Meklēšanas opcijas
Home Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ieteikumi
Šķirošanas kritērijs
  • IEVADRUNA

PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Luiss de Gindoss

Frankfurte pie Mainas, 2020. gada 29. oktobris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis.

Atkal pieaugot saslimstībai ar koronavīrusu (Covid-19), atjaunojas problēmas sabiedrības veselības jomā un apdraudējums euro zonas un pasaules tautsaimniecības izaugsmei. Saņemtā informācija liecina, ka euro zonas tautsaimniecības atveseļošanās palēninās straujāk, nekā gaidīts, pēc spēcīgas, bet tikai daļējas un nevienmērīgas ekonomiskās aktivitātes atjaunošanās vasaras mēnešos. Covid-19 gadījumu skaita pieaugums un ar to saistītā arvien stingrāku ierobežojošo pasākumu ieviešana mazina aktivitāti, būtiski pasliktinot īstermiņa perspektīvu. Apstrādes rūpniecības nozares aktivitāte turpinājusi uzlaboties, taču pakalpojumu nozarē attīstība kļuvusi acīmredzami lēnāka. Lai gan fiskālās politikas pasākumi nodrošina atbalstu mājsaimniecībām un uzņēmumiem, patērētāji ir piesardzīgi, ņemot vērā pandēmiju un sekas, ko tā atstāj uz nodarbinātību un ienākumiem. Turklāt bilanču stāvokļa pavājināšanās un pieaugošā nenoteiktība par tautsaimniecības perspektīvu kavē ieguldījumus uzņēmējdarbībā. Kopējo inflāciju mazina zemas enerģijas cenas un vājš pamatā esošais cenu spiediens neliela pieprasījuma un būtiska darba un preču tirgus atslābuma kontekstā.

Monetārās politikas pasākumi, ko esam īstenojuši kopš marta sākuma, palīdz saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visās nozarēs un jurisdikcijās euro zonā un sniedz būtisku atbalstu, nostiprinot ekonomisko aktivitāti un nodrošinot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Vienlaikus pašreizējos apstākļos, kad riski viennozīmīgi ir lejupvērsti, Padome rūpīgi novērtēs saņemto informāciju, t.sk. par pandēmijas dinamiku, vakcīnu parādīšanās perspektīvām un valūtas kursa norisēm. Nākamās Eurosistēmas speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses decembrī ļaus vēlreiz precīzi novērtēt tautsaimniecības perspektīvu un risku līdzsvaru. Pamatojoties uz šo aktualizēto novērtējumu, Padome pēc vajadzības pārkalibrēs savus instrumentus, lai reaģētu uz situācijas attīstību un nodrošinātu, ka saglabājas labvēlīgi finansēšanas apstākļi, sniedzot atbalstu tautsaimniecības izaugsmei un kompensējot pandēmijas negatīvo ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Tas veicinās inflācijas noturīgu virzību uz tās mērķi atbilstoši simetriskuma principam.

Līdz tam mēs nolēmām vēlreiz apliecināt savu stimulējošo monetārās politikas nostāju.

Mēs nemainīsim galvenās ECB procentu likmes. Mēs paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka iespēju aplēšu periodā vērojama inflācijas perspektīvas stabila virzība uz līmeni, kas ir pietiekami tuvu, bet zem 2%, un ka šī virzība konsekventi atspoguļojas pamatinflācijas dinamikā.

Mēs turpināsim veikt iegādes pandēmijas ārkārtas aktīvu iegādes programmas (PĀAIP) ietvaros ar kopējo apjomu 1350 mljrd. euro. Šīs iegādes palīdzēs nodrošināt vēl vairāk stimulējošu vispārējo monetārās politikas nostāju, tādējādi palīdzot kompensēt pandēmijas lejupvērsto ietekmi uz prognozēto inflācijas tendenci. Iegādes arī turpmāk tiks veiktas elastīgi laika, aktīvu grupu un jurisdikciju dalījumā. Tas ļaus mums efektīvi novērst riskus, kas apdraud raitu monetārās politikas transmisiju. Mēs veiksim neto aktīvu iegādes PĀAIP ietvaros vismaz līdz 2021. gada jūnija beigām un jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome uzskatīs, ka koronavīrusa kritiskais posms ir beidzies. Mēs atkārtoti ieguldīsim PĀAIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus vismaz līdz 2022. gada beigām. Jebkurā gadījumā PĀAIP portfelis turpmāk tiks pārvaldīts tā, lai izvairītos no atbilstošas monetārās politikas nostājas īstenošanas traucējumiem.

Līdz šā gada beigām turpināsies neto iegādes mūsu aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros ar mēneša apjomu 20 mljrd. euro, kā arī papildu pagaidu neto aktīvu iegādes 120 mljrd. euro apjomā. Mēs joprojām paredzam, ka mēneša neto aktīvu iegādes AIP ietvaros turpināsies tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai nostiprinātu mūsu monetārās politikas procentu likmju stimulējošo ietekmi, un beigsies īsi pirms galveno ECB procentu likmju paaugstināšanas. Mēs paredzam arī turpmāk pilnībā atkārtoti ieguldīt AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc tam, kad būsim sākuši paaugstināt galvenās ECB procentu likmes, un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams, lai uzturētu labvēlīgus likviditātes apstākļus un būtisku stimulējošās monetārās politikas pasākumu apjomu.

Mēs arī turpināsim ar refinansēšanas operāciju palīdzību nodrošināt augstu likviditāti. Īpaši mūsu trešais ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju kopums (ITRMO III) bankām joprojām ir pievilcīgs finansējuma avots un attiecīgi veicina banku aizdevumus uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni saruka par 11.8%. Pēc 2020. gada aprīlī sasniegtā zemākā līmeņa euro zonas tautsaimniecība 3. ceturksnī spēcīgi pieauga, kompensējot aptuveni pusi no 1. pusgadā vērojamā krituma. Koronavīrusa saslimšanas rādītāju būtiskais pieaugums un ar to saistītā stingrāku ierobežojošo pasākumu ieviešana kopš vasaras ir faktors, kas izteikti apdraud īstermiņa perspektīvu. Jaunākie reālie dati, apsekojumu rezultāti un biežāk sniegtie rādītāji faktiski norāda uz būtisku ekonomiskās aktivitātes palēnināšanos šā gada pēdējā ceturksnī. Turklāt ekonomiskās norises joprojām nevienmērīgi aptver dažādos sektorus. Īpaši aktivitāte pakalpojumu sektorā atkal samazinās, jo tieši šo sektoru visvairāk ietekmē jaunie sociālo aktivitāšu un mobilitātes ierobežojumi. Raugoties nākotnē, lai gan ar pandēmijas norisi saistītā nenoteiktība visdrīzāk mazinās darba tirgus, patēriņa un ieguldījumu atveseļošanās intensitāti, labvēlīgiem finansēšanas nosacījumiem un ekspansīvai fiskālajai nostājai vajadzētu turpmāk veicināt euro zonas tautsaimniecības izaugsmi.

Kopumā euro zonas izaugsmes perspektīvas riski acīmredzami ir lejupvērsti. Tas pamatā atspoguļo neseno atkārtoto Covid-19 infekcijas uzliesmojumu, ar to saistīto stingrāku ierobežojošo pasākumu ieviešanu un ārkārtīgi nenoteikto pandēmijas norisi, kā arī tās ietekmi uz ekonomiskajiem un finanšu nosacījumiem.

Euro zonas gada inflācija septembrī saruka līdz –0.3 (augustā – –0.2), atspoguļojot enerģijas, neenerģijas rūpniecības preču un pakalpojumu cenu attīstību. Pamatojoties uz naftas cenu dinamiku un ņemot vērā Vācijā uz laiku samazināto PVN likmi, domājams, ka kopējā inflācija joprojām būs negatīva līdz 2021. gada sākumam. Turklāt īstermiņā saglabāsies mērens cenu spiediens – to noteiks vājš pieprasījums, īpaši ar tūrismu un ceļošanu saistītajās nozarēs, kā arī zemāks darba samaksas spiediens un euro kursa kāpums. Pēc pandēmijas ietekmes mazināšanās pieprasījuma atveseļošanās, ko veicinās stimulējoša fiskālā un monetārā politika, vidējā termiņā radīs augšupvērstu spiedienu uz inflāciju. Uz tirgus instrumentiem balstītie rādītāji un uz apsekojumiem balstītie ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāji pamatā saglabājas nemainīgi zemā līmenī.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums 2020. gada septembrī bija 10.4% (augustā – 9.5%), tādējādi arvien ievērojami pārsniedzot pieauguma līmeni pirms Covid-19 pandēmijas. Spēcīgais naudas rādītāju kāpums turpina atspoguļot iekšzemes kredītu ekspansiju un turpmākas Eurosistēmas veiktās aktīvu iegādes, kā arī piesardzības apsvērumus, kas veicina naudas līdzekļu turētāju sektora pastiprinātu izvēli par labu likviditātei. Šajā vidē šaurās naudas rādītājs M1, kas ietver vislikvīdākās naudas sastāvdaļas, joprojām ir galvenais plašās naudas kāpumu noteicošais faktors.

Privātajam sektoram izsniegto aizdevumu dinamiku turpināja noteikt Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomisko aktivitāti. Pēc strauja kāpuma pirmajos pandēmijas mēnešos nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps septembrī bija 7.1% (tāpat kā augustā). Tomēr tas slēpj neseno mēneša aizdevumu plūsmu samazināšanos. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps septembrī mazliet pakāpās līdz 3.1% (augustā – 3.0%). Vēsturiski zemās banku aizdevumu procentu likmes joprojām pozitīvi ietekmē privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieaugumu.

Saskaņā ar mūsu banku veiktās kreditēšanas 2020. gada 3. ceturkšņa apsekojumu kreditēšanas nosacījumi uzņēmumiem kļuvuši stingrāki. Bankas norādīja, ka finansējuma un bilances nosacījumi joprojām bija labvēlīgi, taču augstāka riska uztvere varētu nelabvēlīgi ietekmēt to attieksmi pret aizdevumu izsniegšanu. Apsekotās bankas ziņoja par uzņēmumu pieprasījuma pēc aizdevumiem sarukumu 3. ceturksnī, atspoguļojot ārkārtas likviditātes vajadzību sarukumu un uzņēmumu ieguldījumu samazināšanos. Apsekojums liecina par mājsaimniecību neto pieprasījuma pēc aizdevumiem kāpumu 3. ceturksnī, vienlaikus norādot uz nodomu noteikt stingrākus kreditēšanas nosacījumus mājsaimniecībām.

Kopumā mūsu politikas pasākumi kopā ar valstu valdību un Eiropas institūciju veiktajiem pasākumiem joprojām ir būtiski, lai veicinātu piekļuvi finansējumam, t.sk. tiem, kurus visvairāk ietekmējušas koronavīrusa pandēmijas sekas.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka nepieciešams būtiskā apjomā īstenot stimulējošas monetārās politikas pasākumus, lai veicinātu tautsaimniecības aktivitāti un vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Runājot par fiskālo politiku, joprojām ārkārtīgi svarīga ir vērienīga un koordinēta fiskālā nostāja, ņemot vērā euro zonas tautsaimniecības kraso sarukumu un privātā pieprasījuma samazināšanos. Lai gan fiskālajiem pasākumiem, kas tiek īstenoti, reaģējot uz pandēmijas ārkārtas situāciju, pēc iespējas jābūt vērstiem uz konkrētu mērķi un pēc būtības īslaicīgiem, zemais uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums un novēlotas atveseļošanās paaugstinātais risks nosaka, ka joprojām nepieciešams nacionālās fiskālās politikas atbalsts. Eiropadomes apstiprinātie trīs drošības tīkli darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valstīm šajā kontekstā nodrošina būtisku finansējuma atbalstu.

Padome novērtē "Nākamās paaudzes ES" pasākumu kopuma būtisko lomu un uzsver, cik svarīgi ir, lai šie pasākumi bez kavēšanās tiktu īstenoti. Ja šis finansējums tiks izmantots produktīviem valsts izdevumiem un tos papildinās uz produktivitātes uzlabošanu vērsta strukturālā politika, "Nākamās paaudzes ES" veicinās straujāku, spēcīgāku un viendabīgāku atveseļošanos un vairos dalībvalstu tautsaimniecības noturību un izaugsmes potenciālu, tādējādi veicinot monetārās politikas efektivitāti euro zonā. Šāda strukturālā politika ir īpaši svarīga, lai novērstu ilgstošus strukturālos un institucionālos trūkumus un paātrinātu zaļo un digitālo pārkārtošanos.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.