinājušās, un tagad gaidāms, ka tās saglabāsies ilgāk un pakāpeniski samazināsies tikai, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, bet pilnībā izbeigsies 2023. gadā. Tagad gaidāms, ka reālais IKP līmeni, kāds bija vērojams pirms krīzes, pārsniegs 2022. gada 1. ceturksnī (vienu ceturksni vēlāk, nekā paredzēts 2021. gada septembra iespēju aplēsēs). Tomēr, izzūdot globālā piedāvājuma ierobežojumiem, mazinoties pandēmijas dēļ ieviestajiem ierobežojošajiem pasākumiem un ar tiem saistītajai nenoteiktībai un inflācijai sarūkot salīdzinājumā ar iepriekš vērojamo augsto līmeni, gaidāms, ka izaugsme ar 2022. gada vidu atjaunosies, neraugoties uz mazāk atbalstošu fiskālo nostāju un augstākām tirgus procentu likmju gaidām. Privātais patēriņš joprojām būs galvenais tautsaimniecības izaugsmes virzītājspēks – to labvēlīgi ietekmēs reāli rīcībā esošo ienākumu atjaunošanās, uzkrāto ietaupījumu neliela samazināšanās un stabils darba tirgus, savukārt bezdarba līmenis iespēju aplēšu perioda beigās būs viszemākais kopš euro zonas izveides 1999. gadā. Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm lielākas globālās piegādes problēmas un stingrāki ar pandēmiju saistītie ierobežojumi noteikuši lejupvērstās pieauguma korekcijas īstermiņā. Vienlaikus šīs negatīvās ietekmes pakāpeniska mazināšanās varētu veicināt spēcīgāku atlabšanu, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, kā rezultātā līdz 2022. gada beigām reālais IKP pārsniegtu 2021. gada septembra iespēju aplēsēs paredzēto līmeni, pārnestajai ietekmei nosakot būtisku izaugsmes perspektīvas augšupvērstu korekciju 2023. gadā.
Gaidāms, ka paaugstināta inflācija saglabāsies ilgāk, bet līdz 2022. gada beigām tai vajadzētu noslīdēt nedaudz zem 2% līmeņa un 2023. un 2024. gadā sasniegt 1.8%. Pēdējos mēnešos ievērojami palielinājies cenu spiediens un gaidāms, ka 2021. gada 4. ceturksnī inflācija būs sasniegusi augstāko līmeni. Lai gan šis spiediens ir ievērojami lielāks, nekā iepriekš gaidīts, tas joprojām tiek vērtēts kā pamatā īslaicīgs, atspoguļojot spējo enerģijas cenu kāpumu un pieprasījuma un piedāvājuma starptautisko un iekšzemes neatbilstību, atsākoties tautsaimniecības izaugsmei. Gaidāms, ka enerģijas cenu inflācija 2022. gadā vidēji joprojām būs paaugstināta, bet gada laikā strauji saruks, jo lejupvērstos bāzes efektus pastiprinās pieņēmums par naftas, gāzes un elektroenerģijas cenu kritumu. Gaidāms, ka 2023. un 2024. gadā enerģijas komponenta ietekme uz inflāciju būs neliela. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) 2022. gadā samazināsies, pakāpeniski izzūdot piegādes traucējumiem. Pēc tam gaidāms, ka inflācija pakāpeniski pieaugs, joprojām nepārsniedzot 2% – turpinoties tautsaimniecības atlabšanai, ekonomiskais atslābums izzudīs un pieaugs darbaspēka izmaksas, ko veicinās arī augstākas inflācijas gaidas. Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm kopējā inflācija ir koriģēta un būtiski palielināta, īpaši 2022. gadā. Tas atspoguļo nesenos pārsteidzošos datus, lielāku augšupvērstu tiešo un netiešo ietekmi, ko izraisījis nesenais enerģijas izejvielu cenu kāpums, euro kursa pazemināšanos, noturīgāku augšupvērsto piegādes traucējumu spiedienu un spēcīgu darba samaksas pieaugumu.
Izaugsmes un inflācijas prognozes euro zonai
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām sakarā ar datu publiskojumiem pēc iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datuma.
1. Reālā tautsaimniecība
Reālais IKP 2021. gada 3. ceturksnī turpināja pieaugt spēcīgā tempā, kas bija tuvu 2021. gada septembra iespēju aplēsēs paredzētajam tempam. Pašreizējo izaugsmes atjaunošanos galvenokārt veicina iekšzemes pieprasījums, īpaši pēc patēriņa pakalpojumiem – to nosaka vakcinēšanās rādītāju kāpums, kas attiecīgi mazina bailes no inficēšanās, kā arī ar pandēmiju saistīto ierobežojumu atvieglošana. To veicina arī reāli rīcībā esošo ienākumu pieaugums un būtisks uzkrājumu rādītāja samazinājums. 3. ceturksnī uz pakalpojumiem balstītā izaugsme ar uzviju kompensēja augošo piegādes problēmu kā rūpnieciskās darbības ierobežojošā faktora ietekmi.
1. attēls
Euro zonas reālā IKP pieaugums
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni; %; sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti ceturkšņa dati)
Piezīmes. Dati ir koriģēti sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām sakarā ar datu publiskojumiem pēc iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datuma. Vertikālā līnija norāda iespēju aplēšu perioda sākumu.
Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums tuvākajā laikā būs vājš, jo ar pandēmiju saistītie ierobežojumi kļūs stingrāki un pastiprināsies piegādes problēmas (1. att.). Jauna Covid-19 pandēmijas saasinājuma rezultātā kopš 2021. gada 4. ceturkšņa sākuma noteikti stingrāki ierobežojumi un pēdējos mēnešos mazinājušās pārvietošanās iespējas. Gaidāms, ka šādi stingrāki ierobežojumi saglabāsies gadumijā. Sākot ar 2022. gada 2. ceturksni pārvietošanās iespējām vajadzētu pakāpeniski atgriezties līmenī, kāds bija pirms pandēmijas, jo gaidāms, ka pandēmijas ietekme euro zonā mazināsies. Tautsaimniecības izaugsmes ievērojamo palēnināšanos gadumijā apstiprina pieejamā publiskotā informācija un apsekojumu dati. Piemēram, mazumtirdzniecības apjoms oktobrī tikai par 0.2% pārsniedza 3. ceturkšņa līmeni un apvienotais produkcijas izlaides iepirkumu vadītāju indekss (IVI) oktobrī un novembrī caurmērā bija zemāks nekā vidējais 3. ceturkšņa rādītājs. Vienlaikus līdz pat novembrim vēl arvien bija vērojamas smagas apstrādes rūpniecības piegādes problēmas, joprojām pagarinoties piegādātāju piegādes laikam, kā rāda attiecīgais IVI indekss. Tāpēc reālā IKP pieaugums 2021. gada pēdējā ceturksnī un 2022. gada 1. ceturksnī koriģēts un būtiski samazināts. Tas atspoguļo stingrākus ar pandēmiju saistītus ierobežojumus salīdzinājumā ar pieņēmumiem 2021. gada septembra iespēju aplēsēs, ņemot vērā delta varianta izplatību daudzās valstīs un (mazākā mērā) bažas par omikrona variantu, kā arī piegādes problēmu spēcīgāku negatīvo ietekmi.
Globālās piegādes problēmas 2021. gadā būtiski ierobežojušas euro zonas rūpniecisko ražošanu un preču tirdzniecību, un gaidāms, ka tās turpināsies ilgāk.[3] 2021. gada pavasarī un vasarā, kad nostiprinājās tautsaimniecības atveseļošanās, globālie piegādes traucējumi un izejmateriālu trūkums neļāva euro zonas uzņēmumiem kāpināt ražošanas tempu atbilstoši straujajam rūpniecības preču pieprasījuma kāpumam. Nelīdzsvarotība globālā līmenī starp lielo pieprasījumu un piedāvājuma deficītu ir pastiprinājusies vairāk, nekā iepriekš pieņemts, ietekmējot vairāk valstu un nozaru (sk. arī 2. ielikumu). Izejvielu un aprīkojuma trūkums parasti vairāk ietekmē valstis, kurās ir lielāks to nozaru īpatsvars, kas ciešāk integrētas globālajās vērtības ķēdēs. Tagad gaidāms, ka piegādes problēmas turpināsies ilgāk, nekā pieņemts septembra iespēju aplēsēs, un tikai pakāpeniski mazināsies 2022. gada 2. ceturksnī, pilnībā izzūdot līdz 2023. gadam. Tas atbilst jaunākajiem apsekojumu datiem, kas liecina, ka piegādes traucējumi varētu turpināties būtisku 2022. gada daļu.
Paredzams, ka pēc vājās izaugsmes tuvākā nākotnē aktivitāte strauji palielināsies, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, bet 2023. un 2024. gadā palēnināsies, tuvojoties vēsturiski vidējam tempam. Gaidāmā izaugsmes atsākšanās ilgāka termiņa perspektīvā balstās uz pieņēmumu par pakāpenisku Covid-19 pandēmijas mazināšanos un tās ietekmes zudumu uz tautsaimniecību – tam vajadzētu mazināt saistīto nenoteiktību un vairot konfidenci. Turklāt tās pamatā ir pakāpeniska piegādes problēmu novēršana, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, ilgstoši labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, augstā izveidoto uzkrājumu līmeņa neliela samazināšanās un turpmāka globālā atveseļošanās. Gaidāms, ka reālā IKP pieauguma temps 2023. un 2024. gadā atkal kļūs mērenāks. Lai gan gaidāms, ka "Nākamās paaudzes ES" (NPES) programma stimulēs ieguldījumus dažās valstīs, paredzams, ka citu fiskālās politikas pasākumu ietekme saruks salīdzinājumā ar 2021. gadu, lai gan tā būs nedaudz lielāka, nekā prognozēts 2021. gada septembra iespēju aplēsēs. Paredzams, ka reālais IKP 2022. gada 1. ceturksnī pārsniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes – ceturksni vēlāk nekā tika paredzēts 2021. gada septembra iespēju aplēsēs. Tomēr augšupvērstā izaugsmes korekcija sākot ar 2022. gada 2. ceturksni līdz 2022. gada beigām paaugstinās IKP virs līmeņa, kāds tika paredzēts septembra iespēju aplēsēs, un tikai nedaudz zem līmeņa, kāds tika gaidīts iespēju aplēsēs pirms krīzes (2. att.).
2. attēls
Euro zonas reālais IKP
(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi, 2019. g. 4. cet. = 100)
Piezīmes. Dati ir koriģēti sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām sakarā ar datu publiskojumiem pēc iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datuma. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu.
1. tabula.
Makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīmes. Reālais IKP un tā komponenti, vienības darbaspēka izmaksas, atlīdzība vienam nodarbinātajam un darba ražīgums noteikti, izmantojot sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģētus datus. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām sakarā ar datu publiskojumiem pēc iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datuma.
1) Ietver euro zonas iekšējo tirdzniecību.
2) Apakšindekss balstīts uz netiešo nodokļu faktiskās ietekmes aplēsēm. Tas var atšķirties no Eurostat datiem, kuros netiešā nodokļu ietekme nekavējoties pilnībā tiek atspoguļota SPCI.
3) To aprēķina, no valdības bilances atņemot ekonomiskās attīstības ciklisko svārstību ietekmi un pasākumus, kas klasificēti kā pagaidu pasākumi saskaņā ar Eiropas Centrālo banku sistēmas definīciju.
4) Fiskālās politikas nostāju mēra kā cikliski koriģētās sākotnējās bilances (neietverot valdības palīdzību finanšu sektoram) pārmaiņas. Skaitļi koriģēti arī, atspoguļojot gaidāmās NPES dotācijas ieņēmumu pusē. Negatīvs rādītājs nozīmē fiskālās nostājas stingrības mazināšanos.
Gaidāms, ka privātais patēriņš iespēju aplēšu periodā strauji palielināsies, neraugoties uz iespējamo lejupslīdi īstermiņā. Privātā patēriņa atveseļošanās temps 2021. gada 2. un 3. ceturksnī bija spēcīgāks, nekā paredzēts, taču 3. ceturksnī tas joprojām bija par 2.4% zemāks nekā pirms pandēmijas. Pārsteidzošais pieaugums galvenokārt atspoguļoja nedaudz straujāku mājsaimniecību uzkrājumu rādītāja samazināšanos, nekā gaidīts. Mājsaimniecību reāli rīcībā esošo ienākumu noteicošais faktors joprojām bija darba samaksa, kas parasti ietver relatīvi lielākas marginālās patēriņa vajadzības. Gaidāms, ka patēriņa pieaugums īstermiņā strauji samazināsies, jo tiek noteikti stingrāki ar pandēmiju saistītie ierobežojumi un augstās enerģijas cenas ietekmē mājsaimniecību pirktspēju. Ilgāka termiņa skatījumā, paturot prātā pieņēmumu, ka 2022. gadā veselības krīze turpinās mazināties, paredzams, ka privātā patēriņa pieaugums ievērojami palielināsies 2022. gada 2. ceturksnī, un 3. ceturksnī pārsniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes. Tam vajadzētu turpināt pārsniegt reālo ienākumu kāpumu 2023. gadā, jo paredzamā nenoteiktības izzušana ļaus nedaudz mazināt iepriekš izveidojušos papildu uzkrājumus. Paredzams, ka 2024. gadā gan patēriņa dinamika, gan uzkrājumu rādītājs būs tuvu vēsturiskajam vidējam līmenim.
Pēc nelielā sarukuma īstermiņā gaidāms, ka atsāksies reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums, ko veicinās darba ienākumu pieauguma atjaunošanās. Pēc pozitīvā pieauguma tempa 2021. gada 2. un 3. ceturksnī reāli rīcībā esošo ienākumu kāpums gadumijā, visticamāk, samazināsies, lai gan šis samazinājums būs neliels. To noteiks spēcīgais inflācijas kāpums. Gaidāms, ka pēc tam reāli rīcībā esošie ienākumi atkal palielināsies, atspoguļojot darba ienākumu pieauguma atjaunošanos, jo turpināsies tautsaimniecības atveseļošanās. Savukārt neto fiskālie pārvedumi pēc spēcīga pozitīva ieguldījuma 2020. gadā negatīvi ietekmēs ienākumu pieaugumu, sākot ar 2021. gadu, jo samazināsies darbvietu saglabāšanas programmās iekļauto cilvēku skaits un tiks pārtraukti citi īslaicīgi ar pandēmiju saistīti fiskālie pasākumi, neraugoties uz jauniem pasākumiem, lai kompensētu augsto enerģijas cenu ietekmi.
Gaidāms, ka mājsaimniecību uzkrājumu rādītājs noslīdēs zemāk par līmeni, kāds bija pirms krīzes, iekams tas stabilizēsies iespēju aplēšu perioda beigās. Pēc nesenā straujā krituma gaidāms, ka 2022. gadā turpinās samazināties uzkrājumu rādītājs. Šo kritumu nosaka piespiedu uzkrājumu apjoma samazināšanās, vakcinēšanās rādītāju kāpums un pieņēmums, ka ar pandēmiju saistītie ierobežojumi tiks atviegloti ziemas beigās, kā arī piesardzības uzkrājumu samazinājums, ko nosaka stāvokļa uzlabošanās darba tirgos un nenoteiktības mazināšanās. Gaidāms, ka uzkrājumu rādītājs turpinās samazināties līdz 2023. gada vidum pēc tam, kad 2022. gadā tas noslīdēs zem līmeņa, kāds bija pirms krīzes, bet pēc tam 2024. gadā stabilizēsies tuvu vēsturiskajam vidējam līmenim. Īslaicīgais kritums atspoguļo mājsaimniecību papildu uzkrājumu, kas izveidojušies kopš pandēmijas sākuma, zināmu samazināšanos, veicinot strauju patēriņa pieaugumu. Tomēr šo ietekmi mazina papildu uzkrājumu koncentrācija turīgākās un vecākās mājsaimniecībās ar mazākām patēriņa vajadzībām.[4]
1. ielikums
Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm, izejvielu cenām un valūtu kursiem
Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm tehniskie pieņēmumi ietver augstākas procentu likmes, augstākas naftas cenas un euro kursa kritumu. Tehniskie pieņēmumi par procentu likmēm un izejvielu cenām balstīti uz tirgus gaidām atbilstoši stāvoklim 2021. gada 25. novembrī. Īstermiņa procentu likmes attiecas uz 3 mēnešu EURIBOR, tirgus gaidas iegūstot, pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu procentu likmēm. Saskaņā ar attiecīgo metodiku šo īstermiņa procentu likmju vidējais rādītājs 2021. un 2022. gadā būs –0.5%, 2023. gadā – –0.2% un 2024. gadā – 0%. Tirgus gaidas attiecībā uz euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm rāda, ka 2021. gadā vidējais gada līmenis būs 0.1% un iespēju aplēšu periodā pakāpeniski palielināsies, 2024. gadā sasniedzot 0.6%.[5] Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm tirgus gaidas attiecībā uz īstermiņa procentu likmēm 2023. gadā ir par 30 bāzes punktiem augstākas, savukārt tirgus gaidas attiecībā uz euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm 2021. gadā palielinājušās nedaudz, bet 2022. un 2023. gadā – par aptuveni 30 bāzes punktiem.
Runājot par izejvielu cenām, iespēju aplēses pamatojas uz tendenci biržā tirgoto nākotnes līgumu tirgū, izmantojot vidējo rādītāju divu nedēļu periodā, kas beidzās 2021. gada 25. novembrī. Pamatojoties uz to, pieņemts, ka Brent jēlnaftas cena pieaugs no 71.8 ASV dolāriem par barelu 2021. gadā līdz 77.5 ASV dolāriem par barelu 2022. gadā, bet pēc tam līdz 2024. gadam samazināsies līdz 69.4 ASV dolāriem par barelu. Šī tendence norāda, ka salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm naftas cenas ASV dolāros 2022. gadā būs par 15% augstākas un 2023. gadā – par 13% augstākas. Gaidāms, ka neenerģijas preču cenas ASV dolāros 2021. gadā strauji pieaugs, 2022. gadā nedaudz pieaugs, bet 2023. un 2024. gadā mazliet samazināsies. Tiek pieņemts, ka ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) kvotas, pamatojoties uz nākotnes līgumu cenām, iespēju aplēšu periodā būs aptuveni 75 euro par tonnu –par gandrīz 30% augstākas salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm (sk. 3. ielikumu).
Pieņemts, ka divpusējie valūtu kursi iespēju aplēšu periodā nemainīsies salīdzinājumā ar vidējiem rādītājiem, kuri dominēja divu nedēļu periodā, kas beidzās pēdējā datu aktualizēšanas dienā 2021. gada 25. novembrī. Tas nozīmē, ka vidējais ASV dolāra kurss attiecībā pret euro 2022.–2024. gadā būs 1.13 (par aptuveni 4% zemāks nekā 2021. gada septembra iespēju aplēsēs). Pieņēmums par euro efektīvo kursu nozīmē, ka kopš 2021. gada septembra iespēju aplēsēm euro kurss pazeminājies par 1.7%.
Tehniskie pieņēmumi
Gaidāms, ka mājokļos veikto ieguldījumu kāpuma temps iespēju aplēšu periodā samazināsies. Ieguldījumi mājokļos 2021. gada 3. ceturksnī nedaudz samazinājās galvenokārt piedāvājuma ierobežojumu dēļ. Neraugoties uz pastāvošajām piegādes problēmām un nenoteiktību saistībā ar pandēmijas situācijas pasliktināšanos, noturīgam pieprasījumam, ko atbalsta labvēlīgi finansēšanas nosacījumi, būtu jāveicina mājokļu ieguldījumu pieaugums 2021. gada 4. ceturksnī. Pēc tam pozitīvam Tobina Q efektam, rīcībā esošo ienākumu kāpumam, lielākai patērētāju konfidencei un augstam izveidoto uzkrājumu līmenim vajadzētu turpināt veicināt ieguldījumus mājokļos. Gaidāms, ka ieguldījumi mājokļos līdz 2022. gada beigām sasniegs trajektoriju, kāda bija vērojama pirms krīzes, iekams to temps normalizēsies atlikušajā iespēju aplēšu periodā.
Gaidāms, ka uzņēmumu ieguldījumi strauji atveseļosies iespēju aplēšu periodā un veidos arvien lielāku reālā IKP daļu. Gaidāms, ka 2021. gada 1. pusgadā novēroto uzņēmumu ieguldījumu atjaunošanos 2021. gada 2. pusgadā uz laiku palēninās piedāvājuma puses problēmas. Paredzams, ka pēc tam atsāksies atveseļošanās, pakāpeniski samazinoties piegādes ierobežojumiem, atjaunojoties globālajam un iekšzemes pieprasījumam un uzlabojoties peļņas kāpuma tempam, ko turklāt veicinās labvēlīgi finansēšanas nosacījumi un NPES programmas pozitīvā ietekme. Gaidāms, ka izdevumi, kas saistīti ar digitalizāciju, kā arī pāreju uz zemu oglekļa emisiju līmeni (t.sk. automobiļu rūpniecības nozarē saistībā ar vides noteikumiem un pāreju uz elektrisko transportlīdzekļu ražošanu), vidējā termiņā radīs papildu stimulu uzņēmumu ieguldījumiem. Tā rezultātā iespēju aplēšu periodā vajadzētu palielināties uzņēmumu ieguldījumu īpatsvaram reālajā IKP.
2. ielikums
Starptautiskā vide
Pasaules ekonomiskās aktivitātes un tirdzniecības izaugsmes temps 2021. gada 2. pusgadā nedaudz saruka. Covid-19 gadījumu skaita pieaugums īpaši Amerikas Savienotajās Valstīs un daļā Āzijas valstu pasliktināja patērētāju noskaņojumu, pat ja netika noteikti stingri ierobežojošie pasākumi. Pēc īslaicīgas atelpas vasaras beigās Covid-19 gadījumu skaits atkal sāka pieaugt. Informācija par jauno omikrona variantu tika paziņota pēc tam, kad bija pabeigti pieņēmumi par starptautisko vidi. Pastāv bažas par iespējamām ekonomiskām sekām, lai gan tās joprojām ir ļoti neskaidras. Ražošanas izejvielu trūkums pasaulē arī mazinājis ekonomisko aktivitāti un tirdzniecību, un gaidāms, ka tas radīs turpmāku negatīvu ietekmi. Līdz novembra beigām pieejamie augstas regularitātes rādītāji liecina, ka sarūk ražošanas aktivitāte, bet pakalpojumu sektorā vērojama pakāpeniska atveseļošanās, kas saistīta ar tautsaimniecības atkalatvēršanos daudzās valstīs.
Pieņemts, ka piegādes problēmas negatīvi ietekmēs tirdzniecību un aktivitāti īstermiņā un pilnībā izzudīs līdz 2023. gadam. Tās atspoguļo pieprasījuma un piedāvājuma nelīdzsvarotības kombināciju, ko nosaka tūlītējs izejmateriālu trūkums, kuru īpaši izjūt lielās attīstīto valstu tautsaimniecības un apstrādes rūpniecības nozare (īpaši automobiļu ražošanas nozare). Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm pieņemts, ka piegādes problēmas ietekmēs lielāku skaitu valstu un nozaru. Šīs problēmas vēl pastiprinājās 2021. gada 4. ceturksnī, un tagad tiek pieņemts, ka tās sāks mazināties tikai 2022. gada 2. ceturksnī un pilnībā izzudīs līdz 2023. gadam, patērētāju pieprasījumam atkal no precēm pievēršoties pakalpojumiem un transportēšanas jaudām un pusvadītāju piegādēm pieaugot saistībā ar plānotajiem ieguldījumiem.
Paredzams, ka, neraugoties uz dažiem īstermiņa sarežģījumiem, iespēju aplēšu periodā turpināsies pasaules tautsaimniecības atveseļošanās. Lēsts, ka pasaules IKP (neietverot euro zonu) 2021. gadā palielināsies par 6.0%, bet pēc tam kāpuma temps samazināsies līdz 4.5% 2022. gadā, 3.9% 2023. gadā un 3.7% 2024. gadā. Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm izaugsmes aplēse 2021. gadam koriģēta un pazemināta. Papildus iepriekšminētajam jaunajam Covid-19 saslimstības uzplūdam izaugsmi nelabvēlīgi ietekmēja konkrētām valstīm raksturīgi faktori, piemēram, vājāks valdības izdevumu profils Amerikas Savienotajās Valstīs, nekā iepriekš tika pieņemts, un izaugsmes palēnināšanās Ķīnā sakarā ar aktivitātes mazināšanos mājokļu nekustamā īpašuma sektorā un enerģijas deficītu. Attīstīto valstu, kā arī dažu jauno tirgus ekonomikas valstu (t.sk. Ķīnas) izaugsmes perspektīva 2022. gadam koriģēta un samazināta – to noteica ilgstošākas piegādes problēmas. Tomēr augšupvērsta korekcija dažām valstīm, galvenokārt Indijai, un (mazākā mērā) Turcijai, nozīmē, ka kopējais pieauguma temps nav mainījies. Izaugsmes perspektīva 2023. gadam koriģēta un paaugstināta, īpaši attīstītajām valstīm un, konkrēti, Amerikas Savienotajām Valstīm, atspoguļojot to, ka līdz tam laikam gaidāma pilnīga piegādes problēmu izzušana.
Vājāka galveno tirdzniecības partneru perspektīva saistībā ar ilgstošām piegādes problēmām nelabvēlīgi ietekmē euro zonas ārējo pieprasījumu. Pieņemts, ka piegādes problēmas vairāk ietekmēs tirdzniecību salīdzinājumā ar rūpniecisko ražošanu un IKP pieaugumu, jo loģistikas nozares vājums neproporcionāli spēcīgi ietekmē tirdzniecību. Turklāt virzība uz iekšzemes piegādātājiem un iekšzemes precēm var palīdzēt mazināt rūpnieciskās ražošanas negatīvo šoku. Tā rezultātā prognozēts, ka euro zonas ārējais pieprasījums šogad palielināsies par 8.9% un pēc tam 2022.–2024. gadā pieaugs par aptuveni 4%. Tas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm veikta pieauguma tempa lejupvērsta korekcija 2021. un 2022. gadā, un augšupvērsta korekcija 2023. gadā, jo piegādes problēmu mazināšanās noteiks daļēju iepriekšējos divos gados zaudētā līmeņa atgūšanu.
Starptautiskā vide
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
1) Aprēķināts kā importa vidējais svērtais apjoms.
2) Aprēķināts kā euro zonas tirdzniecības partnervalstu importa vidējais svērtais apjoms.
Gaidāms, ka piegādes problēmas līdz 2022. gada vidum nelabvēlīgi ietekmēs euro zonas eksporta tirgus daļas. Pēc tam šīm problēmām vajadzētu mazināties, izraisot spēcīgu pieaugumu. Eksporta tirgus daļas 2021. gadā noteica divas atsevišķas norises. Pirmkārt, piegādes problēmu ietekme, kas sākās gada sākumā un pastiprinājās 3. ceturksnī, un, otrkārt, pakalpojumu eksporta pieaugums 2. un 3. ceturksnī. Lai gan piegādātāju piegādes laiki joprojām ir ilgāki un transportēšanas izmaksas nostabilizējušās ļoti augstā līmenī, pieņemts, ka šīs problēmas turpināsies līdz 2022. gadam, kad tās pakāpeniski izzudīs. Pakalpojumu tirdzniecība, īpaši tūrisms, vasarā strauji atveseļojās sezonalitātes un vakcinācijas kampaņu progresa rezultātā. Tomēr Covid-19 saslimšanas atkārtots uzliesmojums vairākās euro zonas valstīs 4. ceturksnī mazinājis tūrisma nozares konfidenci, liecinot, ka situācija lielākajā daļā būtiskāko ceļojumu galamērķu vēl vienu ziemas sezonu būs smaga. Pēc piegādes problēmu izzušanas un ceļošanas ierobežojumu samazināšanas līdz nākamā gada vidum gaidāms, ka eksporta pieauguma temps atkal atjaunosies. Paredzams, ka globālo piegādes problēmu mazināšanās pozitīvi ietekmēs euro zonas ārējo pieprasījumu (2. ielikums) un nesenajam euro vērtības kritumam vajadzētu uzlabot eksporta konkurētspēju. Importa pieauguma tempam atkal vajadzētu palielināties 2022. un 2023. gadā saistībā ar iekšzemes pieprasījuma atveseļošanos, bet tam vajadzētu normalizēties līdz iespēju aplēšu perioda beigām, sarūkot atliktajam pieprasījumam. Kopumā gaidāms, ka neto eksports 2022. gada 2. pusgadā dos spēcīgu pozitīvu ieguldījumu reālā IKP gada pieaugumā, iekams tas pakāpeniski pazemināsies un kļūs nedaudz pozitīvs, izzūdot euro kursa krituma ietekmei.
