Ievadruna preses konferencē

ECB prezidents Mario Dragi (Mario Draghi),
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu (Vítor Constâncio)
Frankfurte pie Mainas, 2016. gada 8. septembris

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un savā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šodienas sanāksmes rezultātiem. Sanāksmē piedalījās arī Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, Padome nolēma nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās saglabāsies pašreizējā vai zemākā līmenī ilgāku periodu un vēl labu laiku pēc aktīvu neto iegāžu beigām. Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka plānots saglabāt aktīvu iegāžu mēneša apjomu 80 mljrd. euro līdz 2017. gada marta beigām vai nepieciešamības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim.

Šodien mēs novērtējām ekonomikas un monetāros datus, kas kļuvuši pieejami kopš mūsu iepriekšējās sanāksmes, un apspriedām jaunās ECB speciālistu makroekonomiskās iespēju aplēses. Kopumā mūsu pamatscenāriju arvien apdraud lejupvērsti riski, lai gan pieejamā informācija liecina par euro zonas tautsaimniecības noturību pret aizvien valdošo globālo ekonomisko un politisko nenoteiktību.

Mūsu visaptverošie politikas pasākumi joprojām nodrošina labvēlīgus finansēšanas nosacījumus un nostiprina euro zonas ekonomiskās atveseļošanās dinamiku. Tā rezultātā mēs paredzam, ka turpināsies mērens, bet stabils reālā IKP pieaugums un euro zonas inflācija nākamajos mēnešos pakāpeniski pieaugs atbilstoši tendencei, kas jau tika norādīta 2016. gada jūnija speciālistu iespēju aplēsēs.

Padome turpinās vērīgi monitorēt norises tautsaimniecībā un finanšu tirgos. Mēs turpināsim nodrošināt ļoti būtisko monetārās stimulēšanas apjomu, kas iekļauts mūsu speciālistu iespēju aplēsēs un kas nepieciešams, lai nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, vidējā termiņā. Nepieciešamības gadījumā mēs reaģēsim, izmantojot visus mūsu pilnvaru ietvaros pieejamos instrumentus. Vienlaikus Padome uzdeva atbilstošajām komitejām novērtēt iespējas, kas nodrošina mūsu iegādes programmas raitu īstenošanu.

Skaidrojot šo novērtējumu sīkāk, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. 2016. gada 2. ceturksnī euro zonas reālā IKP pieaugums salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni palielinājās par 0.3% (1. ceturksnī – 0.5%). Saņemtie dati liecina, ka arī 2016. gada 3. ceturksnī izaugsme turpinājusies pamatā tādā pašā tempā kā 2. ceturksnī. Runājot par nākotni, mēs joprojām sagaidām, ka tautsaimniecības atveseļošanās turpināsies lēnā, bet stabilā tempā. Iekšzemes pieprasījumu turpina veicināt mūsu īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme uz euro zonas tautsaimniecību. Labvēlīgie finansēšanas nosacījumi un pieprasījuma perspektīvas un uzņēmumu pelnītspējas uzlabošanās turpina veicināt ieguldījumu atjaunošanos. Noturīgais nodarbinātības pieaugums, kuru labvēlīgi ietekmē arī agrākās strukturālās reformas, un joprojām relatīvi zemās naftas cenas nodrošina papildu atbalstu mājsaimniecību reāli rīcībā esošo ienākumu un attiecīgi arī privātā patēriņa kāpumam. Turklāt gaidāms, ka fiskālā nostāja euro zonā 2016. gadā būs nedaudz ekspansīva, bet 2017. un 2018. gadā kopumā kļūs neitrāla. Tomēr gaidāms, ka tautsaimniecības atveseļošanos euro zonā turpinās kavēt joprojām ierobežots ārējais pieprasījums, kas daļēji saistīts ar nenoteiktību pēc Apvienotās Karalistes referenduma iznākuma, vairākos sektoros nepieciešamās bilances korekcijas un lēnais strukturālo reformu īstenošanas temps. Riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, joprojām ir lejupvērsti un saistīti galvenokārt ar ārējo vidi.

Šāds novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2016. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kurās prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2016. gadā būs 1.7%, 2017. gadā – 1.6% un 2018. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2016. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva koriģēta un mazliet samazināta.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas SPCI gada inflācija 2016. gada augustā bija 0.2% – tāda pati kā jūlijā. Lai gan enerģijas cenu gada inflācija turpināja pieaugt, pakalpojumu un neenerģijas rūpniecības preču cenu inflācija izrādījās nedaudz zemāka nekā jūlijā. Attiecībā uz nākotni, pamatojoties uz pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām, gaidāms, ka inflācija nākamo mēnešu laikā joprojām būs ļoti zema, bet pēc tam 2016. gada turpmākajos mēnešos sāks paaugstināties. To lielā mērā noteiks enerģijas cenu gada pārmaiņu tempa bāzes efekti. Paredzams, ka 2017. un 2018. gadā inflācija turpinās pieaugt. To veicinās mūsu veiktie monetārās politikas pasākumi un gaidāmā ekonomiskā atveseļošanās.

Šī tendence atspoguļota arī ECB speciālistu 2016. gada septembra makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai, kas paredz, ka SPCI gada inflācija 2016. gadā būs 0.2%, 2017. gadā – 1.2% un 2018. gadā – 1.6%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2016. gada jūnija makroekonomiskajām iespēju aplēsēm SPCI inflācijas prognoze pamatā nav mainījusies.

Runājot par monetāro analīzi, 2016. gada jūlijā turpinājās stabils plašās naudas (M3) pieaugums (gada pieauguma temps jūlijā bija 4.8%; jūnijā – 5.0%). Tāpat kā iepriekšējos mēnešos M3 gada pieaugumu galvenokārt noteica tā likvīdākās sastāvdaļas – šaurās naudas rādītāja M1 gada pieauguma temps jūlijā bija 8.4% (jūnijā – 8.7%).

Kreditēšanas dinamika turpinājusi kopš 2014. gada sākuma uzsākto pakāpeniskās atveseļošanās ceļu. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pārmaiņu temps 2016. gada jūlijā pieauga līdz 1.9% (jūnijā – 1.7%). Mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu gada pieauguma temps jūlijā saglabājās stabils (1.8%). Neraugoties uz to, ka banku izsniegto kredītu dinamika turpina atspoguļot novēloto saikni ar ekonomiskās attīstības ciklu, kredītrisku un notiekošo finanšu un nefinanšu sektora bilanču koriģēšanu, kopš 2014. gada veiktie monetārās politikas pasākumi sniedz aizvien lielāku ieguldījumu aizņemšanās nosacījumu stimulēšanā uzņēmumiem un mājsaimniecībām, tādējādi veicinot arī kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai bez nepamatotas aizkavēšanās nodrošinātu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams uzturēt ļoti būtisko monetārās stimulēšanas apjomu.

Monetārās politikas uzmanības centrā ir cenu stabilitātes nodrošināšana vidējā termiņā, un stimulējošā monetārās politikas nostāja veicina ekonomisko aktivitāti. Padome vairākkārt uzsvērusi, ka, lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, nepieciešams arī būtisks citu politikas jomu devums gan valstu, gan Eiropas līmenī, un šāda nostāja stingri atbalstīta gan Eiropas, gan starptautiskajās diskusijās par politiku. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu, lai samazinātu strukturālo bezdarbu un paātrinātu potenciālā ražošanas apjoma pieaugumu euro zonā. Strukturālās reformas nepieciešamas visās euro zonas valstīs. Īpaša uzmanība jāpievērš darba ražīguma kāpuma un uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumiem, t.sk. atbilstošas valsts infrastruktūras nodrošināšanai, kas ir būtiski, lai panāktu ieguldījumu pieaugumu un veicinātu darbvietu radīšanu. Šā mērķa sasniegšanu veicinās arī pašreizējo ieguldījumu iniciatīvu pastiprināšana, t.sk. Junkera plāna paplašināšana, kapitāla tirgu savienības izveidē panāktais progress un reformas, kas uzlabos ienākumus nenesošo kredītu noregulējumu. Simulējošas monetārās politikas apstākļos strukturālo reformu ātra un efektīva īstenošana nodrošinās ne vien straujāku ilgtspējīgu izaugsmi euro zonā, bet arī vairos euro zonas izturību pret globālajiem šokiem. Arī fiskālajai politikai būtu jāveicina ekonomikas atveseļošanās, vienlaikus saglabājot atbilstību Eiropas Savienības fiskālajiem noteikumiem. Stabilitātes un izaugsmes pakta pilnīga un konsekventa īstenošana laika gaitā un dažādās valstīs paliek ļoti būtisks priekšnoteikums, lai nodrošinātu uzticēšanos fiskālajām pamatnostādnēm. Vienlaikus visām valstīm jācenšas panākt izaugsmei labvēlīgāku fiskālās politikas saturu.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.