European Central Bank - eurosystem
Meklēšanas opcijas
Sākums Medijiem Noderīga informācija Pētījumi un publikācijas Statistika Monetārā politika Euro Maksājumi un tirgi Karjera
Ierosinājumi
Šķirošanas kritērijs

Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2015. gada 3. septembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem. Kā parasti, vispirms – par pieņemtajiem lēmumiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi un saskaņā ar perspektīvas norādēm, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes.

Mūsu aktīvu iegādes programma joprojām tiek sekmīgi īstenota. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, saskaņā ar paziņojumu par "Valsts sektora vērtspapīru iegādes programmas" ietvaros noteiktā emisijas proporcijas limita pārskatīšanu pēc pirmajiem sešiem iegādes veikšanas mēnešiem Padome nolēma palielināt emisijas proporcijas limitu no sākotnējiem 25% līdz 33%, nosakot, ka ikvienā konkrētajā gadījumā tiks pārbaudīts, vai neveidojas situācija, ka Eurosistēma iegūst bloķējošā mazākuma tiesības. Šādā gadījumā saglabāsies 25% limits.

Mūsu monetārās politikas novērtējuma pamatā bija jaunāko datu apskats, jaunās speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses un pēdējā laikā vērojamo tirgus svārstību provizorisks novērtējums. Pieejamā informācija liecina par nepārtrauktu – lai gan mazliet vājāku – tautsaimniecības atveseļošanos un lēnāku inflācijas kāpumu salīdzinājumā ar iepriekš gaidīto. Pēdējā laikā atkal parādījušies lejupvērsti riski, kas apdraud izaugsmes un inflācijas perspektīvu. Taču sakarā ar krasām svārstībām finanšu un preču tirgos Padome uzskatīja, ka vēl par agru izdarīt secinājumus, vai šīm norisēm varētu būt ilgstoša ietekme uz cenu perspektīvu un uz noturīga inflācijas līmeņa sasniegšanu ceļā uz vidēja termiņa mērķa īstenošanu, vai tās pamatā uzskatāmas par pārejošām.

Tāpēc Padome ļoti uzmanīgi sekos jebkurai svarīgai informācijai, ko tā saņemts. Tā uzsvērusi savu apņemšanos un spēju nepieciešamības gadījumā rīkoties, izmantojot visus savu pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus, un īpaši atgādina, ka aktīvu iegādes programma nodrošina pietiekamu elastību attiecībā uz programmas apjoma, satura un ilguma pielāgošanu.

Pašlaik mēs pilnībā īstenosim ikmēneša aktīvu iegādes 60 mljrd. apjomā. Šīm iegādēm ir labvēlīga ietekme uz uzņēmumiem un mājsaimniecībām izsniegto kredītu izmaksām un pieejamību. Tās paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, un vismaz līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam.

Tagad ļaujiet man sīkāk izskaidrot, kā mēs vērtējam pieejamo informāciju. Vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Euro zonas reālais IKP 2015. gada 2. ceturksnī pieauga par 0.3% – nedaudz mazāk, nekā iepriekš gaidīts. Jaunākie apsekojumu rādītāji liecina par pamatā līdzīgu reālā IKP pieauguma tempu šā gada 2. ceturksnī. Kopumā mēs sagaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies, lai gan tās temps būs nedaudz lēnāks, nekā tika gaidīts iepriekš, īpaši atspoguļojot tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos jaunajās tirgus ekonomikas valstīs, kas nelabvēlīgi ietekmē globālo izaugsmi un euro zonas eksporta ārējo pieprasījumu. Mūsu monetārās politikas pasākumiem un to labvēlīgajai ietekmei uz finansēšanas nosacījumiem, kā arī fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu jomā panāktajam progresam vajadzētu arī turpmāk veicināt iekšzemes pieprasījumu. Turklāt naftas cenu kritumam vajadzētu veicināt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju un tādējādi arī privāto patēriņu un ieguldījumus. Tomēr gaidāms, ka ekonomisko izaugsmi euro zonā arī turpmāk kavēs nepieciešamība veikt bilanču korekcijas vairākos sektoros un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Šāds novērtējums kopumā atspoguļots arī ECB speciālistu 2015. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP gada pieaugums 2015. gadā būs 1.4%, 2016. gadā – 1.7% un 2017. gadā – 1.8%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2015. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva koriģēta uz leju, galvenokārt sakarā ar mazāku ārējo pieprasījumu, palēninoties izaugsmei jaunajās tirgus ekonomikas valstīs.