Bezdarba līmenis 2021. gada 3. ceturksnī turpināja samazināties un gaidāms, ka tas turpinās kristies, palielinoties izaugsmes tempam. Spēcīgāks nodarbinātības kāpums 2021. gada 3. ceturksnī, nekā tika gaidīts, kopā ar darbabvietu saglabāšanas programmās ietverto darbinieku skaita strauju kritumu ir spēcīgā darba tirgus un bezdarba līmeņa samazināšanās pamatā. Nesenais brīvu darba vietu skaita pieaugums kopā ar strauju nodarbinātības pieaugumu liecina, ka darbaspēka trūkums kā ražošanu ierobežojošs faktors joprojām attiecas uz konkrētām nozarēm un to nosaka darbinieku piesaistes traucējumi nozarēs, ko visvairāk skārusi pandēmija. Tā kā iespējams, ka stāvoklis darba tirgū turpinās uzlaboties, paredzams, ka bezdarbs līdz 2021. gada beigām sasniegs līmeni, kāds bija pirms pandēmijas, un 2024. gadā būs 6.6% – to noteiks prognozētais spēcīgais darbaspēka pieprasījums un notiekošā tautsaimniecības atveseļošanās, taču to ietekmēs arī demogrāfiskās norises.[6] Tas būtu zemākais bezdarba līmenis, kāds novērots kopš euro zonas izveides 1999. gadā.
Gaidāms, ka darba ražīguma pieaugumu īslaicīgi ietekmēs īstermiņā vērojamā tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanās, bet pēc tam tas atkal kļūs spēcīgāks. Darba ražīguma pieauguma temps 2021. gada 3. ceturksnī palielinājās par 1.2% (2. ceturksnī – 1.4%). Tautsaimniecības izaugsmes tempa samazināšanās, kas saistīta ar piedāvājuma problēmām un jaunu pandēmijas saasinājumu, nozīmē, ka gadumijā būs vērojams straujš darba ražīguma tempa kritums. Gaidāms, ka, sākot ar 2022. gada vidu, pēc tautsaimniecības izaugsmes nostiprināšanās darba ražīguma pieaugums atsāksies. Gaidāms, ka līdz iespēju aplēšu perioda beigām darba ražīgums uz vienu nodarbināto par aptuveni 4.5% pārsniegs līmeni, kāds bija pirms krīzes.
Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2022. gadam koriģēta un samazināta un 2023. gadam – paaugstināta. Īstermiņa perspektīvas lejupvērstā korekcija, kas atspoguļo piedāvājuma ierobežojumu turpmāku nelielu saasināšanos, augstākas enerģijas cenas un stingrākus ar pandēmiju saistītos ierobežojumus, nozīmē negatīvu pārnesto ietekmi uz reālā IKP gada pieaugumu 2022. gadā. Saistībā ar gaidāmo pandēmijas novēršanu un pakāpenisku piegādes problēmu mazināšanos ceturkšņa pieaugums koriģēts un paaugstināts, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, kā rezultātā veikta reālā IKP gada pieauguma korekcija 2023. gadā. Mazāk stingra fiskālā politika un euro efektīvā kursa sarukums kopš 2021. gada septembra iespēju aplēsēm veicināja augšupvērstās korekcijas, lai gan šos faktorus daļēji kompensēja augstāku naftas cenu, vājāka ārējā pieprasījuma un augstāku ilgtermiņa procentu likmju negatīvā ietekme.
2. Fiskālā perspektīva
Gaidāms, ka 2022. gadā tiks uzsākta fiskālā atbalsta pasākumu pārtraukšana, kas turpināsies 2023. un 2024. gadā. Paredzams, ka euro zonas fiskālā nostāja, kas koriģēta, atspoguļojot NPES dotācijas, pēc 2020. gadā vērojamās spēcīgās ekspansijas 2021. gadā būs pamatā neitrāla un pēc tam kļūs stingrāka (2022. gadā būtiski, bet atlikušajā iespēju aplēšu periodā – mazākā mērā). Stingrāka fiskālā nostāja 2022. gadā skaidrojama ar to, ka tiks pārtraukta liela daļa no pandēmijas ārkārtas atbalsta pasākumiem. Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm fiskālā nostāja 2021. gadā ir ievērojami stingrāka, galvenokārt sakarā ar papildu ieņēmumiem un citiem faktoriem, kuri bieži parādās atveseļošanās laikā, un aplēsēm, kas norāda uz mazāku (par aptuveni 0.5 procentu punktiem no IKP) stimulējošo izvēles pasākumu kopējo apjomu. Gaidāms, ka 2022. gadā fiskālā nostāja būs aptuveni par 1 procentu punktu no IKP mazāk stingra, nekā tika paredzēts 2021. gada septembra iespēju aplēsēs. Tas galvenokārt atspoguļo jaunu ar pandēmiju saistītu pasākumu apstiprināšanu vai esošo pasākumu pagarināšanu un to apjoma pārvērtēšanu, kā arī jaunus pasākumus, kas kompensē augstākas enerģijas cenas, turpmākus sociālos pārvedumus un tiešo nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksu samazināšanu. 2023. gadā fiskālā nostāja koriģēta tikai nedaudz.
Paredzams, ka euro zonas budžeta bilance stabili uzlabosies, īpaši 2022. gadā, bet iespēju aplēšu perioda beigās joprojām būs zemāka par līmeni pirms krīzes. Tiek lēsts, ka pēc augstākā punkta sasniegšanas 2020. gadā euro zonas budžeta deficīts 2021. gadā joprojām bijis augsts. Iespēju aplēšu periodā būtisko budžeta bilances uzlabošanos galvenokārt nosaka cikliskais komponents un zemāks cikliski koriģētais sākotnējais deficīts. Šo tendenci veicina arī procentu maksājumi un paredzams, ka 2024. gadā tie turpinās samazināties, sasniedzot 1.0% no IKP. Tiek prognozēts, ka iespēju aplēšu perioda beigās budžeta bilance (kas sasniegs –1.8% no IKP) joprojām būs zemāka par līmeni pirms krīzes. Gaidāms, ka pēc straujā pieauguma 2020. gadā euro zonas kopējais valdības parāds visā iespēju aplēšu periodā samazināsies, 2024. gadā sasniedzot aptuveni 90% no IKP, kas pārsniedz līmeni, kāds bija vērojams pirms pandēmijas. Gaidāmo sarukumu galvenokārt noteiks labvēlīga procentu likmju un izaugsmes tempa starpība, bet arī deficīta-parāda korekcijas. Abi faktori kopā ar uzviju kompensēs joprojām vērojamo sākotnējo deficītu, kurš gan samazinās. Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm fiskālā perspektīva 2021. gadam ir uzlabojusies, galvenokārt fiskālās nostājas attīstības dēļ. Perspektīva 2022. un 2023. gadam kopumā nemainās. 2022. gadā paredzama neliela pasliktināšanās, galvenokārt atspoguļojot 2022. gadā pamataplēsē iekļautos papildu stimulēšanas pasākumus un citus ar izvēles pasākumiem nesaistītus faktorus. Euro zonas kopējā parāda rādītāja tendence visā iespēju aplēšu periodā ir pārskatīta un samazināta, ņemot vērā procentu likmju un izaugsmes tempa starpību labvēlīgās korekcijas, kas galvenokārt saistītas ar nominālo izaugsmi, un 2020. gada bāzes efektus. Procentu maksājumi salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm euro zonas kopējā līmenī kopumā nav mainījušies.
3. Cenas un izmaksas
Paredzams, ka SPCI inflācija, kas 2021. gada novembrī sasniedza 4.9%, 2022. gadā strauji samazināsies (3. att.). Augstās enerģijas cenas (transporta degvielas, elektroenerģijas un gāzes cenas), lielāks pieprasījums saistībā ar ekonomikas atkalatvēršanu un pieaugošās ražotāju cenas globālo piegādes problēmu un augstāku transporta izmaksu dēļ radījušas spēcīgu inflācijas spiediena kāpumu, kas, domājams, noteiks augstu inflācijas līmeni arī 2022. gadā. Tomēr gaidāms, ka SPCI inflācija 2022. gadā samazināsies galvenokārt sakarā ar enerģijas un neenerģijas komponentu izraisītajiem bāzes efektiem, kas daļēji saistīti ar PVN likmes īslaicīgās samazināšanas atcelšanu Vācijā 2021. gada janvārī.[7] Gaidāms, ka SPCI enerģijas cenu inflācija 2021. gada beigās būs sasniegusi augstāko līmeni, ko veicinās augstākas degvielas cenas un gāzes un elektroenerģijas tarifi (sīkāku informāciju sk. 3. ielikumā). Šiem tarifiem būtu jāturpina pieaugt līdz 2022. gada sākumam. Enerģijas cenu inflācija 2022. gadā samazināsies galvenokārt sakarā ar bāzes efektiem apvienojumā ar naftas cenu, kā arī gāzes un elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu ietekmi, kas saskaņā ar pieņēmumiem samazināsies atbilstoši biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām. Domājams, ka arī SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) samazināsies salīdzinājumā ar 2021. gada beigās sasniegto augstāko līmeni, kas daļēji skaidrojams ar bāzes efektiem, bet arī cenu spiediena samazināšanos, sākot ar 2022. gada 2. ceturksni, kad saskaņā ar pieņēmumiem pakāpeniski atrisināsies piegādes problēmas, savukārt enerģijas cenu pieauguma netiešā ietekme varētu radīt augšupvērstu spiedienu. Turpretī pārtikas cenu inflācija turpmākajos ceturkšņos, kā gaidāms, saglabāsies augsta.
Paredzams, ka 2023. un 2024. gadā SPCI inflācija būs stabila (1.8%). Tas slēpj nelielu SPCI (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) pieaugumu (no 1.7% līdz 1.8%), savukārt pārtikas un enerģijas cenu inflācija saskaņā ar prognozēm samazināsies atbilstoši naftas cenu nākotnes līgumu līknes lejupvērstajam profilam un mazākai fiskālo pasākumu ietekmei. Paredzams, ka SPCI inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) iespēju aplēšu perioda otrajā pusē pakāpeniski nostiprināsies, ko veicinās piedāvājuma sarukums preču tirgos, vienības darbaspēka izmaksu straujāks pieaugums un augstākas inflācijas gaidas, kas pietuvinās ECB 2% inflācijas mērķim. Jādomā, ka īpaši gaidāmā darba tirgus situācijas saasināšanās 2023. un 2024. gadā veicinās algu pieaugumu un palielinās SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas).
Gaidāms, ka atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugumu 2022. gadā joprojām ietekmēs darbvietu saglabāšanas programmu īstenošana, bet pēc tam tas saglabāsies stabils. Atlīdzība vienam nodarbinātajam būtiski svārstījusies nodarbinātības nosargāšanai ieviesto darbvietu saglabāšanas programmu dēļ. Tas izraisījis atlīdzības vienam nodarbinātajam gada pieauguma tempa kritumu 2020. gadā, bet pēc tam – kāpumu 2021. gada pirmajos trijos ceturkšņos. Paredzams, ka šī ietekme saglabāsies 2022. gada 1. pusgadā, kā rezultātā gada vidējais pieauguma temps tikai nedaudz samazināsies (no 4.2% 2021. gadā līdz 3.8% 2022. gadā). Paredzams, ka pēc tam algu pieaugums kļūs lēnāks, bet saglabāsies stabils (2.9% gan 2023., gan 2024. gadā). Straujš algu pieaugums iespēju aplēšu perioda pēdējos gados galvenokārt saistīts ar saspringtiem darba tirgus apstākļiem, paredzamo bezdarba līmeņa samazināšanos līdz vēsturiski zemākajam līmenim, savukārt pašreizējā augstā inflācijas līmeņa netiešā ietekme uz algu pieaugumu, kā tiek prognozēts, joprojām būs ierobežota atbilstoši retajai oficiālu algu indeksācijas shēmu īstenošanai euro zonā.[8] Visā iespēju aplēšu periodā (bet īpaši 2022. gadā) gaidāms neliels minimālās algas pieaugums. Šāds pieaugums radīs tiešu mehānisku minimālo algu ietekmi uz kopējo algu pieaugumu, bet tam varētu būt arī plašāka ietekme uz visu algu struktūru.[9] Paredzams, ka algu pieaugums publiskajā sektorā pastāvīgi būs zemāks nekā privātajā sektorā, kas liecina, ka nav gaidāma nekāda valsts sektora pozitīva ietekme uz privāto sektoru.
Gaidāms, ka vienības darbaspēka izmaksas iespēju aplēšu periodā palielināsies. To veicinās lēnāks darba ražīguma pieaugums uz vienu nodarbināto un stabils darba samaksas pieaugums. Paredzams, ka darbvietu saglabāšanas programmu ietekmei mazinoties, atbilstoši lēnākam atlīdzības vienam nodarbinātajam pieaugumam 2022. un 2023. gadā līdzīgā veidā lēnāk pieaugs arī darba ražīgums uz vienu nodarbināto, kā rezultātā vienības darbaspēka izmaksas 2022. un 2023. gadā palielināsies par aptuveni 1%. Tomēr darba ražīguma kāpuma turpmāka normalizēšanās 2024. gadā kopā ar nepārtrauktu stabilu darba samaksas pieaugumu ietver būtisku vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu, kas veicinās SPCI inflācijas (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) kāpumu.
3. attēls
Euro zonas SPCI
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Piezīme. Vertikālā līnija norāda aplēšu perioda sākumu.
Gaidāms, ka ārējais cenu spiediens 2022. gadā būs ievērojami spēcīgāks nekā iekšzemes cenu spiediens, bet turpmākajos iespēju aplēšu perioda gados tas sasniegs būtiski zemāku līmeni. Gaidāms, ka importa deflatora gada pieauguma temps paātrināsies no –2.6% 2020. gadā līdz 6.7% 2021. gadā, lielā mērā atspoguļojot naftas un neenerģijas izejvielu cenu pieaugumu, bet arī zināmu resursu izmaksu kāpumu piegādes traucējumu un euro kursa krituma dēļ. Paredzams, ka ar 2022. gadu importa cenu pieaugums palēnināsies un 2024. gadā būs 0.8%.
Salīdzinājumā ar 2021. gada septembra iespēju aplēsēm SPCI inflācijas perspektīva 2021. gadam koriģēta un palielināta par 0.4 procentu punktiem, 2022. gadam – par 1.5 procentu punktiem un 2023. gadam – par 0.3 procentu punktiem. Nedaudz vairāk kā puse no kumulētās korekcijas attiecas uz SPCI enerģijas komponentu (kas galvenokārt koncentrēta 2022. gadā), nedaudz mazāk kā viena trešdaļa attiecas uz SPCI inflāciju (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) un pārējā daļa attiecas uz SPCI pārtikas komponentu. Šī korekcija atspoguļo neseno pārsteidzošo datu uzlabošanos, lielāku augšupvērstu tiešo un netiešo ietekmi, ko izraisījis nesenais enerģijas izejvielu cenu kāpums, spēcīgāku un noturīgāku augšupvērsto piegādes traucējumu spiedienu, spēcīgāku darba samaksas pieaugumu un euro kursa kritumu.
3. ielikums
Enerģijas izejvielu cenu norises un to ietekme uz SPCI enerģijas cenu aplēsēm
Enerģijas izejvielu cenas ievērojami palielinājušās salīdzinājumā ar pandēmijas laikā sasniegto zemāko līmeni. To noteikuši pieprasījuma un piedāvājuma faktori (A att.). Pasaules tautsaimniecības atveseļošanās izraisījusi lielāku pieprasījumu pēc naftas un gāzes. Pieprasījumu pēc gāzes vēl vairāk veicinājis aukstais laiks pagājušajā ziemā un mierīgie vēji vasarā, kas mazināja vēja enerģijas ražošanu, un tāpēc tā tika aizstāta ar gāzi. Vienlaikus OPEC+ piegādes samazinājums un slānekļa naftas ražošanas lēnais pieaugums ASV veicinājis naftas cenu kāpumu, savukārt Eiropas gāzes tirgos piegādes apjoms no Norvēģijas un Krievijas bijis neliels. ES elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas pieauga galvenokārt augstāku gāzes cenu dēļ, jo elektroenerģijas cenas balstītas uz elektrostaciju īstermiņa robežizmaksām.[10] Nozīme bija arī augstākām kvotu cenām ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros.
Pieņēmumi, uz kuriem balstās SPCI enerģijas cenu pamataplēse, kam pamatā ir biržā tirgoto nākotnes līgumu cenas, paredz, ka enerģijas izejvielu cenas 2022. gadā samazināsies. Lai gan iepriekšējās iespēju aplēsēs tehniskie pieņēmumi galvenokārt balstījās uz naftas cenu biržā tirgoto nākotnes līgumu cenu līknēm, 2021. gada decembra iespēju aplēsēs tajos papildus ietverti arī gāzes un elektroenerģijas biržā tirgotie nākotnes līgumi, ņemot vērā novēroto saiknes zudumu starp gāzes līgumiem un naftas cenu norisēm. Pašlaik naftas cenu nākotnes līgumu līkne ir lejupvērsta (A att.). Tas bieži vien skaidrojams ar spriedzi naftas tirgū, jo nafta nodrošina tā dēvēto ienākumu no īpašumtiesībām, kas atspoguļo krājumu turēšanas priekšrocības. Taču lejupvērstā tendence var atspoguļot arī tirgus gaidas, ka naftas pieprasījums un piedāvājums līdz 2022. gada sākumam, iespējams, sasniegs līdzsvaru un pēc tam piedāvājums pārsniegs pieprasījumu, kā pašlaik paredz Starptautiskā Enerģētikas aģentūra.[11] Pamatojoties uz biržā tirgoto nākotnes līgumu cenām vairumtirdzniecības tirgos, gaidāms, ka pēc šīs ziemas gāzes un elektroenerģijas cenas arī samazināsies, jo gāzes patēriņš ir saistīts ar nepieciešamību pēc apkures.
