Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi)
Nikosijā, 2015. gada 5. martā

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – laipni lūdzam mūsu preses konferencē Nikosijā! Vēlos pateikt paldies prezidentei Kristallai Georgadži (Chrystalla Georghadji) par viesmīlību un paust īpašu atzinību viņas darbiniekiem par teicami sarīkoto Padomes šīsdienas sanāksmi.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi un saskaņā ar perspektīvas norādēm, nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Runājot par nestandarta monetārās politikas pasākumiem, tagad jāpievērš uzmanība to īstenošanai.

Atbilstoši mūsu 2015. gada 22. janvāra lēmumiem 2015. gada 9. martā sāksim euro denominētu valsts sektora vērtspapīru iegādi otrreizējā tirgū. Turpināsim arī ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru un nodrošināto obligāciju iegādi, kas tika uzsāka pagājušajā gadā. Kā iepriekš tika norādīts, valsts un privātā sektora vērtspapīru iegāžu kopējais mēneša apjoms sasniegs 60 mljrd. euro. Tās paredzēts veikt līdz 2016. gada septembra beigām un katrā ziņā līdz brīdim, kad būsim pārliecinājušies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa noregulēšanās atbilstoši mērķim vidējā termiņā nodrošināt inflācijas līmeni zemāku par 2%, bet tuvu tam. Turpmāka informācija par konkrētiem valsts sektora vērtspapīru iegādes programmas īstenošanas aspektiem tiks publiskota ECB interneta vietnē plkst. 15.30 pēc Viduseiropas laika.

Jau redzama šo monetārās politikas lēmumu būtiska pozitīvā ietekme vairākās jomās. Atbilstoši mūsu iepriekšējiem monetārās politikas pasākumiem arī finanšu tirgu nosacījumi kļuvušu vēl labvēlīgāki un ārējā finansējuma izmaksas privātajam sektoram turpinājušas sarukt. Īpaši kreditēšanas nosacījumi uzņēmumiem un mājsaimniecībām ievērojami uzlabojušies. Turklāt naudas un kredītu atlikuma dinamika stabilizējas.

Mūsu monetārās politikas nostājai kļūstot būtiski stimulējošākai, tiek veicinātas un stiprinātas labvēlīgākas norises euro zonas tautsaimniecībā. Apstākļos, kad uzlabojas uzņēmēju un patērētāju noskaņojums, pastiprināsies mūsu veikto pasākumu transmisija uz reālo tautsaimniecību, veicinot turpmāku tautsaimniecības izaugsmes perspektīvas uzlabošanos un mazinās jaudu nepietiekamu izmantošanu tautsaimniecībā. Tādējādi mūsu pasākumi vidējā termiņā palīdzēs inflācijas noturīgu atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, un būs pamats tam, lai stingri stabilizētu vidēja termiņa un ilgtermiņa inflācijas gaidu līmeni.

Izskaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas reālais IKP 2014. gada pēdējā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieauga par 0.3% – nedaudz vairāk, nekā iepriekš gaidīts. Līdz februārim pieejamie jaunākie ekonomiskie dati un īpaši apsekojumu dati liecina par turpmāku ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos šā gada sākumā. Runājot par nākotni, gaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās pakāpeniski paplašināsies un pastiprināsies. Zemajām naftas cenām vajadzētu turpmāk labvēlīgi ietekmēt mājsaimniecību reāli rīcībā esošos ienākumus un uzņēmumu pelnītspēju. Mūsu īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem vajadzētu turpmāk labvēlīgi ietekmēt arī iekšzemes pieprasījumu, veicinot finanšu nosacījumu uzlabojumus un fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu progresu. Turklāt jādomā, ka euro zonas eksporta pieprasījumu labvēlīgi ietekmēs cenu konkurētspējas uzlabošanās un globālā atveseļošanās. Tomēr gaidāms, ka euro zonas atveseļošanos arī turpmāk kavēs nepieciešamība veikt bilanču korekcijas dažādos sektoros un visai lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps.

Šāds novērtējums kopumā atspoguļots arī ECB speciālistu 2015. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās lēsts, ka reālā IKP vidējais gada pieaugums 2015. gadā būs 1.5%, 2016. gadā – 1.9% un 2017. gadā – 2.1%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2014. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma iespēju aplēses 2015. un 2016. gadam koriģētas uz augšu, atspoguļojot zemāku naftas cenu labvēlīgo ietekmi, euro kursa samazināšanos un jaunāko ECB monetārās politikas pasākumu ietekmi.

