PRESES KONFERENCE

ECB prezidents Mario Dragi,
ECB viceprezidents Vitors Konstansiu,
Frankfurte pie Mainas, 2018. gada 8. marts

IEVADRUNA

Cienījamās dāmas un godātie kungi! Viceprezidenta un manā vārdā – esiet sveicināti mūsu preses konferencē! Tagad pastāstīsim par ECB Padomes šīsdienas sanāksmes rezultātiem.

Pamatojoties uz regulāro tautsaimniecības un monetāro analīzi, mēs nolēmām nemainīt galvenās ECB procentu likmes. Mēs joprojām paredzam, ka tās ilgāku laiku un krietni ilgāk par neto aktīvu iegāžu periodu saglabāsies pašreizējā līmenī.

Attiecībā uz nestandarta monetārās politikas pasākumiem mēs apstiprinām, ka neto aktīvu iegādes ar pašreizējo mēneša apjomu 30 mljrd. euro paredzēts turpināt līdz 2018. gada septembra beigām vai vajadzības gadījumā ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad Padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Eurosistēma turpinās atkārtoti investēt aktīvu iegādes programmas ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Saņemtā informācija, t.sk. jaunās speciālistu iespēju aplēses, apstiprina, ka euro zonā vērojama stabila un izlīdzināta tautsaimniecības izaugsme, un paredzams, ka īstermiņā tā būs nedaudz straujāka par iepriekš gaidīto. Šī izaugsmes perspektīva apstiprina mūsu pārliecību, ka inflācija vidējā termiņā tuvināsies līmenim, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam. Vienlaikus pamatinflācijas rādītāji joprojām ir zemi, un vēl nav vērojamas pārliecinošas ilgtspējīgas augšupvērstas tendences pazīmes. Šajā kontekstā Padome turpinās monitorēt valūtas kursu un finansēšanas nosacījumu norišu iespējamo ietekmi uz inflācijas perspektīvu. Kopumā joprojām nepieciešama augsta monetārās stimulēšanas pakāpe, lai spiediens uz pamatinflāciju turpinātu nostiprināties un veicinātu kopējās inflācijas dinamiku vidējā termiņā. Šādu turpmāku monetāro atbalstu nodrošina neto aktīvu iegādes, būtiskais iegādāto aktīvu apjoms un paredzamā reinvestēšana, kā arī mūsu procentu likmju perspektīvas norādes.

Sīkāk skaidrojot mūsu novērtējumu, vispirms – par tautsaimniecības analīzi. Reālais IKP 2017. gada 4. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni paaugstinājās par 0.6% (3. ceturksnī – par 0.7%). Jaunākie tautsaimniecības dati un apsekojumu rezultāti liecina par joprojām stabilu un izlīdzinātu pieauguma tempu. Mūsu monetārās politikas pasākumi, kas veicinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvara mazināšanos, turpina nostiprināt iekšzemes pieprasījumu. Nodarbinātības līmeņa kāpums, ko stimulējušas arī agrāk veiktās darba tirgus reformas, kā arī pieaugošā mājsaimniecību bagātība veicina privāto patēriņu. Uzņēmumu ieguldījumi turpina nostiprināties, ņemot vērā ļoti labvēlīgos finansēšanas nosacījumus, uzņēmumu pelnītspējas palielināšanos un spēcīgo pieprasījumu. Pēdējos ceturkšņos turpinājuši pieaugt ieguldījumi mājokļos. Turklāt plašā globālā izaugsme stimulē euro zonas eksportu.

Šis novērtējums pamatā atspoguļots arī ECB speciālistu 2018. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai. Šajās iespēju aplēsēs prognozēts, ka reālā IKP gada pieaugums 2018. gadā būs 2.4%, 2019. gadā – 1.9% un 2020. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2017. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm reālā IKP pieauguma perspektīva 2018. gadam koriģēta un paaugstināta, bet 2019. un 2020. gadam nav mainīta.

Tiek vērtēts, ka riski, kas apdraud euro zonas izaugsmes perspektīvas, kopumā ir līdzsvaroti. No vienas puses, pašreizējais pozitīvais cikliskais virzītājspēks īstermiņā varētu būt par pamatu straujākai izaugsmei. No otras puses, lejupvērsti riski joprojām galvenokārt saistīti ar globāliem faktoriem, t.sk. protekcionisma pastiprināšanos un norisēm ārvalstu valūtas tirgos un citos finanšu tirgos.

Saskaņā ar Eurostat ātro aplēsi euro zonas valstu SPCI gada inflācija 2018. gada februārī samazinājās līdz 1.2% (janvārī – 1.3%). Tas galvenokārt atspoguļoja ar neapstrādātas pārtikas cenu inflāciju saistītos negatīvos bāzes efektus. Raugoties nākotnē, atbilstoši pašreizējām biržā tirgoto naftas nākotnes līgumu cenām gada kopējā inflācija, visticamāk, līdz gada beigām svārstīsies aptuveni 1.5% līmenī. Pamatinflācijas rādītāji kopumā joprojām ir zemi. Nākotnē gaidāms, ka vidējā termiņā šie rādītāji pakāpeniski pieaugs – to veicinās mūsu monetārās politikas pasākumi, turpmāka tautsaimniecības izaugsme un ar to saistītā ekonomiskā atslābuma mazināšanās un darba samaksas kāpums.

ECB speciālistu 2018. gada marta makroekonomiskajās iespēju aplēsēs euro zonai arī pamatā atspoguļots šis vērtējums, paredzot, ka SPCI gada inflācija 2018. gadā būs 1.4%, 2019. gadā –1.4% un 2020. gadā – 1.7%. Salīdzinājumā ar Eurosistēmas speciālistu 2017. gada decembra makroekonomiskajām iespēju aplēsēm kopējās SPCI inflācijas perspektīva 2019. gadam koriģēta un nedaudz pazemināta, bet 2018. un 2020. gadam nav mainīta.

Runājot par monetāro analīzi, plašās naudas (M3) pieaugums turpinās stabilā tempā (gada pieauguma temps 2018. gada janvārī bija 4.6%; tāds pats kā iepriekšējā mēnesī), atspoguļojot ECB monetārās politikas pasākumu ietekmi un vislikvīdāko noguldījumu zemās turēšanas izvēles izmaksas. Savukārt šaurās naudas rādītājs M1 joprojām bija galvenais plašās naudas pieauguma noteicošais faktors – tā gada pieaugums turpinājās stabilā tempā.

Turpinās privātajam sektoram izsniegto aizdevumu atlikuma pieauguma atjaunošanās, kas vērojama kopš 2014. gada sākuma. Nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps 2018. gada janvārī palielinājās līdz 3.4% (2017. gada decembrī – 3.1%), bet mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu atlikuma gada pieauguma temps nemainījās (2.9%). Kopš 2014. gada jūnija īstenoto monetārās politikas pasākumu ietekme turpinājusi būtiski uzlabot uzņēmumu un mājsaimniecību aizņemšanās nosacījumus, piekļuvi finansējumam, īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, un kredītu plūsmas euro zonā.

Apkopojot var teikt – tautsaimniecības analīzes rezultātu un monetārās analīzes sniegto signālu salīdzinājums apstiprināja, ka, lai vidējā termiņā nodrošinātu stabilu inflācijas atgriešanos līmenī, kas zemāks par 2%, bet tuvu tam, nepieciešams saglabāt augstu stimulējošās monetārās politikas ieviešanas pakāpi.

Lai pilnībā baudītu mūsu monetārās politikas pasākumu priekšrocības, citām politikas jomām apņēmīgi jāpiedalās ilgāka termiņa izaugsmes potenciāla nostiprināšanā un ievainojamības samazināšanā. Nepieciešams būtiski kāpināt strukturālo reformu īstenošanas tempu euro zonas valstīs, lai palielinātu noturību, samazinātu strukturālo bezdarbu un stimulētu euro zonas darba ražīguma un izaugsmes potenciāla pieaugumu. Ņemot vērā konkrētām valstīm 2017. gadā adresēto ieteikumu kopumā ierobežoto izpildi, kā minēts Eiropas Komisijas vakardienas paziņojumā, euro zonas valstīs nepieciešams īstenot apjomīgākas reformas. Runājot par fiskālo politiku, arvien stabilākā un plašākā ekonomiskā attīstība liek atjaunot fiskālās drošības rezerves. Tas ir īpaši būtiski valstīs ar joprojām augstu valdības parāda līmeni. Visas valstis būtu ieguvējas, ja pastiprinātos centieni panākt izaugsmei labvēlīgāku valsts finanšu sastāvu. Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomiskās nelīdzsvarotības novēršanas procedūras pilnīga, caurredzama un konsekventa īstenošana laika gaitā un visās valstīs arvien ir vitāli svarīga, lai uzlabotu euro zonas tautsaimniecības noturību. Ekonomikas un monetārās savienības stiprināšana joprojām ir prioritāte. Padome mudina veikt konkrētus un izšķirošus pasākumus, lai pabeigtu banku savienības un kapitāla tirgu savienības izveidi.

Tagad esam gatavi atbildēt uz jūsu jautājumiem.

Precīzu Padomes apstiprinātu tekstu sk. angļu valodas versijā.

Kontaktinformācija presei