A attēls
Nafta, gāze, elektroenerģija un ETS cenas un nākotnes līgumi
Avoti: Eurostat, Refinitiv, Intercontinental Exchange - ICE, Bloomberg, Gestore Mercati Energetici, Fraunhofer ISE un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. Euro zonas elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenas (un nākotnes līgumus) aprēķina kā vidējo svērto cenu piecos lielākajos tirgos (kā svērumu izmantojot elektroenerģijas ražošanu). Nepārtrauktās līnijas norāda vairumtirdzniecības/tagadnes līgumu cenas, savukārt pārtrauktās līnijas norāda attiecīgo cenu laikrindu nākotnes līgumus. Jaunākie dati atbilst stāvoklim 2021. gada novembrī (elektroenerģijas cenām – 2021. gada oktobrī). Nākotnes līgumu dati atbilst stāvoklim 2021. gada 25. novembrī.
SPCI enerģijas cenu inflācija 2021. gada novembrī bija 27.4%, pēdējos mēnešos pieaugot gāzes un elektroenerģijas cenu devumam (B att., kreisā puse). Vēsturiski lielākais devums SPCI enerģijas cenu inflācijā ir transporta degvielas cenām. Lai gan degvielas cenas joprojām ir dominējošais faktors, degvielas cenu salīdzinošā nozīme SPCI enerģijas cenu inflācijā pēdējā laikā nedaudz mazinājusies. Konkrētāk, degvielas cenu devums enerģijas cenu gada pārmaiņu tempā oktobrī bija 14.1 procentu punkts, savukārt elektroenerģijas un gāzes cenu kopējais devums bija 9.3 procentu punkti, kas bija vēsturiski augstākais līmenis. Tomēr gāzes un elektroenerģijas cenu dinamika euro zonas valstīs ir ļoti neviendabīga. Tas saistīts ar atšķirīgu vairumtirdzniecības cenu ietekmi, kas atkarīga no cenu sastāva, cenu noteikšanas mehānisma un elektroenerģijas ražošanai izmantotās enerģijas struktūras. Turklāt dažas euro zonas valstis ieviesušas vai plāno ieviest pagaidu fiskālos pasākumus, lai mazinātu pieaugošo enerģijas cenu ietekmi uz patērētājiem. Lai gan dažās valstīs šiem pasākumiem ir tieša ietekme uz patēriņa cenām (piemēram, ar zemāku netiešo nodokļu starpniecību), daži no tiem tiek veikti transfertu veidā (piemēram, mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem) un tāpēc nerada tiešu ietekmi.
2021. gada decembra iespēju aplēses liecina, ka enerģijas cenu inflācija 2022. gadā vidēji saglabāsies paaugstināta, tāpēc kopējā inflācija būs samērā augsta, bet 2023. un 2024. gadā tai vajadzētu samazināties (B att., labā puse). Paredzams, ka enerģijas cenu inflācija sasniegs augstāko līmeni 2021./2022. gada mijā. Gaidāms, ka līdztekus paaugstinātām degvielas cenām šo augsto līmeni veicinās gāzes un elektroenerģijas cenas, kas kopā ar citiem faktoriem atspoguļos novēloto ietekmi uz patēriņa cenām, ko radījis vairumtirdzniecības cenu kāpums pēdējos mēnešos, kā arī augstās enerģijas nākotnes līgumu cenas ziemā. Gaidāms, ka pēc tam enerģijas cenu inflācija pakāpeniski samazināsies, atspoguļojot biržā tirgoto naftas un gāzes nākotnes līgumu lejupvērstās līknes un lejupvērstos bāzes efektus saistībā ar būtisko ikmēneša enerģijas cenu kāpumu 2021. gadā. Konkrētāk, gaidāms, ka šiem bāzes efektiem būs spēcīga lejupvērsta ietekme uz enerģijas cenu inflāciju nākamā gada janvārī, martā, jūlijā un oktobrī (C att. zilās joslas). Gaidāms, ka kopā gada laikā līdz 2022. gada novembrim lejupvērsto bāzes efektu dēļ enerģijas cenu inflācija samazināsies par vairāk nekā 20 procentu punktiem salīdzinājumā ar līmeni 2021. gada novembrī (C att. dzeltenās joslas).[12] 2023. un 2024. gadā enerģijas cenu inflācijas devums kopējā SPCI inflācijā būs ļoti mazs, atspoguļojot naftas nākotnes līgumu cenu līknes lejupvērsto tendenci. Tomēr to veicinās uz enerģijas cenu mazināšanu vērsto pagaidu fiskālo pasākumu atcelšana un valstu pasākumi klimata pārmaiņu jomā.
B attēls
SPCI enerģijas cenu inflācija – agrākie rādītāji un iespēju aplēses
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %; devums procentu punktos)
Avoti: Eurostat, 2021. gada decembra iespēju aplēses un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīme. Jaunākie dati par SPCI enerģijas cenu inflāciju atbilst stāvoklim 2021. gada novembrī, bet par tās atsevišķajām sastāvdaļām – stāvoklim 2021. gada oktobrī.
C attēls
Bāzes efektu ietekme uz enerģijas cenu inflāciju
(procentu punktos)
Avoti: Eurostat un ECB speciālistu aprēķini.
Piezīmes. Bāzes efekti salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi parāda bāzes efektu mēneša ietekmi uz gada enerģijas cenu inflācijas pārmaiņām. Bāzes efektu kumulatīvo ietekmi aprēķina, summējot bāzes efektus salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi, un to vienmēr parāda attiecībā pret konkrētu atsauces mēnesi. Piemēram, no enerģijas cenu inflācijas krituma 2022. gada jūnijā salīdzinājumā ar inflācijas līmeni 2021. gada novembrī aptuveni 10 procentu punktus nosaka bāzes efekti.
Politikas nenoteiktība attiecībā uz gāzes un naftas izmantošanu nākotnē varētu veicināt preču cenu svārstīgumu, notiekot pārejai uz zaļo saimniekošanu. Pieprasījums pēc naftas un gāzes ir būtiski atkarīgs no tā, kāda būs politikas stratēģija visā pasaulē, lai risinātu ar klimata pārmaiņām saistītās problēmas, kā arī no atjaunojamo energoresursu pieejamības. Kamēr netiks pietiekami palielināta energoefektivitāte un atjaunojamo energoresursu ražošanas jauda, varētu saglabāties liels un svārstīgs pieprasījums pēc fosilajām degvielām, piemēram, gāzes.
Papildus valstu klimata pārmaiņu politikai enerģijas cenu attīstību var ietekmēt arī ES klimata pārmaiņu politika un pieaugošās oglekļa cenas. Kvotu cenas saskaņā ar ES ETS novembrī palielinājās līdz vairāk nekā 70 euro par tonnu CO2 ekvivalenta. Lai gan vērojama tikai neliela ETS nākotnes līgumu cenu līknes augšupvērsta tendence (A att.), lielākā daļa aplēšu par oglekļa cenu līmeni, kas nepieciešams, lai sasniegtu ES emisiju samazināšanas mērķus, ir augstākas par pašreizējām cenām. Oglekļa cenas ES, visticamāk, palielināsies, jo Eiropas Komisija ir ierosinājusi reformēt ES ETS, īpaši paplašinot ETS mērogu, un pārskatīt ES Enerģijas nodokļu direktīvu. Ierosināto pasākumu dažādos ieviešanas posmos tas var radīt pakāpenisku ietekmi uz enerģijas cenām.
4. ielikums
Citu institūciju prognozes
Pieejamas vairākas starptautisko organizāciju un privātā sektora institūciju sagatavotās prognozes euro zonai. Taču šīs prognozes nav tiešā veidā salīdzināmas cita ar citu vai ar Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, jo tās nav sagatavotas vienā laikā. Tās var balstīties arī uz atšķirīgiem pieņēmumiem par Covid-19 pandēmijas attīstību nākotnē. Turklāt šo iespēju aplēšu pieņēmumi par fiskālajiem, finanšu un ārējiem mainīgajiem lielumiem, t.sk. naftas un citu izejvielu cenām, iegūti, izmantojot atšķirīgas metodes. Visbeidzot, dažādās prognozēs izmantotas atšķirīgas metodes datu koriģēšanai atbilstoši darbadienu skaitam (sk. tabulu).
Euro zonas reālā IKP pieauguma un SPCI inflācijas jaunāko prognožu salīdzinājums
(pārmaiņas salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu; %)
Avoti: Consensus Economics prognozes, 2021. gada 9. decembris, 2023. un 2024. gada dati ņemti no 2021. gada oktobra apsekojuma; OECD Tautsaimniecības perspektīvas Nr. 110, 2021. gada decembris; MJEconomics for the Euro Zone Barometer, 2021. gada 18. novembris, 2023. un 2024. gada dati ņemti no 2021. gada oktobra apsekojuma; Eiropas Komisijas 2021. gada rudens ekonomiskā prognoze; ECB aptauja Survey of Professional Forecasters, 2021. gada 4. ceturksnis, aptauja veikta laikā no 1.–11. oktobrim; SVF Pasaules tautsaimniecības perspektīva, 2021. gada 12. oktobris.
Piezīmes. Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskajās iespēju aplēsēs uzrādīts atbilstoši darbadienu skaitam koriģēts gada pieauguma temps, bet Eiropas Komisija un SVF gada pieauguma tempu uzrāda, neveicot korekcijas atbilstoši darbadienu skaitam gadā. Citās prognozēs nav norādīts, vai tajās uzrādītie dati ir vai nav koriģēti atbilstoši darbadienu skaitam. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma.
Eurosistēmas speciālistu 2021. gada decembra reālā IKP pieauguma iespēju aplēses 2022. gadam ir zemākas, bet 2023. gadam – ievērojami augstākas nekā citu iestāžu prognozēs, savukārt inflācijas iespēju aplēses 2022. gadam ir būtiski augstākas nekā citu iestāžu prognozēs un 2023. gadam atrodas diapazona augšgalā. 2021. gada decembra pieauguma iespēju aplēses 2022. gadam ir zemākas nekā citās prognozēs, bet tikai nedaudz zemākas nekā jaunākajās aplēsēs, kas ietver jaunāko informāciju par piegādes problēmu pastiprināšanos un par pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojumiem. Straujāka atveseļošanās sakarā ar piegādes problēmu novēršanu var daļēji izskaidrot augstāku pieauguma aplēsi 2023. gadam. Attiecībā uz inflāciju 2021. gada decembra iespēju aplēses 2022. gadam ir augstākas nekā citās prognozēs. To lielā mērā var izskaidrot ar 2021. gada novembra SPCI datu iekļaušanu un augstāku sagaidāmo inflāciju svārstīgākajos komponentos. Atšķirības salīdzinājumā ar citām prognozēm 2024. gadam ir nelielas gan attiecībā uz IKP pieaugumu, gan SPCI inflāciju.
5. ielikums
Alternatīvi euro zonas tautsaimniecības perspektīvas scenāriji
Tā kā joprojām pastāv būtiska nenoteiktība par pandēmijas turpmāko attīstību un tās ekonomiskajām sekām, kā skaidri parāda jaunais omikrona variants, šajā ielikumā līdztekus 2021. gada decembra pamatscenārijam izklāstīti divi alternatīvi scenāriji.[13] Salīdzinājumā ar pamatscenāriju mērenais scenārijs paredz pandēmijas ātrāku novēršanu 2022. gada laikā, īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, pamatojoties uz pieņēmumiem par straujāku vakcinācijas tempu. Saskaņā ar šo scenāriju saslimstības rādītāji būtu zemāki, vakcīnu efektivitāte augstāka un atkārtotas inficēšanās risks mazāks (A att.). Tas paātrinātu ierobežojumu atcelšanu, kas ietvertu spēcīgu pozitīvu ietekmi uz konfidenci un radītu ļoti nelielas ekonomiskās izmaksas. Savukārt nelabvēlīgais scenārijs paredz ilgstošu veselības krīzi, ko raksturo atkārtoti pandēmijas viļņi (ar jauniem vīrusa variantiem, kuru risku skaidri parāda omikrona varianta parādīšanās), un mazākas daļas iedzīvotāju efektīva aizsardzība. Paredzams, ka attiecīgi strauji atkal pieaugtu saslimstības un hospitalizācijas rādītāji, radot stingrākus pārvietošanās un līdz ar to ekonomiskās aktivitātes ierobežojumus 2022. gada sākumā, lai gan mazākā mērā nekā 2021. gada sākumā. Tiek pieņemts, ka veselības krīze turpināsies līdz 2023. gada vidum, tādējādi mazinot aktivitāti un izraisot paliekošas sekas tautsaimniecībā, ko pastiprinās maksātnespējas gadījumu skaita pieaugums.
A attēls
Pandēmijas simulācija ar ECB-BASIR modeli
(procentuālās novirzes no 2020. gada pirmo piecu nedēļu rādītājiem (augšējais kreisais laukums) un iedzīvotāju īpatsvars (visi citi laukumi))
Avoti: Google Mobility ziņojumi, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs un ECB aprēķini.
Piezīmes. Sadalījumu iegūst, veicot izlases veida simulācijas, kurās ņemtas vērā šādas nenoteiktības: 1) vakcinācijas temps U~[0.8%–1.2%], 2) vakcinācijas efektivitāte U~[30%–70%], vakcinācijas efektivitāte (hospitalizācijas) U~[65%–85%] un atkārtotas inficēšanās nenoteiktība U ~[0%–15%]; 3) inficēšanās koeficienta pieaugums sakarā ar jauno delta vīrusa variantu N~(60%, 10%std); 4) SIR parametra nenoteiktība; 5) nenoteiktība N~(52%, 10%std) par apguves efektiem un 6) vēsturiskā nenoteiktība, kas parādās starpībās.
Reālais IKP 2022. gadā mērenajā scenārijā atsāktu pieaugt straujā tempā, bet nelabvēlīgajā scenārijā – tikai nedaudz, savukārt līdz aplēšu perioda beigām atšķirību diapazons scenārijos sašaurinātos (B att.). Mērenais scenārijs paredz spēcīgu pieaugumu 2022. gada sākumā, ko veicinātu vakcīnu efektivitāte un ekonomikas noturība pret ierobežojumiem, īpaši jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kas, salīdzinot ar pamatscenāriju, izraisītu lielāku euro zonas ārējo pieprasījumu un attiecīgi lielāku eksporta apjomu, radot spēcīgu pozitīvu ietekmi uz konfidenci. Šī ietekme kopā ar spēcīgāku, nekā gaidīts, aktivitātes pieaugumu tādu pakalpojumu jomā, kurus lielā mērā raksturo saskarsme klātienē, noteiktu būtiskāku patēriņa pieaugumu, izteiktāku uzkrājumu rādītāja sarukumu un krasāku bezdarba samazināšanos nekā bāzes scenārijā. Mērenais scenārijs paredz, ka ekonomiskā aktivitāte līdz 2022. gada vidum pārsniegtu pirms pandēmijas vērojamo tendenci. Nelabvēlīgajā scenārijā euro zonā sāktos tehniska recesija, ekonomiskajai aktivitātei 2021. gada 4. ceturksnī un 2022. gada 1. ceturksnī sarūkot stingrāku ierobežojumu dēļ. Tautsaimniecības izaugsme līdz 2023. gada sākumam būtu vājāka nekā pamatscenārijā, jo ierobežojumi tiktu atcelti tikai pakāpeniski un nelabvēlīgajam scenārijam būtu raksturīga būtiska nenoteiktība. Tā kā mājsaimniecības joprojām būtu piesardzīgas un saglabātu augstu uzkrājumu rādītāju, ilgstoši augstais bezdarba līmenis skaidri parādītu darba tirgus riskus, uzņēmumu ievainojamībai un maksātnespējas gadījumiem saasinot nepieciešamību pēc darbaspēka pārdales.
Alternatīvie makroekonomiskie scenāriji euro zonai
(gada pārmaiņas; %; no darbaspēka; %)
Piezīmes. Reālā IKP datu pamatā ir sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam koriģēti dati. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām sakarā ar datu publiskojumiem pēc iespēju aplēšu pēdējā datu aktualizēšanas datuma.
Lai gan īstermiņā SPCI inflācija scenārijos ir gandrīz vienāda, 2023.–2024. gadā mērenā scenārijā tā būtu 2.0%, savukārt nelabvēlīgajā scenārijā iespēju aplēšu perioda pēdējos gados ievērojami samazinātos (B att.). Abos scenārijos inflācija 2021. gada 4. ceturksnī sasniegtu augstāko līmeni galvenokārt sakarā ar īslaicīgiem faktoriem, t.sk. augstāku enerģijas cenu un piegādes problēmu radītiem bāzes efektiem, bet vēlāk atšķirīgo reālo ekonomisko apstākļu dēļ starp abiem scenārijiem parādās atšķirības. Konkrētāk, spēcīgais augšupvērstais spiediens, ko rada piedāvājuma samazināšanās preču un darba tirgos, 2024. gadā mērenajā scenārijā būtiski palielinātu pamatā esošās inflācijas līmeni, savukārt nelabvēlīgajā scenārijā tas 2023. un 2024. gadā vēl joprojām būtu zems.
B attēls
Alternatīvie euro zonas reālā IKP un SPCI inflācijas scenāriji
(ķēdes indeksu veidā agregētie apjomi; 2019. g. 4. cet. =100 (kreisā puse)); gada pārmaiņas; % (labā puse))
Piezīmes. Reālā IKP dati ir koriģēti sezonāli un atbilstoši darbadienu skaitam. Vertikālā līnija norāda uz pašreizējā iespēju aplēšu perioda sākumu. Vēsturiskie dati var atšķirties no jaunākajām Eurostat publikācijām, jo dati tiek publiskoti pēc iespēju aplēšu datu aktualizēšanas pēdējā datuma.
Attiecībā uz šīm simulācijām jāatzīmē, ka nevienā no scenārijiem nav ietverti pieņēmumi par ietekmi uz piegādes problēmām un to makroekonomiskajām sekām. Tas saistīts ar nenoteiktību par pandēmijas turpmākās attīstības ietekmi uz piegādes problēmām. No vienas puses, pandēmijas situācijas pasliktināšanās un mazāks pieprasījums varētu mazināt spriedzi, jo liela daļa problēmu saistītas ar pieaugošo pieprasījumu, kas pārsniedz piegādes jaudu. No otras puses, turpmāki piegādes ķēžu traucējumi sakarā ar ierobežojošajiem pasākumiem un/vai pieprasījuma struktūras pārmaiņām, patērētāju pakalpojumu vietā pieaugot pieprasījumam pēc precēm, varētu saasināt piegādes problēmas. Piegādes problēmu palielināšanās abos scenārijos varētu mazināt ekonomisko aktivitāti, vienlaikus radot augšupvērstu spiedienu uz cenām, savukārt, problēmām mazināties, ietekme būtu pretēja.
6. ielikums
Jutīguma analīze
Iespēju aplēses lielā mērā balstās uz tehniskiem pieņēmumiem par noteiktu svarīgu mainīgo lielumu attīstību. Tā kā daži no šiem mainīgajiem lielumiem var būtiski ietekmēt euro zonas iespēju aplēses, šo aplēšu pamatā esošo pieņēmumu alternatīvo attīstības tendenču jutīguma izpēte var palīdzēt analizēt ar iespēju aplēsēm saistītos riskus.