Ar euro zonas tautsaimniecības perspektīvu saistītie riski joprojām ir lejupvērsti, bet samazinājušies pēc jaunākajiem monetārās politikas lēmumiem un naftas cenu krituma.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2015. gada februārī bija –0.3% (janvārī – –0.6%). Negatīvie rādītāji lielā mērā atspoguļo kopš 2014. gada jūlija vērojamā būtiskā naftas cenu krituma ietekmi. Pamatojoties uz pašreizējo informāciju un dominējošām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka nākamajos mēnešos SPCI gada inflācija saglabāsies ļoti zema vai negatīva. Gaidāms, ka inflācija pakāpeniski sāks pieaugs 2015. gada turpmākajā daļā. To veicinās neseno monetārās politikas pasākumu labvēlīgā ietekme uz kopējo pieprasījumu, zemāka euro kursa radītā ietekme un pieņēmums, ka naftas cenas turpmākajos gados nedaudz paaugstināsies.

ECB speciālistu 2015. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2015. gadā būs 0.0%, 2016. gadā –1.5% un 2017. gadā – 1.8%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2014. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm 2015. gada inflācijas iespēju aplēses koriģētas un pazeminātas, galvenokārt atspoguļojot naftas cenu kritumu. Turpretim 2016. gada inflācijas iespēju aplēses nedaudz paaugstinātas, arī atspoguļojot mūsu nesen īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekmi.

Padome turpinās rūpīgi monitorēt ar cenu attīstības perspektīvu saistītos riskus vidējā termiņā. Šajā kontekstā mēs īpaši pievērsīsim uzmanību monetārās politikas pasākumu ietekmei, ģeopolitiskajām norisēm un valūtas kursu un enerģijas cenu dinamikai.

Diskusijās par tautsaimniecības perspektīvu un jaunajām iespēju aplēsēm Padome apzinājās, ka speciālistu sagatavotās iespēju aplēses atkarīgas no tā, vai pilnībā tiks īstenoti visi monetārās politikas pasākumi. Turklāt marta iespēju aplēšu periods ilgst līdz 2017. gadam. Šajā kontekstā Padome atkal uzsver, ka, jo garāks iespēju aplēšu periods, jo vairāk parasti pieaug prognožu nenoteiktības pakāpe.

Runājot par monetāro analīzi, jaunākie dati liecina par pakāpeniski pieaugošu plašās naudas (M3) pamattempu. M3 gada kāpuma temps 2015. gada janvārī palielinājās līdz 4.1% (2014. gada decembrī – 3.8%). M3 gada pieaugumu joprojām veicina tā likvīdākās sastāvdaļas (šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps janvārī – 9.0%).

Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps (koriģēts atbilstoši pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) 2015. gada janvārī bija –0.9% (2014. gada decembrī – –1.1%), turpinot pakāpenisku atveseļošanos no zemākā līmeņa 2014. gada februārī (–3.2%). Trīs mēnešu apvienotās neto aizdevumu plūsmas janvārī jau otro mēnesi pēc kārtas bija pozitīvas salīdzinājumā ar apjomīgo neto aizdevumu atmaksu pirms gada. Neraugoties uz šo uzlabošanos, nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu dinamika vēl arvien ir vāja un joprojām atspoguļo novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku, kredītu piedāvājuma faktorus un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu. Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps (koriģēts atbilstoši aizdevumu pārdošanas un vērtspapīrošanas darījumu ietekmei) turpināja pieaugt, 2015. gada janvārī sasniedzot 0.9% (2014. gada decembrī – 0.8%). Mūsu nesen īstenotajiem monetārās politikas pasākumiem vajadzētu veicināt turpmāku kredītu plūsmu uzlabošanos.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprina Padomes nesen pieņemto lēmumu pareizību. Visu monetārās politikas pasākumu apņēmīga īstenošana veicinās euro zonas atveseļošanos un ļaus sasniegt inflācijas līmeni, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Taču, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums. Ņemot vērā augsto strukturālā bezdarba līmeni un nelielo potenciālās produkcijas izlaides pieaugumu euro zonā, cikliskā atveseļošanās saskaņā ar ECB speciālistu marta iespēju aplēsēm nav pietiekams pamats pašapmierinātībai. Konkrētāk, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu, veicinātu darbvietu radīšanu un darba ražīguma kāpumu, vairākās valstīs jāpaātrina preču un darba tirgus reformu apņēmīga īstenošana, kā arī uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumi. Ir ļoti svarīgi ātri, pārliecinoši un efektīvi īstenot strukturālās reformas, jo tas ne vien nākotnē vairos ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī ļauj cerēt uz lielākiem ienākumiem un stimulē uzņēmumus palielināt šodienas ieguldījumus, veicinot tautsaimniecības atveseļošanos. Fiskālajai politikai jābalsta tautsaimniecības atveseļošanās, saglabājot atbilstību Stabilitātes un izaugsmes paktam. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana ir būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos mūsu fiskālajām pamatnostādnēm. Ņemot vērā nepieciešamību paātrināt strukturālo reformu centienus vairākās valstīs, svarīgi arī efektīvi īstenot makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūru, lai novērstu atsevišķās dalībvalstīs konstatēto pārmērīgo nelīdzsvarotību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei