Kas ir centrālā banka?

2015. gada 10. jūlijs

Centrālā banka ir valsts iestāde, kas pārvalda valsts vai valstu grupas valūtu un kontrolē naudas krājumu, proti, apgrozībā esošo naudu. Daudzu centrālo banku galvenais uzdevums ir cenu stabilitātes nodrošināšana. Dažās valstīs tiesību aktos noteikts, ka centrālās bankas uzdevums ir veicināt pilnīgu nodarbinātību.

Viens no galvenajiem jebkuras centrālās bankas instrumentiem ir procentu likmju – naudas vērtības – noteikšana monetārās politikas ietvaros. Centrālā banka nav komercbanka. Privātpersonas tajā nevar atvērt kontu vai lūgt aizdevumu, un kā valsts iestādei tās darbības noteicošais faktors nav peļņa.

Tā darbojas kā komercbanku banka, tādējādi ietekmējot naudas un aizdevumu plūsmu tautsaimniecībā, lai nodrošinātu stabilas cenas. Komercbankas var vērsties pie centrālās bankas, lai aizņemtos naudu, parasti ļoti īsa termiņa vajadzībām. Lai aizņemtos no centrālās bankas, tām jāsniedz nodrošinājums – aktīvi, piemēram, valdības vai uzņēmumu obligācijas, kam ir vērtība un kas kalpo par garantiju, ka nauda tiks atmaksāta.

Tā kā komercbankas var izsniegt ilgtermiņa aizdevumus pret īstermiņa noguldījumiem, tām var veidoties likviditātes problēmas – situācija, kad tām ir līdzekļi parāda atmaksai, taču tās nespēj ātri tos pārvērst skaidrā naudā. Šādā gadījumā var iesaistīties centrālā banka kā pēdējās instances aizdevējs. Tas palīdz nodrošināt finanšu sistēmas stabilitāti. Papildus monetārajai politikai centrālajām bankām var būt plašs citu uzdevumu klāsts. Tās parasti emitē banknotes un monētas, bieži vien gādā par banku darbībā un finanšu instrumentu tirdzniecībā izmantoto maksājumu sistēmu raitu darbību, pārvalda ārējās rezerves un piedalās sabiedrības informēšanā par tautsaimniecību. Daudzas centrālās bankas arī veicina finanšu sistēmas stabilitāti, veicot komercbanku uzraudzību, lai nodrošinātu, ka aizdevēji neuzņemas pārāk lielus riskus.