Šīs jutīguma analīzes mērķis ir novērtēt alternatīvu naftas cenu tendenču ietekmi. Izmantotie tehniskie pieņēmumi par naftas cenu attīstību balstīti uz naftas nākotnes darījumiem. Tiek analizētas vairākas alternatīvas naftas cenu tendences. Pirmā tendence balstīta uz sadalījuma rindas, ko veido no iespēju līgumiem iegūto naftas cenu blīvumi 2021. gada 25. novembrī, kas ir pēdējais tehnisko pieņēmumu datu aktualizēšanas termiņš, 25. procentili. Šī tendence ietver naftas cenu pakāpenisku samazināšanos 2024. gadā līdz līmenim, kas ir aptuveni par 40% zemāks nekā pamataplēses pamatā esošais pieņēmums. Šai tendencei, kas sagatavota, izmantojot vairāku speciālistu makroekonomisko modeļu vidējos rezultātus, būtu neliela augšupvērsta ietekme uz reālā IKP pieaugumu un izteiktāka lejupvērsta ietekme uz SPCI inflāciju visā iespēju aplēšu periodā. Otrā tendence balstīta uz tā paša sadalījuma rindas 75. procentili, un tā ietver naftas cenas kāpumu līdz līmenim, kas 2024. gadā ir par 32% augstāks nekā pamataplēses pamatā esošais pieņēmums. Šai tendencei būtu ļoti neliela lejupvērsta ietekme uz reālā IKP pieaugumu un nedaudz lielāka augšupvērsta ietekme uz SPCI inflāciju 2022.–2024. gadā. Trešā tendence ir balstīta uz pieņēmumu, ka naftas cena saglabāsies līmenī, kāds bija datu aktualizēšanas dienā, proti, 83.1 ASV dolāri par barelu, kas līdz 2024. gadam būs aptuveni par 20% augstāks nekā pamataplēses pamatā esošais pieņēmums attiecīgajā gadā. Šai tendencei būtu neliela lejupvērsta ietekme uz reālā IKP pieaugumu 2023. un 2024. gadā, savukārt SPCI inflācija 2022.–2024. gadā būtu par 0.2–0.3 procentpunktiem augstāka.
Alternatīvo naftas cenu tendenču ietekme
Piezīmes. 25. un 75. procentile attiecas uz naftas cenu neitrālajiem blīvumiem 2021. gada 25. novembrī, kas iegūti no iespēju līgumiem. Konstantā naftas cena atbilst vērtībai tajā pašā datumā. Makroekonomiskā ietekme norādīta kā vairāku speciālistu makroekonomisko modeļu vidējais rezultāts.
© Eiropas Centrālā banka 2021
Pasta adrese: 60640 Frankfurt am Main, Germany
Tālrunis: +49 69 1344 0
Interneta vietne: www.ecb.europa.eu
Visas tiesības rezervētas. Atļauta pārpublicēšana izglītības un nekomerciālos nolūkos, norādot avotu.
Konkrētu terminu skaidrojumu sk. ECB glossary (tikai angļu valodā).
HTML ISSN 2529-4733, QB-CF-21-002-LV-Q
- Pēdējais datu aktualizēšanas termiņš attiecībā uz tehniskajiem pieņēmumiem (piemēram, naftas cenām un valūtas kursiem) bija 2021. gada 25. novembris (sk. 1. ielikumu). Makroekonomiskās iespēju aplēses euro zonai tika pabeigtas 2021. gada 1. decembrī. Šīs iespēju aplēses aptver periodu no 2021. gada līdz 2024. gadam. Iespēju aplēses šādam ilgam periodam pakļautas ļoti lielai nenoteiktībai, un tas jāņem vērā, tās interpretējot. Sk. ECB 2013. gada maija "Mēneša Biļetena" rakstu An assessment of Eurosystem staff macroeconomic projections ("Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu novērtējums"). Atsevišķās tabulās un attēlos izmantoto datu pieejamu versiju sk. http://www.ecb.europa.eu/pub/projections/html/index.en.html. Visu līdzšinējo ECB un Eurosistēmas speciālistu makroekonomisko iespēju aplēšu datubāze pieejama šeit: https://sdw.ecb.europa.eu/browseSelection.do?node=5275746.
- Ņemot vērā ļoti lielo nenoteiktību par jaunā omikrona vīrusa varianta galvenajām epidemioloģiskajām iezīmēm, iespēju aplēses ietver tikai to ierobežojošo pasākumu ietekmi, kas veikti vai publiskoti līdz iespēju aplēšu pabeigšanai.
- Sk. 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 6 ielikumu The impact of supply bottlenecks on trade ("Piegādes problēmu ietekme uz tirdzniecību") un gaidāmo 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 8 rakstu Sources of supply chain breaks and their impact on euro area manufacturing ("Piegādes ķēdes traucējumu avoti un to ietekme uz euro zonas ražošanu").
- Sk. arī Eurosistēmas speciālistu 2021. gada jūnija makroekonomisko iespēju aplēšu 2. ielikumu "Mājsaimniecību uzkrājumu rādītāja dinamika un ietekme uz euro zonas tautsaimniecības perspektīvu".
- Pieņēmums par euro zonas valstu valdības 10 gadu obligāciju nominālajām peļņas likmēm balstīts uz valstu 10 gadu etalonobligāciju vidējām svērtajām peļņas likmēm, kuras svērtas ar IKP gada rādītājiem un paplašinātas atbilstoši nākotnes tendencēm, kas iegūtas no ECB euro zonas visu 10 gadu obligāciju nominālās peļņas likmes, sākotnējo neatbilstību starp abām laikrindām konstanti piemērojot visā iespēju aplēšu periodā. Pieņemts, ka konkrētu valstu valdības obligāciju peļņas likmju un atbilstošo euro zonas vidējo rādītāju starpības visā iespēju aplēšu periodā saglabāsies konstantas.
- Sk. ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 7 rakstu Labour supply developments in the euro area during the COVID-19 pandemic ("Darbaspēka piedāvājuma dinamika euro zonā Covid-19 pandēmijas laikā").
- Parasti Eurosistēmas/ECB speciālistu iespēju aplēsēs SPCI svērumi iespēju aplēšu periodā ir nemainīgi. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas izraisītās būtiskās patēriņa paradumu pārmaiņas un šo pārmaiņu iespējamo izzušanu turpmākajos gados, sakarā ar SPCI svērumu pārmaiņām nākotnē var būt vērojams SPCI gada pārmaiņu tempa papildu svārstīgums, kas nav iestrādāts speciālistu iespēju aplēsēs. Tomēr paredzams, ka iespēju aplēšu perioda aptvertajos kalendārajos gados ietekme uz vidējo inflācijas līmeni būs neliela.
- Sk. The prevalence of private sector wage indexation in the euro area and its potential role for the impact of inflation on wages ("Privātā sektora algu indeksācijas izplatība euro zonā un tās iespējamā nozīme saistībā ar inflācijas ietekmi uz algām"), "Tautsaimniecības Biļetens" Nr. 7, ECB, 2021. gads.
- Nesen paziņotais minimālās algas palielinājums Vācijā vēl nav iekļauts pamataplēsē ar tā laiku un īstenošanu saistītās nenoteiktības dēļ.
- Atbilstoši šim cenu noteikšanas mehānismam elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenu nosaka visdārgākās tehnoloģijas, kas nepieciešamas, lai apmierinātu pieprasījumu pēc elektroenerģijas. Augsta pieprasījuma apstākļos cenu parasti nosaka ar gāzi darbināmās spēkstacijas, tādējādi radot saikni starp elektroenerģijas un gāzes vairumtirdzniecības cenām.
- Sk. Starptautiskās Enerģētikas aģentūras "Ziņojumu par naftas cenām", 2021. gada 16. novembris.
- Sīkāku informāciju par bāzes efektu jēdzienu un to ietekmi uz inflācijas dinamiku sk. ECB 2021. gada "Tautsaimniecības Biļetena" Nr. 3 ielikumā Recent dynamics in energy inflation: the role of base effects and taxes ("Nesenā enerģijas cenu inflācijas dinamika: bāzes efektu un nodokļu ietekme").
- Scenāriji izstrādāti, izmantojot ECB-BASE modeli (sk. Angelini, E., Bokan, N., Christoffel, K., Ciccarelli, M. and Zimic, S. Introducing ECB-BASE: The blueprint of the new ECB semi-structural model for the euro area ("ECB BASE ieviešana: jaunā ECB semistrukturālā euro zonas modeļa projekts"). ECB Pētījumu sērija, Nr. 2315, ECB, 2019. gada septembris. Papildus izmantots ECB-BASIR modelis (ECB-BASE modeļa paplašinājums, sk. Angelini, E., Damjanović, M., Darracq Pariès, M. and Zimic, S., ECB-BASIR: a primer on the macroeconomic implications of the Covid-19 pandemic ("ECB-BASIR. Ieskats par Covid-19 pandēmijas makroekonomisko ietekmi"). ECB Pētījumu sērija, Nr. 2431, ECB, 2020. gada jūnijs), lai ģenerētu abiem scenārijiem atbilstošus pandēmijas rezultātus (kā redzams A att.). Ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz pandēmijas alternatīvo attīstības virzienu ietekmi uz tehniskajiem pieņēmumiem, tie attiecībā pret bāzes scenāriju nav mainījušies.
- 16 December 2021
- 3 January 2022