Euro zonas izaugsmes perspektīvas riski joprojām ir lejupvērsti, galvenokārt atspoguļojot paaugstinātu nenoteiktību saistībā ar ārējo vidi. Īpaši pašlaik vērojamajām norisēm jaunajās tirgus ekonomikas valstīs piemīt potenciāls caur tirdzniecības un konfidences efektiem arī turpmāk negatīvi ietekmēt globālo izaugsmi.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2015. gada augustā bija 0.2% – tāda pati kā jūnijā un jūlijā. Salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi tā atspoguļo turpmāku enerģijas cenu inflācijas kritumu, ko kompensē lielāks pārtikas un rūpniecības preču cenu pieaugums. Pamatojoties uz pieejamo informāciju un pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, tuvākajā laikā SPCI gada inflācija saglabāsies ļoti zema. Gaidāms, ka gada beigās SPCI gada inflācija pieaugs, t.sk. bāzes efektu dēļ, kas saistīti ar naftas cenu kritumu 2014. gada beigās. Paredzams, ka inflācija turpinās pieaugt 2016. un 2017. gadā – to veicinās gaidāmā tautsaimniecības atveseļošanās, agrākā euro kursa krituma ietekme un pieņēmums par nedaudz augstākām naftas cenām nākotnē, ko pašlaik atspoguļo naftas nākotnes līgumu tirgi. Tomēr pašlaik tiek prognozēts, ka šāds gada inflācijas kāpums būs lēnāks, nekā līdz šim tika gaidīts.

ECB speciālistu 2015. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2015. gadā būs 0.1%, 2016. gadā – 1.1% un 2017. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2015. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze koriģēta un samazināta, galvenokārt atspoguļojot zemākas naftas cenas. Ņemot vērā jaunākās naftas cenu pārmaiņas un valūtu kursus, speciālistu septembra inflācijas iespēju aplēsēs iekļauti lejupvērsti riski.

Tāpēc Padome rūpīgi monitorēs ar cenu attīstības perspektīvu saistītos riskus vidējā termiņā. Mēs īpaši pievērsīsim uzmanību monetārās politikas pasākumu ietekmei, kā arī pasaules tautsaimniecības, finanšu, preču cenu un valūtas kursu pārmaiņām.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati liecina par stabilu plašās naudas (M3) pieaugumu. M3 gada pieauguma temps 2015. gada jūlijā bija 5.3% (jūnijā – 4.9%). M3 gada kāpumu arvien vairāk turpina veicināt tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps jūlijā bija 12.1%, (jūnijā – 11.7%).

Kreditēšanas dinamika turpināja uzlaboties. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) jūlijā pieauga līdz 0.9% (jūnijā – 0.2%), turpinot pakāpeniski atveseļoties kopš 2014. gada sākuma. Neraugoties uz šo uzlabošanos, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien ir vāja. Tā joprojām atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2015. gada jūlijā pieauga līdz 1.9% (jūnijā – 1.7%). Kopumā monetārās politikas pasākumi, ko īstenojam kopš 2014. gada jūnija, nepārprotami veicina uzlabojumus gan saistībā ar uzņēmumu un mājsaimniecību kreditēšanas nosacījumiem, gan kredītu plūsmām euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apliecina, ka nepieciešams stingri īstenot Padomes pieņemtos monetārās politikas lēmumus un uzmanīgi sekot visai saņemtajai informācijai par to ietekmi uz cenu stabilitātes perspektīvu vidējā termiņā.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā, ciklisko atveseļošanos nepieciešams atbalstīt ar efektīvu strukturālo politiku. Ir būtiski īstenot turpmākas preču un darba tirgus reformas un, īpaši, uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumus, t.sk., atbilstošu valsts infrastruktūru, lai panāktu produktīvu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu. Šo reformu ātra un efektīva īstenošana stimulējošas monetārās politikas apstākļos nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī radīs noturīgi pieaugoša ienākumu līmeņa gaidas, kā arī palīdzēs ātrāk izmantot reformu sniegtās priekšrocības, tādējādi vairojot euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Fiskālajai politikai jābalsta tautsaimniecības atveseļošanās, saglabājot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam. Pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajam regulējumam.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

KONTAKTINFORMĀCIJA

Eiropas Centrālā banka

Komunikācijas ģenerāldirektorāts

Pārpublicējot obligāta avota norāde.

Kontaktinformācija plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem