PRESES KONFERENCE

ECB prezidente Kristīne Lagarda,
ECB viceprezidents Boriss Vujčičs

Frankfurtē pie Mainas, 2026. gada 23. jūlijā

Labdien! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē!

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Enerģijas cenu perspektīva, kas ir ļoti svārstīga, šobrīd atrodas tuvu Eurosistēmas speciālistu jūnija pamataplēsei un būtiski pārsniedz līmeni pirms konflikta Tuvajos Austrumos. Joprojām valda liela nenoteiktība un enerģijas cenu šoka pilna ietekme uz inflāciju vēl nav izpaudusies. Tāpēc mēs rūpīgi monitorējam šoka intensitāti un ilgumu, kā arī tā netiešo un sekundāro ietekmi. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī.

Pieņemot šodienas lēmumu, mēs joprojām esam labā pozīcijā, lai pārvarētu konflikta izraisīto nenoteiktību. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Konkrētāk, mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamiku un monetārās politikas transmisijas spēku. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Šodien pieņemtie lēmumi izklāstīti paziņojumā presei, kas pieejams mūsu interneta vietnē.

Tagad sīkāk paskaidrošu, kā, mūsuprāt, attīstīsies tautsaimniecība un inflācija, un pēc tam izskaidrošu mūsu novērtējumu par finanšu un monetārajiem nosacījumiem.

Ekonomiskā aktivitāte

Jaunākā informācija liecina par nelielu ekonomiskās aktivitātes uzlabošanos 2. ceturksnī, lai gan konflikts Tuvajos Austrumos joprojām ir kavējošs faktors. Apsekojumi rāda, ka aktivitāte pakalpojumu sektorā daļēji atguvusies pēc ievērojamās pavājināšanās tūlīt pēc enerģijas šoka. Digitālie pakalpojumi bijuši spēcīgi. To daļēji noteica ar MI saistītās aktivitātes pieaugošais devums. Rūpniecības rādītāji joprojām ir labi, un tos atbalsta uzņēmumu krājumi, kurus tie veido, lai nodrošinātos pret piegādes ķēžu riskiem, kā arī lielāki aizsardzības izdevumi. Bezdarbs maijā bija 6.2 % – tuvu vēsturiski zemākajam līmenim. Vienlaikus turpinājis samazināties darba sludinājumu apjoms, un gan uzņēmumi, gan mājsaimniecības sagaida, ka darba tirgus būs vājāks nekā pirms konflikta.

Uz nākotni vērstie rādītāji liecina, ka tautsaimniecības izaugsme īstermiņā būs mērena. To palēninās enerģijas šoks un ar to saistītā nenoteiktība. Tomēr vidējā termiņa izaugsmes galvenie noteicošie faktori nav ietekmēti. Privātajam patēriņam, ieguldījumiem jaunajās digitālajās tehnoloģijās, valdības izdevumiem aizsardzībai un infrastruktūrai, kā arī nelielam eksporta pieaugumam kopā vajadzētu veicināt izaugsmes tempu.

Padome atkārtoti uzsver, ka nepieciešams steidzami nostiprināt eurozonas tautsaimniecību, vienlaikus saglabājot valsts finanšu stabilitāti. Noteikumu vienkāršošana un saskaņošana visā ES vienotajā tirgū, ātrāka enerģētikas nozares pārkārtošana un uzkrājumu un ieguldījumu savienības izveides pabeigšana ir būtiskākie elementi. Fiskālajai reakcijai uz enerģijas šoku jābūt īslaicīgai, mērķorientētai un pielāgotai. Iepriekš šomēnes notikušais Eiropas Parlamenta pozitīvais balsojums bija nozīmīgs atskaites punkts ceļā uz digitālā euro ieviešanu. Mēs atzinīgi novērtējam Parlamenta, ES Padomes un Komisijas kopīgo mērķi panākt vienošanos par Vienotās valūtas paketi līdz šā gada beigām. Digitālais euro papildinās skaidro naudu kā tās digitālais ekvivalents, nodrošinot maksāšanas līdzekli visiem digitālajiem darījumiem visā eurozonā.

Inflācija

Inflācija jūnijā samazinājās līdz 2.8 % (maijā – 3.2 %). Enerģijas cenu inflācija saruka līdz 8.5 % (maijā – 10.8 %), savukārt pārtikas cenu inflācija samazinājās līdz 1.5 % (iepriekš – 1.9 %). Inflācija (neietverot enerģijas un pārtikas cenas) samazinājās līdz 2.4 % (maijā – 2.6 %), preču cenu inflācijai sarūkot no 0.9 % līdz 0.7 % un pakalpojumu cenu inflācijai samazinoties no 3.5 % līdz 3.2 %.

Enerģijas šoks turpina ietekmēt cenu kāpumu. Resursu ieguve uzņēmumiem kļuvusi dārgāka, tāpēc gaidāms, ka tie paaugstinās pārdošanas cenas. Lai gan pamatinflācijas norises joprojām ir ierobežotas, pilna enerģijas šoka ietekme vēl nav izpaudusies. ECB darba samaksas reģistrators un apsekojumi par darba samaksas gaidām joprojām liecina, ka nākamajos ceturkšņos turpināsies mērens darba samaksas pieaugums. Darba ražīguma uzlabošana arī palīdzējusi samazināt vienības darbaspēka izmaksu pieaugumu. Inflācijas gaidas īstermiņā joprojām ir paaugstinātas. Vairums ilgāka termiņa inflācijas gaidu rādītāju ir aptuveni 2 % līmenī, apstiprinot inflācijas stabilizēšanos mērķrādītāja līmenī vidējā termiņā.

Enerģijas cenu inflācija jūnija pazeminājās, taču sakarā ar tās kāpumu kopš konflikta sākuma un tās ietekmi uz pārtikas, preču un pakalpojumu cenu inflāciju, visticamāk, inflācija 2027. gada 1. pusgadā saglabāsies ievērojami augstāka par mērķrādītāju. Pēc tam inflācijai vajadzētu samazināties, jo gaidāms, ka kritīsies enerģijas cenas un citu cenu pieaugums būs lēnāks. Taču konflikts joprojām ir būtisks nenoteiktības avots. Tāpēc mēs rūpīgi monitorējam enerģijas cenu kāpuma apjomu un ilgumu un tā ietekmi uz cenu un darba samaksas noteikšanu, inflācijas gaidām un tautsaimniecības dinamiku kopumā.

Risku novērtējums

Izaugsmes perspektīvas riski ir lejupvērsti. Jūnijā noslēgtais Saprašanās memorands starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Irānu ir pirmais solis uz konflikta noregulēšanu, taču pēdējās nedēļās radušies jauni šķēršļi, un ģeopolitiskā situācija joprojām ir trausla. Atkārtots energoresursu piegāžu pārrāvums varētu palielināt enerģijas cenas vēl spēcīgāk un uz ilgāku laiku, nekā pašlaik tiek prognozēts. Tas ietekmētu reālos ienākumus, tēriņus un ieguldījumus. Pieprasījumu varētu vājināt globālā finanšu tirgus noskaņojuma pasliktināšanās vai ierobežots kredītu piedāvājums. Papildu saspīlējums starptautiskajā tirdzniecībā arī varētu izraisīt turpmākus piegādes ķēžu traucējumus, mazināt eksportu un kavēt patēriņu un ieguldījumus. Citi ģeopolitiskās spriedzes faktori, īpaši neattaisnojamais Krievijas karš pret Ukrainu, joprojām ir būtisks nenoteiktības avots. Turpretī izaugsme varētu būt spēcīgāka, ja tautsaimniecība un enerģijas tirgi ātrāk, nekā gaidīts, pielāgotos Tuvajos Austrumos notiekošā konflikta izraisītajiem traucējumiem vai ja konflikts tiktu ilglaicīgi noregulēts. Turklāt plānotie ar aizsardzību un infrastruktūru saistītie izdevumi un reformas, kuras uzlabotu darba ražīgumu un pabeigtu vienotā tirgus izveidi, kā arī jauno tehnoloģiju ieviešana eurozonas uzņēmumos varētu veicināt izaugsmi vairāk par gaidīto.

Inflācijas perspektīvas riski ir augšupvērsti. Enerģijas šoks varētu kļūt intensīvāks un tā ietekme uz citām cenām un darba samaksu varētu būs spēcīgāka par šobrīd gaidāmo. Jo ilgāk saglabāsies augstas enerģijas cenas, jo lielāka ir iespēja, ka to netiešā un sekundārā ietekme izraisīs plašāku inflācijas kāpumu. Pastāvīga tirdzniecības saspīlējuma dēļ varētu palielināties globālo piegādes ķēžu sadrumstalotība, tikt ierobežota kritiski svarīgo izejvielu piegāde un saasināties jaudas ierobežojumi eurozonas tautsaimniecībā. Ekstremāli laikapstākļi, piemēram, pašreizējie karstuma viļņi, kā arī klimata un dabas krīzes vēršanās plašumā varētu paaugstināt pārtikas cenas vairāk, nekā gaidīts. Turpretī inflācija varētu būt zemāka, ja tiktu panākts ilglaicīgs konflikta noregulējums Tuvajos Austrumos vai ja tās netiešā un sekundārā ietekme būtu mazāk izteikta par gaidīto. Svārstīgāki un pret riskiem piesardzīgāki finanšu tirgi varētu vājināt pieprasījumu un tādējādi arī pazemināt inflāciju.

Finanšu un monetārie nosacījumi

Kopumā finanšu nosacījumi pēc mūsu iepriekšējās sanāksmes kļuvuši saspringtāki, atbilstoši galveno ECB procentu likmju paaugstināšanai. Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu procentu likmes un uz tirgus instrumentiem balstītā parāda finansējuma izmaksas maijā nemainījās (attiecīgi 3.6 % un 4.0 %). Uzņēmumiem izsniegto banku aizdevumu atlikuma gada kāpuma temps pieauga līdz 4.0 % (aprīlī – 3.4 %), taču to daļēji kompensēja uzņēmumu obligāciju emisiju pieauguma tempa samazināšanās no 4.5 % līdz 3.4 %. Kā liecina mūsu jaunākais eurozonas banku veiktās kreditēšanas apsekojums, 2. ceturksnī nedaudz pieauga uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem piemēroto kredītu standartu stingrība. Uzņēmumu pieprasījums pēc kredītiem nedaudz palielinājās – to noteica pieaugošas apgrozāmā kapitāla finansējuma vajadzības, kā arī aizņēmumi lielu uzņēmumu ieguldījumiem pamatlīdzekļos.

Hipotekāro kredītu procentu likmes maijā palielinājās līdz 3.5 % (aprīlī – 3.4 %), bet hipotekārās kreditēšanas apjoms neaudz pieauga līdz 3.1 %. Hipotekāro kredītu nosacījumi 2. ceturksnī kļuva stingrāki, jo pieauga banku bažas par ekonomiskajiem riskiem, kas apdraud to klientus, un samazinājās to vēlme pašām uzņemties šos riskus. Hipotekāro kredītu pieprasījums saruka, samazinoties patērētāju konfidencei un paaugstinoties procentu likmēm.

Secinājums

Padome šodien nolēma nemainīt trīs galvenās ECB procentu likmes. Mēs esam apņēmušies noteikt tādu monetāro politiku, kas vidējā termiņā nodrošina inflācijas stabilizēšanos mūsu 2 % mērķrādītāja līmenī. Mēs noteiksim atbilstošu monetārās politikas nostāju saskaņā ar datiem, pieņemot lēmumu katras sanāksmes ietvaros. Mūsu lēmumi par procentu likmēm būs atkarīgi no novērtējuma par inflācijas perspektīvu un riskiem, kas to apdraud, ņemot vērā saņemtos tautsaimniecības un finanšu datus, kā arī pamatinflācijas dinamikas un monetārās politikas transmisijas spēka. Mēs iepriekš neapņemamies virzīt procentu likmes konkrētā virzienā.

Jebkurā gadījumā esam gatavi savu pilnvaru ietvaros koriģēt visus instrumentus, lai nodrošinātu inflācijas ilgtspējīgu stabilizēšanos mūsu vidējā termiņa mērķrādītāja līmenī un saglabātu monetārās politikas transmisijas raitu darbību.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.