Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs
  • IEVADRUNA

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2021. gada 11. marts

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Lai gan gaidāms, ka vispārējā ekonomiskā situācija 2021. gadā uzlabosies, ar tautsaimniecības īstermiņa perspektīvu joprojām saistīta nenoteiktība, īpaši attiecībā uz pandēmijas dinamiku un vakcinēšanas kampaņu īstenošanas tempu. Globālā pieprasījuma atjaunošanās un papildu fiskālie pasākumi veicina globālo un euro zonas aktivitāti. Bet ilgstoši augstie koronavīrusa (Covid-19) saslimstības rādītāji, vīrusa mutāciju izplatīšanās un ar to saistītā ierobežojošo pasākumu pagarināšana un vēl stingrāku pasākumu noteikšana īstermiņā negatīvi ietekmē euro zonas ekonomisko aktivitāti. Raugoties nākotnē, notiekošās vakcinēšanas kampaņas un iecerētā pakāpeniskā ierobežojošo pasākumu stingrības mazināšana dod pamatu gaidīt, ka 2021. gada laikā ekonomiskā aktivitāte stabili atjaunosies. Inflācija pēdējo mēnešu laikā paaugstinājusies, kas galvenokārt skaidrojams ar dažiem pārejošiem faktoriem un enerģijas cenu inflācijas kāpumu. Vienlaikus vāja pieprasījuma un būtiska darba un preču tirgus atslābuma kontekstā cenu pamatspiediens joprojām ir neliels. Lai gan jaunākās speciālistu iespēju aplēses paredz pamatinflācijas spiediena pakāpenisku pieaugumu, tās apstiprina, ka vidējā termiņā inflācijas perspektīva pamatā nav mainījusies salīdzinājumā ar 2020. gada decembra iespēju aplēsēm un ir zemāka par mūsu inflācijas mērķi.

Šajos apstākļos joprojām svarīgi saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus pandēmijas periodā. Finansēšanas nosacījumus ietekmē visaptverošu un sarežģītu rādītāju kopums, kas aptver visu monetārās politikas transmisijas ķēdi no bezriska procentu likmēm un valsts obligāciju peļņas likmēm līdz uzņēmumu obligāciju ienesīguma likmēm un banku kredītu nosacījumiem. Naudas tirgus procentu likmes kopš gada sākuma palielinājušās, kas rada riskus plašākiem finansēšanas nosacījumiem. Bankas kredītu nosacījumu noteikšanai kā svarīgāko atsauces rādītāju izmanto bezriska procentu likmes un valsts obligāciju peļņas likmes. Būtisks un ilgstošs šo tirgus procentu likmju pieaugums, kas netiek kontrolēts, priekšlaicīgi var izraisīt stingrākus finansēšanas nosacījumus visām tautsaimniecības nozarēm. Tas nav vēlami laikā, kad labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšana joprojām ir ļoti būtiska, lai mazinātu nenoteiktību un vairotu konfidenci, tādējādi nostiprinot ekonomisko aktivitāti un sargājot cenu stabilitāti vidējā termiņā.

Ņemot vērā minēto, Padome pieņēma šādus lēmumus.

Pirmkārt, mēs turpināsim veikt neto aktīvu iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1850 mljrd. euro vismaz līdz 2022. gada marta beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Pamatojoties uz finansēšanas nosacījumu un inflācijas perspektīvas kopīgu novērtējumu, Padome sagaida, ka iegādes PĀAIP ietvaros nākamā ceturkšņa laikā tiks veiktas būtiski straujākā tempā nekā šā gada pirmo mēnešu laikā.

Mēs veiksim iegādes elastīgi un atbilstoši tirgus apstākļiem un mūsu mērķis būs novērst to, ka finansēšanas nosacījumi kļūst stingrāki, tādējādi neļaujot ierobežot pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Turklāt, veicot iegādes elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā, arī turpmāk tiks veicināta raita monetārās politikas transmisija. Ja būs iespējams saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus, aktīvu iegāžu plūsmām PĀAIP neto iegāžu periodā nepārsniedzot kopējo apjomu, tas nav jāizmanto pilnībā. Kopējo apjomu iespējams arī pārvērtēt, ja tas nepieciešams labvēlīgu finansēšanas nosacījumu saglabāšanai, lai palīdzētu novērst pandēmijas negatīvā šoka ietekmi uz inflācijas tendenci.

Mēs turpināsim atkārtoti ieguldīt PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2023. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Otrkārt, turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas.

Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Treškārt, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.

Visbeidzot, mēs turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Īpaši mūsu trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (ITRMO III) bankām joprojām ir pievilcīgs finansējuma avots un attiecīgi veicina banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Pandēmijas periodā joprojām ir būtiski saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām tautsaimniecības nozarēm, lai nostiprinātu ekonomisko aktivitāti un saglabātu cenu stabilitāti vidējā termiņā. Mēs arī turpmāk monitorēsim valūtas kursa norises saistībā ar to iespējamo ietekmi uz vidēja termiņa inflācijas perspektīvu. Esam gatavi atbilstoši mūsu apņēmībai ievērot simetriskuma principu pēc vajadzības koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu noturīgu inflācijas virzību uz mūsu mērķi.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Pēc spēcīgās izaugsmes atjaunošanās 2020. gada 3. ceturksnī euro zonas reālais IKP 4. ceturksnī samazinājās par 0.7%. Aplūkojot gadu kopumā, tiek lēsts, ka reālais IKP 2020. gadā sarucis par 6.6%, un ekonomiskās aktivitātes līmenis 2020. gada 4. ceturksnī bijis par 4.9% zemāks nekā pirms pandēmijas 2019. gada beigās.

Saņemtie ekonomiskie dati, apsekojumi un biežāk sniegtie rādītāji norāda, ka 2021. gada 1. ceturksnī ekonomiskā aktivitāte joprojām bijusi vāja, un to noteikusi pandēmijas turpināšanās un ar to saistītie ierobežojošie pasākumi. Tāpēc domājams, ka reālais IKP šā gada 1. ceturksnī turpinās samazināties.

Ekonomiskās norises dažādās valstīs un sektoros joprojām ir nevienmērīgas un sociālo kontaktu un mobilitātes ierobežojumu nelabvēlīgā ietekme pakalpojumu nozarē izpaužas smagāk nekā rūpniecības nozarē, kas atveseļojas ātrāk. Lai gan fiskālās politikas pasākumi nodrošina atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, patērētāji saglabā piesardzību, ņemot vērā pandēmiju un tās ietekmi uz nodarbinātību un ienākumiem. Turklāt uzņēmumu bilanču stāvokļa pavājināšanās un lielāka nenoteiktība par tautsaimniecības perspektīvu vēl arvien kavē ieguldījumus uzņēmējdarbībā.

Raugoties nākotnē, notiekošās vakcinēšanas kampaņas un pakāpeniska ierobežojošo pasākumu stingrības mazināšana – ja nebūs vērojama turpmāka nelabvēlīga pandēmijas attīstība – apstiprina, ka 2021. gadā gaidāma stabila ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās. Vidējā termiņā pēc ierobežojošo pasākumu pakāpeniskas atcelšanas labvēlīgajiem finansēšanas nosacījumiem, ekspansīvajai fiskālajai nostājai un pieprasījuma pieaugumam vajadzētu veicināt euro zonas tautsaimniecības atveseļošanos.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots ECB speciālistu 2021. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu euro zonai bāzes scenārijā. Saskaņā ar šīm iespēju aplēsēm gada reālais IKP pieaugs par 4.0% 2021. gadā, 4.1% 2022. gadā un 2.1% 2023. gadā. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm ekonomiskās aktivitātes perspektīva kopumā nav mainījusies.

Kopumā euro zonas izaugsmes perspektīvu apdraudošie riski vidējā termiņā kļuvuši līdzsvarotāki, lai gan īstermiņā saglabājas lejupvērsti riski. No vienas puses, cerības vieš labāka globālā pieprasījuma perspektīva, ko veicina vērienīgie fiskālās stimulēšanas pasākumi, kā arī vakcinēšanas kampaņās panāktais progress. No otras puses, pašreizējā pandēmija, t.sk. vīrusa mutāciju izplatīšanās, un tās ietekme uz ekonomiskajiem un finanšu apstākļiem joprojām ir lejupvērsta riska avots.

Euro zonas gada inflācija 2021. gada janvārī un februārī strauji palielinājās līdz 0.9% (decembrī – –0.3%). Kopējās inflācijas kāpums atspoguļo vairākus idiosinkrātiskus faktorus, piemēram, pagaidu PVN likmes samazinājuma atcelšanu Vācijā, izpārdošanu laika aizkavēšanos dažās euro zonas valstīs un lielāku, nekā ierasts, SPCI svēruma pārmaiņu ietekmi 2021. gadā, kā arī augstāku enerģijas cenu inflāciju. Pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka kopējā inflācija tuvākajos mēnešos paaugstināties, taču visu gadu gaidāms zināms svārstīgums, atspoguļojot faktoru, kas šobrīd paaugstina inflāciju, mainīgo dinamiku. Gaidāms, ka nākamā gada sākumā šie faktori vairs neatspoguļosies gada inflācijas līmenī. Šajā gadā gaidāma neliela cenu pamatspiediena pastiprināšanās, ko noteiks pašreizējie piedāvājuma ierobežojumi un iekšzemes pieprasījuma atjaunošanās, lai gan gaidāms, ka kopumā spiediens būs vājš, atspoguļojot arī zemo darba samaksas spiedienu un agrāko euro kursa kāpumu. Pēc tam, kad izzudīs pandēmijas ietekme, ievērojamā tautsaimniecības atslābuma mazināšanās, ko veicinās stimulējoša fiskālā un monetārā politika, vidējā termiņā izraisīs pakāpenisku inflācijas kāpumu. Uz apsekojumiem un uz tirgus instrumentiem balstītie ilgtermiņa inflācijas gaidu rādītāji joprojām ir zemā līmenī, lai gan uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji turpinājuši pakāpeniski paaugstināties.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots ECB speciālistu 2021. gada marta makroekonomisko iespēju aplēšu euro zonai bāzes scenārijā, kas paredz, ka gada inflācija 2021. gadā būs 1.5%, 2022. gadā – 1.2% un 2023. gadā – 1.4%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2020. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm, inflācijas perspektīva 2021. un 2022. gadam koriģēta un paaugstināta, ko galvenokārt noteica pagaidu faktori un augstāka enerģijas cenu inflācija, bet 2023. gadam nav mainīta.

Tagad – par monetāro analīzi. Plašās naudas (M3) gada kāpuma temps 2021. gada janvārī pieauga līdz 12.5% (2020. gada decembrī – 12.4%, novembrī – 11.0%). Spēcīgo naudas rādītāju pieaugumu vēl arvien veicina Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes, kas joprojām ir galvenais naudas piedāvājuma kāpināšanas avots. Apstākļos, kad naudas līdzekļu turētāju sektors joprojām pastiprināti izvēlas likviditāti un vislikvīdāko naudas formu turēšanas izvēles izmaksas ir zemas, šaurās naudas rādītājs M1 turpina būt galvenais plašās naudas pieaugumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku raksturoja nedaudz vājāks nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu pieauguma temps un noturīga mājsaimniecību kreditēšanas aktivitāte. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu mēneša plūsma bija neliela, turpinot kopš vasaras beigām novēroto tendenci. Vienlaikus gada pieauguma temps pamatā nemainījās (7.0%, decembrī – 7.1%), joprojām atspoguļojot ļoti spēcīgo kreditēšanas pieaugumu 1. pusgadā. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps janvārī pamatā saglabājās stabils (3.0%, decembrī – 3.1%), ko noteica būtiska pozitīvā mēneša plūsma.

Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un citu Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem joprojām ir vitāli svarīgi, lai uzlabotu banku kreditēšanas apstākļus un piekļuvi finansējumam, īpaši tiem, kurus visvairāk ietekmējusi pandēmija.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai veicinātu tautsaimniecības aktivitāti un vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu. Šajā sakarā, ņemot vērā vājo uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījumu saistībā ar pašreizējo pandēmiju un ar to saistītajiem ierobežojošajiem pasākumiem, joprojām nepieciešams valstu fiskālās politikas atbalsts. Vienlaikus fiskālajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, joprojām iespēju robežās jābūt pēc būtības īslaicīgiem un vērstiem uz konkrētu mērķi, lai efektīvi novērstu ievainojamības aspektus un veicinātu strauju atveseļošanos. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valdībām nodrošina būtisku finansējuma atbalstu.

Padome novērtē "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopuma būtisko lomu un uzsver, cik svarīgi ir, lai šie pasākumi bez kavēšanās tiktu īstenoti. Tā mudina dalībvalstis savlaicīgi ratificēt lēmumu par pašu resursiem, lai varētu drīzumā pabeigt atveseļošanas un noturības plānu izstrādi un izmantot līdzekļus produktīviem valsts izdevumiem, ko papildina produktivitāti veicinoša strukturālā politika. Tas ļautu "Nākamās paaudzes ES" programmai veicināt ātrāku, spēcīgāku un vienmērīgāku atveseļošanos un vairotu ekonomisko noturību un dalībvalstu tautsaimniecību izaugsmes potenciālu, tādējādi atbalstot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Šāda strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai novērstu ilgstošus strukturālos un institucionālos trūkumus un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem