Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs
  • MONETĀRĀS POLITIKAS PAZIŅOJUMS

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 22. jūlijs

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Šīsdienas sanāksmē Padome pievērsās diviem galvenajiem jautājumiem – pirmkārt, mūsu stratēģijas izvērtējuma ietekmei uz perspektīvas norādi par galvenajām ECB procentu likmēm un, otrkārt, mūsu tautsaimniecības un pandēmijas pasākumu novērtējumam.

Mūsu nesenajā stratēģijas izvērtējumā vienojāmies par simetrisku 2% inflācijas mērķi vidējā termiņā. Mūsu monetārās politikas procentu likmes jau ilgāku laiku atrodas tuvu to zemākajai robežai un inflācijas vidējā termiņa prognozes joprojām ir krietni zemākas par mūsu mērķi. Šādos apstākļos Padome šodien aktualizēja savu perspektīvas norādi par procentu likmēm. Tas tika darīts, lai uzsvērtu mūsu apņemšanos saglabāt ilgstoši stimulējošu monetārās politikas nostāju, kas ļautu sasniegt mūsu inflācijas mērķi.

Lai veicinātu mūsu simetriskā 2% inflācijas mērķa īstenošanu un atbilstoši mūsu monetārās politikas stratēģijai, Padome sagaida, ka galvenās ECB procentu likmes saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka inflācija sasniegusi 2% līmeni labu brīdi pirms iespēju aplēšu perioda beigām un noturēsies šādā līmenī pārējā iespēju aplēšu periodā, un uzskatīsim, ka panāktais progress pamatinflācijas virzībā ir pietiekams, lai inflācija vidējā termiņā stabili saglabātos 2% līmenī. Tas var ietvert arī pārejas periodu, kurā inflācija nedaudz pārsniedz mērķa līmeni.

Tagad pievērsīsimies tautsaimniecības perspektīvas un mūsu pandēmijas pasākumu novērtējumam.

Vērojama euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās. Arvien vairāk cilvēku ir vakcinēti un lielākajā daļā euro zonas valstu mazinās ierobežojošo pasākumu stingrība. Tomēr pandēmija joprojām ir būtisks faktors, īpaši ņemot vērā, ka vīrusa delta variants ir augošas nenoteiktības avots. Inflācija ir paaugstinājusies, tomēr gaidāms, ka šis kāpums galvenokārt būs īslaicīgs. Inflācijas prognoze vidējā termiņā joprojām ir vāja.

Pandēmijas laikā mums jāsaglabā labvēlīgi finansēšanas nosacījumi visiem tautsaimniecības sektoriem. Tas ir ļoti būtiski, lai pašreizējā aktivitātes atjaunošanās pāraugtu ilgstošā ekspansijā un kompensētu pandēmijas negatīvo ietekmi uz inflāciju. Tāpēc, apstiprinot mūsu jūnija novērtējumu par finansēšanas nosacījumiem un inflācijas perspektīvu, mēs joprojām sagaidām, ka iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros šā ceturkšņa laikā tiks veiktas būtiski straujākā tempā nekā šā gada pirmajos mēnešos.

Mēs apstiprinājām arī pārējos pasākumus, lai atbalstītu mūsu cenu stabilitātes nodrošināšanas uzdevumu, proti, galveno ECB procentu likmju līmeni, iegādes aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros, atkārtotas ieguldīšanas politiku un ilgāka termiņa refinansēšanas operācijas, kā sīkāk izklāstīts šodien plkst. 13.45 publicētajā paziņojumā presei. Esam gatavi pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu, ka inflācija vidējā termiņā stabilizējas mūsu 2% mērķa līmenī.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam aplūkošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Šā gada 2. ceturksnī atjaunojās tautsaimniecības aktivitāte un, mazinoties ierobežojumiem, paredzama strauja izaugsme 3. ceturksnī. Mēs paredzam spēcīgu apstrādes rūpniecības kāpumu, lai gan piegādes problēmas īstermiņā rada šķēršļus ražošanai. Būtiskas tautsaimniecības daļas atkalatvēršanās stimulē spēcīgu pakalpojumu sektora atveseļošanos. Tomēr koronavīrusa delta variants varētu slāpēt aktivitātes atjaunošanos pakalpojumu, īpaši tūrisma un viesmīlības, nozarēs.

Cilvēkiem atsākot iepirkties veikalos, apmeklēt restorānus un ceļot, pieaug patērētāju izdevumi. Labākas nodarbinātības perspektīvas, konfidences kāpums un turpmāks valdības atbalsts labvēlīgi ietekmē tēriņus. Iekšzemes un globālā pieprasījuma uzlabošanās vairo uzņēmumu optimismu. Tas veicina ieguldījumus. Pirmo reizi kopš pandēmijas sākuma mūsu banku veiktās kreditēšanas apsekojums rāda, ka finansējums ieguldījumiem pamatlīdzekļos ir būtisks faktors, kas nosaka uzņēmumu kredītu pieprasījumu.

Mēs paredzam, ka nākamā gada 1. ceturksnī tautsaimniecības aktivitāte atgriezīsies līmenī, kāds bija pirms krīzes. Tomēr paies vēl ilgs laiks, iekams tiks novērsti pandēmijas izraisītie zaudējumi tautsaimniecībai. To cilvēku skaits, kas izmanto darbvietu saglabāšanas programmas, ir samazinājies, taču tas joprojām ir augsts. Kopumā nodarbināto skaits joprojām ir par 3.3 milj. cilvēku mazāks nekā pirms pandēmijas, īpaši tas attiecas uz jaunatni un mazāk kvalificētajiem cilvēkiem.

Vērienīgai, mērķtiecīgai un koordinētai fiskālajai politikai būtu jāturpina papildināt monetārā politika, veicinot atveseļošanos. Šajā kontekstā būtiska loma ir "Nākamās paaudzes ES" programmai. Tā veicinās spēcīgāku vienmērīgu atveseļošanos visās euro zonas valstīs. Tā arī paātrinās zaļo un digitālo pārkārtošanos un veicinās nepieciešamās strukturālās reformas, kas uzlabo izaugsmi ilgtermiņā.

Inflācija

Jūnijā inflācija sasniedza 1.9%. Mēs paredzam, ka turpmākajos mēnešos inflācija turpinās palielināties, bet nākamajā gadā atkal saruks. Pašreiz vērojamo kāpumu lielākoties nosaka augstākas enerģijas cenas un bāzes efekti saistībā ar straujo naftas cenu kritumu pandēmijas sākumā, kā arī PVN likmju pagaidu samazinājuma ietekme Vācijā pagājušajā gadā. Līdz 2022. gada sākumam šo faktoru ietekmei vajadzētu izzust, jo tie nebūs iekļauti gada inflācijas aprēķinā.

Īstermiņā būtiskais tautsaimniecības apsīkums mazina pamatā esošo inflācijas spiedienu. Spēcīgāks pieprasījums un īslaicīgs izmaksu spiediens piegādes ķēdē radīs zināmu augšupvērstu spiedienu uz cenām. Bet vājš algu pieaugums un euro kursa agrākais kāpums nozīmē, ka šis spiediens, domājams, kādu laiku saglabāsies neliels.

Paies zināms laiks, kamēr pilnībā izzudīs pandēmijas ietekme uz inflāciju. Mēs gaidām, ka, tautsaimniecībai atveseļojoties mūsu monetārās politikas pasākumu atbalsta ietekmē, inflācija vidējā termiņā pieaugs, lai gan joprojām būs zem mūsu mērķa līmeņa. Lai gan ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji palielinājušies, tie joprojām zināmā mērā neatbilst mūsu 2% mērķim.

Risku novērtējums

Mēs uzskatām, ka riski, kas apdraud tautsaimniecības perspektīvu, kopumā ir līdzsvaroti. Ekonomiskā aktivitāte varētu pārspēt mūsu gaidas, ja patērētāju izdevumi pieaugs būtiskāk, nekā pašlaik tiek gaidīts, un viņi ātrāk sāks izmantot pandēmijas laikā veidotos uzkrājumus. Straujāka pandēmijas situācijas uzlabošanās arī varētu izraisīt spēcīgāku ekspansiju, nekā pašlaik paredzams. Taču izaugsmes rādītāju kāpums var būt mazāks, nekā gaidīts, ja pandēmija saasināsies vai izrādīsies, ka piedāvājuma trūkums ieilgs, aizkavējot ražošanu.

Finanšu un monetārā situācija

Izaugsmes un inflācijas kāpuma atjaunošanās joprojām ir atkarīga no labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem. Tirgus procentu likmes kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes sarukušas. Lielākajai daļai uzņēmumu un mājsaimniecību finansēšanas nosacījumi joprojām ir labvēlīgi.

Uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu procentu likmes saglabājas vēsturiski zemā līmenī. Arvien saglabājas laba uzņēmumu finansējuma situācija sakarā ar aizņēmumiem pandēmijas pirmā viļņa laikā – tas daļēji izskaidro uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu apjoma samazinājumu. Savukārt mājsaimniecībām izsniegto banku aizdevumu apjoms ir noturīgs. Mūsu jaunākais banku veiktās kreditēšanas apsekojums parāda, ka gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību kredītu nosacījumi stabilizējušies. Likviditāte joprojām ir bagātīga.

Vienlaikus kapitāla vērtspapīru emisijas izmaksas uzņēmumiem joprojām ir augstas. Daudzi uzņēmumi un mājsaimniecības aizņēmušās vairāk līdzekļu, lai pārciestu pandēmiju. Tāpēc jebkāda veida tautsaimniecības stāvokļa pasliktināšanās apdraudētu to finanšu veselību, kas savukārt varētu ietekmēt banku bilanču kvalitāti. Joprojām ir vitāli svarīgi novērst, lai bilanču spriedze un stingrāki finansēšanas nosacījumi savstarpēji pastiprinātu viens otru.

Secinājums

Apkopojot var teikt, ka notiek euro zonas tautsaimniecības strauja atveseļošanās. Taču perspektīvu joprojām ietekmē pandēmijas attīstība un vakcinēšanas kampaņu progress. Gaidāms, ka pašreizējais inflācijas kāpums lielākoties būs īslaicīgs. Iespējams, ka pamatā esošais cenu spiediens pakāpeniski palielināsies, tomēr inflācija vidējā termiņā joprojām būs krietni zemāka par mūsu mērķi. Mūsu politikas pasākumi, t.sk. aktualizētā perspektīvas norāde, palīdzēs nodrošināt stabilu tautsaimniecības atveseļošanos un galu galā nodrošināt inflācijas atgriešanos mūsu 2% mērķim atbilstošā līmenī.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem